Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_25-seq129> ?p ?o. }

• 1996_01_25-seq129 type Speech.
• 1996_01_25-seq129 number "129".
• 1996_01_25-seq129 date "1996-01-25".
• 1996_01_25-seq129 isPartOf 1996_01_25.
• 1996_01_25-seq129 spokenAs 151.
• 1996_01_25-seq129 spokenText "Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Dārgie kolēģi! Mēs esam gandrīz vienisprātis, ka situācija valstī ir kritiska, ka mēs esam uz bankrota robežas. Diemžēl mēs neesam vienisprātis, kā no šīs krīzes situācijas izkļūt, kā atrisināt šīs smagās problēmas. Ja mēs šo krīzes situāciju un valsti salīdzinām ar slimu organismu, kritiski slimu organismu, tad mums vajadzētu vienoties, ko tad mēs vispirms ārstēsim, - vai tā būs sirds, aknas, nieres vai vēl kaut kas cits vai mēs ārstēsim tikai sirdi,aizmirstot to, ka, ārstējot sirdi, mēs varam sabeigt aknas un nestrādās nieres. Dakteri jau sāk smaidīt, ka es runāju par medicīnu neprofesionāli, bet mēs zinām, ka ir tādas parādības, ko sauc par blakusefektiem. Un, ja mēs runājam tālāk par šīs valsts drošību arī kā par vienotu organismu, mēs saprotam, ka šīs valsts drošība, šīs valsts neatkarība arī sastāv ne jau no viena aspekta vien. Tā sastāv no ļoti daudziem aspektiem, un, rūpējoties tikai par kādu atsevišķu aspektu, mēs nenodrošināsim šīs valsts neatkarības neatgriezeniskumu. Man ir jautājums. Ja mēs esam nonākuši pie tās atziņas, ka tieši šie aspekti ir tie, kas būtu jārisina vispirms, tad kas palīdzētu šai valstij izkļūt no krīzes? Un vai tie līdzekļi, kas ir budžetā sadalīti, atbilst tieši šiem mērķiem? Es nepretendēju šeit uz kaut kādu lielu izpratni budžeta veidošanas lietās un negribu te analizēt ciparos, jo šos ciparus var staipīt uz vienu pusi vai uz otru pusi, bet, ja mēs šeit nevienosimies par šīm lietām, par šīm galvenajām lietām, kas būtu jārisina, tad mēs neko neizdarīsim. Un šeit es gribu runāt par to, ka diemžēl šinī valstī nav vienojošas ideoloģijas, kas palīdzētu mums šo valsti sakārtot. Šīs vienojošās ideoloģijas un šo vienojošo mērķu nav nedz parlamentā, nedz valdībā un nav viņu arī sabiedrībā. Tad pasakiet man, ar kādiem paņēmieniem, kādā veidā mēs izvilksim šo valsti no šīs smagās krīzes situācijas? Vai jūs domājat, ka tad, ja mēs tagad pasludināsim, ka mēs esam okupēta valsts, ka tāpēc mēs sāksim dzīvot labāk? Ja mēs arī panāktu, kā viens otrs to grib, ka no Apvienoto Nāciju tribīnes izskanētu šī patiesība: jā, Baltijas valstis bija okupētas! - vai tad nu sāks nākt investīcijas iekšā? Tā tas nenotiks. Tie, kas nodarbojas ar ārpolitiku, labi zina, ka vairāk nekā 60 valstis nekad nav atzinušas mūsu okupāciju jeb aneksiju, sauciet to, kā gribat. Es domāju, ka tās valstis, kas zina mūsu vēsturi, tās valstis, kas apzinās arī savu vēsturisko atbildību un vainu, ir izdarījušas maksimāli daudz, lai mēs varētu pēc iespējas ātrāk integrēties to valstu sabiedrībās, viņu veidotajās struktūrās. Un atkal ir jautājums: vai mēs esam izpratuši, ka vēsture ir devusi mums ļoti īsu laiku? Diemžēl ļoti īsu laiku, kurā mums vajadzētu paspēt integrēties gan Eiropas savienībā, gan visās citās iespējamajās drošības struktūrās, kas pastāv šodien Eiropā. Bet diemžēl mēs to nedarām. Mēs runājam gan, ka mēs gribam padarīt šo valsti par investīcijām pievilcīgu valsti - un tas būtu, protams, ekonomiskā plāksnē viens no pirmajiem uzdevumiem -, bet vai to mēs varam izdarīt, pataisīt šo valsti pievilcīgu, ja mēs mēģināsim, pieņemsim, tagad šo sabiedrību vēl vairāk šķelt, cenšoties revidēt Pilsonības likumu, kas jau tā ar lielām problēmām tika pieņemts 5. Saeimā. Mēs zinām, kāda bija pasaules reakcija pret šo likumu. Bet, neskatoties uz to, ka mēs domājam: jā, mums tagad vajadzētu vēsturiskās netaisnības virzīt priekšplānā! - mums vajadzētu mēģināt mūsu pagātni atkal padarīt par mūsu nākotni, bet tā vietā, lai tiešām saliedētu sabiedrību, mēs to šķeļam. Vai jūs domājat, ka jaunnedēļ, kad mēs te spriedīsim par Valsts drošības komitejas atstātajiem maisiem un citiem jautājumiem, ka tas sabiedrību vienos? Jūs domājat, ka tas palīdzēs mums visiem labāk dzīvot? Nekad! Un mēs to visi labi zinām, bet mēs ļoti labi iemācījāmies - sākām to darīt 1988. gadā - graut kaut ko un labi sagrāvām, bet ir jāapstājas graut, ir jāsāk kaut kas radīt. Un, lai kaut ko radītu, ir vajadzīga šī vienojošā ideoloģija. Es neesmu pesimists, es esmu diezgan optimistisks, ka mēs varētu atrast šo vienojošo ideoloģiju, bet tikai ir vajadzīga šī vēlēšanās. Visas šīs emocijas un kaislības, un enerģiju, kas ir šajā zālē, ja mēs to virzītu tiešī šī mērķa labā, mēs kaut ko izdarītu. Ja mēs to nedarīsim, mēs atstāsim mūsu tālākajām paaudzēm budžetus ar lieliem deficītiem, mēs atstāsim sagrautu medicīnu, sagrautu izglītību un vispār visu, kas mums vien ir. Izrādīsies, ka te būs viens vienīgs grausts. Uz ko es aicinu? Mēģināsim atrast šo vienojošo ideoloģiju, kas mūs vienotu un mums visiem palīdzētu! Paldies.".
• 1996_01_25-seq129 language "lv".
• 1996_01_25-seq129 speaker Janis_Jurkans-1946.
• 1996_01_25-seq129 mentions Q822919.
• 1996_01_25-seq129 mentions Q193089.
• 1996_01_25-seq129 mentions Q39731.
• 1996_01_25-seq129 mentions Q80919.