Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_25-seq135> ?p ?o. }

• 1996_01_25-seq135 type Speech.
• 1996_01_25-seq135 number "135".
• 1996_01_25-seq135 date "1996-01-25".
• 1996_01_25-seq135 isPartOf 1996_01_25.
• 1996_01_25-seq135 spokenAs 29.
• 1996_01_25-seq135 spokenText "Godājamā priekšsēdētāja, kas vairs neesat vientuļa! Godājamie kolēģi, godājamais Ministru prezidenta kungs! Es ar ļoti lielu interesi izlasīju šo budžeta projektu un konstatēju ārkārtīgi interesantu situāciju - ir kardināli mainījušās man tik ierastās Latvijas prioritātes. Man līdz šim likās, ka Latvijas valsti ir darījušas bagātu un laimīgu gan zemkopība, gan rūpniecība, gan mūsu bagātie meži. Skatoties uz līdzekļu pieaugumu vai kritumu, es ar izbrīnu konstatēju, ka Ekonomikas ministrijas līdzekļi ir samazināti par 40%, Zemkopības - par 0,3%, mežsaimniecībai - par 15%. Tātad šīs prioritātes vairs nav aktuālas. Kas tad ir aktuāls? Kas ir saņēmis lielākos pielikumus? Lielākos pielikumus ir saņēmis Ministru kabinets - 30%, Aizsardzības ministrija - 40%, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - 50%. Tātad šīs ir tās prioritātes, uz kurām tiek vērsta uzmanība. Nu, ja mēs ņemam vērā pēdējo ministriju - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju -, kas ir saņēmusi fantastiski lielu pielikumu, tad mēs varam spriest, ka valdība ir nolēmusi, ka Latvija var turpmāk baroties nevis no zemkopības, bet no skaistiem dabas skatiem un dabas veltēm - sēnēm, ogām un pārējā, ko dod daba. Nu ko, arī tā var būt! Nupat Šķēles kungs sacīja, ka cerot, ka šodien viņam ir darīšana ar profesionāliem politiķiem. Nu par sevi es to nevaru sacīt, es vēl tikai sāku darbu Saeimā, bet man ļoti gribas cerēt, ka arī mums ir darīšana ar profesionālu valdību, kuru interesē mūsu domas, jo tāpēc jau mēs te it kā esam. Mēs gribētu lietišķi apspriest budžetu. No lietišķas apspriešanas diemžēl nekas neiznāk, jo valdības interese par mūsu domām ir ārkārtīgi liela, to redzu pēc bagātīgajām rindām, kurās šeit sēž valdības locekļi, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka valdības locekļi ar milzīgu uzmanību klausās mūs bufetēs, automobiļos un citās sabiedriski derīgās vietās, citādi tas nemaz nevar būt. Un es ceru, ka mūsu domas tomēr kaut kur, kādās no šīm vietām būs sadzirdētas. Es vēl ceru, ka mums ir darīšana ar gudru topošu valsts vadītāju. Man tāds iespaids rodas. Bet ir viens moments, kas mani dara uzmanīgu. Cik es zinu, gudri valsts vadītāji ārkārtīgi augsti ir vērtējuši tādu fantastiski iespaidīgu masu informācijas līdzekli, kāds ir kinematogrāfs. Visi gudrie valsts vadītāji vienmēr ir braukuši visur kinematogrāfa pavadībā, visi viņu soļi ir fiksēti, tas ir ārkārtīgi svarīgs ne tikai propagandas, bet arī audzināšanas līdzeklis - kino var izdarīt milzīgi daudz. To, ko jūs nevarat izdarīt ne ar vienu avīžu rakstu, un to, ko jūs nevarat izdarīt ne ar kādiem solījumiem, to var jūsu vietā izdarīt gudri izveidots kinodarbs. Taču mēs diemžēl, spriežot pēc šā budžeta, redzam, ka šī valdība tik ārkārtīgi svarīgai mākslas nozarei kā kino nepiešķir absolūti nekādu nozīmi, jo tās niecīgās summiņas, kas tur ir, tās neko nenodrošina, un te nav runa par to, vai kino dabūs dažus latus vairāk vai mazāk, te ir runa par principu. Es redzu, ka kino nav nekādā vērtē. Žēl! Pasaulē, pasaules praksē profesionāls kinematogrāfists - tā ir prestiža profesija, tā ir deficīta profesija. Pie mums diemžēl tā nav. Mani kolēģi, augstas klases profesionāļi, kas ir atveduši ārkārtīgi daudz starptautisku balvu latviešu kinomākslai un kas ir aiznesuši šo kinomākslas slavu tālu pasaulē, šodien sēž bez darba un nevar atrast sev nekādu citu nodarbošanos. Protams, var jau piespiest arī pianistu ar pasaules slavu skaldīt malku, bet vai tā ir kultūrpolitika? Vai tā ir savas tautas garīgo rezervju saprātīga izmantošana? Par to es ļoti, ļoti šaubos!. Es domāju, ka te varbūt ir arī dažādi citi iemesli, jo kino - pretstatā televīzijai, kura saņem pašlaik šajā budžetā fantastisku pielikumu, jo ir mūsu, kā saka, valdošās elites trubadūrs un slavina nepārtraukti un realizē stingri izteiktu politiku televīzijas raidījumos, - var jau būt, ka kino neder, jo kino fiksē ne tikai labo, diemžēl kino fiksē arī slikto, kino fiksē tādus faktus, kas vienam otram šķiet nevēlami, par to liecina nesenais filmas demonstrējums Latvijas televīzijā, tā bija filma par Latvijai tik traģiskajām dienām, un tūlīt pēc šā demonstrējuma atskanēja zvani, atskanēja draudi, atskanēja dažādas citādas nepatikšanas, jo šī filma izraisīja ļoti dažādu reakciju. Var jau būt, ka tad, kad mēs galīgi iznīcināsim dokumentālo kino - tad arī šāda veida filmu vairs nebūs, beidzot varēs absolūti "prihvatizēt" Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu, kuram ir miljardu vērtība un kuru varēs pēc tam, kā saka, par privātu naudiņu andelēt pa labi un pa kreisi, un tad jau tas process būs beidzies. Pašlaik nav jau vairs pat tā, kā bija sociālisma laikā, kad sociālisma budžets teica: nu, kultūrai tie atlikumi. Tad, kad viss pārējais ir sadalīts, kultūrai - atlikumi. Tas, kas šodien ir kultūrai, tas jau vairs nav pat atlikums. Tas ir mērķtiecīgs process - iznīcināt to, tāpēc man šis budžets ir sēru budžets, jo šis budžets pieliek pilnīgu, treknu, lielu punktu latviešu nacionālā kino iznīcināšanas procesam, kas ir sācies jau diezgan sen. Tas ir process, kas sākās un beigsies gluži tāpat kā tas process, ko es saucu par pensionāru izmirdināšanas procesu republikā, jo arī te neviens santīms nav pielikts klāt. Ar ko tās nabaga vecās sievas un tie vīri dzīvos šajā inflācijas trakumā, kad paliek tās pašas vecās pensijas? Es gribētu ierosināt kādam pamēģināt, kā tas ir - ar šiem dažiem pensijas grašiem nodzīvot vienu mēnesi. Šķēles kungs sacīja, ka budžets ir ļoti knaps un ka pietiek knapi, kā saka, algām un lai būtu silti radiatori. Spriežot pēc tiem procentiem, kas ir pielikti Ministru kabinetam, man šķiet, ka tur radiatori drīz vien pārkarsīs līdz baltkvēlei. Tāpat Aizsardzības ministrijai pieliktie 40 procenti man liek domāt, ka mūsu izlūkdienests ir saņēmis pilnīgi konfidenciālu un slepenu informāciju par gatavojamu uzbrukumu Latvijas Republikai un ka tāpēc ir steidzīgi jāpalielina Aizsardzības ministrijas izdevumi, un ka Aizsardzības ministrija tikai nevar izšķirties, ar ko tad stāties pretī iebrucējiem - ar vienu vai ar abiem tankiem. Man šķiet, ka šie budžeta pielikumi šīm absolūti... tās ir manas domas... tādām diezgan dekoratīvām ministrijām... Te, piemēram, pietiktu piecām mākslas filmām. Piecām mākslas filmām, kuras tiešām varētu aiznest Latvijas slavu tālu pasaulē. Piecas filmas varētu par to uztaisīt. Nevis piešķirt tādus nožēlojamus līdzekļus kā tie 300 tūkstoši, kurus Gaiļa kungs piešķīra Streičam un kuri vēl līdz šai dienai nav iedoti, bet tas tika izbazūnēts pat visā republikas presē kā milzīga labdarība. Par 300 tūkstošiem nevienu mākslas filmu nevar uztaisīt. Tur ir vajadzīgs vismaz trīs reizes tik daudz naudas, lai tas būtu kaut kas, ko varētu kāds pasaulē... nu, ja nu ne nopirkt, tad vismaz par to ieinteresēties. Es domāju, ka, tā nopietni runājot, ļoti svarīga - ja ne pati svarīgākā un labākā - eksporta prece, kas mums pašlaik ir, ir mūsu kultūra, mūsu smadzenes, mūsu talanti. Tie cilvēki, kas patiešām var pārstāvēt Latviju un nest Latvijas vārdu un godu tālu pasaulē. Tāpēc sakarā ar to, ka šai sfērai nauda tiek atņemta, es diemžēl nevaru balsot par šo budžetu, jo tad es balsotu par vienas no svarīgākajām mākslas nozarēm likvidāciju, es balsotu par nabadzību un bezcerību saviem kolēģiem - režisoriem, operatoriem, visaugstākās kvalifikācijas kinodarbiniekiem laboratorijās, cehos, kuri šodien sēž bez darba. Viņi to nav pelnījuši. Es nevaru par to balsot.".
• 1996_01_25-seq135 language "lv".
• 1996_01_25-seq135 speaker Olgerts_Dunkers-1932.
• 1996_01_25-seq135 mentions Q822919.
• 1996_01_25-seq135 mentions Q211.
• 1996_01_25-seq135 mentions Q21625222.
• 1996_01_25-seq135 mentions Q4294480.