Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_18-seq81> ?p ?o. }

• 1996_01_18-seq81 type Speech.
• 1996_01_18-seq81 number "81".
• 1996_01_18-seq81 date "1996-01-18".
• 1996_01_18-seq81 isPartOf 1996_01_18.
• 1996_01_18-seq81 spokenAs 6.
• 1996_01_18-seq81 spokenText "Tātad, cienījamie deputāti, 100 dienas ir tas termiņš, kurā atļauts visām valdībām analizēt, sakārtoties un uzsākt vērā ņemamu darbību. Jūsu pieprasījumu - atbildēt uz konkrētiem jautājumiem jau nepilnu trīs nedēļu laikā - mēs šobrīd saprotam kā vēlmi izprast, kas vispār notiks turpmāk ar laukiem un ar lauksaimniecību kā nozari. Latvijas lauku jēdzienā bez lauksaimniecības nozarēm ietilpst mežkopība, zvejniecība, visāda veida ar lauksaimniecību saistītie pārstrādes un agroservisa uzņēmumi. Tas ietver sevī arī lauku izglītības, kultūras, veselības aizsardzības un sadzīves pakalpojumu iestādes. Tās ir zemnieku saimniecības un viensētas, mazpilsētas, pagastu centri un latviskas lauku ainavas. Mēs jūsu jautājumos sadzirdam pamatjautājumu: vai valdība mainīs vai turpinās lauksaimniecību graujošo politiku? Stāvoklis pašreiz lauksaimniecības pamatnozarē graudkopībā ir šāds: tā nonākusi 1923. gada līmenī ar 690 tūkstošu tonnu lielu kopievākumu. Lopkopības potenciāls ir zem 1945. gada līmeņa. 800 000 hektāru lauksaimniecības zemju netiek apsaimniekoti. Laukos ir liels bezdarbs, laukos strādājošo izpeļņa vairākumā gadījumu ir nepieļaujami zema, tā sasniedz tikai 9 latus mēnesī. Šādu depresiju laukos radīja nepārdomātā agrārā reforma un likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" nepilnības. Šādas privatizācijas rezultātā lauksaimniecībai nodarītie neatgriezeniskie zaudējumi ir aptuveni 410 miljonu latu apmērā (izpostītas fermas, izkauti lopi, izkomplektētas graudu kaltes, darbnīcas, apdraudēts lopu un graudu šķirņu genofonds), un par 200 miljoniem latu daļēji ir sagrauti, bet vēl atjaunojami lauku infrastruktūras objekti. Ar cenu un nodokļu politikas palīdzību arī privatizāciju pārdzīvojušie uzņēmumi tika iedzīti parādos, zaudēja apgrozāmos līdzekļus un nespēj stabilizēt preču ražošanu. Ražotāju stāvokli vēl vairāk pasliktināja ekonomiskās robežas trūkums. Šie zaudējumi budžetam gadā ir ap 150 miljoniem latu. Lauksaimniecības iekšējais tirgus ir neaizsargāts un nesakārtots. No 1991. gada mēs esam pārdzīvojuši lauksaimniecības mērķtiecīgas apkarošanas laikus. Pēdējo gadu laikā, valdībai uzņemoties tikai politisko atbildību, valstī netika radīts pārdomāts saimnieciskais mehānisms pakāpeniskai pārejai uz brīvā tirgus ekonomiku. Galējais ekonomiskais liberālisms sekmēja saimniecisko anarhiju. Laukos tika zaudēti milzīgi iepriekšējo gadu kapitāla uzkrājumi, sagrauta ražošanas un sociālā infrastruktūra. Ienākuma straujas samazināšanās rezultātā daudziem laukos dzīvojošajiem zudusi izdzīvošanas iespēja, radusies garīgā apātija un neticība nākotnei. Ja ņem vērā, ka tieši laukos dzīvo lielākā pamatnācijas daļa, tad šāda attieksme pret lauku attīstību uzskatāma par genocīda turpinājumu pret latviešu tautu, kurai ir nolemta pakāpeniska nacionālās identitātes izzušana. Ja tiek deklarēts, ka Latvijā jāvalda latviskam dzīvesveidam un mentalitātei, tad lauku attīstībai pievēršama īpaša vērība un tai jābūt priorai. Lai novērstu lauku tālāku lejupslīdi un radītu labvēlīgus apstākļus ražošanas atdzimšanai, valdība izstrādās un realizēs vienotu lauku attīstības politiku, kas ietver sevī saskaņotu lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un sociālās sfēras attīstību. Latvijas lauksaimniecība tiks veidota kā sociāli orientēta brīvā tirgus saimniecība ar attīstītu privāto iniciatīvu un ar dažādām īpašuma formām uzņēmējdarbībā, kurā valstij jāuzņemas atbildība par lauksaimniecības politiku. Valdības stratēģiskie mērķi pašreiz lauksaimniecībā: 1. Nodrošināt Latvijas pašapgādi ar galvenajiem lauksaimniecības produktiem un sekmēt to eksportu. Iepriekšējā valdība nespēja izstrādāt un realizēt efektīvu agrāro politiku, kā rezultātā valsts nokļuva atkarībā no pārtikas produktu importa. 2. Nodrošināt lauku iedzīvotāju stabilu ienākumu līmeni un nodarbinātību. 3. Nodrošināt lauku kompleksu teritoriālo attīstību, saglabājot laukiem raksturīgo dzīvesvidi un izveidojušās reģionālās īpatnības, kā arī veicinot lauku vides kvalitatīvu uzlabošanu. Valdība uzskata, ka, lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, nepieciešams koriģēt agrāro pārveidojumu procesu. Šim nolūkam ražošanas objektu privatizācijas un uzņēmumu organizatorisko formu tālākajā attīstībā nepieciešams pāriet pie lauksaimnieciskās ražošanas makroekonomisko nosacījumu pilnveidošanas, kooperācijas un tirgus infrastruktūras attīstības nolūkā atvieglot materiāli tehnisko, finansu un kredītresursu pieejamību ražotājiem, paaugstināt ražošanas un realizācijas efektivitāti. Nepieciešams paaugstināt valsts kā garanta lomu agrārā sektora tirgus attīstībā. Lai nodrošinātu ražotājiem ienākumus un sociālās sfēras attīstību, valstij netieši jāiedarbojas uz lauksaimniecības produktu piedāvājumu un pieprasījumu. Nepieciešams demokratizēt ar lauku attīstību saistīto lēmumu pieņemšanas procesu, iesaistot dažādu sociālo grupu pārstāvjus normatīvo aktu sagatavošanā un pieņemto lēmumu ekspertīzē. Šo mērķu īstenošanai valdība izveidos lauku attīstību veicinošu likumdošanu. Šeit lūgsim jūs, Saeimas deputātus, palīgā. Valdība izstrādās Lauksaimniecības likumu, kurā tiks noteikti lauksaimniecības stratēģijas tiesiskie pamati un valsts regulējošā loma tās attīstībā. Otrais. Virzoties uz Eiropas savienību, valdība izstrādās ikgadējus lauksaimniecības gada likumus - stratēģiskās rīcības plānus attiecīgajā laika periodā. Pārejot uz jaunām saimniekošanas fromām, zināmu laiku gada likumos tiks noteiktas ikgadējas produkcijas garantētās iepirkuma cenas un apjomi, ievedmuitu tarifi, kredīta lielumi, to likmes un dotācijas. Trešais. Ar konkrētiem mērķkredītiem, subsīdijām un nodokļu politiku valdība veicinās ražošanu un sociālās infrastruktūras veidošanos. Tiks regulētas attiecības starp ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem. Pamatotos gadījumos uz laiku iesaldēs pārstrādes uzņēmumu parādus valstij. Steidzami izmaksājami parādi zemniekiem par piegādāto produkciju. Ražotājiem jādod atvieglojumi nodokļu maksājumos. Ceturtais. Valdība paātrinās zemes īpašumu tiesību sakārtošanu, lai varētu sākties hipotekāro aizdevumu, ķīlu, vērtspapīru un zemes tirgus, lai zemes īpašnieki un apsaimniekotāji kļūtu par saimniekiem. Tiks samazinātas īpašumtiesību noformēšanas izmaksas, uzlabos arhīva darbu, kas būtiski kavē zemes reformu. Būtiski tiks uzlabots rajonu zemes nodaļu darbs. Un piektais. Valdība sekmēs plašas kooperācijas un kopdarbības sistēmas izveidi ar dažādu īpašuma formu līdzdalību sadarbībai ar kooperatīvajām apvienībām. Tiks veidots lauksaimniecības ražošanas kompleksās kooperācijas mehānisms -analogs pirmskara Latvijas lauksaimniecības kamerai, kas nodrošinās lauku nozaru attīstību, izejvielu ražošanu, pārstrādi un realizācijas peļņas vienmērīgu sadali lauksaimnieciskajā ražošanā. Valdība organizēs kvalitatīvu galveno lauksaimniecības produktu iepirkšanu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, kā arī šīs produkcijas realizāciju iekšzemes tirgū un ārzemēs. Tā veidos valsts un savstarpējās apdrošināšanas sistēmu ražas, kustamā un nekustamā īpašuma apdrošināšanai. Lauksaimnieciski finansiālās saimniecības nodrošināšanai valdība paplašinās Hipotēku un zemes bankas darbību. Šajā bankā ar izveidotu tīklu visā valstī tiks koncentrēti visi lauku attīstībai paredzētie valsts naudas resursi - subsīdijas, kredīti, investīcijas. Ar finansu politikas palīdzību tiks panākta dažādu valsts reģionu attīstības līmeņu izlīdzināšanās un vienmērīga infrastruktūras attīstība. Tiks mainīta nodokļu politika, kas vērsta uz ražošanas intensifikāciju. Lai veicinātu modernu tehnoloģiju ieviešanu, tiks noteikts, ka valsts kredīti varēs tikt arī daļēji dzēsti pēc paredzētā mērķa sasniegšanas. Ar mērķkredītiem un investīcijām centīsimies veicināt kopējo lauku infrastruktūras veidošanos. Meliorētiem laukiem, labiem ceļiem, sakariem, energopārvades un sociālās infrastruktūras sakārtošanai jākļūst par pamatu mazpilsētu, lauku pilsētu, dabas, vēstures un kultūras harmoniskai attīstībai. Pašvaldībām ir jādod tiesības un tām ir jānes atbildība par savas teritorijas attīstību. Tām jābūt ieinteresētām ražošanas veicināšanā. Šajā nolūkā daļa no pievienotās vērtības nodokļa atstājama pašvaldības rīcībā savas finansiālās bāzes veidošanai. Vienlaikus sniedzam jums arī konkrētas atbildes uz jautājumiem, kas būtībā ir mūsu pasākumu bloka sastāvdaļas. Tātad jautājums: ko valdība paredzējusi darīt, lai konkrēti uzlabotu Latvijas lauksaimnieku saimniecisko stāvokli? Līdzšinējie likumi par nodokļiem nopietni traucē attīstīt ražošanu (pievienotās vērtības nodoklis - 18%, uzņēmumu ienākuma nodoklis - 25%, sociālais nodoklis - 37%, iespējamais akcīzes nodokļa paaugstinājums), sauszemes transporta īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana arī prasīs vairāk nekā 5 miljonus, elektroenerģijas tarifu paaugstinājums arī prasa savu, un gandrīz ir jāsaka tā, ka, lai zemnieks gada laikā sakrātos nodokļus varētu nomaksāt, pašreiz ir jāstrādā gandrīz pusotrs gads. Neraugoties uz lēno kapitāla apriti, lauksaimniecības uzņēmumi nesaņem ilgtermiņa kredītus, bet īstermiņa kredīti komercbankās tiek izsniegti par pārāk augstiem procentiem. Pamatojoties uz Deklarāciju par Ministru kabineta darbu, ir izstrādāts pasākumu plāns, lai apturētu lejupslīdi un stabilizētu lauksaimnieku saimniecisko stāvokli. Šajā sakarībā tiks veikti šādi pasākumi: 1) grozījumi likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli", paredzot lauksaimniecības produktu ražotājiem zināmus atvieglojumus; 2) grozījumi likumā "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību", mainot Pārtikas centra pakļautību un atbildību; 3)izveidots pasākumu plāns pavasara sējas materiāli tehniskajai nodrošināšanai; 4) radīti normatīvie dokumenti par Lauku attīstības fonda un Latvijas Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanu un citi. Vai tiks precizētas lauksaimniecības produktu valsts iepirkuma kvotas? Visu galveno lauksaimniecības produktu veidu ražošana, ar kuriem Latvijā tradicionāli nodrošināja iekšējo patēriņu, pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājusies 2-3 reizes. Ir pamats prognozēt, ka deficīts saglabāsies vēl 2-3 gadus. Deficīts galvenajiem augkopības produkcijas veidiem pašreiz ir šāds (gadā): pārtikas labībai - 110 000 tonnu; lopbarībai ap 180 000 - 200 000 tonnu. Iepriekšminētās un kļūdaini izvērstās saimniecību privatizācijas rezultātā ļoti krasi ir samazinājies lopu skaits. Salīdzinot ar 1990. gadu, tas caurmērā ir samazinājies: liellopu skaits - par 37% un govju skaits par - 54%. Cūkas attiecīgi - par 39% un putni - par 40%. Tas savukārt ir radījis lopkopības produktu deficītu - gaļas produktu deficītu apmēram par 50 000 tonnu, piena un piena izstrādājumu - par 70 000 tonnu un olu - par 120 miljoniem gabalu. Ielaižot Latvijas tirgū lielos apmēros subsidēto ārzemju produkciju un nenodrošinot Latvijas ražotājiem tādu pašu protekcionisma līmeni un mehānismu, ir radītas ekonomiskas grūtības. Sakarā ar to, ka nauda rezervju veidošanai netika izdalīta un nav izveidotas attiecīgās struktūras (izņemot Labības biroju), lauksaimniecības produktu valsts iepirkuma kvotas netiek noteiktas. Tas rada atsevišķos gadījumos katastrofālu situāciju valstī. Tā 1995. gadā iepriekšminēto kļūdu, kā arī daļēji neražas dēļ pat uz samazināto lopu skaitu lopbarības deficīts pašreiz ir ap 120 000 tonnu. Pārtikas graudu deficīts - ap 70 000 tonnu. Latvijā lopbarības graudu valsts rezerve netiek veidota. Pārtikas graudu rezervē pašreiz ir ap 10 000 tonnu. Tas ir apmēram 3 nedēļām. Lai normalizētu situāciju un nepieļautu vēl tālāku lauksaimniecības produkcijas ražotāju sagrāvi, ir oficiāli jāatzīst, ka līdz šim piekoptā un realizētā lauksaimniecības produktu ražošanas, kā arī iepirkšanas kārtība ir bijusi nepārdomāta. Ņemot vērā pašreizējo situāciju lauksaimniecības produkcijas ražošanā un tās pirktspējas līmeni tuvāko 2-3 gadu laikā, saražotās produkcijas daudzums ir tāds, ka to pilnīgi var realizēt iekšējā tirgū. Nevajadzētu baidīties no pārprodukcijas. 2-3 gados jāpārņem Eiropas un citu valstu lauksaimniecības atbalsta un tirgus organizācijas mehānismi, kā arī jānodrošina, lai visos gadījumos pārdošanas cena segtu ražošanas izdevumus. Ja veidojas starpība, tā jāsedz ar valsts subsīdijām. Uzskatām, ka ir jāveido arī valsts rezerve, varētu teikt, "jutīgākajiem" produkcijas veidiem. Pašreiz jāsaka, ka pārtikas graudiem šī valsts rezerve varētu būt ap 30%, lopbarības graudiem - no 15% līdz 25%, sviestam - 15%, cukuram - 7% un gaļai - 2%. Mēģinājums veidot pārtikas graudu rezervi 1995. gadā beidzās ar neveiksmi apjoma ziņā. Valsts šogad sekmēs visas saražotās produkcijas pārdošanu un veidos struktūras, kas to realizēs. Turpmāk veidos jaunās saimniekošanas sistēmu, kur Zemkopības ministrijai būs jānodrošina mehānisma darbība vēlāk tai var būt vienkārši kontroles funkcijas. Trešais jautājums. Vai tiks aprēķināts precīzs pārtikas produktu daudzums, kas nepieciešams katram Latvijas iedzīvotājam, ņemot vērā iedzīvotāju reālo pirktspēju? Galveno pārtikas produktu minimālā vajadzība un ražošana 1995. gadā ir šāda. Minimālā vajadzība Latvijā attiecībā uz gaļas produktiem pagājušajā gadā bija 162 tūkstoši tonnu. Saražots ir 105 tūkstoši tonnu. Tātad starpība ir - no vajadzīgā saražots ir 64%. Piens un piena produkti. Vajadzīgi bija 1026 tūkstoši tonnu, saražots ir - 946 tūkstoši tonnu. Pārtikas kvieši. Vajadzība - 160 tūkstoši tonnu, saražots - 90 tūkstoši tonnu. Un tā var teikt arī par citiem produkcijas veidiem. Minimālā vajadzība katram iedzīvotājam valstī, pēc Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta datiem, ir šāda: gaļa un gaļas produkti - 60 kg, piens un piena produkti - 380 kg, olas - 200 gab., zivis un zivju produkti - 20 kg, cukurs - 25 kg, augu eļļa - 12 kg, kartupeļi - 140 kg, dārzeņi - 75 kg, augļi un ogas - 40 kg, maize un labības produkti - 115 kg. Minētajiem pārtikas daudzumiem vajag apmēram 30 latu mēnesī. Ievērojot zemo izpeļņu un pensijas, kā arī pārējos maksājumus, dati liecina par ierobežoto pirktspēju un lielas daļas iedzīvotāju nepietiekamo uzturu. Tas vēlreiz liecina, ka, ceļoties pirktspējas līmenim, pašražotās produkcijas apjomiem ir nodrošināts tirgus Latvijā. Ceturtais. Ar kādiem nosacījumiem zemnieki varēs saņemt subsīdijas? Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tika ieviestas, sākot ar 1994. gada 1. maiju. Līdz ar apgrozījuma nodokļa vienotas likmes noteikšanu visiem produkcijas veidiem... Ikgadējo lauksaimniecības subsīdiju apmēru nosaka Latvijas Republikas likums par valsts budžetu. Zemkopības ministrijai Latvijas Republikas likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam" subsīdijas lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem sākotnēji tika plānotas 13 miljonu 200 tūkstošu latu apmērā. Pēc izdarītajiem valsts pamatbudžeta grozījumiem subsīdijas tika samazinātas līdz 8,9 miljoniem. Faktiski saņemts 8,1 miljons vai 91% no precizētā plāna. 1994. gadā nepietiekamā valsts budžeta līdzekļu finansējuma dēļ netika izmaksātas subsīdijas par 4. ceturksni, tādēļ Zemkopības ministrija, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto vienošanos ar Finansu ministriju, subsīdijās lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem izmaksāja 1,7 miljonus 1995. gada 1. ceturksnī. Tādējādi 1995. gadā lauksaimnieki ir saņēmuši tikai 6,3 miljonus subsīdiju vai 48,2% no sākotnēji plānotā apjoma - pie tam ar pusgadu ilgu nokavēšanos. Attiecībā uz 1. janvāri ministrijā ir akceptēti dokumenti par 1995. gada 3. un 4. ceturksnim aprēķinātajām, bet neizmaksātajām subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem kopsummā par turpat 5 miljoniem latu. 1995. gadā subsīdijas bija paredzētas augkopībā par reģistrētām šķirnes sējumu platībām, saražoto kondicionēto šķirnes sēklu, šķirnes sēklu izejmateriāla saglabāšanu un sākotnējo sēklkopību, augstas kvalitātes linšķiedras un kartupeļu izaudzēšanu. Subsīdiju izmaksas augkopībā ir nodrošinājušas sēklas sagatavošanu un lauku apsēšanu ar šķirnes sēklu, kā arī agrotehnisko prasību ievērošanu sējumu kopšanā. Lopkopībā - par pārraudzības darbu, augstražīgu dzīvnieku selekciju, buļļu pārbaudi, jaunlopu saglabāšanu un izaudzēšanu, kontrolizmēģinājumiem un gaļas šķirņu cūku pavairošanu, vaislas materiāla iegādi no ārvalstīm un produkcijas konkurētspējas paaugstināšanos. Subsīdiju izmaksas lopkopībai ļāva saglabāt jaunlopus, atjaunot pārraudzības darbu, ciltsdarba pamatu, nokomplektēt ganāmpulkus ar kvalitatīvu vaislas materiālu, kas turpmāk ļaus uzlabot lopkopības efektivitāti. 1996. gada valsts budžeta projektā subsīdijām pašreiz ir paredzēti 8,9 miljoni. Bez tam valdības prioritāšu sarakstā iekļauti vēl 5 miljoni 1995. gada parādu segšanai. Pēc Latvijas Republikas likuma "Par valsts budžetu 1996. gadam" apstiprināšanas 6. Saeimā un tā izsludināšanas Zemkopības ministrija atbilstoši Valdības deklarācijā paredzētajiem mērķiem un noteiktajiem subsīdiju apmēriem izstrādās un pilnveidos lauksaimniecības subsidēšanas noteikumus, paredzot subsīdijas augkopības un lopkopības nozares ražošanas tālākai attīstībai, racionālai zemes izmantošanai, aizdevumu procentu likmju subsidēšanai noteiktu mērķprogrammu ietvaros, eksportbarjeru pārvarēšanai. Piektais. Kā notiks zemkopju kooperācija laukos? Kā valdība domā veicināt šo kooperāciju? Pašreiz agrārās reformas rezultātā laukos ir izveidojušies 64,3 tūkstoši zemnieku saimniecību ar vidējo platību 19,9 ha, kā arī pašreiz pastāv 118 478 piemājas saimniecības un personīgās palīgsaimniecības ar vidējo platību 5,2 ha. Lielākā daļa no tām pēc būtības ir ļoti nelielas, jo tikai 4,8% no zemnieku saimniecību kopskaita ir lielākas par 50 ha. Tikai 338 saimniecībās ir vairāk par 10 govīm. No minētā zemnieku saimniecību kopskaita tikai 3,5 tūkstoši ir normālas saimniecības, nodrošinātas ar ražošanas ēkām, tehniku, šķirnes lopiem, šķirnes graudaugu kultūrām, 15 tūkstoši - tā saucamie "starta zemnieki" (minimāli nodrošināti ar ražošanas līdzekļiem un nodrošina pašapgādi, bet nespēj nopietni ražot preču produkciju), un 45,8 tūkstoši zemnieku ir tādi, ko tautā sauc par "cerību zemniekiem", kuriem vienīgais nodrošinājums ir apņēmība strādāt un veidot savu saimniecību. Kolhozu un sovhozu privatizācijas gaitā no 613 saimniecībām kā paju sabiedrības un SIA ir saglabājušās 154. Uz likvidējušos saimniecību bāzes privatizētie galvenie ražošanas objekti (mehāniskās darbnīcas, kaltes, fermas, noliktavas un citi) ir sadrumstaloti un tajā pašā laikā netiek izmantoti vai tiek izmantoti daļēji. Lai šīs saimniecības spētu sevi atražot un kopā ar paju sabiedrībām un citiem formējumiem nodrošinātu Latvijas iedzīvotājus ar galvenajiem pašražotajiem pārtikas produktiem, izeja ir to kooperācijā. Valdība veicinās kooperācijas attīstību laukos, kas uz kopējo interešu bāzes veidos pašpārvaldes sistēmu un apmierinās savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, cels viņu sabiedrisko darbību un zināšanas, un arī labklājību. Šobrīd galvenie šķēršļi kooperācijai ir šādi: kooperācijai neatbilstoša likumdošana un nodokļu politika; psiholoģiska nesagatavotība kooperācijai; kredītu neierobežotas saņemšanas iespējas; iekšējā tirgus nesakārtotība un neaizsargātība (lauksaimnieciski ražotās produkcijas pasūtījuma minimālās cenas garanta trūkums); apmācību sistēmas un mācību programmas trūkums; abpusējas informācijas trūkums. Kā galvenie pasākumi šā jautājuma risināšanā būtu minami: 1991. gada 6. augustā pieņemtā likuma "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām", pārstrādātā un Saeimā iesniegtā likumprojekta pasteidzināta izskatīšana; kreditēšanas sistēmas (Hipotēku un zemes banka, krājaizdevu sabiedrības, "Laukkredīts", "Lauku attīstības fonds") pilnveidošana; lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nodokļu politikas pilnveidošana un tirgus sakārtošana; zemnieku un kooperatīvu vadītāju apmācības; analīze par esošo kooperatīvu struktūru un priekšlikumu izstrāde kooperācijas pārvaldes pilnveidošanai. Sestais. Kā valdība uzraudzīs importētās lauksaimnieciskās produkcijas ievešanu? Kā novērsīs tās ievešanu lielos apjomos, lai veicinātu vietējās lauksaimniecības produkcijas ražošanu? 1994. gada 1. decembrī stājās spēkā likums "Par muitas nodokli" (tarifiem), kas nosaka muitas nodevu likmes importa precēm. Šis likums nosaka neierobežotu importu, samaksājot attiecīgo muitas nodokli. Izņēmums ir graudi un to izstrādājumi - cukurs, alkohols un tabakas izstrādājumi -, kurus var ievest, saņemot attiecīgo licenci. Licences izsniedz: graudiem - Valsts labības birojs konkursa kārtībā, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu, cukuram - Cukura licencēšanas komisija, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas kvotu. Piena, gaļas produktu un lopbarības importam nepieciešama tikai Valsts veterinārā dienesta sanitārā atļauja. Aizvadītajā gadā ir izdoti vairāki tūkstoši šo atļauju. 1995. gada 31. augustā Saeimā tika pieņemts Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses. Līguma 25. pants nosaka, ka, sākot ar 1995. gada 1. janvāri, tirdzniecībā starp Eiropas kopienu un Latviju netiek ieviesti nekādi jauni muitas tarifi un netiek ieviesti nekādi jauni kvantitatīvi ierobežojumi importa vai eksporta precēm. Līdz ar to Latvijas lauksaimnieks tiek pakļauts neierobežotai Eiropas savienības valstu lauksaimnieku konkurencei, kuri saņem ievērojamas Eiropas savienības ražošanas un eksporta subsīdijas un kuriem ir nesalīdzināmi labāks nodrošinājums ar kredītiem un tehnoloģijām. Lai ierobežotu ārzemju pārtikas produktu importu, Latvijā ir jāveic šādi pasākumi: 1) nekavējoties jāievieš Eiropas savienības sistēma, kas importu atļauj tikai licencētām firmām; 2) jāpārskata un, sākot ar 1. martu, jāievieš jauni importa preču ievešanas veterinārie noteikumi. Tāpat tiks veikti arī citi pasākumi, gan iepriekš minētie, gan arī tie, kas ir noteikti Deklarācijas par Ministru kabineta darbu realizācijas pasākumu plānā. Lūdzam, cienījamie deputāti, pieņemt zināšanai, ka minēto plānu un pasākumu īstenošanas tempi būs atkarīgi no visas Latvijas tautsaimniecības attīstības un valsts budžetā izdalītās daļas laukiem. Par to runāsim pēc budžeta apstiprināšanas. Pateicos par uzmanību.".
• 1996_01_18-seq81 language "lv".
• 1996_01_18-seq81 speaker Alberts_Kauls.
• 1996_01_18-seq81 mentions Q822919.
• 1996_01_18-seq81 mentions Q211.
• 1996_01_18-seq81 mentions Q16347646.
• 1996_01_18-seq81 mentions Q193089.
• 1996_01_18-seq81 mentions Q21625222.
• 1996_01_18-seq81 mentions Q4459436.
• 1996_01_18-seq81 mentions Q52847.