Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_25-seq137> ?p ?o. }

• 1996_01_25-seq137 type Speech.
• 1996_01_25-seq137 number "137".
• 1996_01_25-seq137 date "1996-01-25".
• 1996_01_25-seq137 isPartOf 1996_01_25.
• 1996_01_25-seq137 spokenAs 68.
• 1996_01_25-seq137 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezident! Deputāti un klātesošie! Es runāšu ļoti īsi un tikai par tiem būtiskajiem jautājumiem, kas man būtu pasakāmi šajā pirmajā lasījumā, jo katram būs iespējas iesniegt priekšlikumus laikā starp otro un trešo... starp pirmo un otro lasījumu. Un tātad. Budžets ir sagatavots, manā izpratnē, pietiekami pārskatāmi, papildināts ar tabulām un papildu materiāliem, no kā var pilnīgi gūt secinājumu par šā gada budžeta sadalījumu. Bet tas, kāds ir šis sadalījums, - tas ir atkal cits jautājums. Var būt, ka tomēr kvalitāte, tieši sadalot starp ministrijām un resoriem šos budžeta līdzekļus, ir nedaudz cietusi tāpēc, ka pārāk lielu slodzi mēs esam uzlikuši vienai personai - Kreitusa kungam, kurš ir gan finansu ministrs, gan Saeimas Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, gan vada arī lielu valsts akciju sabiedrību VEF. Par to vajadzētu padomāt, lai laikā starp pirmo un otro lasījumu vēl kāds cits spēks šeit nāktu palīgā un Budžeta un finansu komisijā tiktu rūpīgāk izvērtēts šis budžets, jo pretrunās dzimst patiesība. Manuprāt, tomēr ir viens būtisks trūkums, ka nevar ar Budžeta likumu izdarīt grozījumus citos likumos. Jo šajos pārejas noteikumos un 5. punktā ir izdarīti grozījumi Zemes komisiju likumā un likumā "Par valsts civildienestu". Jā, varbūt šie grozījumi ir vajadzīgi, bet to nevar nokārtot ar cita likuma pārejas noteikumiem. Arī Juridiskajam birojam to vajadzētu ņemt vērā un izvērtēt. Patīkami ir tas, ka ieņēmumu daļa tiešām acīmredzot nav pārāk optimizēta un tās prognozes, ko izsaka gan finansu ministrs, gan Ministru prezidents, sola ienākumu daļas strauju palielinājumu pirmajos trijos mēnešos. Cerēsim, visiem mums uz to ir jācer, un, ja Valsts ieņēmumu dienests labi strādās, varbūt arī tā būs, bet šādā gadījumā pārejas noteikumos jau tūlīt pēc pirmā lasījuma vajadzētu iestrādāt šos priekšnoteikumus: kā tad dalīsim šos ienākumus, ja tādi parādīsies? Tādu nosacījumu veidā, es domāju, Budžeta likuma pārejas noteikumos vajadzētu iestrādāt punktu, kurā paredzētu prioritāti mērķdotācijām pašvaldībām un prioritāti tam, lai tiktu paaugstinātas minimālās algas, jo šis solījums, ko deva iepriekšējā valdība, īstenībā izpildīts nav, un tik tiešām mēs varam par to runāt vai par to nerunāt, bet Latvijā ir vesels iedzīvotāju slānis, kurš nevar iztikt ar savu ārkārtīgi mazo algu. Par izdevumu daļu. Protams, katrs mēģina tajā nozarē, kuru viņš labāk pārzina, izteikt vērtējumu un arī iespējamo prognozi, un tā darīšu arī es. Vispirms es gribu teikt, ka budžetā nav paredzēta nauda zemes īpašumu kompensācijai. Šeit es runāju kā pašlaik vēl esošā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja. Ko darīt? Protams, tādas naudas nav, vai nu tie būs 3 miljoni, vai 5 miljoni, bet es atgādinu deputātiem un arī tiem, kas klausās šo pārraidi un lasīs pēc tam stenogrammas, ka premjers ir solījis un jau uzsācis konkrētus pasākumus šā īpašuma kompensācijas fonda veidošanai. Cerēsim, ka tas veiksies labi, bet nebūtu labi, ja absolūti nekāds risinājums kompensāciju izmaksai naudā par zemes īpašumu, kas netiek atdots represētajām personām... ka netiktu izmaksāts šogad. Es domāju, ka tad stipri cietīs arī jaunā premjera autoritāte. Pavisam bezkaislīgi skaitļi, un es nosaukšu jums dažus: zemes iemērīšanai Valsts zemes dienestam 1994. gadā - 633 000, 1995. gadā jau mazāk - 608 000, bet 1996. gadā ir paredzēti 429 000, tātad vēl mazāk. Varētu domāt, ka zemes mērīšanas process iet uz beigām, taču diemžēl tā tas nav. Tieši zemes iemērīšanas dēļ ir apstājusies zemes ierakstīšana zemesgrāmatās. Protams, ir arī vēl citas problēmas, kuras acīmredzot kopīgi jārisina daudzajām institūcijām, kas atbild par zemes reformu un citu īpašumu privatizāciju. Būtu jādarbojas aktīvāk un varbūt arī kompaktāk. Kopīgi jādarbojas. Nedaudz es vēl gribētu pateikt arī to, kas saistās ar Valsts mežu dienestu. Arī Valsts mežu dienestam ir institūcija, ko sauc par Valsts mežu ierīcības institūtu un kas novērtē mežus, un tikai pēc šo mežu novērtējuma un ierakstīšanas zemesgrāmatā... pēc šo mežu novērtējuma varētu uzsākt ierakstīšanu zemesgrāmatā. Tas ir ārkārtīgi būtiski, bet šim institūtam izdevumi nav budžetā paredzēti. Tie ir paredzēti no specbudžeta. Un tagad - nedaudz par Valsts mežu dienesta budžetu kopumā. Tātad ir paredzēts, ka budžets kopumā tam ir 9,5 miljoni. Valsts budžetā tā ir viena no tām ministrijām, kurai faktiski neparedz gandrīz neko, tikai 0,5 miljonus no valsts budžeta. Un pārējie 9 miljoni ir plānoti no specbudžeta. Vai šis specbudžets piepildīsies? Vai tas būs? Mēs visi ceram uz koksnes tirgu, bet koksnes tirgus apstākļi pēdējā laikā ir ārkārtīgi pasliktinājušies, jo ne jau tikai valsts vien tirgos šo mežus, tirgo arī privātie, kuri nu valstij ir iznākuši lieli konkurenti. Nepamatoti, es domāju, ir pārmetumi, kas ir izteikti mežu valsts ministram par reorganizēto koksnes tirgu, tas reizē ir arī privātbiznesa pienākums un reizē arī Ārlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas pienākums. Es gribu aicināt nesagraut valsts mežu pārvaldes struktūras, viņiem ir grūti izdzīvot no tā, ko viņi nopelna. Jo tikai viņi atbild par mežu kopšanu, saglabāšanu nākamajām paaudzēm, un tā ir viena no vecākajām mūsu institūcijām, kura saglabā arī visu šo latvisko garu. Šajā sakarā rūpīgi vajadzētu padomāt, it sevišķi tāpēc, ka arī tādai iestādei kā Gaujas Nacionālajam parkam no valsts budžeta nav paredzēts neviens santīms. Tātad arī tikai cer uz šo specbudžetu, kura prognozes nav tik optimistiskas, kā ir paredzēts budžetā. Jā, par pašvaldībām šeit runāja daudzi, tādēļ es to vairs neatkārtošu īsuma labad, gribu tikai vēl piebilst to, ka arī zemes komisijām, kuras ir nodibinātas pašvaldībās, līdzekļi ir samazināti par 50%, tātad 80 latu alga ir pārvērsta par 40 latu algu, paredzot, ka tos 40 latus piemaksās pašvaldības. No kā? Pašvaldībām šādas naudas nav. Acīmredzot ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai to jaunradīto institūciju, kuras ir dažādās pašvaldībās, nav nedaudz par daudz. Jo pašvaldībās pašlaik, neskatoties uz to, ka ir zemes komisijas priekšsēdētājs, kurš saņem 80 latus, strādā vēl daudzas citas institūcijas, kuras rada no jauna. Tas ir Valsts zemes dienesta kontrolieris, kurš saņem 90 latus, Un acīmredzot ir arī cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvokļu privatizāciju. Vai nevajadzētu kaut kādā veidā šīs struktūras apvienot, nevis sagraut to, kura tiešām pieņem galējo lēmumu, veic visu lietvedību un ar savu parakstu apstiprina, pirms ieraksta zemesgrāmatā, visu īpašumtiesību atjaunošanas un no jauna iegūšanas procedūru? Kopumā par šo budžetu. Nu jāatbalsta, neko citu jau nevar darīt! Tikai gribētos, lai noslēguma vārdos tomēr izskanētu šo debašu analīze, lai mēs varētu jau veidot savus priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu. Paldies par uzmanību!".
• 1996_01_25-seq137 language "lv".
• 1996_01_25-seq137 speaker Anna_Seile-1939.
• 1996_01_25-seq137 mentions Q822919.
• 1996_01_25-seq137 mentions Q211.
• 1996_01_25-seq137 mentions Q21625222.
• 1996_01_25-seq137 mentions Q15628977.
• 1996_01_25-seq137 mentions Q207928.
• 1996_01_25-seq137 mentions Q1512969.