Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_25-seq100> ?p ?o. }

• 1996_01_25-seq100 type Speech.
• 1996_01_25-seq100 number "100".
• 1996_01_25-seq100 date "1996-01-25".
• 1996_01_25-seq100 isPartOf 1996_01_25.
• 1996_01_25-seq100 spokenAs 77.
• 1996_01_25-seq100 spokenText "Jā! Es saku, Birkava kungs pārstāv. Laikam vēl kāds aizmugurē. Jā, finansu ministrs ir. Tas ir ļoti labi. Bet es arī saprotu valdību. Un es tāpēc gribētu aicināt deputātus tiešām uz konstruktīvām runām. Tas, protams, neattiecas uz iepriekšējo runātāju, bet tie "grēku plūdi", kas tika sludināti pirms starpbrīža, vai arī tikai un vienīgi budžeta "deķīša" vilkšana uz savas nozares pusi, neapšaubāmi, nesekmē valdības stimulu klausīties. Neapšaubāmi, valdības nostāja samazināt budžeta deficītu ir pareiza un tā ir apsveicama. Bet tajā pašā laikā es aicinātu šeit no tribīnes, es gribētu pat izteikt vienu saukli: "Nost ar padomju varu!" jeb, pareizāk sakot: "Nost ar vecās sistēmas atražošanu, kas joprojām pastāv!" Kāpēc es tā saku? Diemžēl budžeta apstiprināšanas procedūra ir lielā mērā saglabājusies no padomju laikiem, un tā diemžēl lielā mērā sekmē vēl vecās sistēmas atražošanos. Kā, manuprāt, vajadzētu konceptuāli izskatīt budžetu? Kādai vajadzētu būt secībai? Pirmkārt. Valdībai vajadzētu vienoties par ienākumu daļu un varbūt pat to vajadzētu apstiprināt ar Saeimas balsojumu. Tālāk, otrais, kas ir ļoti svarīgs punkts. Politiķiem un, pirmkārt, tautas vēlētiem priekšstāvjiem vajadzētu noteikt procentuālā ziņā prioritātes, nevis absolūtos ciparos jeb skaitļos, bet procentuālā ziņā. Cik mēs atvēlam izglītībai, cik - valsts aizsardzībai, cik - ierēdņiem un tā tālāk. Pēc tam, neapšaubāmi, ministrijām, vadoties pēc šiem procentiem un vadoties pēc ieņēmumu daļas, katrai vajadzētu strādāt pie savas sadaļas un, protams, to iesniegt Finansu ministrijā, bet Finansu ministrijai vajadzētu norādīt uz zināmām nepilnībām. Taču nekādā gadījumā nedrīkst atkārtot vairs to, kas turpinās vēl līdz šim, - ka Finansu ministrija vēl joprojām pilda Valsts plāna funkcijas. Un Finansu ministrijas ierēdnis pasaka: "Tā, mīļais kolēģi no Izglītības ministrijas! Kāpēc tu māci ģeogrāfiju tik daudz, nevis vēsturi? Kāpēc ir jāmaksā par audzināšanu skolā?" Tas vispār, manuprāt, ir absurds, ka kaut kas tāds ir varējis izskanēt. Un rezultāts ir tāds, ka mēs atgriežamies pie vecās padomju laiku sistēmas, kad Valsts plāns, proti, Finansu ministrija, nosaka prioritātes tā vietā, lai prioritātes noteiktu šeit iepriekš politiķi - tautas vēlēti priekšstāvji. Runājot par prioritātēm. Diemžēl arī šī iemesla dēļ šobrīd ir ļoti grūti pateikt, kādas tad īsti ir valdības prioritātes. Ja iepriekšējās valdības laikā vairāk vai mazāk tomēr tika pildītas pasludinātās prioritātes, tas ir, izglītība, valsts drošība, tad šobrīd, raugoties uz prioritātēm, mēs redzam, ka drīzāk prioritāte ir dota valsts pārvaldes iestāžu funkcionēšanai, bet izglītība ir saņēmusi plus 5%, kultūra - mīnus 10%, iekšlietu sistēma - plus 1% apmēram. Tātad tās vairs nav prioritātes, jo valsts pārvaldes institūcijas, piemēram, Ministru kabinets, ir saņēmis plusā apmēram 30%. Šajā sakarībā man rodas jautājums: vai valsts pārvaldes iestāžu ierēdņi ir vairāk pelnījuši nekā skolotāji, mediķi un tā tālāk? Vai tās ir šīs valdības prioritātes? Neapšaubāmi, Ministru prezidents Šķēle ir izteicis daudz vērtīgu ideju, kam es pilnībā piekrītu. Kas attiecas uz izglītības sistēmu, tad, protams, te ir arī diezgan lielas iekšējās rezerves, un taisnība ir tā, ka izglītības sistēmas iestādēm būtu jāpāriet vienas ministrijas pakļautībā. Tikai es gribu brīdināt valdību, ka diez vai tas būtu mērķtiecīgi izdarāms līdz šā gada 1. septembrim. Varbūt ir vajadzīgs ilgāks laiks, jo jāatceras, ka reforma prasa naudu. Un vai šī gada "saspiestā" budžeta ietvaros līdz 1. septembrim to būs iespējams izdarīt? Tāpat, runājot par normatīviem, ir skaidrs, ka nav normāli, ja ir skola, kur klasē ir viens skolēns. Varbūt to var attaisnot Latgalē, kur jāatjauno mazās latviešu klasītes, bet šobrīd tā situācija ir tāda, ka rezerves ir pietiekami lielas. Un te nu es gribētu atgādināt Šķēles kungam, ka viņam tik vienkārši neies. Viņš gan ir izteicies tikšanās laikā ar vēlētājiem, ka, lūk, "Latvijas ceļam" savā laikā vajadzēja iedarbināt to balsošanas mašīnu un nežēlīgi iet pa reformu ceļu. Nu jā, bet mēs bijām tikai 36 un vēlāk - 35 deputāti. Un diemžēl to balsošanas mašīnu iedarbināt neizdevās tā, kā mēs gribējām. Un šajā sakarībā es varu tikai pieminēt vienu piemēru. Es atceros, kad mēs apspriedām jautājumu par labojumiem Izglītības likumā un kad es tiešām biju iepazinies diezgan pamatīgi ar statistiku, es ierosināju to, ka vidusskolas klases atvēršanai būtu vajadzīgi kaut kādi normatīvi, stingrāki normatīvi, un es biju izrēķinājis, ka necietīs neviena latviešu vidusskola. Tad tribīnē kāpa ne tikai prokrieviski orientētā frakcija, bet kāpa arī tā saucamās nacionālās frakcijas un sāka runāt par to, ka mums ir maza dzimstība un ka var būt... Mēs nezinām, kas būs pēc 10 vai 15 gadiem un kā tad būs... Taču, ticiet man, varbūt pēc 10, 15 gadiem valsts būs tik bagāta, ka tā varēs atļauties Brocēnos krievu vidusskolas klasi, kurā mācās kādi 4 bērni. Un šobrīd man ir bijušas daudzas nopietnas sarunas šajā jautājumā ar pašvaldībām gan Talsu rajonā, gan Kuldīgas rajonā, kas ir izteikti latviski rajoni un kur tiešām pastāv vēl, piemēram, Kuldīgas pilsētā, krievu vidusskola, kur ir ārkārtīgi mazs skolēnu skaits un kur vecāki ir gatavi faktiski sūtīt bērnus latviešu skolā. Tas nenozīmē, ka mēs esam pret izglītību minoritātēm, bet kaut kādi saprātīgi normatīvi tomēr ir jāievēro, jo valsts taču nav bezizmēra. Nākamais. Ļoti nopietns jautājums. Redzot, cik grūti iet valdībai šobrīd, un objektīvi tas tā ir, jo vēlēšanas bija rudenī un, neskatoties uz to, ka iepriekšējā valdība bija atstājusi budžeta projektu, gada beigās šīs lietas atrisināt ir ārkārtīgi sarežģīti. Un es uzskatu, ka Saeimai tomēr ir jāizšķiras un jālabo pirmskara kļūda, jo Saeimas vēlēšanām ir jābūt pavasarī, nevis rudenī. Es domāju, tas jautājums mums noteikti ir jāizšķir, citādi pēc trim gadiem atkārtosies šī situācija. Un arī šis varbūt ir tas iemesls faktam, ka budžeta projekts diemžēl ir samērā nekvalitatīvs, jo tikai šorīt mēs saņēmām investīcijas ministriju griezumā un tām nav Ministru kabineta akcepta. Mēs redzam, ka nav panākta vienošanās ar Pašvaldību savienību, un vēl mani dara aizdomīgu tāds fakts, ka budžeta projektā ir ļoti daudz tādu ciparu izdevumu daļā... 50 tūkstoši, 100 tūkstoši, 200 tūkstoši... Es ļoti šaubos, vai tik precīzi, teiksim, kāda objekta celtniecībai vai kādas citas problēmas risināšanai ar precizitāti līdz absolūtām nullēm varētu noteikt. Un te es gribētu pamācīties, lai mēs mācītos un arī mūsu Finansu ministrija pamācītos no pašvaldībām, jo ir, piemēram, tāda pašvaldība kā Ventspils pašvaldība, un tur pašvaldību budžets ir uz vairāk nekā četras reizes skaitliski lielākām lappusēm, nekā ir mūsu budžets. Un varbūt vienam otram tas liekas smieklīgi, bet ir noteikts, ka iestāžu vadītāji par valsts budžeta līdzekļiem var zvanīt tikai tik un tik minūtes mēnesī. Un tas ir pareizi, ka ir līdz pēdējam sīkumam izkalkulēts. Jā, protams, var teikt, ka Ventspils pašvaldība ir bagātāka, bet Ventspils ir vienīgā pilsēta, kur var braukt ar automobili, kur akas ir vienā līmenī ar ielu, un tas neprasa papildu līdzekļus, bet stingru saimnieka roku. Vēl viena problēma, ar ko valdībai būs jārēķinās, jo ir vēl slēptais budžeta deficīts, kas neatspoguļojas budžetā. Valsts iestādes ir parādā apmēram 15 miljonus. Galvenokārt tie ir komunālie maksājumi, piemēram, zinātnes iestādes ir parādā 700 tūkstošus, kultūras iestādes - gandrīz miljonu, un tas vēl ir mīnusā nākamgada budžetā, tas vēl vairāk faktiski palielina budžeta deficītu. Nākamā problēma. Šķēles kungs pareizi teica: nevajag šogad pieņemt likumus turpmāk, kas prasa lielus izdevumus, bet šobrīd spēkā ir daudzi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas šobrīd ir vēl spēkā un kas prasa, lai mēs tos realizētu, un tie ir likumi un noteikumi, kas prasa izdevumus, bet diemžēl naudiņa tam izdalīta nav. Vajadzētu arī mums, deputātiem, padomāt par tādām prioritātēm kaut vai celtniecībā, kas šobrīd ir svarīgas, piemēram, Rīgas Lietišķās mākslas koledžai vajag izremontēt telpas, nodot jaunās telpas, atvēlēt tam 200 tūkstošus, nevis atstāt Rīgas Lietišķās mākslas koledžu vecajā ēkā, kas ir īpašnieka īpašums un kur tiek tērēts... Ir aplēsts, ka šogad īrei vien un visam pārējam tiks iztērēts apmēram 100 tūkstošu latu. Rezultātā mēs finišā tikai zaudēsim šajā sakarībā. Tāpat mēs nevaram, es domāju, atļauties tik daudz vienreizēju pasākumu. No tiem mums šogad vajadzētu vairāk atteikties, bet, ja ēkai nav uzlikts jumts, tas nozīmē, ka ēka bojāsies, un finālā budžets tikai zaudēs un arī valsts līdz ar to zaudēs. Es gribētu šobrīd valsti salīdzināt ar sievieti. Jā, ar sievieti... Lai sieviete aukstajā ziemā nesaslimtu, viņai vispirms vajag siltus apavus un siltu veļu, bet nevajag auskarus, un pēc šī paša principa mums arī vajadzētu vadīties, diskutējot par budžetu. Un nobeidzot es vēlreiz atkārtoju. Mums ir jāmaina budžeta izskatīšanas kārtība un prioritātes ir jānosaka šeit, Saeimā. Prioritātes ir jānosaka tautas vēlētiem priekšstāvjiem, nevis maziem ierēdnīšiem, maziem ministriņiem Finansu ministrijā. Un Kaminska kungs, manuprāt, nav mazs ministriņš, bet ir liels ministriņš, kas grib diktēt prioritātes. Tā ka to mums vajadzētu atcerēties, strādājot savlaicīgi jau pie nākamā gada budžeta. Pie 1997. gada budžeta vajadzētu sākt strādāt ļoti savlaicīgi - jau varbūt dažus mēnešus pēc šī budžeta vai pat tūlīt pēc šī budžeta apstiprināšanas, lai mēs neturpinātu veco, bet strādātu pēc jaunas sistēmas, lai mēs neturpinātu atražot iepriekšējo. Paldies par uzmanību.".
• 1996_01_25-seq100 language "lv".
• 1996_01_25-seq100 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 1996_01_25-seq100 mentions Q822919.
• 1996_01_25-seq100 mentions Q211.
• 1996_01_25-seq100 mentions Q2660080.
• 1996_01_25-seq100 mentions Q44989.