Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_25-seq151> ?p ?o. }

• 1996_01_25-seq151 type Speech.
• 1996_01_25-seq151 number "151".
• 1996_01_25-seq151 date "1996-01-25".
• 1996_01_25-seq151 isPartOf 1996_01_25.
• 1996_01_25-seq151 spokenAs 49.
• 1996_01_25-seq151 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pirmais - par budžeta struktūru. Visai budžeta struktūrai ir jāatbilst starptautiskajai klasifikācijai izdevumu daļā. Valsts pārvalde - tātad tas ir Ministru kabinets, un Finansu ministrija pārvalda attiecīgās nozares. Mēs esam šo pārstrukturēšanu sagatavojuši tādā veidā, lai otrajā lasījumā jūs to saņemtu jau šādā veidā. Tie, kas gribēs strādāt ar budžetu un to pētīt un salīdzināt, varēs to salīdzināt ar ārzemēs, ANO valstu līmenī, esošiem budžetiem. Varēs pētīt un skatīties, cik tur ir attiecināts procentuālā ziņā... cik tur kas ir pārvaldes aparātam un tā tālāk. No speciālajiem budžetiem ārā būs maksas par pakalpojumiem, tās būs pamatbudžetā, speciālajā budžetā paliek lielie fondi. Tas uz 1. martu būs sagatavots, tātad, es jau teicu, ātrāk, otrajā lasījumā būs, bet tas uz 1. martu vajadzīgs, lai Valsts kases departaments varētu strādāt tā, kā es jums jau referātā iepriekš teicu. Es varbūt nepieskaršos tādiem sīkākiem pārmetumiem, bet runāšu mazliet par lielākām grupām. Te tika teikts, ka Finansu ministrija pildot valsts plāna funkcijas. Tas nekādā ziņā neatbilst patiesībai, jo Finansu ministrija... es jau stāstīju - strādāju pēc tādas shēmas, ka diskutēju ar visām ieinteresētajām pusēm, izteicu savus priekšlikumus un neko nevienai ministrijai neuzspiedu, un neko automātiski nevienai arī "neapgriezu". Pēc vienādas procentu klasifikācijas arī visiem pārējiem. Par investīciju programmu vairākas reizes tika teikts, ka tā neesot bijusi saskaņota. Tā investīciju programma, kas visiem tika izdalīta, ir apspriesta Ministru kabinetā, tur šī programma jūtami tika mainīta un arī apstiprināta. Par precizitāti. Jā, investīciju programmā ir tādi apaļi skaitļi. Priekš tam mums ir valdībā divi amati: ir valsts ministre investīciju un kredītpolitikas jautājumos Jēgeres kundze, un ir speciāls padomnieks man, kas nodarbojas ar investīciju politikas realizēšanas pārbaudes jautājumiem, un tas attiecas arī uz aizskarto Operas jautājumu, un pašreiz - arī kopā ar Valsts kontroli - tiek skatīts, kas tad un kāpēc... un kāpēc tik daudz naudas... un bezgalīgi arvien vairāk... Par budžeta plānu bija aizrādījumi, ka tas esot varbūt plāns, citur esot biezāks. Atcerieties, - pagājušajā gadā bija divas grāmatas, bija daudz biezākas, atšķirība ir tā, ka tad bija biezāks papīrs un lielāki brīvie laukumi, un lielāki cipari, jūs varat ņemt un salīdzināt. Bet ne jau biezums ir tas galvenais. Galvenais ir tas, ka šis budžets tiks piemērots starptautiskai klasifikācijai, starptautiskai kārtībai. Par pašvaldībām. Diezgan daudz šeit emociju veidā tiek runāts par attiecībām ar pašvaldībām. Pirmais: mēs esam iedevuši dokumentus, kas parāda, kāds bija parakstītais protokols, mēs esam pielikuši dokumentus, kas parāda, kādas sarunas notiek. Bet, lai pieņemtu budžetu gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, nevajag būt parakstītiem dokumentiem un līgumiem, un nevis kādiem likumiem, arī protokolam... protokolam arī nav jābūt parakstītam no abām pusēm, bet ir jāparāda pēc likuma, ka šī diskusija un saruna starp pašvaldībām un valdību notiek un ka mēs to jautājumu risinām. Bet tā nav, ka... vispirms jau tas nav nekāds likums, tas ir protokols. Izskan arī šeit no tribīnes vienpusēji cipari, ka pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā daudz mazāka summa - 20 miljoni. Nu, tie nav 20 miljoni. Precīzi runājot, tie ir 23 miljoni, un, kā es jau teicu, runātājus es lūgtu būt precīziem, jo to, ko mēs runājam, klausās gan žurnālisti, gan iedzīvotāji, vēlētāji, un neaizmirst skaitļus. Neaizmirst, cik nāk no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, neaizmirst, ka tā pieliktā summa klāt... tad šo budžetu pataisa vienādu ar pagājušā gada un vēl par dažiem procentiem lielāku. Tā ka es lūgtu būt precīziem. Trešais. Te tika izteikts aicinājums - uz otro lasījumu ir vajadzīgs veselības budžeta atšifrējums. Jā, jaunajā klasifikācijā tāds ir paredzēts, tas jau ir programmu griezumā, tā ir laikam atbilde uz Apiņa kunga teikto, un tāda vienošanās ar Labklājības ministriju ir, un tas jau ir izdarīts darbs būtībā, tas tātad tiks pie otrā lasījuma pielikts klāt, un viss budžets, kā jau es teicu, būs jaunajā klasifikācijā, kas atbilst ANO normatīviem. Speciālais budžets. Neviens neko netaisās speciālajā budžetā... speciālo budžetu likvidēt, te izskanēja tāda pārprasta, manuprāt, doma, speciālo budžetu taisās kontrolēt caur valsts kasi, un tas ir ļoti būtiski. Mazliet par Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas budžetiem, kur tiek prasītas fantastiskas summas klāt. Šeit izskan - 15 miljoni klāt un kaut kas vairāk, tad es jums varu... Un tas tiek pateikts saistībā ar austrumu robežu. Austrumu robežu it īpaši vajagot ar dažādiem lieliem punktiem, varbūt arī stipri apbruņotiem, nosegt. Es jums varu tikai tādu ciparu minēt, ka kontrabanda uz Latviju caur austrumu robežu un Igauniju nāk 11%, bet caur dienvidu robežu, tātad brālīgo Lietuvu, nāk 68%. Tā ka laikam nemaz nav tik lieki, ka mēs starp mūsu tām mīļajām Baltijas valstīm arī kaut ko stingrāku uztaisām un mēģinām kontrolēt. Par informācijas slepenību tika runāts. Es domāju, ka deputāti kaut ko ir pārpratuši, jo nekāda informācijas slepenība ne budžetā, ne ap to, ne attiecībā pret cipariem un ciparu grupām nepastāv. Ir preses dienests. Rīt, piemēram, 12.00 ir preses konference Finansu ministrijā. Es esmu lūdzis žurnālistus nepublicēt atsevišķus izteikumus, kas ir izrauti no budžeta viena skaitļa veidā, bet nākt pie mūsu preses sekretāra un uz preses konferencēm un prasīt, kā radušies šie cipari un kāpēc. Mēs parādīsim, no kā tie rodas, lai nebūtu pārpratumu un lai nebūtu tādas... nu, es teiktu, tautas... neteiksim, baidīšanas, bet mānīšanas, kā tas bija, runājot par lieliem izdevumiem Ministru kabinetam. Un runāts tika, ka 1,5... jeb pat vairākas reizes... ir bijis presē trīs reizes, un šodien no tribīnes tika teikts - par miljonu vairāk. Nu tad patiesā aina ir tāda, ka Ministru kabinetam ir trīs programmas pieslēgtas: saikne ar pilsoni - viena, Valsts civildienesta pārvalde - divi, valsts administrācijas skola - trīs, valdības informātikas un sakaru centrs... Un kopā tas ir 1,2 miljoni. Tie ir izņemti no citām vietām, tie ir ielikti Kabinetā un Kancelejā. Un tie iztaisa to miljonu. Tā ka, lūdzu, atkal mans lūgums ir lasīt budžetu, skatīties šo visu, neskatīties tikai divas rindiņas augšā, plikās rindiņas un, ja nav skaidrības, nākt un paprasīt. Tas pats attiecas arī uz atalgojumiem Ministru kabinetam. Es jau esmu skaidrojis, ka skaitlis... tas, kas pataisa šo skaitli lielāku, ir uz pagājušā gada atvaļināšanās rēķina izmaksātās naudas, nevis pašreiz. Nu, vēl es varētu pateikt mūsu attieksmi pret kreditēšanu. Kreditēšana gan studentiem, gan pārējā dotēšana nevarētu būt kā vienkārša naudas izdalīšana. Šo mehānismu var visādi un dažādi apspriest, tas ir atsevišķs jautājums, bet katrā ziņā diez vai ir pareizi katram izdalīt 35 latus vai savādāku vērtību, un tā nauda vienkārši pazūd. Par vēstniecībām. Jā, ir runāts gan par vēstniecību skaita samazināšanu, gan arī izdevumu samazināšanu, tas tiek arī darīts. Bet es nosaukšu jums dažus skaitļus, kas, es domāju, liks padomāt arī tiem mūsu opozīcijas cilvēkiem, kas grib vēstniecību skaitu, teiksim, samazināt uz pusi. Paklausieties šādus skaitļus! Summārie ienākumi no konsulārajiem pakalpojumiem caur vēstniecībām ir 2,5 miljoni latu. Ja mēs likvidējam vēstniecības, kā tiek prasīts, no aprīļa, no šā gada aprīļa, un likvidējam tās, piemēram, tādās valstīs kā ASV, Austrija, Baltkrievija, Beļģija, Čehoslovakija, Dānija, Francija, Somija, tad ko mēs iegūstam? Tad mēs iegūstam 1,3 miljonus, zaudējam 300 tūkstošus latu ieņēmumos, 200 tūkstošus latu dēļ līgumu laušanas, 200 tūkstošus latu dēļ diplomātisko darbinieku atsaukšanas, kopā 0,7 miljonus, un vismaz lielu daļu no tās konsulārā dienesta pakalpojumu summas, ko es tikko kā nosaucu. Tā ka, redziet, arī mēģinot kaut ko krasi samazināt, krasi lauzt, vienmēr vajadzētu izrēķināt, kā to var izdarīt un cik tas sāpīgi ir. Šeit ne vienu reizi vien no tribīnes tika runāts par... nu, par tādiem jautājumiem, kas būtībā attiecas uz vienu un to pašu - ka prāts ir prece. Prāts ir prece. Es to varētu saistīt gan ar tiem, kas runāja Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā, gan citu kultūras darbinieku vārdā. Labi, es piekrītu, ka prece, bet, ja prece, tad vajag tirgot. Vajag tirgot, nevis prasīt nabaga grašus no pārējiem nodokļu maksātājiem. Un precei cenu nosaka pieprasījums. Precei cenu nosaka pieprasījums. Domāju, ka tāds ir. Ārzemju universitātēs var lasīt lekcijas, var ņemt dalību starptautiskās kinofilmās, kuras finansē privātie mecenāti, un var ņemt dalību, teiksim, varbūt arī Holivudā filmu uzņemšanā. Bet prasīt no nabadzīgo nodokļu maksātāju makiem, lai maksā par prātu, kuram esot liela starptautiska vērtība, - es domāju, ka tas būtu pat pazemojoši šo prātu īpašniekiem. Un es gribētu, lai būtu skaidrība, teiksim, Seiles kundzei... Es neesmu VEF prezidents jau no 21. decembra. Es nevadu frakciju. Budžeta un finansu komisija gatavo nākamo vadītāju sadarbības padomes līmenī, tas nav tāds jautājums, ko varam izšķirt mēs tā vienkārši uz vietas, arī tur lielāko darba daļu dara mans vietnieks, es strādāju Finansu ministrijā un atbildu uz vēlētāju vēstulēm kā deputāts. Tā ka, redziet, laiks man ir priekš šā darba, un tātad es domāju, ka darīt es varu to, kas jādara, un pārslogots ar desmit amatiem es neesmu. Noslēgumā teikšu - jā, man patika vairākas runas, it īpaši Rubina kunga runa no opozīcijas viedokļa, pirmā runa, nevis otrā. Es domāju, ka tas ir normāli, ka katrs aizstāv, it īpaši no opozīcijas viedokļa runājot, savu "lauciņu" budžetā, viņš aizstāv savu šauro lauciņu. Viens aizstāv kultūru, otrs aizstāv - to... tad to daļu izrauj, un, runājot no opozīcijas viedokļa, šis deputāts nav atbildīgs vairs par visu kopumu. Bet tad, ja mēs sākam diskutēt par visu kopumu... man priekšā ir viss šis kopums, tā ka es atvainojos, ka es nevaru apmierināt jūsu atsevišķos "lauciņus" tik ļoti vienkāršoti. Mums tomēr gribot negribot ir jārunā pēc kārtas, mēs to darām ar tiem ministriem, kas arī pārstāv tos "lauciņus", kurus jūs atbalstāt vai citreiz kritizējat. Bet pats galvenais, ko es domāju, - ir normāli tas, ka opozīcija prasa budžetu nepieņemt. Savādāk nemaz nevar būt. Vai tad kaut kur ir savādāk? Ja opozīcija prasītu pieņemt budžetu, tad jau kaut kas nebūtu kārtībā. Tā ka normāli vien ir, kritizēt vajadzētu, es labprāt šo kritiku pieņemu, tikai gribu teikt, ka precīzā aina ir slikta, un man ir priekšā šī precīzā aina, un, ja es gribu kaut ko mainīt un ja mēs gribam to darīt, tad mums būs jādara tā, kā teica Vītola kungs, - pieņemot tos divus pamatciparus, to deficītu un to izdevumu daļu, par tādu, kāda tā ir, un ieņēmumu daļu, un tad mēs varam tikai diskutēt savā starpā, kā bīdīt kaut ko no vienas puses uz otru. Bet šeit runāt par to, ka ieņēmumus vajadzētu strauji palielināt un ka par to būs atbildīga valdība, un ka tai tas ir jāsola, - tas, manā izpratnē, nav pilnīgi pieņemami. Mēs jums godīgi esam ziņojuši to, kas ir, un paldies visiem deputātiem par izteiktajiem spriedumiem, tie visi ir fiksēti.".
• 1996_01_25-seq151 language "lv".
• 1996_01_25-seq151 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1996_01_25-seq151 mentions Q211.
• 1996_01_25-seq151 mentions Q4294315.
• 1996_01_25-seq151 mentions Q37.
• 1996_01_25-seq151 mentions Q191.
• 1996_01_25-seq151 mentions Q40.
• 1996_01_25-seq151 mentions Q33.
• 1996_01_25-seq151 mentions Q1020384.
• 1996_01_25-seq151 mentions Q39731.
• 1996_01_25-seq151 mentions Q35.
• 1996_01_25-seq151 mentions Q4294480.
• 1996_01_25-seq151 mentions Q142.
• 1996_01_25-seq151 mentions Q31.
• 1996_01_25-seq151 mentions Q184.
• 1996_01_25-seq151 mentions Q33946.
• 1996_01_25-seq151 mentions Q12360039.
• 1996_01_25-seq151 mentions Q1512969.