Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_24_a-seq58> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 1996_01_24_a-seq58 type Speech.
- 1996_01_24_a-seq58 number "58".
- 1996_01_24_a-seq58 date "1996-01-24".
- 1996_01_24_a-seq58 isPartOf 1996_01_24_a.
- 1996_01_24_a-seq58 spokenAs 38.
- 1996_01_24_a-seq58 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Atklāti sakot, ilgus gadus es esmu gaidījis, lai no šīs tribīnes es varētu runāt par šo tēmu. Es esmu no tiem, kas ļoti labi zina, ko nozīmē okupācija. Es esmu dzimis 1944. gadā un vācu okupāciju neatceros, bet es atceros sevi un savu māti, kas gaidīja tēvu no krievu gūsta, tāpēc ka viņš bija leģionā un cīnījās arī par Latvijas neatkarību. Mums laimējās, mēs viņu sagaidījām. Pirmo reizi no augstas tribīnes man nācās par šo tēmu runāt Vācijā 1991. gadā kādas vācu zemes parlamentā. Pēdējo reizi es par to runāju nupat janvārī Helsinkos. Man šķiet, ka nav iespējams savādāk uzskatīt to periodu no 1941. gada līdz 1991. gadam kā tikai par okupāciju. Jā, man daudzi varbūt grib oponēt: labprātīga iestāšanās PSRS - viena versija, inkorporācija PSRS - otra versija, okupācija - īstenība. Šeit versiju nav. Kāpēc es gribētu runāt par okupāciju? Aiziesim vakarā mājās un paskatīsimies spogulī. Visos mūsos ir okupācijas grumbas palikušas sejā. Arī tajos, kuri Latvijā atgriezušies, Latvijai atgūstot neatkarību, no emigrācijas. Arī tās ir okupācijas sekas, ka cilvēki 50 gadus bijuši atrauti no dzimtenes. Un vai tad tās nav okupācijas sekas, ja mēs šodien spriežam, ko darīt ar čekas maisiem? Tas ir okupācijas produkts. Un cik cilvēku ir gājis bojā deportācijās? Arī tās ir okupācijas sekas. Un cik cilvēku ir beiguši savu mūžu psihiatriskajās klīnikās? Tās ir okupācijas sekas. Un cik cilvēku, kam gan neviens politiskais pants nav piespriests, ir kļuvuši par laupītājiem, bandītiem, izvarotājiem un velns zina vēl par kaut ko? Čeka prata labi strādāt, viņa nesūtīja tikai uz Sibīriju, viņa prata sagandēt cilvēkam mūžu tālā nākotnē. Es atļaujos to teikt, zinādams šo lietu. Mans aicinājums ne jau pasaulei ir vajadzīgs. Atvainojiet, Mauliņa kungs, okupācijas fakta atzīšana! Pasaulei Latvija, atvainojiet, maz interesē. Jā, būsim skarbi, un tomēr maz. Es to ļoti labi esmu izjutis, jo esmu bijis ļoti daudzās pasaules valstīs un ticies ar ļoti daudzu pasaules valstu politiķiem. Latvija - tas ir kaut kas pirms Krievijas, Latvija - tā ir ļoti ērta tranzītzeme, ja būs gudra valdība. Protams. Latvija - tas ir placdarms, bet Latvija - tā ir mūsu dzimtene. Taču šī dzimtene bija zaudējusi pati sevi, un kāda, atvainojiet, var būt labprātīga iestāšanās tad, kad robežsargu asinis lija, kad viņi centās stāties pretī PSRS armijas lavīnai? Kāda inkorporācija šeit varēja būt, ja Ulmanis pateica: "Es palikšu šeit un jūs palieciet savās vietās!" Šeit, šķiet, viņš bija paredzējis, ka tā nebūs Latvija, bet ka tā būs vieta, kur vēl šodien mēs meklējam mūsu cienījamā Kārļa Ulmaņa pīšļus. Un palikām savā vietā. Es nespēju šodien atbalstīt varbūt tik ekstremālas domas, ka kolonisti, jo okupācijas laikā notika arī Latvijas kolonizācija, būtu jāizsūta no Latvijas tā, kā to darīja viņu ideologi - viņu tēvi un vectēvi - ar latviešiem. Šeit nebūs deportācijas, šeit nebūs piespiedu izsūtīšanas, masveidīgas, jo šeit ir civilizēta tauta, un civilizēta tauta ir augstsirdīga tauta. Bet augstsirdīga tauta nedrīkst būt sevi neapzinoša tauta. Apzināsim šodien un pateiksim drosmīgi visai pasaulei, ka mēs bijām okupēti, un pietiek. Un vairāk nekas arī nav jādara. Pasaulei ir jāzina šis fakts. Un pasaule gaida, kad Latvija to pateiks, jo citādi tiešām mūs nesapratīs arī Ziemeļvalstis, kāpēc mēs pēkšņi negribam būt sanitārais kordons bēgļiem. Viņi nesaprot mūsu situāciju, jo nav saprotama situācija, ja valsts nav bijusi okupēta, bet, ja mēs paši to nepasakām, kas to pateiks mūsu vietā? Esam drosmīgi - pasakām to! Liels paldies kādreiz vienam cienījamam vecam vīram, kurš Maskavā no augstas tribīnes prata pierādīt PSRS parlamentam, ka Latvijai ir jādod brīvība, ka viņa ir bijusi okupēta. Un tad mums varbūt raustīsies roka vai balss, lai šodien paši to pateiktu mūsu valstī mūsu valsts nākotnei. Es aicinu atzīt okupācijas faktu. Paldies.".
- 1996_01_24_a-seq58 language "lv".
- 1996_01_24_a-seq58 speaker Valdis_Krisbergs-1944.
- 1996_01_24_a-seq58 mentions Q211.
- 1996_01_24_a-seq58 mentions Q649.
- 1996_01_24_a-seq58 mentions Q159.
- 1996_01_24_a-seq58 mentions Q183.
- 1996_01_24_a-seq58 mentions Q15180.
- 1996_01_24_a-seq58 mentions Q1757.
- 1996_01_24_a-seq58 mentions Q298041.
- 1996_01_24_a-seq58 mentions Q203023.