Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_24_a-seq42> ?p ?o. }

• 1996_01_24_a-seq42 type Speech.
• 1996_01_24_a-seq42 number "42".
• 1996_01_24_a-seq42 date "1996-01-24".
• 1996_01_24_a-seq42 isPartOf 1996_01_24_a.
• 1996_01_24_a-seq42 spokenAs 29.
• 1996_01_24_a-seq42 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Pagājušā gada novembrī es tiku ievēlēts par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju, tāpēc gribu šī jautājuma sakarā arī izteikt savu viedokli. Faktiski, sākdams darbu komisijā kā komisijas priekšsēdētājs, domāju, ka varēju skaidri novērot ļoti noteiktu pretestību, jo acīm redzami daudzi baidījās no tā, ka, ja es kā opozīcijas pārstāvis vadīšu šādu tik nozīmīgu komisiju, tad varētu ļoti daudzas līdz šim pie varas bijušajiem vīriem nevēlamas lietas parādīties atklātībā. Piemēram, tiklīdz komisija sāka ļoti nopietni iepazīties ar pēdējos gados Latvijā radīto daudzo specdienestu darbu, tā it kā nejauši varēja vērot, ka masu informācijas līdzekļos sāka parādīties aizvien asāki un asāki uzbrukumi gan man personīgi, gan Tautas kustībai "Latvijai", frakcijai "Latvijai", apvainojot to visos iespējamajos "grēkos", iztēlojot turpat vai par tautas ienaidnieku. Tiek pārmests jau pat tik tālu, ka, lūk, mēs, frakcija "Latvijai", Zīgerists - kustības priekšsēdētājs un mēs, deputāti, šeit, Saeimā, graujot demokrātiju valstī un vispār, ka mūsu, partijas un vispār deputātu, līdz ar to arī mans personīgais, tā iznāk, kā Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja, galvenais mērķis esot graut Latvijas valsti. Un to mierīgi pie galda Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, apspriežot dažādus jautājumus, nāk tribīnē un paziņo tas pats Dobelis, ka jūs visi pārliecināsities, ka, lūk, frakcijas "Latvijai" deputātu vienīgais mērķis ir graut valsti. Tā ka es šeit ļoti skaidri saredzu šajā šobrīd iesniegtajā projektā par Nacionālās drošības komisijas izmaiņām mērķi atbīdīt opozīcijas, tātad frakcijas "Latvijai", deputātus no darba šādas komisijas vadībā. Dzirdamas, protams, arī citas runas, ka bezjēdzīgi esot opozīcijas, frakcijas "Latvijai", sagatavotie un iesniegtie likumprojekti un lēmumu projekti, ka tas tikai kavējot Saeimas darbu, ka deputātu jautājumi valdībai arī esot nelietderīgi, tas atkal valdībai un Saeimai tikai kavējot darbu, un šodien izvirzītais priekšlikums - mainīt Nacionālās drošības komisijas sastāvu - līdz ar to būtībā slēpj sevī LNNK revanša tieksmi, tas ir, izmainīt varbūt sākumā Nacionālās drošības komisijas sastāvā, bet pēc tam citās komisijās to vadības sastāvu, tad varbūt tiktu arī līdz Prezidijam, pārvēlētu, teiksim, priekšsēdes biedrus, sekretāra biedru varbūt un tā tālāk, un tā tālāk. Tas viss, protams, tiek maskēts ar skaistām runām, ka nē, nē, te jau nav nekāda runa par pozīciju, opozīciju, par to, ka pārgrupējušies ir politiskie spēki Saeimā, bet es varu pateikt atklāti, ka īstenībā tas tā ir. Līdz ar to es varētu novērtēt šādu kursu, ja tas tiek tādā veidā virzīts, ka tas ir kurss uz parlamentārās demokrātijas likvidēšanu, jo, ja jau pēkšņi tiek domāts, ka opozīcijas, tas ir, frakcijas "Latvijai", deputāti nevar būt ne Saeimas komisiju vadībā kā priekšsēdētāji, vienalga, vietnieki, biedri vai sekretāri, ne arī Prezidijā vai tamlīdzīgi, tad vispār zūd parlamentārās darbības jēga, tad apzināti tiek saplūdināta kopā izpildvara un likumdevēja vara, lai, kā saka, opozīcijai nav iespēju maisīties pa kājām, saņemt informāciju, kuru opozīcijai nevajadzētu zināt, jo tad taču viņa varēs sāpīgi atkal valdībai iedzelt. Ja šai izpildvarai un likumdevējai varai tādā jaunā izpildījumā pievienosim klāt arī tieslietu varu, kas varbūt sāks pildīt pasūtījumus pēc telefona zvaniem no vadošo politiķu puses, un ja vēl pievienosim klāt ceturtās varas - valsts televīzijas, radio un laikrakstu -zināmu paklausību valdošajām partijām, uzbrukumus tātad televīzijā, laikrakstā "Diena" un citur, tad izveidosies ļoti dīvaina aina, bet tikai jautājums būs tāds: kā sauks tādu valsts iekārtu valstī, kuras nosaukums ir Latvija? Otrkārt, tāpēc arī radās doma likvidēt Nacionālās drošības komisiju vai, nedaudz to "pierediģējot", vismaz nomainīt komisijas priekšsēdētāju, un ceļš, kā to izdarīt, ir pavisam vienkāršs, - it kā izveido jaunu komisiju, bet tikai citā skaitliskajā sastāvā un tā tālāk. Tad arī tā rezultātā būs jāvēlē jauna komisijas vadība. Šādā rīcībā ir ieinteresēts "Latvijas ceļš", šādā rīcībā ir ieinteresēts LNNK, un es domāju, ka sevišķi nesen par aizsardzības ministru kļuvušais LNNK biedrs Andrejs Krastiņš. Es uzskatu, ka faktiski mūsu valstī šobrīd ir izveidojusies tāda bīstama prakse, ka katrs augsta ranga ierēdnis cenšas veidot savu informācijas dienestu, un tas ne vien, protams, izšķērdē nodokļu maksātāju naudu. Gribu atgādināt arī to, ka tas var sākt radīt noteiktus draudus valsts drošībai. Atgādināšu, ka Andrejs Krastiņš iepriekšējos gados izcēlās kā dažnedažādu specdienestu radīšanas iniciators, viņš nekad arī nekautrējās uzsvērt, ka darīs visu, lai šie dienesti atrastos faktiski viņa politiskās partijas, LNNK, pārziņā. Tā pirms 5. Saeimas vēlēšanām intervijā 1993. gada 19. februārī "Lauku Avīzē" Andrejs Krastiņš teica, ka esot jau laikus padomāts, ko darīt, ja Saeimas vēlēšanās uzvarētu kreisie radikāļi. Nezinu, kas ar tiem ir domāts, bet Krastiņš saka (citēju): "Mēs esam padomājuši par "ķieģelīti", ko, pavelkot ārā no celtnes, visa šī būve sagāzīsies un būs neatjaunojama." Skan vismaz dīvaini, ka valsts amatpersona (toreiz Andrejs Krastiņš bija Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks) plānoja un prātoja, kā sagāzt valsts iestādes būvi, kuras veidošanai pats bija ievēlēts par deputātu parlamentā. Tātad jau tolaik LNNK vadītājam bija tikai viens mērķis - apmierināt pašu varas ambīcijas, pat ja tas prasītu valsts graušanu. Un šeit arī ir tieši tas pats piegājiens - nekā cita, jauna te nav. Treškārt, protams, iemesls, lai pārveidotu Nacionālās drošības komisiju un līdz ar to panāktu manis atcelšanu no Nacionālās drošības komisijas priekšsēža amata, es domāju, ir arī aktīvā bankas "Baltija" jautājuma izvirzīšana par iemesliem, par tajā ieinteresētajām pusēm, par banku krīzē cietušajiem un ieguvušajiem. Un, tiklīdz mēs šo jautājumu izvirzījām, tā arī acīmredzot novērtēja, ka, ja Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs šajā lietā ir iesaistījies, tas var kļūt ļoti bīstami daudziem nevēlamiem politiskajiem spēkiem. Taču esmu pārliecināts, ka objektīva bankas "Baltija" lietas izmeklēšana tik un tā notiks un ka šodienas sēdes balsojums... Nu lai mani par to pārliecina un arī dod cerības noguldītājiem, jo tiek iecelta bankas "Baltija" izmeklēšanas komisija. Ceturtkārt. Esmu pārliecināts, ka Nacionālās drošības komisijas uzdevumi ir daudz plašāki nekā tikai interesēšanās par specdienestu darbību vai par banku krīzes cēloņiem. Būtu vēlams atcerēties, ka jēdziens "nacionālā drošība" ir daudz plašāks - tā ir gan reģiona ekoloģiskā drošība, gan cīņa pret organizēto noziedzību, terorismu, ieroču un narkotiku kontrabandu, gan valsts robežu darbības drošības garantēšana, gan amatpersonu darbības likumība un atbilstība valsts interesēm. Tādējādi, pretēji Jura Dobeļa un citu šā lēmuma projekta iesniedzēju domām, es uzskatu, ka iespējas strādāt un risināt dažādus jautājumus šajā komisijā ir ļoti daudzas, ja vien ir kaut mazākā vēlēšanās to darīt. Un tādējādi ir pat ļoti labi, ka Nacionālās drošības komisijā darbojas tik daudz deputātu. Tātad pēc iespējas lielāks deputātu loks varēs iepazīties ar valsts funkcionēšanai svarīgākajām problēmām un kopā ar savām frakcijām šeit, arī ar sēdes tālākajiem balsojumiem, ar vajadzīgajām izmaiņām likumos, ja tās būs nepieciešamas, tieši veidot stabilitāti mūsu valstī. Manuprāt, varbūt vienīgi būtu lietderīgi atsaukt no komisijas tos deputātus, kuri nav apmeklējuši komisijas sēdes dažādu iemeslu pēc: cits varbūt tiešām ir ievēlēts valdībā un nevar to darīt laika trūkuma dēļ, cits, iespējams, to nevēlas vairs pats savu subjektīvo apsvērumu pēc... Nu tad kāpēc lai mēs neatsauktu šos deputātus un neievēlētu viņu vietā citus? Vai arī, ja kāds izteiks vēlēšanos darboties šajā komisijā, tad šo atsaukto deputātu vietā varētu ievēlēt citus. Piemēram, šeit mēs varētu atsaukt no komisijas Ernestu Jurkānu, kas nav bijis sešās sēdēs no astoņām, Krištopanu, kurš nav bijis septiņās sēdēs no astoņām, un citus. Likvidējot esošo komisiju sastāvu un samazinot Nacionālās drošības komisijas sastāvu, tiks mazinātas arī šīs komisijas iespējas risināt valstī aktuālus jautājumus. Tiks aizkavēta, es domāju, kamēr visa šī reorganizācija notiks un tā tālāk, arī nacionālās drošības un aizsardzības koncepcijas tālāka izstrāde. Šie dokumenti jau veselu gadu guļ atvilktnēs Nacionālās drošības padomē, bet šāda līmeņa dokumentiem ir jātiek apstiprinātiem Saeimā, un šīs Nacionālās drošības komisijas uzdevums būtu tieši virzīt šos dokumentus tālākai izstrādāšanai, pilnveidošanai un apstiprināšanai sēdē. Tāpēc es aicinu balsot pret Jura Dobeļa un pārējo deputātu iesniegto lēmuma projektu par izmaiņām Nacionālās drošības komisijā.".
• 1996_01_24_a-seq42 language "lv".
• 1996_01_24_a-seq42 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_01_24_a-seq42 mentions Q822919.
• 1996_01_24_a-seq42 mentions Q211.
• 1996_01_24_a-seq42 mentions Q39731.
• 1996_01_24_a-seq42 mentions Q4459436.
• 1996_01_24_a-seq42 mentions Q16351278.
• 1996_01_24_a-seq42 mentions Q4803907.