Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_25-seq114> ?p ?o. }

• 1996_01_25-seq114 type Speech.
• 1996_01_25-seq114 number "114".
• 1996_01_25-seq114 date "1996-01-25".
• 1996_01_25-seq114 isPartOf 1996_01_25.
• 1996_01_25-seq114 spokenAs 77.
• 1996_01_25-seq114 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Šajā zālē jau ir runāts ļoti daudz par pašvaldībām, un varbūt viens no iemesliem, kura dēļ pašvaldības tik bieži tiek pieminētas, ir tas, ka šajā gadā, sagatavojot šo likumprojektu, gan finansu ministrs, gan arī citi atbildīgi valdības ministri, es domāju, diezgan vieglprātīgi izturējās pret šo jautājumu - un tieši pret saskaņošanas procesu ar pašvaldībām. Protams, pēdējā nedēļā tas tika darīts sasteigti, un tas ir radījis, es domāju, ne vienu vien pārpratumu. Es tomēr runāšu vēl šajā man atvēlētajā laikā, kuram es esmu piekritis, par ļoti konkrētām lietām, par šo pašu likumu, par pašvaldību budžetiem un par diviem galvenajiem jautājumiem, kas šajā likumā bija paredzēti un kas bija jāsaskaņo. Pirmkārt, tas ir kopbudžets, valsts kopbudžets. Otrkārt, tas ir pašvaldību kopbudžeta sadalījums dažādās pašvaldību grupās. Ja mēs piekrītam premjerministra izvirzītajai tēzei, ka deficīts nav palielināms un nav pieļaujami nepārdomāti ieņēmumu pieaugumi, tad ļoti būtisks ir tas jautājums, kādā veidā kopbudžets iekšēji sadalās, kā tas tiek pārdalīts starp dažādām kopbudžeta sastāvdaļām. Kā zināms, kopbudžets sastāv no valsts pamatbudžeta, pašvaldību kopbudžetiem un speciālajiem budžetiem. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, analizējot šo pašvaldību sektoru, mums vēl nav tādas īsti vienotas metodikas, un tāpēc es izmantoju savu metodiku un piedāvāju sekojošo. Lai mēs salīdzinātu to, cik nodrošināta ar budžeta līdzekļiem ir valsts centrālā valdība, cik nodrošinātas ir pašvaldības, tā dotāciju daļa, kas ir iekļauta valsts pamatbudžetā, ir jāizņem ārā un jāpieskaita pašvaldību ieņēmumiem. Šajā gadījumā mēs iegūstam šādus rezultātus: ņemot vērā, ka 1995. gadā dotāciju daļa bija 55 miljoni, tātad par šo daļu mums nākas samazināt valsts pamatbudžetu, pieskaitot to pašvaldību budžetiem. Prognozēti 1996. gadā ir 23 miljoni dotāciju, tātad, respektīvi, šeit arī ir tā korekcija. Tad, salīdzinot 1996. gada prognozi ar 1995. gada paredzamo kopbudžetu, valsts pamatbudžets pieaugs par 26,6 miljoniem vai par 6,5%. Pašvaldību budžets - par 3 miljoniem vai aptuveni par 1,1%. To, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi un valsts pamatbudžeta izdevumi... es atvainojos... valsts pamatbudžeta izdevumi pieaug, - to mēs ļoti labi varam redzēt sagatavotā dokumenta 6. pielikumā, par to jau te vairāki ir izteikušies, es minēšu dažas pozīcijas. Ministru kabineta izdevumi pieaug par 59%, Finansu ministrijas - par 27%, un tā tālāk. Izņēmums ir divas lielas ministrijas - Ekonomikas ministrija, kur ir samazinājums par 37% (kā paskaidroja Kreitusa kungs, tas ir uz speciālā budžeta rēķina un sakarā ar šo līdzekļu iesaistīšanu), un Satiksmes ministrija, kurai ir samazinājums par 32% (uz tā rēķina, ka daļu funkciju pārņem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija). Šeit mēs dzirdējām arī to, ka gadu gaitā, ja salīdzinām 1994. gadu ar 1996. gadu, pašvaldību kopbudžets no 23% īpatsvarā attiecībā pret kopbudžetu samazinās līdz 19% (vai, ja mēs samazinājumu attiecinām uz iepriekšējo gadu - 1995. gadu -, tas ir apmēram 15 miljoni latu). Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka pievienotajam dokumentam nav pievienotas ziņas vispār par pašvaldību specbudžetiem, par saistībām, kas ir garantētas ar pašvaldību budžetiem, par valsts iestāžu parādiem pašvaldībām, un mums ir pagājušā gada precedents, ka tieši tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ nākas norakstīt parādus un ieņēmumi reāli netiek saņemti. Šādā situācijā, protams, ir ļoti ērti operēt ar emocionāliem izteikumiem, apgalvot, ka pietrūkst vai ka kādam ir par daudz vai kādam ir par maz, bet reālo datu, reālo faktu nav, un ir ļoti grūti pieņemt lēmumu - atbalstīt šādu likumprojektu vai neatbalstīt. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc liela daļa no Pašvaldību komisijas deputātiem tomēr ieteica Saeimai šo nedēļu pagaidīt, savākt nepieciešamos datus arī par pašvaldību sektoru un tad izlemt. Jo tieši šī neziņa, šī neizpratne par pašvaldību darbu un par pašvaldību problēmām var gluži vienkārši radīt situāciju, kad uz emociju pamata var tiešām pieņemt nepamatotu lēmumu. Otra problēma, uz kuru gribu vērst jūsu uzmanību, ir tā, ka mēs nevaram operēt tikai ar kopējiem skaitļiem pašvaldību sektorā. Saskaņā ar likumu par pašvaldībām ir trīs dažādas pašvaldību grupas ar ļoti dažādām ieņēmumu bāzēm. Piemērs: pagājušajā gadā republikas pašieņēmumi bija apmēram 95 miljoni latu kopsummā, turpretim rajonu pašvaldību budžetiem šie pašieņēmumi bija tikai apmēram 4 miljoni. Tātad šeit ir arī tie pasākumi, kuri tiek minēti, - piemēram, papildu nodevu ieviešana vai licenču ieviešana par alkohola tirgošanu. Ir jāsaprot, ka šie pasākumi radīs vēl lielāku ieņēmumu pieaugumu tajās teritorijās, kur jau tā ieņēmumu pietiek. Jebkurš no šiem pasākumiem ir jāanalizē šo trīs dažādo pašvaldību grupu ietvaros. Arī šāda analīze diemžēl nav pievienota dokumentam. Šajā sakarā gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka šajā likumprojektā ir kļūdaini noteikts pašvaldību finansu izlīdzināšanas līmenis. Saglabājot 50% attiecībā pret valsts vidējo līmeni, mēs iegūstam apmēram 40 miljonu... es atvainojos, 24 miljonu latu deficīts vai... tā vajadzība apmēram 40 miljonu apmērā ir, lai segtu izdevumus un nodrošinātu rajonu un pagastu pašvaldību izdevumu līmeni iepriekšējā gada apjomos. Nobeigumā es vēl vienu nelielu piezīmi gribu teikt par to, ka šajā budžeta projektā pilnīgi nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem ir sadalītas mērķinvestīcijas pašvaldībām. Uzskaitījums ir, bet jebkura pašvaldība var pajautāt - kādēļ tieši tai, bet ne citai? Es arī šo jautājumu uzdodu: kādēļ tai, nevis kādai citai? Un, protams, nobeigšu savu uzstāšanos ar jautājumu - jautājumu gan Kreitusa kungam, gan Jurkāna kungam par to, kā balsot. Es ceru, ka viņi arī vēl uzstāsies, un es nedaudz šaubos par to, vai pašvaldību lietu ministrs rīkosies tāpat kā vakar. Man, teiksim, tas var radīt zināmas šaubas, un līdz ar to Šķēles kungs var izrādīties, teiksim, ķīlnieks dažu viņa ministru neizdarībās, bet es ceru, ka tās atbildes, kuras es saņemšu šīs sesijas vai šā apspriežamā jautājuma beigās, man ļaus arī izšķirties. Paldies.".
• 1996_01_25-seq114 language "lv".
• 1996_01_25-seq114 speaker Janis_Bunkss-1953.
• 1996_01_25-seq114 mentions Q822919.
• 1996_01_25-seq114 mentions Q21625222.
• 1996_01_25-seq114 mentions Q30268570.
• 1996_01_25-seq114 mentions Q2167704.