Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_25-seq108> ?p ?o. }

• 1996_01_25-seq108 type Speech.
• 1996_01_25-seq108 number "108".
• 1996_01_25-seq108 date "1996-01-25".
• 1996_01_25-seq108 isPartOf 1996_01_25.
• 1996_01_25-seq108 spokenAs 77.
• 1996_01_25-seq108 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es pieteicos šajā diskusijā par valsts budžetu ar tādu domu, ka varbūt vajadzētu pat pievērst uzmanību ne tikai tam, kas šajā budžeta projektā ir redzams un lasāms, bet īpaši varbūt uzsvērt vienu lietu, kas, manuprāt, ir nepamatoti apieta vai arī - varbūt labākajā gadījumā - noslēpta. Tas ir tas jautājums, par kuru runājot Kreitusa kungs teica, ka dažādām budžeta iestādēm, ministrijām, kopā pagājušajā gadā ir izveidojies 15 miljonu latu liels parāds, kurš visām šīm iestādēm ir šajā gadā kaut kādā mistiskā veidā jādzēš, tajā pašā laikā nostādot viņas diezgan nepatīkamā situācijā, jo nav īsti skaidrs, kur šo parādu likt - vai ierēķināt šā gada izdevumos vai pievienot klāt plānotajam budžeta deficītam, vai vienkārši izlikties, ka šāda parāda nav. Skatoties šajā budžeta projektā, es gribētu varbūt pateikt visai šai auditorijai to, ko mēs dzirdējām dažādās komisijas sēdēs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kad noklaušinājām ministrus, iepazināmies ar viņu viedokli par to, kā šis budžeta projekts ir tapis un kādas tur ir problēmas. Šie skaitļi nebija patīkami, un droši vien nav patīkami tos klausīties arī jaunizveidotajai valdībai kopumā. Zinātnes parāds par iepriekšējo gadu ir 0,7 miljoni, Izglītības un zinātnes ministrija vēl nav saskaitījusi visus savus skaitļus, bet saka, ka viņi rēķina, ka tas parāds ir apmēram 3 miljoni latu. Kultūras ministrija nosauca, ka parāds ir apmēram 1 miljons latu. Un te rodas jautājums - ko tad darīt? Šajā budžeta projektā mēs redzam, ka Kultūras ministrijai, piemēram, ir plānots, ka budžets samazinās šajā gadā par 11,4 miljoniem, bet noskaidrojās, ka šis samazinājums it kā parādās uz Operas nefinansēšanas rēķina: redziet, iepriekšējā gadā bija nauda, šajā gadā nebūs. Un faktiski, runājot ar ierēdņiem Kultūras ministrijā, izrādās, ka te vajadzēja būt citam skaitlim, samazinājās par 2,4 miljoniem, jo šo vienu miljonu parādu viņi šajā budžetā nekur nav centušies uzrādīt. Zinātnieki un Izglītības ministrijas darbinieki teica, ka viņi cenšas šo 3 miljonu parādu tomēr iekļaut savā budžetā, lai šajā gadā tomēr veiktu šo norēķināšanos ar attiecīgajām organizācijām, ar kurām budžeta iestādes ir slēgušas līgumus, veikušas attiecīgus darbus un kuras gaida šo naudu. Un, ja paskatāmies šajā budžetā, kāds tas ir bijis par pagājušo gadu, un šogad, tad redzam - it kā jau Izglītības un zinātnes ministrijai budžets pieaug apmēram par 1% jeb 0,06 miljoniem latu, bet, ja mēs to sasummējam kopā ar 3 miljonu parādu, tad jākonstatē, ka budžets šajā gadā Izglītības un zinātnes ministrijā būs par 2,4 miljoniem mazāks, nekā tas ir bijis iepriekšējā gadā. Protams, tāpēc nav jābrīnās, ka rodas šie protesti, sākot ar skolām un beidzot varbūt ar arodbiedrību, kas uztraucas par šo samazinājumu un sāk jau domāt, ko darīt nākamajā gadā. Varētu jau domāt, ka varbūt budžeta iestāžu vadītāji ir vainīgi pie tā, ka šāda situācija veidojas. Te mēs dzirdējām arī dažus tādus priekšlikumus, ko tad darīt ar šiem parādiem, ko Kreitusa kungs nosauca par slēpto valsts budžeta deficītu. Jā, var būt, ka kādās rūpnīcās ir lielas vērtības, kuras varētu arī kapitalizēt, kā skanēja šis priekšlikums, taču, manuprāt, ļoti grūti ir kaut ko kapitalizēt izglītības un kultūras iestādēs. Un mani uztrauc tas, ka šī programma... īpaši šeit šajā gadā neparādās, jo mēs esam gan pieraduši pie tā, ka katru gadu jau šie parādi ir un kaut kādā veidā jau tās iestādes izkuļas cauri, bet cik ilgi tas tā turpināsies? Un mans priekšlikums būtu šāds: līdz nākamajam lasījumam noteikti... varbūt ir iespējams šajā budžeta projektā tomēr parādīt vai nu atsevišķā ailē šo parādu, kāds ir izveidojies budžeta iestādēm... un blakus tomēr gribētos redzēt kādu attiecīgu programmu, ko tad ar šiem parādiem beidzot varētu sākt darīt. Par budžeta iestāžu vadītājiem, jā, skan kādreiz tādas domas, ka viņi ir vainīgi, ka, lūk, viņi nesaimnieciski tērē un tā tālāk. Es gan gribētu teikt, ka ir izveidojusies īpatnēja situācija. Pagājušā gadā vairākas reizes tika grozīts Latvijas Republikas likums par budžetu, un tā bija likumīga parādība, Saeimas deputāti piekrita, nepiekrita, bet ar balsu vairākumu tomēr izlēma to darīt, bet galīgi nepieļaujams ir fakts, ka decembrī budžeta grozījumus izdarīja tikai Finansu ministrija. Un kādā veidā? Ļoti vienkārši: nepārskaitot budžeta iestādēm naudu pilnā apmērā, kā to paredzēja šis budžeta likums. Un, manuprāt, tas ir viens no tiem politiskajiem jautājumiem, kas varbūt būtu pieļaujams (ņemot vērā, ka Latvijas valsts vēl tikai iet šo savu neatkarības ceļu) pēdējo reizi, lai nākamajā gadā šāda nelikumīga fakta nebūtu vairs mūsu valstī. Un budžeta iestāžu vadītājus šajā ziņā vainot nevar, jo viņi ir rīkojušies likumīgi, sava budžeta ietvaros slēdzot iepriekš attiecīgus līgumus un darbojoties izglītības, kultūras sfērā un tajos jautājumos, kas viņiem ir atbilstoši saskaņā ar to kompetenci, kāda ir iedalīta. Mans priekšlikums, protams, šodien ir, ka pirmajā lasījumā budžets ir jāpieņem, jo faktiski nedēļas vai divu nedēļu laikā tā saukto principu, par ko runāja Dzintars Ābiķis, nav iespējams mainīt un grozīt, ja to nav izdarījuši iepriekšējos piecos gados. Bet vajadzētu gan nopietni par šīm problēmām domāt un it īpaši pievērst uzmanību šai parādu lietai. Paldies par uzmanību!".
• 1996_01_25-seq108 language "lv".
• 1996_01_25-seq108 speaker Andris_Tomasuns-1958.
• 1996_01_25-seq108 mentions Q822919.
• 1996_01_25-seq108 mentions Q211.
• 1996_01_25-seq108 mentions Q957126.
• 1996_01_25-seq108 mentions Q1419663.
• 1996_01_25-seq108 mentions Q11989566.
• 1996_01_25-seq108 mentions Q2671946.