Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_25-seq112> ?p ?o. }

• 1996_01_25-seq112 type Speech.
• 1996_01_25-seq112 number "112".
• 1996_01_25-seq112 date "1996-01-25".
• 1996_01_25-seq112 isPartOf 1996_01_25.
• 1996_01_25-seq112 spokenAs 46.
• 1996_01_25-seq112 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie Saeimas pozīcijas deputāti! Ne mazāk cienījamā opozīcija! Ministru kungi! Parlamentārajā praksē balsojums par atbalsta vairākumu valdības sagatavotam budžeta projektam pirmajā lasījumā tiek pielīdzināts pēc būtības balsojumam par uzticību valdībai. 6. Saeimā ir sešas frakcijas, kuras definē sevi kā valdošās politiskās partijas, tātad politisko pozīciju, un pārstāv Saeimas absolūto vairākumu, un šīm frakcijām vajadzētu faktiski garantēt šā - es vēlreiz uzsveru - politiskā balsojuma pozitīvo rezultātu. No šā viedokļa, arī mūsu frakcija izlēma konceptuāli atbalstīt Budžeta likuma projektu pirmajā lasījumā. Tomēr, analizējot budžeta projektu, jāsecina, ka laikam Saeimā neatradīsies neviena frakcija, kuru šis projekts pilnībā apmierinātu. Tādēļ viedoklis, ka izdosies apstiprināt šādu budžetu otrajā lasījumā pēc vienkāršotas procedūras, proti, atsakoties no plašākas politiskas diskusijas starp valdību veidojošajām frakcijām, ir vērtējams kā iluzors. No mūsu frakcijas viedokļa, vienīgie objekti, kas no šādas diskusijas ir izslēdzami, ir budžeta deficīta palielināšana, kas, mūsuprāt, nav pieļaujama, kā arī nepamatota (es vēlreiz uzsveru - nepamatota) ieņēmumu palielināšanas prognozēšana. Ja piedāvātais līdzekļu sadalījums ir zināmā mērā kompromiss ministriju šķērsgriezumā, tad mēs ceram, ka premjerministrs atstāj telpu un laiku diskusijai starp abiem lasījumiem šo līdzekļu sadalījuma koriģēšanai, veidojot šo projektu par kompromisu arī starp Saeimas frakcijām. Pretējā gadījumā tuvākā nākotnē tikai paplašināsies plaisa starp deputātiem Saeimā un valdību. Un šajā gadījumā, ņemot vērā, ka valdību veidojošās frakcijas ir ne vien pozīcijas darbā atšķirīgi motivētas, bet arī ir atšķirīgi politiski orientētas, tas var nelabvēlīgi ietekmēt politisko situāciju valstī. Mūsu frakcija, kā arī atsevišķi tās deputāti sagatavos savus priekšlikumus otrajam lasījumam un mēģināsim konstruktīvi meklēt nepieciešamos līdzekļus tām pozīcijām, kur, kā mēs uzskatām, ir jāpalielina finansējums. Tomēr vairākus momentus es gribu akcentēt jau šajā diskusijā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, ko es vēlos uzdot Saeimas deputātiem, - vai, vadoties pēc šāda budžeta projekta, pašvaldības varēs veikt tām ar likumu nodotās funkcijas un kā darbosies pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēma? Manuprāt, budžeta sastādīšanā ir pieļauta kļūda. Iespējams, šī kļūda ir pieļauta aizkavētā budžetārā procesa dēļ, tomēr kļūda ir tā, ka budžeta sastādīšanas sākumā, pirms diskusijas par budžeta sadalījumu ministriju griezumā, netika uz objektīvu aprēķinu pamata noteikta pašvaldību budžetu daļa Latvijas Republikas kopbudžetā un valsts dotāciju apjoms pašvaldību finansu izlīdzināšanai. Paredzētais dotāciju apjoms - 20 miljoni, - mūsuprāt, neatspoguļo pašvaldību izpildāmo funkciju un ar tām saistīto nepieciešamo minimālo izdevumu objektīvu novērtējumu. Izdevumu kopapjoma samazinājums salīdzinājumā ar 1995. gadu veicams, šajā shēmā lielākā mērā iesaistot citas izdevumu pozīcijas, kā arī ieviešot korekcijas budžeta struktūrā, vēl plašāk praktizējot Valdības deklarācijā deklarēto taupības režīmu un optimizējot valsts pārvaldes struktūru. Mūs neapmierina... mēs uzskatām, ka kārtība, kādā līdzekļi no katras pašvaldības ir ieskaitāmi pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, kā arī dotāciju un mērķdotāciju apjoms katrai pašvaldībai ir jānosaka nevis ar Ministru kabineta noteikumiem, kā to paredz iesniegtais likumprojekts, bet gan ar likumu - analoģisku likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995. gadam. Tāpat, domājot par pašvaldību un valdības attiecībām nākotnē, mūsu frakcija atbalsta viedokli, ka gadskārtējais vienošanās protokols starp Pašvaldību savienību un Ministru kabinetu ir ratificējams nākotnē Saeimā un tiem punktiem, par kuriem vienošanās ceļā valdība un Pašvaldību savienība ir spējusi atrast kopsaucējus, ir vienojusies, ir jāpiešķir likuma spēks, tādējādi radot pašvaldībām šīs politiskās garantijas. Beidzot runāt par šo pašvaldību daļu, vēlos pievērst deputātu uzmanību arī tam, ka šodien mēs izskatīsim un, iespējams, ratificēsim Eiropas vietējo pašvaldību hartu pirmajā lasījumā. Diemžēl praksē daudzviet mēs šos iekšējo struktūru, veidojumu, nopelnus, kurus mēs popularizējam gan Eiropā, gan citās valstīs, ignorējam un arī pārkāpjam šīs hartas būtiskus principus. Vēl vairākas lietas, ko vēlos uzskaitīt. Mūsuprāt, budžetā ir pārāk liels neatšifrēto izdevumu apjoms, un tādēļ mēs ceram, ka laikā starp abiem lasījumiem deputāti tiks nodrošināti ar vispilnīgāko informāciju par šo neatšifrēto izdevumu izlietojumu. Šāda pieeja atbilstu mūsu proponētajam atklātības principam un veicinātu savstarpējo uzticēšanos, kā arī palielinātu naudas līdzekļu izlietojuma parlamentāro kontroli. Jo tieši budžets ir ne vien finansu vadības plāns, bet arī reāls valdības kontroles instruments, un parlamentārajā praksē budžetārās tiesības ir visefektīvākais valdības darba kontroles mehānisms. Un, nobeidzot savu uzstāšanos, es vēlos vērsties pie mūsu finansu ministra Kreitusa kunga un lūgt viņu, vadot Finansu ministriju, ņemt vērā vienu pasaules praksē vispāratzītu principu, ka līdzekļu piešķiršanas proporcijas nozaru griezumā ir politisks lēmums un Finansu ministrijas ierēdņiem nav mandāta šo proporciju mainīšanai atkarībā no tā, kā pildās ieņēmumi valsts budžetā. Ceru, ka līdzšinējā iepriekšējo valdību negatīvā prakse šajā jautājumā tiks pārtraukta jūsu ministrijas vadīšanas laikā. Paldies par uzmanību.".
• 1996_01_25-seq112 language "lv".
• 1996_01_25-seq112 speaker Maris_Vitols-1972.
• 1996_01_25-seq112 mentions Q822919.
• 1996_01_25-seq112 mentions Q211.
• 1996_01_25-seq112 mentions Q193089.