Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_24_a-seq36> ?p ?o. }

• 1996_01_24_a-seq36 type Speech.
• 1996_01_24_a-seq36 number "36".
• 1996_01_24_a-seq36 date "1996-01-24".
• 1996_01_24_a-seq36 isPartOf 1996_01_24_a.
• 1996_01_24_a-seq36 spokenAs 29.
• 1996_01_24_a-seq36 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Gribu sniegt īsu pamatojumu tam, kāpēc mēs, tik daudzi deputāti, iesniedzām šo prasību, pamatojām nepieciešamību izveidot izmeklēšanas komisiju. Sākšu ar īsu bankas "Baltija" 1995. gada krīzes hronikas izklāstu - pēc laikrakstu informācijas. Un patiešām jāsaka - klausies, piemuļķotā un aplaupītā tauta! 1995. gada 2. maijā. Finansu ministrs Piebalgs, izrādās, ir bijis dedzīgs bankas "Baltija" "fans", jo savus sūrā darbā gūtos ietaupījumus glabāšot tieši šajā komercbankā. To viņš paziņoja Latvijas televīzijā. Kas tas, interesanti, bija - vai finansu ministra bezmaksas reklāma bankai "Baltija"? ("Neatkarīgā Rīta Avīze") 17. maijs. Valdība nolēmusi palīdzēt bankai "Baltija" izkļūt no finansiālajām problēmām. Pārņems 50% akciju. Valdība garantēs noguldītājiem viņu noguldītās naudas atmaksu depozītlīgumā noteiktajā termiņā, taču, paredzams, negarantēs augsto bankas solīto procentu samaksu. Taču Piebalgs aicināja visus bankas "Baltija" noguldītājus necelt paniku un neņemt naudu ārā no šīs bankas, jo tādējādi problēmas tikai palielinātos un cietēju būtu daudz vairāk. ("Diena") Pirmkārt, kāpēc Gailis un citi paši tā nerīkojās? Otrkārt, Lavents kādā intervijā vēlāk teica, ka Piebalgs te esot pat "pārteicies", ka valdība tomēr uzņēmusies maksāt arī procentus! "Nevar bankrotēt Latvijas valsts," teica bankas "Baltija" prezidents Freimanis un mierināja cilvēkus kopā ar Piebalgu, kas noguldītājiem novēlēja "gulēt mierīgi". ("Rīgas Balss") 18. maijā. Einars Repše: "Lielumā banku krīze ir lokalizēta, faktiski krīzes vairs nav." ("Labrīt") Valsts prezidents Ulmanis Ministru kabineta lēmumu par bankas "Baltija" akciju pārņemšanu vērtē kā valdības stingru apņemšanos nepieļaut valsts iedzīvotāju krāpšanu un runā par viņu interešu aizstāvēšanu, arī pats esot šajā bankā noguldījis dažus simtus latu, kurus nedomājot izņemt, un cerot saņemt gan noguldījumu summu, gan procentus pilnā apmērā. Neesot vērts radīt ažiotāžu. ("Labrīt") 19. maijā. Cilvēks, kas sagadīšanās pēc iztaujāts pie bankas, teica: "Bankai es pilnībā uzticos, it sevišķi tagad, kad to pārņēmusi valdība. Ja valdība solīja, tad jātic. Ja neticēs valdībai, kam tad lai cilvēks tic?" ("Rīgas Balss") Un šādus cilvēkus vēlāk Gailis un valdība ciniski apmeloja un palīdzēja aplaupīt! Piebalgs atkāpjas no finansu ministra amata. Valdība simtprocentīgi pārņem banku "Baltija". Repše sapratis, ka bankai "Baltija" būs problēmas, kad tā par depozītnoguldījumiem sāka maksāt 90%. ("Diena") Lavents tajā pašā laikā saka (citēju): "Nez kāpēc daudzi tagad piemirsuši, ka Valsts bankas starpbanku kredīti bija pat 165%, vēlāk - 120%, bet mums - tikai 90%." ("Neatkarīgā Rīta Avīze") 25. maijā. Gailis: no bankas "Baltija" tiek prasīta bezierunu kapitulācija. ("Labrīt") Ko nozīmē šāds izteiciens? Vai Gailis jutās kā karavadonis - pieteica bankai karu un pēc tam prasīja tās kapitulāciju? 26. maijā. Tiek iecelta finansu ministre Sāmīte. 1. jūnijā. Runā, ka izvirzīs apsūdzību Laventam un Freimanim. Ādamsons, toreizējais iekšlietu ministrs, saka: "Man nav tādas pārliecības, ka šajā gadījumā noteikti kādam jāsēž cietumā." ("Diena") 8. jūnijā. Lavents: līdz aprīļa vidum nekas nevēstīja par tuvojošos krīzi, vienīgais signāls bija mēģinājums destabilizēt situāciju bankā ar masu informācijas līdzekļu palīdzību. ("Labrīt") 29. jūnijā. Pirmo reizi Gailis "drošina" noguldītājus, vēl gan neminot datumu un summu, kas tiks izmaksāta atpakaļ, taču izmaksas plānots sākt vasaras beigās. ("Diena") 11. jūlijā. Iecelts Latvijas komercbanku asociācijas ieteiktais bankas "Baltija" administrators Grūbe. 18. jūlijā. Tiek paziņots - augusta otrajā pusē sāksies naudas izmaksa visu bankrotējušo Latvijas komercbanku noguldītājiem, fiziskajām personām, kā jau valdība to ir solījusi. Noguldītāji varēs sākotnēji saņemt 200 latu, taču kopumā valdība garantē 500 latu izmaksu, pārējie 300 tiks izmaksāti vēlāk. Tam būs vajadzīgi 30,4 miljoni latu, ko gatavojas aizdot ārvalstis. ("Diena") 20. jūlijā. Banka "Baltija" darbu pārtrauc pilnībā. 29. jūlijā. Apdraudēta ir solīto 200 latu izmaksa, un finansu ministrei Sāmītei nav jēgas, kur ņemt šos valdības un Gaiļa apsolītos 200 latus visu slēgto banku noguldītājiem. ("Diena") 31. jūlijā. Valdība joprojām neatkāpjas no sava solījuma sākt 200 latu kompensāciju izmaksu bankrotējušo banku noguldītājiem jau augustā. ("Diena") 28. augustā. Valdības apstiprinātais valsts budžeta grozījumu projekts 1995. gadam paredz, ka maksātnespējīgo banku noguldītājiem kompensācijas var izmaksāt tikai no līdzekļiem, kas atgūti no šo banku parādniekiem. Pēc Finansu ministrijas rīcībā esošās informācijas, komercbankās ir apmēram 1,4 miljoni latu, ko varētu izmaksāt kompensācijās, taču, lai šogad izmaksātu valdības solītās noguldījuma kompensācijas līdz 200 latiem visiem banku noguldītājiem, nepieciešami 30 miljoni latu. Ministru prezidents Gailis, paziņojot par kompensāciju izmaksu sākumu, nesaprotamu iemeslu dēļ preses konferencē teica, ka šim mērķim tikšot izmantoti ārvalstu kredīti. ("Diena") Lūk, šī īsā 1995. gada notikumu hronika uzskatāmi rāda, ka noteikti ir nepieciešama parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana. Tāpēc, pirmkārt, frakcija "Latvijai" un pārējie deputāti, kas parakstīja šo prasību, iestājas par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai noskaidrotu bankas "Baltija" krīzes cēloņus, bankrota pamatotību un izvērtētu iesniegtos bankas sanācijas projektus. Pagājis jau vairāk nekā pusgads pēc bankas "Baltija" slēgšanas, bet sabiedrībai joprojām nav zināms, kā īsti radās šīs bankas krīze, kāda loma bankas bankrotā bija valdībai un Latvijas Bankai, cik objektīvi bankas sabrukumu ietekmēja valstī radusies finansu un ekonomikas krīze un cik liela nozīme bija subjektīvajai valdībasvīru - Latvijas Bankas vadības un konkurējošo komercbanku ieinteresētībai. Nav apkopoti bankas "Baltija" bankrota kopējie rezultāti, tā teikt, apkopotas bankas bankrota mācības; kurš īsti bija lielākais zaudētājs, bet kurš - ieguvējs, sabrūkot lielākajai Latvijas komercbankai. Otrkārt, noziedzīgi ir tas, ka neviens neliekas ne zinis par 149 tūkstošiem bankas "Baltija" noguldītāju, kuri zaudējuši savus ieguldījumus bankas bankrota rezultātā. Risinot ar bankas likvidāciju saistītos jautājumus, šie noguldītāji netiek vairs pat pieminēti. Protams, izņēmums ir "Latvijas ceļš", kas izmantoja lielisko iespēju, manipulējot ar noguldītājiem 6. Saeimas vēlēšanu kampaņā. Esmu pārliecināts, ka vairums cilvēku vēl atceras dāsnos toreizējā premjerministra Gaiļa solījumus 200 latu lielās kompensācijas noguldītājiem apmaksāt no valsts budžeta. Ir skaidrs, ka vienīgi - nez jau kuro reizi - manipulējot ar cilvēku uzticību valdībai, "Latvijas ceļš" ieguva savas deputātu vietas Saeimā. Šodien ir skaidri zināms, ka kompensāciju izmaksas uzsākšana bija priekšvēlēšanu triks, kura īstenošanai no valsts budžeta tika izmaksāti apmēram 1,4 miljoni latu. Pirms vēlēšanām kompensācijas saņēma tikai aptuveni 4% noguldītāju. Ir skaidrs, ka šī kampaņa jau sākotnēji bija apzināti iecerēta kā savdabīgs šovs, par to liecina Gaiļa valdības pēkšņais intereses zudums par kompensāciju izmaksām pēc vēlēšanām. Šodien mēs redzam paradoksālu ainu - katru nedēļu pie Ministru kabineta ēkas piketē bankas "Baltija" noguldītāji, bet neviens viņus pat nepamana, šos cilvēkus neredz ne laikraksti, ne televīzija, ne radio, kas parasti tik acīgi pamana citu cilvēku niecīgāko izteikumu vai rokas mājienu. Šos piketētājus nepamana arī Šķēles valdības ministri, kuri neuzskata par vajadzīgu pieiet pie šiem cilvēkiem un uzklausīt viņus. (Vienīgi finansu ministrs Kreituss reiz aprunājās ar šiem cilvēkiem. Visu godu un cieņu finansu ministram!) Tādējādi mēs atkal redzam, ka Latvijas valdošajiem politiķiem ir vienaldzīgas citu cilvēku rūpes un ciešanas. Viņu aktivitātes vērstas tikai vienā virzienā - pašu politiskā reitinga taisīšanai. Treškārt. Domāju, ka šodien mēs visi ar interesi sekojam līdzi notikumiem Lietuvā, kas saistīti ar līdzīgu banku krīzi. Starptautisku skandālu izraisīja Lietuvas premjerministra Sleževiča un iekšlietu ministra rīcība. Kļuva zināms, ka Lietuvas premjerministrs tikai divas dienas pirms Lietuvas Inovācijas bankas slēgšanas izņēmis no tās visus savus ieguldījumus un tāpat darījis arī Lietuvas iekšlietu ministrs. Sabiedrība un parlamenta opozīcija pieprasīja premjerministra atkāpšanos no amata. Bet kā tad ir Latvijā? Nav šaubu, ka ne vien bankā "Baltija", bet arī citās komercbankās naudu glabāja daudzas mūsu "prominences". Domāju, ka tie, kam pieejami bankas "Baltija" noslēpumi, zina, cik lielas summas bankā glabāja Latvijas svarīgākie valstsvīri. Viņi zina arī to, kad šīs summas tika noņemtas no rēķina. Lai atceramies kaut vai bēdīgi slaveno "Maks holding" gadījumu, ka tā vadītāji sagatavoja tā saucamos intīmsarakstus! Tajos tika iekļauti svarīgākie cilvēki, kuriem nauda jāizmaksā noteikti. Kas tiem varēja traucēt bankas "Baltija" krīzes laikā rīkoties līdzīgi? Atbilde - nekas! Latvijā jautājumu par mūsu premjerministra Gaiļa rīcību centās noskaidrot vienīgi Tautas kustības "Latvijai" priekšsēdētājs Zīgerists, kas 1995. gada jūlijā nosūtīja vēstuli Gailim, kurā rakstīja: "Manā rīcībā atrodas šāda informācija: banka "Baltija" Jums un bijušajam finansu ministram Piebalgam no Jūsu privātajiem noguldījumu kontiem izmaksāja naudas summas laikā, kad visu pārējo noguldītāju konti jau bija iesaldēti. Ja šī informācija izrādītos patiesa, tas būtu neiedomājams bezprecedenta gadījums. Pirms šo informāciju iesniedzu attiecīgajām iestādēm, gribu dot Jums iespēju man paskaidrot, vai šīs ziņas atbilst patiesībai vai ne." Domāju, ka visi piekritīs - šī taču bija smuka vēstule, kurā nebija ne mazākās agresivitātes vai draudu pieskaņas. Turklāt uz vēstules bija rakstīts "konfidenciāli" - tātad personīgi tikai Gailim, to Zīgerists pat netaisījās publicēt presē. Civilizētās valstīs tā mēdz darīt! Bet kas notika tālāk? Pēc dažām dienām Zīgerists saņēma ģenerālprokurora vietas izpildītāja Šabanska vēstuli ar prasību dažu stundu laikā ierasties prokuratūrā. Turklāt uzaicinājumā bija teikts, ka viņa neierašanās tiks uzskatīta kā nespēja pamatot vēstulē minētos faktus un to atbilstību patiesībai. Šabanskis uzstājās arī televīzijā, "Panorāmā" draudot Zīgeristam ar diviem gadiem cietumsoda. Gribu uzsvērt, ka šādā veidā prokuratūra vērsās pret Saeimas deputātu. (Jā, tolaik Zīgerists vēl bija 5. Saeimas deputāts). Uzskatu, ka šādi iebiedēšanas mēģinājumi - arī attiecībā pret jebkuru Latvijas pilsoni - atsauc atmiņā Staļina laika metodes, kad katrs vārds, ar kuru netika slavēts "dižais vadonis", tika vērtēts kā valsts nodevība, kaitniecība un sabotāža. Bez tiesas, bez izmeklēšanas Zīgeristam jau tiek pasludināts iespējamais spriedums: apmelošana - divi gadi cietumsoda. Izrādījās, ka mūsu valdība ir tik augstu virs tautas, ka pat daži pieklājīgi uzdoti jautājumi uzreiz pieskaitāmi "apmelošanai". Taču šo draudu zemteksts ir skaidrs: brālīt, turi muti, ja negribi nokļūt cietumā! Jā, prasti, pat primitīvi iebaidīšanas mēģinājumi. Gribu atgādināt tikai aptaujas rezultātus, ko veica televīzijas raidījums "Latvijas reportāžas". Stundas laikā piecās Latvijas pilsētās atskanēja 1491 telefona zvans un 90% šo zvanītāju prasīja noskaidrot patiesību - lai Gailis publicē savus kontus bankā "Baltija". Un kas tad godīgam cilvēkam būtu slēpjams no tautas? Protams, cilvēki nesaņēma no Gaiļa atbildi uz savu jautājumu, bet "atbilde" Zīgeristam tika sniegta nekavējoties, Saeimā balsojot par deputāta mandāta atņemšanu viņam. Ceturtkārt. Arī šodien notiek tas pats. Ģenerālprokurors Skrastiņš jau pirmajās dienās pēc bankas "Baltija" slēgšanas paziņoja, ka tā bijusi nodevība pret Latvijas valsti. Jā, par šādu pārkāpumu tiesa sodīja tikai divās valstīs - nacistiskajā Vācijā un staļiniskajā PSRS! Bet pēc preses konferences pagājušajā nedēļā, kurā es informēju par savas sarunas rezultātiem ar vienu no bankas "Baltija" vadītājiem, laikrakstos izplatīta ziņa, ka Latvijas Banka lūgusi Ģenerālprokuratūru noskaidrot Saeimas deputāta Kostandas izteikumu pamatotību. Viņš, lūk, esot izteicies, ka Repše kopā ar Gaili un "Pareksu" ir vainīgi bankas "Baltija" sagrāvē. Gribu šajā sakarībā uzdot ģenerālprokuroram dažus jautājumus. Piemēram, mēs labi zinām, ka ne jau tikai banka "Baltija" nokļuva finansiālās grūtībās. Pirms tam bankrotēja daudzas bankas - Tautas banka, "Olimpija", "Top-banka", "Latika", "Latintrade", Siguldas banka, Doma banka, Aeroflotbanka, "Polārzvaigzne", Depozītu banka, Centra banka un citas. Kur ir visu šo banku vadītāji? Bankrotējušas tik daudzas bankas, bet neviens baņķieris nav sēdējis cietuma izolatorā vai arī tajā ticis iesēdināts uz īsu laiku. Vai varbūt Latvijai ir divi kriminālkodeksi - viens Laventam, otrs citiem? Vai ir veikta neatkarīga ekonomiskā ekspertīze bankā "Baltija", lai vispār būtu kaut kāds pamats runām par kaitniecību? Pārsteidzošs ir arī Skrastiņa izteikums par iespējamo Laventa atbrīvošanu, ja viņš iemaksās 10 miljonus latu. Iznāk, ka Laventa atbrīvošana vairs nav principa jautājums, bet gan naudas jautājums, cenas jautājums. Piektkārt. Acīmredzot vēl viens no Saeimas izmeklēšanas komisijas uzdevumiem, lai izvērtētu ar banku "Baltija" saistītos notikumus, tātad ir izskatīt jautājumu, vai tiešām bankas "Baltija" likvidācija cels Latvijas imidžu pasaulē. Šobrīd televīzijā, radio un laikrakstos tiek iegalvots, ka iespējami ātrāka bankas likvidācija radīs Latvijai principiālas, tiesiskas un demokrātiskas valsts tēlu. Esmu pārliecināts, ka būs tieši otrādi. Latvijas imidžu mēs varētu celt, ja, piemēram, samazinātos slepkavību daudzums kādā Latvijas apriņķī un ja zādzības, sprādzieni un citi noziegumi tiktu savlaicīgi atklāti. Bet lielākās Latvijas bankas likvidēšana un baņķiera nepamatota apvainošana kaitniecībā un turēšana izolatorā starptautiski diskreditē Latviju. Par bankas "Baltija" bankrotu notiks starptautisks seminārs, par Laventa turēšanu apcietinājumā uztraucas arī Latvijas ebreju sociālā atbalsta fonds "Solidaritāte", atskaņas par bankas "Baltija" lietu dzirdamas tālu pasaulē. Tieši noslēpumainības plīvura noraušana no bankas "Baltija" lietas, atklāta šā jautājuma izvērtēšana cels Latvijas prestižu pasaulē. Esmu arī pārliecināts, ka labākais līdzeklis bankas "Baltija" prestiža paaugstināšanai un Latvijas imidžam ir darīt visu iespējamo, lai palīdzētu daudzajiem noguldītājiem atgūt zaudēto naudu. Patiess atbalsts savas valsts iedzīvotājiem - tas ir labākais veids, kā uzlabot Latvijas prestižu. Sestkārt. Nepieciešams beidzot zinātniski un objektīvi izvērtēt iesniegtos bankas "Baltija" sanācijas plānus. Beidzot jāļauj bankas "Baltija" akcionāriem sasaukt sapulci, jābeidz arī kreditorus uzskatīt par turpat vai valsts ienaidniekiem. Saeimas izmeklēšanas komisijai jāuzklausa kreditoru sapulces viedoklis par bankas sanāciju vai likvidāciju. Kreditoru naudas līdzekļi galu galā 1995. gada 31. maijā bija pietiekami lieli, proti, 144 174 599 lati. Domāju, ka komisijai noteikti jāizvērtē Laventa piedāvātais sanācijas plāns. Diemžēl līdz šim brīdim tas nopietni nav izdarīts. Saeimas izmeklēšanas komisijai jāatbild arī uz jautājumu, kas ir svarīgāk mūsu valstī - palīdzēt noguldītājiem, darot visu iespējamo, lai ar bankas sanācijas palīdzību viņi atgūtu lielu daļu savas naudas, vai uz sagrautās bankas rēķina ļaut iedzīvoties bankas "Baltija" administrācijai un konkurējošām komercstruktūrām? Šodien mēs redzam arī to, ka par lētu naudu patlaban tiek izpārdoti bankas "Baltija" aktīvi, tās nekustamais īpašums un televīzijā vēl pat tiek skaisti propagandēts, ka tūliņ pārdosim taburetes, ķeblīšus un tad tikai būs lielā nauda, ko dabūs atpakaļ noguldītāji. Es domāju, ka jāpieiet šai lietai ir nopietni. Septītkārt. Izmeklēšanas komisijai jāsniedz arī atbilde uz jautājumu, kas tieši bija vairāk ieinteresēts bankas likvidēšanā - vai konkurējošās komercstruktūras, lai atbrīvotos no sāncenšiem un mazinātu bankas ietekmi, vai toreizējā Latvijas valdība un tās vadītājs Māris Gailis, kas izmantoja "Latvijas ceļa" priekšvēlēšanu kampaņai bankas krīzi, pats, iespējams, līdz ar citiem jau savlaicīgi varbūt izņēmis bankā ieguldītos līdzekļus, vai Latvijas Bankas vadība, kas iedeva Gaiļa valdībai 20 miljonus latu valsts budžeta "cauruma" aizlāpīšanai un kas pretī esot prasījusi tikai vienu - bankas "Baltija" likvidāciju. Jāizvērtē arī fakts, ka banku "Baltija" par maksātnespējīgu atzina laikā, kad tā faktiski atradās valsts pārziņā - kad banku pārvaldīja Latvijas Banka un Finansu ministrija. Tikai tad, kad atklāti un objektīvi tiks izvērtēta visa bankas "Baltija" lieta, kad uzzināsim patiesību par visām ar šo lietu saistītajām intrigām un finansu mahinācijām, kad reālu iespēju atgūt zaudētos līdzekļus saņems noguldītāji, - tikai tad varēsim teikt, ka Latvija tuvojas pasaules civilizēto valstu līmenim un kā tiesiska, demokrātiska valsts būs Eiropas savienības sastāvdaļa. Tāpēc es aicinu deputātus iekļauties Saeimas izmeklēšanas komisijas darbā, lai izvērtētu bankas "Baltija" lietu. Mūsu priekšlikums ir izvirzīt no katras frakcijas vienu deputātu, un frakcija "Latvijai" izvirza mūsu profesoru, finansistu un ekonomistu Elmāru Zelgalvi.".
• 1996_01_24_a-seq36 language "lv".
• 1996_01_24_a-seq36 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q822919.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q211.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q79820.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q2660080.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q37.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q193089.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q687709.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q39731.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q183.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q15180.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q1092499.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q471678.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q43070.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q465698.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q1003.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q710198.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q5517189.
• 1996_01_24_a-seq36 mentions Q42735.