Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_25-seq145> ?p ?o. }

• 1996_01_25-seq145 type Speech.
• 1996_01_25-seq145 number "145".
• 1996_01_25-seq145 date "1996-01-25".
• 1996_01_25-seq145 isPartOf 1996_01_25.
• 1996_01_25-seq145 spokenAs 46.
• 1996_01_25-seq145 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Ministri un cienījamie Saeimas kolēģi! Tik daudzi deputāti jau ir no visām pusēm aplūkojuši budžeta projekta iespējas un realitātes, ka mums, tiem pēdējiem runātājiem, ir īpaši jāpacenšas, lai mēs neatkārtotos un šīs daiļrunāšanas un daiļdomāšanas potences neapstrīdētu. Jo es patiešām jūtos kā sieviete, atcerēdamās šā budžeta apspriešanas sākumu. Ar pilnām tiesībām. Un iestājos par cieņu Latvijai. Par cieņu Latvijai un pret patvarībām to pielīdzināt kādam paštēlam. Un tā es domāju arī, klausoties Lujāna kunga teikto. Tādi nu mēs esam šajā bramanībā visus šos piecus gadus, runājuši par pastalām un jostām, bet pie rupjas maizes ar cietu garozu negribam sevi radināt. Budžets. Un kārtējais. Un arī šogad tas nav kā viegli norijama kūka, un nebūs arī labuma no sveša cukura salduma. Bet, garozu ilgi ēdot, saldums pats atnāk. To mēs esam aizmirsuši, jo vecie tēvi par tālu laukos dzīvo. Tā nu mēs cepam, cepam to kukulīti - kam tiks? Kas nu bešā paliks? Vai gribam 1996. gadā dzīvot tikai ar rupjo rudzu maizi vien? Bet visi, visi kā viens. Tādēļ, ka parādu kalns aug, bet visapkārt tik daudzi, kam pat garozas nav. Un tie ir bērni. Laukos viņi mirst. Visur. Arī Rīgā. Tepat blakām, Talsu ielas 35. namā. Un citur. Un tas ir tāds karātavu simbols šajā brīdī, ka žurka sēž maizes kastē. Sēž un, acis bolīdama, gaida ko graužamu. Bērns atver šo maizes kasti un saka: "Tante, mums nav maizes mājās. Nav." Arī tas notiek Latvijā, un "humpalas" te mums nepalīdzēs."Humpalas" nenodrošinās ne pārticību, ne tiesiskumu, ne brīvību. Un nepalīdzēs arī balsojums pret budžeta projektu. Var jau aizrautīgi virknēt šos ciparus rindās un rotaļāties, bet nedrīkst teorētiski iespējamo pieļaut par praktiski dabūjamo. Kā šodienas sēdē: Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā skaitļo īpašo uzdevumu ministrs pašvaldību lietās Jurkāna kungs, lai sagrabinātu tos trūkstošos septiņus ar pusi miljonus, līdz faktiski patērētajai summai 1995. gadā, proti, 221 miljonam, kas būtu nepieciešama šogad izdzīvošanai pašvaldībās. Ministrs piedāvāja šādu paņēmienu, kā šos septiņus ar pusi miljonus iegūt: proti, pa vienam latam no iedzīvotāja - par ugunsdrošības uzraudzību pašvaldībās. Un tad arī automātiski budžetā būtu 2,5 miljoni plusā, pašvaldību budžetā iekšā. Taču no katras ģimenes budžeta aptuveni četri pieci lati tiktu rēķināti ārā. Bet jautājums ir - par ko? Un, ja mēs to pateiksim kādam iedzīvotājam, tad viņi mums ļoti vienkārši teiks - lai nu deg zilām ugunīm tās pašvaldības pašas! Tā teiks mūsu vēlētāji visā Latvijā, un viņiem būs taisnība. Jurkāna kungs gan ne vārda neteica par izlīdzināšanas fonda algoritmu kritērijiem, jo, ja jau arī izlīdzināšanas fonds ir viena no saskaitāmajām sastāvdaļām tajā kompromisa skaitļu summā, lai Pašvaldību savienība, lietu ministrs, Ministru prezidents, deputāti, visi vienotos par budžeta atbalstu... un tas skar 566 pašvaldības valstī. Taču tajā pašā laikā ir pilnīgi neatbalstāms īpašo uzdevumu ministra sekretariāta izdevumu apjoms (240 000 latu), 26 štata vienības, uz katru rajonu, rupji rēķinot, pa vienam... Līdz šim mēs zinājām, ka bija koordinatori šajā departamentā četros novados. Es nezinu, varbūt kļūdos... droši vien kļūdos. Pieņemu kļūdu. Nezināma lieta, kādai vajadzībai, kādam nolūkam paredzēti šie izdevumi un kāda tiem būs atdeve, kāds no tiem būs labums. Tajā pašā laikā ir jāslēdz slimnīcas šajās pašās pašvaldībās. Un nonāks arī līdz skolu slēgšanai. Mēs neesam tālu līdz tam. Un šajā lietā, vienalga, 24 vai 260 koordinatori nevarēs palīdzēt. Gluži tāpat, kā tas teorētiskais lats par ugunsdrošības uzraudzību. Tā ir ampelēšanās. Šo vārdu es lietoju, citējot Jurkāna kunga teikto. Viņš gan to teica kādā citā kontekstā, runājot par šīm pašvaldību finansu izlīdzināšanas lietām. Bet attiecībā uz budžetu līdz otrajam lasījumam mēs prasām 1996. gada pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu, bez kura nebūs iespējama Budžeta likuma pieņemšana otrajā lasījumā kopumā. Tāpat korekti būtu, ja Finansu ministrija censtos pati pildīt likumu, neizdarot sociālistiskā mantojuma garā patvarīgas korekcijas gan 1995. gada likuma izpildē, gan arī 1996. gada likuma redakcijā, darot to pēc saviem, pašiem vien zināmajiem kritērijiem. Un pilnībā piekrītu un aicinu budžeta projektu sagatavot, tā teikt, smalkākā malumā. Tas, protams, ir visu kopīgs darbs - un ilgā laikā. Nav morāla pamata attaisnot šo sociālistisko inerci budžeta plānošanā. Nedrīkst "nogriezt", pasludināt to par taupību. Tas ir vienkāršoti. Un būtu jāuzticas arī ministrijām, jo citādi mēs tām piedāvājam tikai nīkuļošanu un iznīcību. It īpaši, ja šobrīd runājam par Kultūras ministriju, par Izglītības ministriju, par tām ministrijām, kuras nenodarbojas ar ražošanu, bet diemžēl - tā tas ir bijis un būs - allaž tērēs budžeta naudu. Gan tēriņus, gan arī svītrojumus vajadzētu uzticēt pašām nozaru ministrijām. Protams, tas ir liels risks, jo katrs atkal varētu staipīt to deķi uz savu pusi. Un tomēr nolaist rīkojumus no augšas, no Finansu ministrijas: tik jums būs un tik jums nebūs, - tas nav īpaši korekts budžeta finansējuma veidošanas princips. Zaudē jēgu papīra grēdas projektiem un pamatojumiem, ja galīgo lēmumu pieņem nevis nozares ministrs, bet finansu ministrs. Taču atbild par nozari nozares ministrs. Kultūra. Vēlreiz pie tās atgriežos. Kino. No tautsaimniecības nozares, no peļņas nozares tā ir šo piecu gadu laikā kļuvusi par aizsargājamu nozari. Vai mēs to esam izpratuši? Taču ja mēs to tagad neatbalstīsim, šo kino, tad šī nozare nekad vairs nedos peļņu. Mums vienkārši tās nebūs. Taču Latvija ir pierādījusi, ka tā ir spējīga uzturēt nacionālo kino pietiekami augstā, pasaules atzītā līmenī. Ja runājam par decentralizāciju valstī, tad tas attiecas arī uz ministriju kompetenci, tāpat kā uz valdības un pašvaldību kompetences salīdzsvarošanu, uzņemoties kopīgu atbildību par kultūru un izglītību valstī. Bet atbildība, Budžeta likuma izpratnē, ir nauda. Un, ja nav naudas, nav arī atbildības. Ja vienai ministrijai palielina izdevumu daļu par 40%, bet Kultūras ministrijai līdzekļus noņem par 10%, tad komentāri ir patiesi lieki. Un kam par to galu galā pienākas šī atbildība un šis gods? Kas atbildēs par to, ka Nacionālā bibliotēka zaudējusi šajā laikā, šajos gados, 200 partnerus grāmatu apmaiņai? Bet šajā laikā par pieciem tūkstošiem lasītāju ir pieaudzis lasītāju skaits šajā bibliotēkā. Katru dienu apkalpo apmēram 30 000 lasītāju, un to vidū ir ļoti daudz studentu. Bibliotēkas šobrīd ir kļuvušas par viņu mācību vietām, jo skolas budžeta trūkuma dēļ sašaurina mācību programmas, bet izglītības standarts pasaulē aug. Bibliotēka. Nacionālā bibliotēka šobrīd ir parādā par komunālajiem maksājumiem 138 000 latu. Katru gadu tās uzturēšanas izdevumi ir 500 tūkstoši. Un būtu jāmeklē šo parādu savstarpējo norēķinu dzēšanas mehānisms valstī vispār. Citādi tās neražojošās sfēras būs vislielākās cietējas jebkurā situācijā. Taču tad būtu jābūt arī vēl kādai lietai. Proti, ir šis mierinājums, ko mēs nupat esam saņēmuši: jūs, deputāti, neuztraucieties, un arī Kultūras ministrija to starpā, - jums būs prioritāšu saraksts, un paši izvērtēsiet, kas tajā liekams! Labi, mēs cerēsim un paļausimies, ka nauda nāks virs budžetā plānotā un pienāksies arī prioritāšu saraksta pozīcijām. Taču tad, godātie kolēģi, vienosimies par šādām lietām: šīs valsts pastāvēšanai 1996. gadā ir jābūt gan sarakstam par finansējuma mehānismu, gan arī sarakstam par prioritātēm, gan arī par finansējuma mehānismu šīm prioritātēm. Uz otro lasījumu, līdz budžeta projekta pieņemšanai. Jo pretējā gadījumā mums tas viss atkal būs nezināmā tālē un nezināmā procedūrā. Ir jāsaka paldies par budžeta projektā padarīto un ir arī jāatbalsta šis budžeta projekts, mums nav citas izejas. Taču mēs prasām, lai līdz otrajam lasījumam būtu pašvaldību finansu izlīdzināšanas budžets 1996. gadam un prioritāšu saraksts, finansējuma mehānisms šīm prioritātēm. Bet Finansu ministrijai ir ļoti sirsnīgs un mīļš lūgums: mēs ļoti lūdzam pēc budžeta pieņemšanas steidzīgi uzsākt ministrijas darba principu reorganizāciju un, ja tas, tā sakot, neradītu īpašas grūtības, varbūt arī informēt Saeimu par to, Kreitusa kungs, kā tas viss norit jūsu ministrijā, un darīt zināmus šos principus, pēc kuriem jūs vēlaties reformēt, un mēs ticam, ka jūs to vēlaties darīt patiesi. Finansu ministrija tātad ir tā ministrija, kura valstī visiem liek strādāt pēc viena - pēc jūsu - principa. Mēs negribam pret to iebilst, mēs vēlamies šo principu - visiem pieņemamu. 1997. gada budžets arī nav aiz kalniem, bet Finansu ministriju mēs lūdzam regulāri informēt arī par tiem ienākumiem, kas ir virs budžeta, lai mums būtu arī priekšstats par to, cik reāla bija šī pesimistiskā prognoze un cik reāls bija šis solījums par prioritāšu iespējām. Veicinām ilglaicīgu atbildību, cienījamie kolēģi, par budžeta izlietojuma pamatojumu, ne tikai par vienreizēju pogas nospiešanu. Paldies.".
• 1996_01_25-seq145 language "lv".
• 1996_01_25-seq145 speaker Anta_Rugate-1949.
• 1996_01_25-seq145 mentions Q822919.
• 1996_01_25-seq145 mentions Q211.
• 1996_01_25-seq145 mentions Q2660080.
• 1996_01_25-seq145 mentions Q1020384.
• 1996_01_25-seq145 mentions Q8436.
• 1996_01_25-seq145 mentions Q1419663.
• 1996_01_25-seq145 mentions Q44989.
• 1996_01_25-seq145 mentions Q11989566.