Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_25-seq46> ?p ?o. }

• 1996_01_25-seq46 type Speech.
• 1996_01_25-seq46 number "46".
• 1996_01_25-seq46 date "1996-01-25".
• 1996_01_25-seq46 isPartOf 1996_01_25.
• 1996_01_25-seq46 spokenAs 49.
• 1996_01_25-seq46 spokenText "Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es ziņošu par iesniegto budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā un došu galvenos Budžeta likuma paskaidrojumus. Savu ziņojumu es gribētu sākt ar norādījumu uz ierobežoto laiku, kas ir valdības rīcībā šā gada budžeta projekta sagatavošanā. Mēs zinām, ka, pēc likuma, budžeta projekts ir jāiesniedz līdz 1. oktobrim. Stājoties pie savu funkciju pildīšanas, valdība kā savas darbības pirmo prioritāti atzina maksimālu visas uzmanības koncentrēšanu šā gada budžeta projekta izstrādāšanai. Nepilna mēneša laikā šis projekts ir sagatavots un nodots izskatīšanai Saeimā. Lai gan likums "Par budžetu un finansu vadību" atļauj ikmēneša fondu piešķiršanu apjomā, kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apstiprinātā budžeta gadījumā, ja saimnieciskais gads ir sācies bez apstiprināta valsts budžeta, tomēr ir ļoti svarīgi, lai 1996. gada budžets tiktu pieņemts pēc iespējas ātrāk, jo, pirmkārt, ministriju programmas nevar realizēt pietiekami efektīvi ar viena mēneša piešķirtajiem fondiem un, otrkārt, valdības iecerētās politiskās izmaiņas tiek aizkavētas sakarā ar budžeta pieņemšanas novilcināšanu. Īsais laika periods ir arī par iemeslu tam, kāpēc valdība šobrīd vēl nav pilnībā apzinājusi situāciju. Tāpēc par stratēģiski pareizāku tika atzīts variants - budžeta projekta izstrādāšanu balstīt uz pesimistiskāku, bet reālu valsts budžeta ienākumu prognozi, lai, pabeidzot situācijas analīzi, varētu sagatavot un īstenot reālas reformas un pasākumus tā, lai tie būtu nevis sasteigti un virspusēji, bet gan dziļāki un nozīmīgāki. Rezumējot iepriekš teikto, šis budžeta projekts būtu uzlūkojams kā izdzīvošanas budžets, kurā paredzēti izdevumi tikai valsts neatliekamāko pamatfunkciju izpildes nodrošināšanai. Tāpēc jau iepriekš, es domāju, esmu devis atbildi uz tiem jautājumiem, kas izskanēja, to apspriežot, un uz prasību dot to optimistisko prognozi, dot to prognozi, pēc kuras būtu redzami maksimālie ienākumi. Diemžēl mēs esam atteikušies to darīt, tieši tāpēc, ka mēs, kā jau es teicu, negribam kaut ko prognozēt, kas nav iegūts. Lai pēc iespējas pilnīgāk un uzskatāmāk informētu par faktoriem, kas ir ņemti vērā, izstrādājot 1996. gada budžeta projektu, un kas ietekmēs šā budžeta izpildi, ir sagatavots arī paskaidrojošais materiāls. Atļaujiet man pievērst jūsu uzmanību sekojošajiem svarīgākajiem punktiem. Īsumā par to, uz kādu makroekonomiskās attīstības stratēģiju ir balstīta 1996. gada valsts budžeta projekta izstrāde. Projektā ir paredzēta iekšzemes kopprodukta stabilizācija 1996. gadā un tā ikgadējais reālais pieaugums no 1997. gada līdz 1998. gadam par 2-4% gadā, sasniedzot 2,6 miljardus latu šajā gadā un 2,8 miljardus latu 1997. gadā. Ir plānota pakāpeniska inflācijas tempu samazināšana līdz 17% šogad (atcerēsimies, ka pagājušajā gadā tie bija 23,5) un 13% 1997. gadā. Valsts budžeta sastādīšana ir nodrošināta, nepieļaujot, lai tā deficīts pārsniegtu 2,3% no iekšzemes kopprodukta. Valsts maksimālais ārējais parāds 1996. gadā ir paredzēts līdz 340 miljoniem latu (kas būtu 13% no plānotā iekšzemes kopprodukta), iekšējā parāda maksimālais apmērs - līdz 198 miljoniem latu jeb līdz 7,6% no iekšzemes kopprodukta, un šie trīs cipari saskan ar tām prasībām, kuras mums izvirza Starptautiskais valūtas fonds. Tas viss ir virzīts uz nodokļu sistēmas stabilizēšanu, 1996. gadā un turpmākajos gados paredzot tādu nodokļu sistēmu - ne vairāk par 35% no iekšzemes kopprodukta. Atgādināšu, ka tas precīzi atbilst Valdības deklarācijā norādītajiem apjomiem. Par deficītu. Valdības mērķis ir konsekventa virzība uz bezdeficīta budžetu. Un nav jāatgriežas nemaz tik tālā pagātnē, lai atcerētos, ka spējām realizēt budžetu bez deficīta. 1993. gads noslēdzās ar pārpalikumu: 1,7 miljoni latu. 1994. gadā jau tika pieļauts budžeta deficīts 37,9 miljoni latu, bet 1995. gadā, salīdzinājumā ar 1994. gadu, valsts pamatbudžeta deficīts pieauga 2,5 reizes un sasniedza 90 miljonus latu. 1996. gada budžetā šī tendence tiek lauzta. Budžeta projekts ir sagatavots ar 59,4 miljonu latu deficītu. Samazinājums tātad ir par 32 miljoniem latu jeb par 35% salīdzinājumā ar 1995. gadu. Tas ir kompromisa variants, savdabīgs līdzsvara punkts pašreizējā situācijā, un tāpēc arī nav brīnums, ka tas ir izraisījis tik asas diskusijas gan ar ministrijām, gan ar pašvaldību pārstāvjiem (it īpaši atcerēsimies pēdējās pāris dienas). Kāpēc nav izstrādāts bezdeficīta budžets un kāpēc nedrīkst pieļaut deficīta līmeņa palielināšanu? Mēs labi atceramies, ka bija tāds projekts pagājušā gada beigās, to sāka pieminēt, runāja, ka varbūt ir jātaisa jau šogad bezdeficīta budžets. Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir jāizvērtē valsts institūcijām nepieciešamais līdzekļu apjoms to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana paredzēta saskaņā ar likumdošanas aktiem (tātad bāze - izvērtēšana plus koriģēšana atbilstoši likumiem). Ir funkcijas un pakalpojumi, kas valdībai ir jāsniedz iedzīvotājiem, plus vispārējās valsts intereses (tātad ārlietas, valsts aizsardzība, valsts aizsardzības intereses un valsts parāda apkalpošana). Nav iespējams vienā gadā strauji mainīt izdevumu struktūru, atsakoties pildīt daļu no valsts funkcijām. Funkciju nopietna, nevis formāla un virspusēja pārskatīšana prasa laiku, bet, kā jau minēju iepriekš, budžeta sagatavošanas ierobežotā laika dēļ tā nebija pat teorētiski iespējama. Turklāt jāņem vērā arī iedzīvotāju maksātspēja, pārejot uz sistēmu, kas orientēta uz maksas pakalpojumiem. Deficīta līmeni izvērtējot, jāņem vērā izdevumu līmenis, kas ir jānodrošina (tātad minimums) plus iespējas aizņemties un aizņemšanās cena, plus aizņemtās naudas izlietojums - ieguldīšana attīstībā (tātad investīcijas) vai vienkārši "noēšana". Līdz šim iepriekšējās valdības tikai aizņēmās, maksājot ļoti augstu cenu vietējā tirgū - par katru latu šodien jau aptuveni 30 un vairāk santīmu. Aizņemtais daudzums, iekšējais pārāds (iekšējās parādzīmes) jau sasniedzis 92 miljonus latu. Taču šobrīd ir sācies kredītu atdošanas laiks. Pareizākais lēmums, mūsuprāt, ir plānot izdevumus tā, lai spētu apkalpot un norēķināties par esošajiem parādiem un neieslīgt dziļākos parādos. 1996. gada budžeta projekts jau parāda valdības praktiskos soļus, pārejot uz sabalansētu budžeta kārtējo ieņēmumu un izdevumu daļu. Apliecinājums tam ir šie divi skaitļi: valsts parāda apkalpošanas izdevumi - 57,8 miljoni latu, bet deficīts - 59,4 miljoni latu. Tātad faktiski visa aizņemtā nauda tiks tērēta jau esošo parādu apkalpošanai, valdība vairs neaizņemsies jauniem izdevumiem. Jo valdība vairāk aizņemas, jo mazāk kredītresursu paliek privātajam sektoram un arī privātais ieguldītājs ir spiests maksāt augstāku cenu (tātad konkurence kredītresursu tirgū plus valdības drudžainā aizņemšanās uztur augstu finansu resursu cenu). Atcerēsimies kaut vai pirms pāris dienām veikto Latvijas Bankas analīzi avīzē "Diena", kur ir parādīts, kā pēdējos divos trijos gados izmainījās aizņemto kredītresursu procentu likmes! Par nodokļiem un ieņēmumiem. Tas ir svarīgi, lai, budžetu izpildot, tiktu sasniegts tas ieņēmumu apjoms, uz kura ir balstīti izdevumi. Lai gan nodokļu iekasēšanas pieredze rādīja zināmu progresu 1993. un 1994. gadā, starpība starp budžetā apstiprinātajiem un reālajiem ieņēmumiem 1995. gadā būtiski ietekmēja valdības darbību. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no nodokļiem un nodevām 1995. gadā nomināli pieauga tikai par 11,4 %. Ņemot vērā inflāciju, tas faktiski nozīmēja reālo pamatbudžeta ieņēmumu samazināšanos. Ieņēmumu līmeņa kritumu ietekmēja dažādi faktori, tomēr jāatzīmē, ka nodokļu likmju pazemināšana nebija izšķirošais iemesls. Galvenais, jākonstatē, ir tas, ka nodokļu administrēšanas un iekasēšanas sistēma bija neefektīva. Es varu pieminēt vairākus skaitļus. Es tos jau esmu pēdējās dienās minējis, un viens no šiem ir, piemēram, tas, ka no alkohola importa tika iekasēti tikai 9,3%, tātad 15 miljoni ir gājuši garām valsts budžetam tikai šajā pozīcijā vien. Protams, šie skaitļi tiks precizēti un pārbaudīti vairākkārt. Katrs pieredzes gads ieņēmumu aprēķināšanā un nodokļu administrēšanas efektivitātes paaugstināšanā uzlabos mūsu spējas budžeta sastādīšanā. Šobrīd svarīgākais ir pieņemt konservatīvus ieņēmumu aprēķinus, laicīgi realizēt jebkurus jaunus ienākumu palielināšanas pasākumus un daudz enerģiskāk sodīt nodokļu nemaksātājus, tātad akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana degvielai plus aktivitātes pret nodokļu nemaksātājiem. Piemērs, es jau teicu, ir alkohola importētāji. Konservatīvie ieņēmumu aprēķini un pieaugošā uzmanība ieņēmumu iekasēšanai ir būtiski arī tāpēc, ka, turpinot budžeta izdevumu ierobežošanas praksi līdz līmenim, kas ir zemāks par Budžeta likumā apstiprināto, tiek grauta finansu sistēma valstī un uzticība valdībai. Tas ir pagājušā gada piemērs. Ja budžeta iestādes par saņemtajiem pakalpojumiem un izpildītajiem darbiem nenorēķinās vai norēķinās nesavlaicīgi, vai tikai daļēji, tad tiek traucēta naudas līdzekļu aprite daudzās budžeta iestādēs, apkalpojošajās organizācijās un uzņēmumos. Budžeta iestāžu parādi un līdz ar to apgrozāmo līdzekļu trūkums šiem uzņēmumiem neļauj savlaicīgi norēķināties ar budžetu, nomaksāt nodokļus. Tas nozīmē, ka ar katru nākamo spirāles loku valstī samazinās finansu līdzekļu aprites ātrums, izveidojas apburtais loks, un visi kopā grimstam purvā arvien dziļāk. Nepietiekošās iestāžu finansēšanas rezultātā 1995. gada laikā ir palielinājušies iestāžu parādi kreditoriem: tā, piemēram, 1995. gada deviņos mēnešos kopējie no valsts budžeta finansējamo iestāžu parādi kreditoriem ir sasnieguši 7 miljonus, un, novērtējot šo lielumu līdz gada beigām vai nosacīti nosaucot viņu par slēpto budžeta deficītu, var teikt, ka tas ir aptuveni 15 miljonu. Lēmumiem un reālai rīcībai valsts ekonomikas attīstības veicināšanā ir jābūt pirms lēmumu pieņemšanas par naudas tērēšanu. Valdības pirmo lēmumu aktīvā darbība - reāli paātrināt privatizācijas procesu valstī - parāda aktīvu darbību un izpratni, ka bez sakārtotības tautsaimniecībā valstij nav iespēju attīstīties, tai nevar būt nākotnes. Izdevumi taupības režīma apstākļos. 1996. gada budžetā tiek plānots neliels izdevumu pieaugums - 2,7 % nominālajā izteiksmē pret faktisko izdevumu apjomu 1995. gadā. Ņemot vērā prognozējamo inflāciju šogad, tas nozīmē reālu izdevumu samazinājumu par 15%. Tātad jau šodien budžeta iestādēm ir jāstrādā daudz taupīgāk, lai valsts nauda tiktu izmantota pēc iespējas ekonomiskāk un efektīvāk. Kāda tad ir šī budžeta projekta struktūra? Cik daudz valdība plāno tērēt savu funkciju veikšanai? Lūdzu, ieklausīsimies šajos ciparos! Valsts pamatbudžeta izdevumu kopējais apjoms ir 457,8 miljoni latu. Ceturto daļu jeb 25%, jeb 111 miljonus latu no valsts pamatbudžeta izdevumiem ir paredzēts novirzīt izglītībai; 16% jeb 73 miljonus latu - valsts drošībai, aizsardzībai un tiesību aizsardzībai; 13% jeb 58 miljonus latu - valsts parāda saistību kārtošanai; 12% jeb 55 miljonus latu - sociālajai aprūpei, tātad tie ir pabalsti ģimenēm, sociālie pabalsti un tamlīdzīgi. Uzreiz jāatzīmē, ka lielākā speciālā budžeta - valsts sociālās apdrošināšanas budžeta - apjoms 1996. gadā sasniegs 348 miljonus latu un tātad tiks tērēts pensijām, bezdarbnieku pabalstiem, slimības pabalstiem. Jautājums par to, cik tērē vara un pārvalde. Administrācijas samazināšana plus rezerves, plus efekts. Kā rezultāts 1996. gadā valsts pārvaldes uzturēšanai paredzēti nepilni 8% no kopējiem izdevumiem, valsts varai - tātad Valsts prezidents plus Saeima - nedaudz vairāk par 1%. Cik un kur tiks ieguldīti līdzekļi, investīcijas? No valsts pamatbudžeta 17,9 miljoni latu paredzēti valsts investīciju projektu finansēšanai, bet izvērsts... es atgādinu, izvērsts materiāls tika pievienots un izdalīts deputātiem šodien, to vakar prasīja, bet uzdevums nebija to iekļaut budžeta sastāvā. No šiem 17,9 miljoniem 3 miljoni latu paredzēti mērķdotācijām, investīcijām, vietējiem budžetiem. Nozīmīgs investīciju finansējuma avots ir ārvalstu kredītu resursu piesaiste. Nozīmīgākie no projektiem 1996. gadā tātad ir ceļu seguma atjaunošana, vides aizsardzība, tajā skaitā notekūdeņu attīrīšanas un siltumapgādes iekārtu rekonstrukcija un celtniecība. Cik veselīga ir izdevumu struktūra un kāda ir šāda budžeta nākotne? Vairāk nekā 40% no kopējiem izdevumiem tiks izmaksāti algās un nomaksājot sociālo nodokli. Ja pieskaitām citus tiešos pārskaitījumus iedzīvotājiem - pabalsti, stipendijas -, tad vairāk nekā puse no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tiks iztērēti šādiem maksājumiem. Nākamā lielākā izdevumu grupa ir iestāžu uzturēšanas izdevumi. To īpatsvars ir ceturtā daļa jeb 25% no kopējiem izdevumiem. Tātad aptuveni 80% kopumā tiek tērēti tikai šodienas vajadzībām, faktiski tiek "noēsti". Tas, ko varam saukt par attīstības daļu, - investīcijas sastāda tikai 3%. (Pārējais - valsts parāda apkalpošana, kas ir 57 miljoni no tiem astoņdesmit deviņiem, par kuriem izteicās apspriežot, ka tie neesot atšifrēti.) Atcerēsimies - 57 miljoni! Un vēl klāt starptautiskie maksājumi. Tas ir svarīgi, lai lēmumi par izdevumu palielināšanu vai samazināšanu tiktu pieņemti budžeta sagatavošanas laikā, nevis pēc tam. Piemēram, sakārtota, laba izglītības sistēma ir fundamentāls ieguldījums valsts nākotnē. Ja ir nepieciešams palielināt darba algas, lai saglabātu labākos skolotājus, tad tas ir jālīdzsvaro ar darba slodzes efektivitāti, un jautājums par to, cik efektīvi var pārvaldīt un vadīt astoņās ministrijās izkaisītās izglītības iestādes, paliek atklāts. Svarīgi, lai izdevumu palielināšana vienā no budžeta daļām tiktu sabalansēta tajā pašā laikā ar attiecīgu samazinājumu citur. Speciālo budžetu koncepcija tika veidota, lai radītu drošus finansējuma avotus prioritārajām programmām, taču gan prioritātes, gan relatīvi drošie fondi mainās, un mums vajadzētu saglabāt līdzsvarā speciālo budžetu un plašākās intereses, veidojot saprātīgu kopējo valsts finansiālo plānojumu. 1996. gadā speciālo budžetu apjoms ir līdzvērtīgs valsts pamatbudžetam. Arī izslēdzot valsts sociālās apdrošināšanas budžetu, pārējos fondos izvietotie līdzekļi sastāda turpat 90 miljonus latu. Protams, jo vairāk kabatās un kabatiņās turam naudu, jo neefektīvāk kopumā valstī to izmantojam, un tāpēc mēs ejam uz zināmu pārkārtojumu šajā sfērā, ka līdz 1. martam šie speciālie budžeti, viņu konti tiks kontrolēti caur valsts kasi. Attiecības ar vietējām pašvaldībām. Atbilstoši valsts ekonomiskajām iespējām paredzēta pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondu apjoma saglabāšana 1995. gadā precizēto rādītāju līmenī, iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales proporciju grozīšana starp rajonu un pilsētu, un pagastu pašvaldībām, kā arī dotāciju un mērķdotāciju no izlīdzināšanas fonda noteikšanas kārtības precizēšana. Pašvaldību budžeta apjoms 1996. gadā tiek prognozēts 212,3 miljonu latu apmērā. Tajā skaitā 189,3 miljoni latu - pašu ieņēmumi. Salīdzinājumā ar 1995. gadu budžeta apjoms pieaug par 3,5 procentiem. Viena no konstantajām prasībām diskusijās ar pašvaldību pārstāvjiem ir tāda, lai nesamazinātos pašvaldību budžeta īpatsvars pret valsts budžetu. 1995. gadā pašvaldību budžets sastādīja 44,3% no valsts pamatbudžeta, turpretī 1996. gadā tas pieaugs par 2,1 % un sastādīs 46,4% no valsts pamatbudžeta. No valsts pamatbudžeta paredzētās dotācijas un mērķdotācijas valsts vietējo budžetu izlīdzināšanas fondā būs 20 miljoni latu (plus 3 miljoni latu mērķdotāciju investīcijām). Viss dotāciju samazinājums, salīdzinot ar 1995. gadu, pilnīgi sedzas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu ienākumiem. 1995. gada finansu izlīdzināšanas noteikumos iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija plānots 109 miljoni latu, bet 1996. gada prognoze ir 150 miljoni latu jeb plus 41 miljons latu, kas sedz šo 20 un 52 miljonu starpību. Faktiski 1995. gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts 132 miljonu latu apmērā, tā ka ar lielu varbūtību sagaidāms, ka šī 150 miljonu latu prognoze 1996. gadam tiks pārsniegta. Neatliekami jāsāk strādāt un jāīsteno teritoriālā reforma, kas ļaus koncentrēt līdzekļus, nodrošināt racionālāku to izmantošanu. Un beidzot. Ko darīsim? Protams, valdības darbs pie budžeta neapstāsies un nekad neaprobežosies tikai ar tā sastādīšanu. Valdībai ir jāpierāda spēja pārkārtoties un reformēties. Dublēšanās un paralēlisma novēršana, funkcijas koncentrējot vienas administrācijas rokās (piemērs - strukturālās reformas izglītībā, konkrēta apņemšanās uzlabot nodokļu administrēšanu). Racionāla pieeja līdzekļu izmantošanā - palīdzība zemniekiem; esošajā subsidēšanas sistēmā ieviest uz tirgu orientētu pieeju; kredīta likmju subsidēšana, vekseļi. Pāreja uz fondētu pensiju sistēmu - strādājošo ieinteresētība sociālā nodokļa nomaksāšanā - līdz ar to līdzekļu uzkrāšanā savai pensijai; šodienas pensionāru papildavotu slēptais ienākums un nenomaksātais nodoklis pensijas paaugstināšanai. Ātras, šķietamas, kā arī nepārdomātas reformas dod tikai mazu, īslaicīgu efektu, strādāšana ar "kosmētiskiem" līdzekļiem nav veids, kā nodrošināt valsts attīstību. Noslēgumā daži vārdi, tikai pievēršot uzmanību pašiem svarīgākajiem jautājumiem: skaidri noformulētas prioritātes, vajadzību sabalansēšana ar resursiem (laikā un telpā), finansiālo saistību izpilde (parādu nomaksa laikā) - tātad tas jau var nodrošināt valsts finansu vadības pamatus. Budžets parāda valdības juridiskās un morālās saistības. Ikviena neveiksme, īstenojot likumā noteikto, grauj politiskos un morālos pamatus, uz kuriem balstās valdība, pieprasot iedzīvotājiem ievērot likumus, ieskaitot nodokļu nomaksu. Tikai gadījumā, ja valdība pati ievēro savus noteiktos likumus un ir paraugs individuālajai atbildībai, varam nodrošināt attīstību un izaugsmi, lai pārliecinātu par valsts un tās iedzīvotāju labklājību nākotnē. Un visbeidzot es gribu jums pateikt, ka ir izdalīti materiāli, divi protokoli, lai novērstu virkni jautājumu, - Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās, kas parakstīta pagājušā gada 25. oktobrī, un protokols par sarunām ar Pašvaldību savienību, kur šie cipari ir pievienoti precīzi. Paldies par uzmanību!".
• 1996_01_25-seq46 language "lv".
• 1996_01_25-seq46 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1996_01_25-seq46 mentions Q822919.
• 1996_01_25-seq46 mentions Q211.
• 1996_01_25-seq46 mentions Q687709.