Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_25-seq67> ?p ?o. }

• 1996_01_25-seq67 type Speech.
• 1996_01_25-seq67 number "67".
• 1996_01_25-seq67 date "1996-01-25".
• 1996_01_25-seq67 isPartOf 1996_01_25.
• 1996_01_25-seq67 spokenAs 77.
• 1996_01_25-seq67 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi un draugi! Sākot savu uzstāšanos, vēlos izteikt atzinību finansu ministram Aivaram Kreitusam, kurš ļoti ātri apguvis Latvijas budžeta veidošanas principus un kura izaugsme finansu ministra postenī ir acīm redzama. Sastādītais budžets ir tam apliecinājums - budžets ir sastādīts profesionāli un mērķtiecīgi. Latvijas valstij budžets ir ļoti nepieciešams, valsts un pašvaldību iestādēm ir apnicis pārpalikumu režīms, ko rada pērnā gada budžeta vienas divpadsmitās daļas maksāšana. Jaunā valdība budžetu ir sastādījusi pietiekami ātrā tempā, par ko pelna atzinību viss Ministru kabinets. Cienījams ir pats princips - noteikt stingrus budžeta "griestus", budžeta deficīta stingrus "griestus" 60 miljonu apmērā un ieņēmumu daļu veidot kā pesimistisko variantu. Domāju, ka Saeimā mēs varētu diskutēt par iespējām vēl vairāk samazināt budžeta deficītu, bet nekādā gadījumā nedrīkst palielināt izdevumu daļu, tādējādi palielinot šo deficītu. Pieņemot budžetu pirmajā lasījumā, Saeimas deputātiem vajadzētu apņemties neiesniegt priekšlikumus palielināt izdevumu daļu, vienlaikus neiesniedzot priekšlikumus, kur tos samazināt. Tajā pašā laikā vēlos norādīt, ka Kreitusa un Kaminska budžets sastādīts ar acīm redzamu mērķi - novērst deputātu uzmanību no slidenām vietām. Es nesaku, ka valdība nezina, kā un kur tiks tērēti līdzekļi. Esmu pārliecināts, ka šie līdzekļi tiks tērēti racionāli un precīzi Latvijas valsts un tautas labā. Tomēr janvāra beigās tas sevi cienošai valstij ir nedaudz nekorekts variants, pēc kura sastādīts budžets. 1994. gada fakti, 1995. gada precizētais plāns, 1996. gada projekts. Mēs visi labi zinām, ka 1995. gada precizētais plāns un fakti ievērojami atšķiras. Tas bija gan tālab, ka pērn neizdevās nobalsot par visiem budžeta grozījumiem, gan tālab, ka parādījās neparedzēti apstākļi. Janvāra beigās Finansu ministrija jau nu varēja mums sagatavot budžeta projektu, kurā būtu 1994. gada fakti, 1995. gada fakti, 1996. gada projekts. Es jau nemaz neprasu variantu, kur blakus atrodas 1994. gada plāns un fakti, kā arī 1995. gada plāns un fakti. Otrkārt. Par speciālajiem budžetiem un speclīdzekļiem. Visā visumā ir apsveicami, ka šie līdzekļi turpmāk plūdīs caur valsts kasi un parādās budžetā. Tomēr tie bija jāuzrāda attiecīgās ministrijas ailē pērnajam gadam. Ja tas tā nav, tad nebrīnīsimies, ka katrs otrais deputāts, ieraudzījis, piemēram, Vides un reģionālās attīstības ministrijas budžeta pieaugumu, centīsies to pārdalīt citām sfērām. Faktiski pieaugumā ir apslēpta Skrundas nauda, kura pērnajā budžeta ailē neparādās. Kaut arī godprātīgi izmantoja tiem pašiem mērķiem. Tieši tāpat ir ar veselības budžetu. Deputātiem var likties iepriecinoši, ka veselības budžets pieaudzis par turpat vai sešiem miljoniem. Bet šajā vietā ne ar zīmuļa galu nav atzīmēts, ka 1995. gadā veselības aizsardzība saņēma vēl 7,2 miljonus latu no alkohola akcīzes. Savukārt 74. lapaspusē pie Labklājības ministrijas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu kopsavilkuma norādīti nevis tie reālie 7,2 miljoni, bet 1995. gada precizētais veselības aizsardzības plāns, proti, 14 miljoni. Pēc šiem kritērijiem veselības aprūpes zaudējums attiecībā pret pērno gadu ir 8 miljoni latu, bet faktiskais - mīnus 2 miljoni latu. Es atkārtoju - veselības aizsardzībā kopumā, noņemot līdzekļus, kas ir ienākuši no alkohola akcīzes, ir mīnuss salīdzinājumā ar 1995. gadu. Zināmā mērā nekorekti ir sastādīt ministriju budžetus, kur tiek saplūdināti divi līdzekļu avoti, nenorādot tos. Tā tas, piemēram, ir ar Aizsardzības ministrijas budžetu, kur tagad parādās arī Zemessardzes budžets. Esmu pārliecināts, ka daļa deputātu šo klātpienākšanu nepamanīs un no tribīnes pierādīs, ka Aizsardzības ministrija nezināmu iemeslu dēļ saņems par 7 miljoniem lielāku budžetu. Nedaudz par ieņēmumu daļu. Man nav ne vismazākā pamata apšaubīt kopējo skaitli - 398 miljoni 469 tūkstoši latu, tomēr man ir zināmas šaubas par atsevišķām ienākumu pozīcijām. Manuprāt, pievienotās vērtības nodokļa izaugsme ir pārlieku optimistiska šajā prognozē. Domāju, ka šogad vēl vairāk uzņēmēju racionāli slēps savu peļņu. Tā ka nedaudz apšaubu iespēju veiksmīgi iekasēt uzņēmumu ienākuma nodokli. Savukārt muitas nodokļus paredzēts iekasēt mazākus nekā pērn, it kā pamatojoties uz faktu, ka ar daudzām valstīm noslēgtie divpusējie līgumi neļauj mums iekasēt muitas nodokli attiecībā uz precēm no šīm valstīm. Tomēr ikviens no mums zina, kādas rezerves slēpj sevī muitas darba uzlabošana. Tieši tāpat ir arī ar akcīzes nodokli. Neviens no mums nav tik naivs, lai nesaprastu, ka gan Starptautiskā valūtas fonda spiediena dēļ, gan savu problēmu risinājuma labad šogad akcīzes cenas būs jāceļ degvielai un alkoholam, pie tam ievērojami. Otrkārt, tieši šā nodokļa iekasēšanā slēpjas milzīgas rezerves. Gandrīz puse no alkohola un degvielas aizplūst garām akcīzes nodokļa "slūžām". Nesaprotams rādītājs ir 800 000 latu, kas paredzēti kā ienākums no valsts īpašuma iznomāšanas. Tikai. Vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē, kurā gan nepiedalījās visi pieci tās sastāvā strādājošie ministri, nobalsoja pret budžeta atbalstīšanu pirmajā lasījumā, bet pēc tam - par ierosinājumu Saeimai atlikt budžeta izskatīšanu pirmajā lasījumā uz vienu nedēļu. Pamatojums bija neskaidrība sakarā ar pašvaldību budžetu, jo, kā to paredz likums, valsts budžeta izveidei ir vajadzīgs vienošanās protokols starp valdību un Pašvaldību savienību. Vakarā pēc Saeimas sēdes Budžeta un finansu komisija sanāca kopā vēlreiz. Šajā sēdē piedalījās gan Kreitusa kungs, gan Ernests Jurkāna kungs, gan Kažas kungs, un pēc garām diskusijām un atkārtotas balsošanas komisija atcēla savu rīta lēmumu, pamatojoties uz Jurkāna kunga apgalvojumu, ka ar pašvaldībām viss ir kārtībā, viss ir sarunāts, atliek tikai nākamo trešdien parakstīt protokolu un dzert šampanieti. Dokumenta gan nekāda Ernestam Jurkāna kungam līdzi nebija, un, skaidri zinot, ka Ernests Jurkāns ir godavīrs, pats ir nācis no pašvaldībām, tā teikt, kauls no kaula, Budžeta komisija noticēja, ka ar pašvaldībām tiešām viss ir vislabākajā kārtībā. Vakarā, būdams Jurkāna kunga optimisma iedvesmots, piezvanīju dažam pašvaldību vīram, kas arī nedaudz bija piedalījies vakardienas sēdē, un, lai cik tas neliktos dīvaini, saņēmu nedaudz atšķirīgu informāciju, lai neteiktu vairāk. Vārdu sakot, savu solījumu sagādāt un izdalīt visiem deputātiem šodienas sēdē dokumentālu pamatojumu par vienošanos un pilnīgu izpratni par pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fondu Jurkāna kungs nav pilnībā izpildījis. To, ko domāja pašvaldības, mēs varam šodien arī izlasīt. Godavīrs Ernests Jurkāns Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā vienkārši meloja! Tad nu man tikai atliek atšķirt budžeta projekta 39. lapaspusi un iepazīties ar ailīti "Īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās sekretariāts" - 240 000 latu. Brangi rūkts! Katrā ziņā es te pilnīgi skaidri redzu pirmos desmit santīmus pie tā 21 lata uz vienu iedzīvotāju, ko pašvaldībām paredzēts izmantot veselības aprūpei. Otrs dokuments, ko mēs vakar meklējām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un nekādi nevarējām atrast, bija investīciju projekts par ministrijām - kam un cik lielas investīcijas paredzētas. Principā tas nav Finansu ministrijas, bet Ekonomikas ministrijas jautājums. Bet, šā vai tā, šā dokumenta neesamību var traktēt tikai kā valdības nekorektu attieksmi pret parlamentu. Šim dokumentam obligāti būtu jābūt iesniegtam kopā ar budžetu, un tā neesamība var būt iegansts pagaidīšanai uz vienu nedēļu. Nekorekti ir viena likuma par valsts budžetu pārejas noteikumos izdarīt izmaiņas citos likumos. Tas jādara ar atsevišķu dokumentu. Tiek izdarīti labojumi likumā par sociālo palīdzību, kas par gadu atvirza reformu - sociālā palīdzība ar bērnu pabalstiem. Likumprojekta izmaiņas nav saskaņotas ar Labklājības ministriju. Skatot budžetu frakcijās un komisijās, lūdzu deputātus būt godīgiem un atklātiem pret sevi: ja jāsažņaudz josta, tad vienlīdz cieši visiem. Nevis dažam tā jāatlaiž vaļā. Te nu mēs esam nonākuši pie ailes, kas paredz budžeta palielinājumu Saeimai par 1,6 miljoniem, Ministru kabinetam un Finansu ministrijai - par miljonu. Finansu ministrija savu papildu miljonu ir rūpīgi noslēpusi. Ārēji izskatās, ka tik liels pieaugums ir ārējā un iekšējā parāda apsaimniekošanai. Faktiski šeit slēpjas gan ierēdņu štata pieaugums, gan naudiņa ministrijas vajadzībām. Tas principā bija tikai neliels ievads, jo mans mērķis galīgi nav kritizēt budžeta sastādītājus. Viņi savu darbu ir godprātīgi darījuši, un sīkās neprecizitātes, ko minēju, līdz ar citām, tikpat nebūtiskām, droši vien drīz tiks izlabotas. Mans mērķis bija apstāties pie veselības budžeta, pie veselības aizsardzības finansējuma. Katram no mums dzīvē priekšā stāv mirklis, kad savu grūtā dzīvē nopelnīto insultu būsim piedzīvojuši, gulēsim, lēmēto pusi pār slimnīcas gultmalu pārkāruši, un ļausimies savu tuvinieku, draugu, bet visbiežāk slimnīcas medmāsas aprūpei, un īsajos apskaidrības mirkļos mēģināsim atmiņā restaurēt tos skaistos brīžus, kad esam bijuši jauni un stipri, kad ātri braucām mašīnās, kad debesis bija augstu, jūras seklas, pasaule tuvu - šodien Rīga, rīt Vašingtona vai Londona. Tas būs bijis jauks laiks, jo mums sievas un mīļākās bija jaunas un skaistas, bet galvenais - mums ticēja mūsu tauta. Un ticēja tik ļoti, ka bija ļāvusies mūs ievēlēt par saviem runasvīriem Saeimā, ļāvusi kārtot savu naudu, savus tikumus un likumus. Katram no mums šodien vēl ir vecāki un vecāka gada gājuma radi un paziņas, kurus atminamies kā jaunus, visvarošus un stiprus, bet kuri jau šodien ir salīkuši un kuriem mēs nevaļā tikai paspējam atrūkt kaut ko par vispārējām lietām. Bet šie cilvēki taču arī reiz bija tikpat jauni! Medicīnā allaž tieši proporcionāls kvalitātei ir finansējums. Ja mums šodien medicīnai pietrūkst dažu miljonu, tad mums nomirs daži tūkstoši no tiem, kas varēja nemirt. Bet, ja mēs neizturēsimies ar cieņu pret šodienas slimajiem cilvēkiem, domāju, ka mūža novakarē sagaidīsim to pašu. Ko nozīmē pārejas noteikumu 2. punkta ceturtā apakšpunkta "C" sadaļa? Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķinu algoritms skan šādi: noteiktais minimālais normatīvs veselības izdevumiem ir 21 lats uz iedzīvotāju. Pērn mums bija tieši šis rādītājs. Tas noveda pie bēdīgi slavenā lēmuma - atļaut ņemt no pacienta samaksu 25% no pakalpojuma cenas apmēra. Šogad ir tas pats rādītājs. Veselības aprūpi ievērojami sadārdzina energoresursu cenu celšanās, transporta izdevumu, cenu celšanās un komunālo pakalpojumu cenu celšanās. Esam rūpīgi strādājuši pie medikamentu iepirkšanas cenu optimizācijas un racionālas slimnieku barošanas. Ieklausieties, kur abos rādītājos parādās zināma ekonomija! Tādēļ veselības aprūpes bāzes programmas finansējumam netika prasīts pieaugums inflācijas apjomā, bet tikai 15%, izprotot valsts smago finansiālo stāvokli. Tomēr 21 lats uz iedzīvotāju 1996. gadā nozīmē, ka no pacienta nāksies iekasēt ievērojami vairāk par bēdīgi slavenajiem 25% no medicīnas pakalpojumu cenas. Otrs jautājums ir par alkohola akcīzes naudas atņemšanu veselības aizsardzībai. Akcīzes nodoklis ir mērķnodoklis. Piemēram, puse no degvielas akcīzes tiek novirzīta ceļa remontam caur Satiksmes ministriju. Kādam tad īsti mērķim tiek paredzēts akcīzes nodoklis Latvijā? Vēlos piebilst, ka alkohola akcīze pērn strauji pieauga pēc tam, kad darbībā par tās iekasēšanu iesaistījās mediķi. Labklājības ministrijai bija savs nopelns jaunās uzlīmes izgatavošanā, kas ļāva dubultot ienākumus no alkohola akcīzes. Labklājības ministrijas Vides veselības centrs pērn sāka ievērojami nopietnākas importētā alkohola pārbaudes. Savukārt ienākumi no alkohola akcīzes mums ļāva turpināt reformas, maksāt iestādei un medicīnas darbiniekiem par konkrēti padarīto darbu. Šobrīd viss tas ir pazudis un alkohola akcīzes noņemšana ar vislielāko varbūtību nesīs sev līdzi kādas no valsts slimnīcām, pieļauju, ka "Linezera" vai Stradiņa slimnīcas, ievērojamu sašaurināšanu vai slēgšanu. Mediķi ir gatavi iesaistīties cīņā par alkohola akcīzes ievākšanu. Līdz ar to mēs esam gatavi atteikties no formālā pielikuma, kas parādās budžeta projektā, saglabājot mums pusi no alkohola akcīzes. Starpību, kas parādītos veselības aizsardzībai par labu, apņemos norādīt budžetā, samazinot budžeta izdevumus citās nodaļās. Pēdējā problēma. Pēdējo pusgadu Labklājības ministrija centās racionalizēt savus izdevumus veselības aizsardzībai, proti, pāriet no gultas dienām un slimnīcu finansēšanas uz programmu finansēšanas sistēmu. Dzīvē tas izskatās tā - pasaulē tuberkulozes slimnieku slimnīcā tur nedēļas divas trīs, kad veic visu nepieciešamo izmeklēšanu, atrod optimālo ārstēšanu, to uzsāk ļoti intensīvi un masīvi, bet pēc tam pacientu laiž mājās, līdzi dodot zāles. Mums mājās laist nevar, jo zāles līdzi iedot nevar, bet, ja gultas nebūs aizpildītas, Finansu ministrija nedos naudu. Naudu mums savukārt vajadzētu profilaksei un primārajai izmeklēšanai, jo tuberkulozes gadījumu skaits aug. Pēc programmu finansēšanas sistēmas pārcirst šo apburto loku būtu iespējams. Vēl pagājušo pirmdien, dienu pirms Ministru kabineta sēdes, veselības budžets bija izvērsts programmās, bija vienošanās starp Finansu ministriju un Labklājības ministriju, bet jau Ministru kabinetā un pie mums šis projekts ir nonācis ar vecajām labajām slimnīcas gultu dienām. Finansu ministrijas ierēdņiem, uzņemoties izziņu lomu... tikai pēc Saeimas 12 ārstu parakstītās protesta vēstules Finansu ministrija piekrita pieņemt Labklājības ministrijas priekšlikumu, kas ir arī finansiāli racionālāks, bet izdarīšot izmaiņas tikai starp pirmo un otro lasījumu. Kāpēc? Vai tiešām Finansu ministrijai ir tādas grūtības izmainīt šo lapu, ko prasa vienošanās, nevis apzināti maldināt deputātus par veselības aizsardzības finansēšanu? Cienījamie kolēģi! Es skaidri zinu, ka es balsošu par budžeta apstiprināšanu pirmajā lasījumā. Tāpat es skaidri zinu, ka budžets nav "izgāžams", jo mēs nedrīkstam pieļaut valdības krišanu un juku laikus, tomēr, pamatojoties uz visiem maniem nule izteiktajiem atzinumiem, izskatīšanas atlikšana uz vienu nedēļu dotu iespējas valdībai iesniegt deputātiem visus iepriekšminētos dokumentus. Biju sagatavojies iesniegt šādu lūgumu - atlikt budžeta izskatīšanu, tagad atliek tikai viena iespēja - lūgt pietiekami ilgu laiku līdz otrajam lasījumam, proti, līdz 9. februārim, lai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija varētu izanalizēt un izšķirt visus priekšlikumus. Liels paldies par uzmanību.".
• 1996_01_25-seq67 language "lv".
• 1996_01_25-seq67 speaker Peteris_Apinis-1958.
• 1996_01_25-seq67 mentions Q822919.
• 1996_01_25-seq67 mentions Q211.
• 1996_01_25-seq67 mentions Q2660080.
• 1996_01_25-seq67 mentions Q21625222.
• 1996_01_25-seq67 mentions Q6112266.
• 1996_01_25-seq67 mentions Q4294480.
• 1996_01_25-seq67 mentions Q84.
• 1996_01_25-seq67 mentions Q15219274.
• 1996_01_25-seq67 mentions Q61.
• 1996_01_25-seq67 mentions Q7536677.
• 1996_01_25-seq67 mentions Q16350487.