Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_25-seq73> ?p ?o. }

• 1996_01_25-seq73 type Speech.
• 1996_01_25-seq73 number "73".
• 1996_01_25-seq73 date "1996-01-25".
• 1996_01_25-seq73 isPartOf 1996_01_25.
• 1996_01_25-seq73 spokenAs 29.
• 1996_01_25-seq73 spokenText "Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien mums pēc ilgas gaidīšanas ir saņemts apspriešanai valsts budžeta projekts. Vispirms es, pirms ķeros pie analīzes, gribu pateikt, kas ir valsts budžets. Valsts budžets ir spogulis, kurā atspoguļojas valsts ekonomiskā un finansiālā politika, viņas darbība, viņas mērķi. Un arī, pirms sākam izvērtēt šo budžetu, mums ir jāizraugās kritēriji, pēc kuriem to darīt. Kā viens no kritērijiem, manuprāt, ir jāizvēlas budžeta atbilstība Valdības deklarācijā iekļautajām nostādnēm un solījumiem. Atšķiram deklarāciju. Sadaļā "Finanses" 2. lapaspusē lasām: "Apzinoties, ka budžeta deficīta samazināšana ir jāveic nekavējoties, valdība ieviesīs visstingrākās taupības režīmu budžeta izdevumu daļā un krasu izdevumu samazināšanu valsts iestādēs, likvidējot dublējošās institūcijas, samazinot nesamērīgi "uzpūstos" kalpotāju štatus, pārskatot vēstniecību izdevumu lietderību." Tā skan deklarācija. Paskatīsimies, kas ir budžetā. Budžetā pirmā izdevumu nozare. Valsts pārvaldes, valsts varas un pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumus šajā gadā ir paredzēts palielināt par 18,5%, salīdzinot ar 1995. gadu. Ja mēs salīdzinām ar 1994. gadu, tad šis pieaugums ir vēl daudz lielāks. Palielinājies ir arī šīs izdevumu grupas īpatsvars kopējos budžeta izdevumos. Krāšņākie piemēri. Sāksim ar mūsu pašu tik mīļo Saeimu. Saeimas izdevumus ir paredzēts palielināt par 46,2% jeb par 1,6 miljoniem latu. Par Saeimu. Ja mēs paskatāmies šo Saeimas izdevumu sarakstu, tad redzam, ka arī šeit ir ļoti lielas taupīšanas rezerves. Vispirms es gribu teikt par šo apkalpojošā personāla skaitu un arī par citiem izdevumiem. Mani kā jaunu deputātu, ienākot Saeimā, ļoti pārsteidza viena vienkārša lieta, proti, ārkārtīgi lielie papīru plūdi, kas Saeimā nāk. Varbūt kāds Saeimas darbinieks šeit var pateikt, es neesmu tā noskaidrojis, bet... (No zāles deputāts Dz. Ābiķis: "Cik Zīgerists ar Kostandu iztērēja pagājušā gadā?") rodas tāds iespaids, ka šeit tiek pavairots un plūdināts tonnām papīra. Vispirms varbūt taupīsim tieši šajā postenī. (Starpsauciens no zāles: "Rādi piemēru!") Tālāk. Ministru kabinets. Izdevumi šajā pārvaldes iestāžu uzturēšanas daļā pieaug par 116% jeb 1,1 miljonu latu. Šeit mēs redzam ļoti interesantas arī sadaļas, piemēram, ierēdņu apmācība - 330,4 tūkstoši latu, administratīvā skola - 203 tūkstoši latu, saikne ar pilsoni - 108 tūkstoši latu, tas kopā ir 724 tūkstoši latu. Šo izdevumu mērķtiecību, es domāju, mēs gan varētu apšaubīt, ja mēs, lūk, lasām atkal šo valdības iesniegto Deklarāciju. Tālāk. Ārlietu ministrija. Ārlietu ministrijā, kas arī ir pieminēta Deklarācijā, pārvalžu iestāžu uzturēšanas izdevumi pieaug par 170 tūkstošiem latu. Arī darbinieku skaits no 360 līdz 365, tātad ne tikai par darbinieku samazināšanu ir runa, bet ir runa vēl par pieaugumu. Vēstniecībām, kas arī šeit pieminētas un par ko kādreiz ir diskusija uzsākta, izdevumi nevis samazinās, bet pieaug par 260 tūkstošiem latu. (Starpsauciens: "Pareizi!") Un vēl mēs šeit varam minēt daudzas institūcijas, struktūrvienības, ministrus. Tas ir, Ārlietu ministrijas budžetā, kurā ir paredzēti lieli naudas līdzekļi, tie visi atkal šeit saistās ar Eiropu. Apvienoto Nāciju Organizācijas attīstības programmas, Eiropas integrācijas birojs, dotācija Baltijas informācijas aģentūrai un, protams, arī īpašo uzdevumu ministram - 130 tūkstoši latu. Redzat, cik vienkārši! Nodibina jaunu īpašo uzdevumu ministru un tūliņ vajag simtiem tūkstošu latu budžetā. Tālāk nākošais piemērs. Izglītības ministrija. Izglītības ministrijā situācija ir līdzīga. Kopējie pārvaldes izdevumi pieaug par 350 tūkstošiem latu jeb 44%. Centrālais aparāts, izmaksas Izglītības ministrijā pieaug par 165 tūkstošiem latu jeb par 67%. Darba samaksas fonds pieaug par 13,2%, bet izglītībai kopumā - pašai izglītībai izdevumi pieaug par 2,6%. Tajā skaitā darba samaksas fonds, kas ir tieši skolotāju algas fonds, - par 100 tūkstošiem latu jeb 0,9%. Un arī šeit mēs redzam ļoti daudzas struktūrvienības - Pedagoģiskās izglītības atbalsta centrs, Izglītības informācijas centrs, Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Izglītības un zinātnes iestāžu pārvalde, Profesionālās izglītības metodiskais centrs un tā tālāk. Citiem vārdiem, ir ļoti daudz dažādu struktūrvienību, kurām ir paredzēti lieli budžeta līdzekļi, bet par viņu lietderību, protams, ir liels jautājums. Un vēl ko gribu pieminēt, runājot par šo izdevumu posteni - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Pārvaldes iestāžu uzturēšanai izdevumi pieaug par 980 tūkstošiem latu jeb par 97%. Centrālais aparāts - 462 tūkstoši latu, 109%. Un šeit arī ir vesela virkne institūciju, par kuru finansēšanas lietderību nu katrā ziņā vismaz varētu strīdēties, ja ne to apšaubīt. Un šeit atkal ir jauns ministrs ar sekretariātu, ar 240 tūkstošiem latu. Lūk, tā, cienītie kolēģi, izskatās faktiski jeb dzīvē, lūk, šis Deklarācijā pasludinātais postulāts, ka ejam uz taupīšanu, ejam struktūras un darbinieku samazināšanas ceļu, runājam par izdevumu pārskatīšanu. Bet, lūk, skaitļi liecina pavisam ko citu, un mūsu budžeta projekts - pavisam kaut ko citu! Lasām tālāk Deklarāciju. Valdības pārstāvji jau bieži vien ir runājuši par to, ka... un arī šeit Šķēles kungs to ir uzsvēris vairākkārt, ka mums ir jāattīsta ražošana un tajā skaitā arī lauksaimniecība. (Es nerunāšu tagad par visu tautsaimniecību.) Un arī Deklarācijā sadaļā par lauksaimniecību mēs lasām: subsīdiju un kreditēšanas mehānisma pilnveidošana, paredzot lauksaimniecības veicināšanu, tās kreditēšanai attīstot hipotekāro aizdevumu sistēmu. Un tālāk: aizdevumu procentu subsīdijas noteiktu programmu ietvaros. No šīs tribīnes Kaula kungs vienā no iepriekšējām sēdēm, kad atbildēja uz jautājumiem, runāja par to un pilnīgi pareizi uzsvēra, ka viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai attīstītu lauksaimniecību, ir tas, ka mums ir jānostiprina šī kreditēšanas sistēma, proti, hipotekārais kredīts. Ir jānostiprina Hipotēku un zemes banka un, lai lētākus kredītus saņemtu, ir jādod subsīdijas pie aizdevuma procenta. Kas ir faktiski budžetā izdarīts? Kā praktiski ir realizēts, lūk, šis princips? Ļoti pareizi, es ļoti atbalstu Kaula kungu un piekrītu viņam. Bet kas ir šeit? Vai Hipotēku un zemes bankai ir kāds santīms iedalīts pamatkapitāla papildināšanai? Kalniņa kungs lūdz jau trīs gadus, lai viņam šos 3 miljonus iedod pamatkapitāla papildināšanai. Nav ne santīma! Lūk, tāda ir faktiskā īstenība. Tālāk. Par izglītību. Atkal lasām Deklarāciju: "Valsts nodrošina finansējumu pamatizglītībai, vidējai un daļēji augstākajai izglītībai, arī izveidojot un ieviešot studiju kreditēšanas sistēmu 1996. -1997. mācību gadā." No šīs tribīnes tagadējais ministrs Grīnblata kungs arī ļoti iestājās par to, ka ir jāizveido šī studiju kreditēšanas sistēma. Pilnīgi pareizi! Bet kas ir atkal budžetā? Ne santīma! Lūk, tā valdība īsteno savu Deklarāciju. Tālāk: "Valdība pakāpeniski nodrošinās tādu skolotāju atalgojumu, kas nav zemāks par ierēdņu vidējo atalgojumu." Spriežot atkal no budžeta skaitļiem, mēs neredzam, ka tas tiktu īstenots, ka būtu paredzētas summas, līdzekļi skolotāju algu paaugstināšanai. Es jau šeit minēju šo ļoti niecīgo pieauguma skaitli, bet mēs zinām... mums izdevās ar lielām grūtībām saņemt tādus skaitļus, ka vidējā skolotāju alga tagad ir 66 lati mēnesī, ierēdņu vidējā alga ir 100 latu mēnesī. Kaut gan diezin vai kāds ierēdnis par 100 latiem strādā. Ierēdņu kandidāti... tas ir... tātad šeit iespējas... nu šeit gan ir teikts, ka pakāpeniski... bet nu pakāpeniski, es domāju, arī vajadzētu sākt šo Deklarācijā ierakstīto īstenot. Lūk, tie tikai ir daži tādi piemēri, un šo piemēru uzskaitījumu varētu turpināt. Tie liecina par to, kā faktiski valdība pilda savus solījumus, to, kas ir rakstīts Valdības deklarācijā. Tālāk. Par budžeta ieņēmumiem. Kopumā tie ir pieauguši par 7,4%. Galvenā problēma budžeta ieņēmumos, protams, ir šāda: kur ņemt līdzekļus jeb kā palielināt ieņēmumus? Es jau savā rakstā to teicu un to arī šeit gribu pateikt, ka atbilde ir gaužām vienkārša: nauda ir jāpaņem tur, kur tā ir. Pavisam vienkārši! Bet - es pasvītroju - tā ir jāpaņem. Jāpaņem. Es gribu izteikt pateicību Kaula kungam. Viņš šajā sakarībā mums pavisam nesen, vakar, iedeva ļoti labus skaitļus, ļoti labus piemērus, kurus mēs šodien varam izmantot, apspriežot budžetu. Un, proti, runa ir par to, ka pārtikas produktu kontrabandas dēļ budžetam garām aiziet 150 miljoni latu. 150 miljoni latu! Šeit es nenosaukšu atsevišķus produktu veidus, jo deputātiem šie materiāli ir. Tātad muitas nodoklis, akcīzes nodoklis...".
• 1996_01_25-seq73 language "lv".
• 1996_01_25-seq73 speaker Elmars__Zelgalvis-1938.
• 1996_01_25-seq73 mentions Q822919.
• 1996_01_25-seq73 mentions Q193089.
• 1996_01_25-seq73 mentions Q39731.
• 1996_01_25-seq73 mentions Q15628977.
• 1996_01_25-seq73 mentions Q1065.
• 1996_01_25-seq73 mentions Q11989566.