Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_25-seq65> ?p ?o. }

• 1996_01_25-seq65 type Speech.
• 1996_01_25-seq65 number "65".
• 1996_01_25-seq65 date "1996-01-25".
• 1996_01_25-seq65 isPartOf 1996_01_25.
• 1996_01_25-seq65 spokenAs 66.
• 1996_01_25-seq65 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Pavisam nesen piedalījos kādā politiskā pasākumā, un tur viens no runātājiem jautāja: ja mēs sevi dēvējam par Latvijas patriotiem, tad par kādas Latvijas? Jā, tiešām, - kādas? Par sevi es varu skaidri teikt, ka gribu dzīvot pārtikušā, tiesiskā un brīvā valstī. Es gribu, lai Latvija ir līdzvērtīga Eiropas valsts. Es gribu būt lepns par savu valsti un savu tautu. Šos mērķus nevar sasniegt ar nepārdomātiem un populistiskiem lēmumiem. Šos mērķus nevar sasniegt, nesakārtojot Latvijas tautsaimniecību. Iepriekšējos gados valsts budžets tika apstiprināts ar deficītu - sākot ar 37 miljoniem latu 1994. gadā un sasniedzot 90 miljonus latu pagājušajā gadā. Tie nav tikai abstrakti, pagātni raksturojoši skaitļi. Summējoties tie veido valsts parādu. Parādu, kurš jebkurā gadījumā būs jāatdod - vai nu nodokļu, vai tautu aplaupošas inflācijas veidā. Tā turpinot, nākamajā gadā maksājumi par parādu procentiem vien sasniegs 100 miljonus gadā. Ieklausieties: 100 miljonus gadā par parādu procentiem! Ja mēs salīdzinātu valsti ar uzņēmumu, tad man būtu jāsaka, ka šāds uzņēmums ir bankrotējis. Un jūs droši vien neatrastu kādu, kas vēlētos šādu uzņēmumu vadīt. Ko šajā situācijā var darīt? Vispirms - atteikties no visiem tiem likumprojektiem, kuru pieņemšana palielinātu budžeta izdevumu daļu. Nekavējoties. Nekavējoties atteikties! Jebkurš likums, kurš bez seguma palielina budžeta izdevumu daļu, ir viennozīmīgi traktējams kā noziegums un kaitniecība pret Latvijas valsti. Strādājot ļoti saspringtā režīmā un laika trūkumā, nežēlīgi "apgriežot" izdevumus, valdībai izdevās šā gada budžeta deficītu no 90 miljoniem mazināt projektā līdz 60 miljoniem latu. Tas tika panākts, atstājot budžetā gandrīz vai tikai algas un siltus radiatorus. Neraugoties uz to, ka tas ir ievērojams budžeta deficīta samazinājums, tas tomēr nozīmē, ka parāds uz katru Latvijas iedzīvotāju nākamajā gadā pieaugs vēl par 24 latiem. Tas ir apstākļos, kad, kā es jau esmu teicis, visa mūsu kabatās esošā nauda jau ir aizņemta. Mēs jau dzīvojam pilnībā uz parāda. Vienlaikus budžeta deficīta palielināšanās procesam nacionālais kopprodukts pagājušajos gados nav audzis. 1994. gadā tas bija plus 0,6 %, pagājušajā gadā bija kritums - mīnus 2%. Šogad mēs paredzam plus 0,3%, bet tas, vienalga, būs mazāks nekā 1994. gadā. Mums ir skaidri jāpasaka, ka, ejot šādu attīstības ceļu, cilvēku cerības uz labāku dzīvi nekad netiks piepildītas. Jūs varat šodien izbalsot šo budžeta projektu, turpināt aizņemties vēl vairāk, uz parādu rēķina palielināt pensijas, pabalstus, skolotāju un medmāsu algas un ar to atņemt gan viņiem, gan mums visiem un mūsu bērnubērniem jebkādas cerības uz labāku dzīvi pārskatāmā nākotnē. Jau tā nepārdomātās un mīkstčaulīgās politikas rezultātā mēs lēnām kļūstam līdzīgi tiem iezemiešiem, kas stāv jūras krastā un gaida ANO kuģus, kad tie atvedīs zivju konservus. Vai tādas izputējušas "humpalu" valsts patrioti mēs esam? Lai Latvija veiksmīgi attīstītos un tuvotos Eiropas valstīs pastāvošajam dzīves līmenim, mums dažos gados ir jāpanāk bezdeficīta budžets, un nacionālā kopprodukta pieauguma tempiem ir jābūt 5% - 8% gadā. Ne mazāk. Šādi attīstības tempi ir bijuši pa spēkam tikai tām valstīm, kas sasniegušas augstu ekonomiskās brīvības pakāpi. Neļausim sevi mānīt dažādiem vecās domāšanas un valsts plānsaimniecības apoloģētiem, kuru uzskati nav nekas cits kā intelektuāla mazspēja, zināšanu un pieredzes trūkums, kas liek tiem turēties pie vecā un viņiem pašiem tikai saprotamā! Tikai ejot konsekventu tautsaimniecības sakārtošanas un uzņēmējdarbības potenciāla atraisīšanas ceļu, es redzu pamatu zināmam optimismam. Esmu pārliecināts, ka budžeta ieņēmumi būs lielāki par plānotajiem, ja mums izdosies īstenot tos mērķus, kas ir Valdības deklarācijā. Valdība enerģiski cīnīsies par nodokļu labāku iekasēšanu. Valdība mēneša laikā izbeidza četru gadu mokas, pieņemot lēmumu par degvielas tirdzniecības licencēšanu. Tiks neatliekami uzlabots darbs Valsts ieņēmumu dienestā, muitā un robežapsardzē. Akcīzes nodoklis nedrīkst palikt blēžu kabatās. Valdība jau ir spērusi apņēmīgus soļus privatizācijas paātrināšanai. Privatizēti, kā zināms, tiks arī lielie uzņēmumi, to skaitā "Ventspils nafta", "Latvijas kuģniecība", "Latvenergo" un citi. Ar šādā ceļā iegūto naudu, iespējams, varēs aizlāpīt budžeta deficītu. Taču atcerēsimies - tas ir iespējams tikai vienreiz! Ir sācies darbs pie jauna investīciju likuma un zemes tirgus izveidošanas Latvijā. Valdība strādā pie zemesgrāmatu un citu valsts dienestu darba optimizācijas. Ir uzsākts darbs pie sociālās un izglītības reformas. Mums nopietni jāapsver arī tas, kā mēs nākotnē atslogosim valsts budžetu. Vai mēs varam uzturēt divus valsts televīzijas kanālus, ja naudas tik tikko pietiek vienam? Vai mēs varam atļauties klases, kurās ir tikai viens skolnieks? Vai mums ir vajadzīgs pusducis štābu un slepeno dienestu? Valsts pareizai vai nepareizai politikai vēl nekad nav bijusi tik liela nozīme kā šodien. Kapitāls mūsdienās ir tik mobils un valstis tik cieši savstarpēji saistītas, ka valdības politika un ekonomiskās brīvības līmenis ir izšķiroši attīstības faktori. Kapitāla aizplūšanas draudi un piesaistīšanas iespējas ir jāaplūko kā patstāvīga problēma. Mūsu ekonomiskās politikas pamatā ir jābūt konservatīvai finansu un naudas politikai, valsts uzņēmumu privatizācijai un korupcijas apkarošanai. Ir jārada tāda nodokļu politika, kas nav tikai konfiscējoša un neatņem visu tam, kurš pelna. Ir jārūpējas par inflācijas samazināšanu un jāveic pensiju reforma. Jārada tāda finansu sistēma, kas nodrošina garantētu iespēju uzkrāt. Valdībai ir jārūpējas par strukturālām izmaiņām valsts pārvaldes aparātā un budžeta iestādēs. Ir jāatlaiž sliktākie, lai labākie varētu saņemt lielākas algas. Nevis visiem maksāt ļoti maz un gaidīt, kamēr labākie aiziet. Panākumi minētajos darbības virzienos ļaus mums runāt par optimistiskām nākotnes izredzēm. Es neesmu nācis, lai nodarbotos ar pārliecināšanu vai pierunāšanu, un negribu to darīt. Es esmu nācis pie vēlētiem tautas deputātiem, cerams, pie profesionāliem politiķiem, kuri labi zina, ko dara, un saprot, kas ir politiskā atbildība. Par sevi es varu pateikt ļoti vienkārši: var sākt meklēt jaunu Ministru prezidentu gadījumā, ja šajā budžetā tiks izmainīta kāda no pamatpozīcijām, proti, ieņēmumi - nepamatota optimisma virzienā, izdevumi - budžeta deficīta palielināšanas virzienā. Es negrasos uzņemties atbildību par šauru interešu un nekompetences izraisītu valsts novešanu dziļā un neatgriezeniskā atpalicībā. Šajā brīdī un šinī zālē atbildība, protams, gulstas arī uz jūsu pleciem. Balsojums, kurš stāv jums priekšā, ir balsojums ne tikai par valdību un budžetu, tas ir vairāk balsojums par veselo saprātu un atbildību. Paldies. (Aplausi.)".
• 1996_01_25-seq65 language "lv".
• 1996_01_25-seq65 speaker Andris_Skele-1958.
• 1996_01_25-seq65 mentions Q211.
• 1996_01_25-seq65 mentions Q193089.
• 1996_01_25-seq65 mentions Q3736450.
• 1996_01_25-seq65 mentions Q4459436.
• 1996_01_25-seq65 mentions Q21011161.
• 1996_01_25-seq65 mentions Q6497410.