Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_25-seq106> ?p ?o. }

• 1996_01_25-seq106 type Speech.
• 1996_01_25-seq106 number "106".
• 1996_01_25-seq106 date "1996-01-25".
• 1996_01_25-seq106 isPartOf 1996_01_25.
• 1996_01_25-seq106 spokenAs 29.
• 1996_01_25-seq106 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Balsošu pret šo budžeta projektu un aicinu arī pārējos deputātus balsot "pret". Galvenais iemesls šādai manai nostājai, kā jau esmu to vairākkārt minējis Budžeta un finansu komisijas sēdēs, ir budžeta ieņēmumu daļas nesakārtotība. Uzskatu, ka valdībai nebija morālu tiesību uzņemties savas funkcijas šajā tautai tik grūtajā laikā, ja tā nevar uzņemties atbildību par to, ka tā radikāli uzlabos budžeta ieņēmumu daļas izpildi un būs spējīga to palielināt, līdz ar to rodot iespēju gan samazināt budžeta deficītu, gan arī palielināt pieejamos līdzekļus budžeta izdevumu daļai, bērnu pabalstiem, kas šobrīd ir traģiski zemā līmenī, pensijām, izglītības sistēmai. Budžeta ienākumu daļas izmēri ir traģiski mazi. To jūt jau vairs ne tikai tauta, bet sāk atzīt arī valdības ministri. Vēl vairāk. Valdība atzīst, ka nepieciešami konkrēti pasākumi, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanas darbu, kā arī politiskās runās tiek norādīti dažādi konkrēti avoti, no kurienes valdība varētu ņemt naudu (piemēram, akcīzes nodoklis netiek iekasēts par 40 līdz 50%, un vēl daudzi un dažādi avoti ir minēti). Šie pasākumi ieņēmumu daļas palielināšanai ir absolūti nepieciešami, bet, lai atbalstītu budžeta projektu un izteiktu valdībai uzticību uz tā pamata, ka valdība gatavojas šos pasākumus veikt, es uzskatu par absolūti nepieciešamu, lai arī atbildība par šo pasākumu veikšanu tiktu dokumentāli fiksēta, vismaz daļēji atspoguļojot to arī likumā par valsts budžetu. Tātad - fiksēt lielāku budžeta ienākumu daļu. Ja budžeta projekts tiks pieņemts tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts tagad, kas notiks tad, ja nu valdībai pēkšņi viena vai otra iemesla dēļ neizdosies uzlabot šo ienākumu iekasēšanu? Politiskā līmenī - nekas. Likums ir pieņemts, un tas ir izpildīts. Tikai tauta būs atkal kārtējo reizi apmuļķota un iegrūsta vēl dziļāk postā. Uzskatu, ka šādas politiskas spēlītes ar tautu nav pieļaujamas. Budžeta ieņēmumu daļā sevišķi interesants rādītājs valdības privatizācijas politikas kontekstā ir ieņēmumi no valsts uzņēmumu privatizācijas. Tie parādās Ekonomikas ministrijas speciālajā budžetā. 1995. gadā - 14 miljoni, bet 1996. gadā - 1,7 miljoni, tas ir gandrīz 9 reizes mazāk, un tas tā ir, neskatoties uz to, ka valdība plāno izvērst grandiozu valsts uzņēmumu privatizācijas programmu, un Šķēles kungs pats arī šodien no šīs tribīnes apgalvo, ka ieņēmumi no privatizācijas varētu tikt izlietoti, lai aizlāpītu budžetā "caurumu". Kungi, budžeta projekts neatspoguļo jūsu plānus! Daudzas sabiedriskas grupas, kā arī dažādas institūcijas, kā, piemēram, skolotāji, ārsti, arodbiedrības un citi, laiku pa laikam vairāk vai mazāk skaļi piesaka savas dabiskās prasības pēc sabiedrības finansiālā atbalsta caur valsts budžetu. Bet allažiņ, kā likums, samierinās ar valdības atbildi: redziet, mēs jau jums labprāt iedotu, bet, redziet paši, mums nav. Nu kā tu vari kaut ko izspiest no kāda, kurš skaidri un gaiši parāda - nu nav! Nu nevar taču! Es uzskatu, ka šī samierināšanās ar atbildi "nav" un nākamā politiskā jautājuma "kāpēc nav" neuzdošana ir lielākā daudzu šo prasītāju kļūda. Manuprāt, atbildes uz jautājumu "Kāpēc valstij nav naudas?" sameklēšana ir arī inteliģences kā sabiedriska slāņa pienākums visas tautas priekšā, ja tā grib būt cienīta tautas acīs. Kas tad cits to izdarīs, ja ne tie, kam dota nedaudz plašāka un dziļāka izglītība! Jā, skolotāji un zinātnieki, radošā un tehniskā inteliģence. Valstiski ekonomisku jautājumu risināšana tautas atmodas gados tika palaista garām. Pārāk skaista likās šī maksimāli sakāpinātā nacionālā ideja, kas, protams, bija ļoti svarīga, bet kļūda slēpās tajā apstāklī, ka ļoti liela tautas daļa uzskatīja, ka ar šo nacionālo vien, bez ekonomiskā, pietiks, lai atjaunotu skaidru un tīru Latvijas valsti, kurā tauta varētu brīvi plaukt un attīstīties. Šis uzskats atļāva dažādiem mūsu tautai nelabvēlīgiem spēkiem iegūt būtisku kontroli pār valsts ekonomiskajiem procesiem, virzīt tos, kā šiem spēkiem tas labpatīkas - labākajā gadījumā savās personiskajās interesēs, bet nav izslēdzama arī tīšas kaitniecības Latvijai iespēja. Tā rezultātā mēs esam tur, kur mēs esam: savas sapņu valsts vietā mēs esam ieguvuši demogrāfiskos rādītājus, kuri liecina, ka mirstība Latvijā nu jau divus gadus pēc kārtas gandrīz divas reizes pārsniedz dzimstību. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis ir ārkārtīgi traģisks fakts. Var jau teikt, ka naudas gādāšana budžetā ir valdības uzdevums, bet ko lai dara, ja valdība vai nu necenšas godprātīgi risināt šos uzdevumus, tā vietā būtisku prioritāti atstājot pati sevis kā autonomas vienības saglabāšanai, atražošanai un apgādāšanai ar resursiem, vai arī īsteno politiku, kas vērsta nevis uz valsts labklājības, bet gan uz kādu atsevišķu personu un slāņu bagātības vairošanu? Jā, esmu kļuvis par deputātu, un tas ir mans pienākums - valdību uzmanīt dažādos tās ceļos un neceļos. Es to darīšu, bet ar to ir par maz. Zagšana un blēdīšanās gan lielos, gan mazos apmēros, gan privāti, gan no ierēdniecības, var tikt izskausta tikai ar plašu visas tautas atbalstu. Gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan arī plašāk - politiskā plāksnē. Aicinu visus iesaistīties šajā cīņā, šo cīņu ir iespējams uzvarēt, un, jo ātrāk tas notiks, jo ātrāk tauta atgūs cilvēciskus dzīves apstākļus un tiks radīti priekšnoteikumi dzīves augšupejai un uzplaukumam. Atgriežos pie konkrētā apspriežamā budžeta projekta. Es uzskatu par nepareizu, ka šai valdībai ir jāstrādā ne tikai ar lielu, no iepriekšējās valdības mantotu ierēdniecības aparātu, bet arī ar daudziem ministriem, kas sevi ir parādījuši kā kopumā nespējīgiem vai negribošiem vadīt valsti attīstības virzienā. Gribas jau tīri cilvēciski cerēt, ka šai valdībai tomēr izdosies pārstrukturēties un panākt arī kādas cilvēkiem redzami par labu nākošas pārmaiņas, kā, piemēram, palielināti bērnu pabalsti, pensijas, darba algas un tā tālāk. Tomēr, ņemot vērā to, ka šī valdība nav politiski adekvāti izvērtējusi iepriekšējās valdības darbu, bet pat pieļāvusi zināmu pārmantojamību visaugstākajā, tas ir, ministru, līmenī, kā arī to, ka šis budžeta projekts neparedz valdības gatavību uzņemties atbildību par ieņēmumu daļas izpildīšanu lielākā apjomā, man nerodas pārliecība, ka šādas pietiekami efektīvas pozitīvas reformas tiks veiktas, un tādēļ es atkārtoti aicinu balsot visus pret šo budžeta projektu. Paldies.".
• 1996_01_25-seq106 language "lv".
• 1996_01_25-seq106 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1996_01_25-seq106 mentions Q211.
• 1996_01_25-seq106 mentions Q21625222.