Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_18-seq46> ?p ?o. }

• 1996_01_18-seq46 type Speech.
• 1996_01_18-seq46 number "46".
• 1996_01_18-seq46 date "1996-01-18".
• 1996_01_18-seq46 isPartOf 1996_01_18.
• 1996_01_18-seq46 spokenAs 29.
• 1996_01_18-seq46 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Domāju, ka šī runa spīdoši parādīja to, ka Latvija šobrīd ir ieguvusi vissliktāko aizsardzības ministru, kāds vispār ir bijis Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē, jo, klausoties šodien šo runu, ne tikai mums, deputātiem, bet arī robežapsardzības virsniekiem, kareivjiem, Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, es domāju, nekas vairāk kā nožēla un līdzjūtība pret šo ministru neradīsies, jo, lai nu kurš, bet acīmredzot aizsardzības ministrs, kaut arī viņš ir tikai vienu mēnesi savā amatā, varēja pacensties iedziļināties tajās problēmās, kas valda kaut vai vienā no jomām, tas ir, robežapsardzībā. Sniegšu nelielu, īsu informāciju par situāciju. Latvijas Republikas atrašanās Eiropas vidū un starptautisko tirdzniecības ceļu krustpunktā dod iespēju mūsu valstij būt par tranzīta valsti gan starpvalstu ekonomisko attiecību attīstības jomā, gan arī dažādu valstu iedzīvotāju migrācijas jomā. No tā, kāda ir Latvijas politika drošas un izdevīgas Latvijas robežteritorijas šķērsošanas nodrošināšanā, lielā mērā ir atkarīga Latvijas autoritāte starptautiskajā arēnā, starptautiskajās attiecībās, starptautisko biznesa aprindu attieksmē pret ekonomiskajām attiecībām ar Latviju, kā arī tas, kādi būs mūsu valsts ienākumi budžetā no šī cilvēku un arī preču tranzīta. Latvija, kurā pašlaik joprojām turpinās ekonomiskā krīze, robežojas ar Lietuvas Republiku, kur ir atšķirīga ekonomiskā situācija, ar Baltkrieviju, kur arī ir atšķirīga ekonomiskā situācija, ar Krieviju un tā tālāk. Daudzu rūpniecības preču, pārtikas preču cenas šajās zemēs ir citādākas, un tas veicina kontrabandas preču ieplūšanu Latvijā. Šodienas banku krīze Lietuvā vēl vairāk faktiski diferencē ekonomiskās atšķirības, un tās vēl vairāk veicinās šo preču ieplūšanu Latvijā un centienus apiet muitu un robežkontroli. Vēl jāpiemin, protams, Latvijai piederošās Baltijas jūras ostas un attīstītais dzelzceļa un ceļu tīkls kā starptautisko tirdzniecību veicinošs apstāklis preču kustībā Austrumi - Rietumi un Ziemeļi - Dienvidi. Jāņem vērā arī situācija mūsu kaimiņvalstīs, kur politiskā un arī vāji attīstītā ekonomiskā situācija rada un arī turpmāk tuvākajā laikā radīs lielu legālo un arī nelegālo imigrantu plūsmu, kas izmanto Baltijas valstu teritoriju tikai kā tramplīnu, lai tiktu tālāk uz Skandināviju vai citām Rietumeiropas valstīm. Arī šeit izvirzās ļoti nopietni uzdevumi mūsu robežapsardzībai. Vēl jāpiemin arī Latvijas noziedzīgo grupējumu ciešās saites ar stiprām un labi organizētām mafiozajām struktūrām citās valstīs, kas veicina narkotisko vielu, radioaktīvo vielu, ieroču un arī manis jau pieminēto imigrantu kontrabandu, kā arī zagto automašīnu pārvietošanu pāri robežai. Nenoteiktais Latvijas un Krievijas Federācijas administratīvās robežlīnijas statuss, nenoteiktā Latvijas un Lietuvas un Latvijas un Igaunijas jūras robeža, valsts sauszemes robežas nesakārtotība dabā, valsts jūras, gaisa un sauszemes robežapsardzības krasta apsardzes sadale starp dažādiem, uzsveru, Nacionālo bruņoto spēku veidiem rada papildu priekšnoteikumus nelikumīgai robežu šķērsošanai. Viss minētais pievērš mūsu deputātu uzmanību tam, tāpēc arī frakcija "Latvijai" kopā ar ekspertiem, speciālistiem, robežapsardzības speciālistiem, kā arī ar sabiedriskajām organizācijām, kas, kā jūs zināt, ir rakstījušas arī vēstules Saeimai, teiksim, robežapsardzības atbalsta fonds "Patriots" un tā tālāk, sagatavoja šos materiālus. Tas viss vērš mūsu uzmanību uz nepieciešamību Latvijai veidot stipru valsts robežu, lai sekmētu draudzīgu, civilizētu attiecību veidošanos ar citām valstīm un stingri sargātu Latvijas valsti, tās teritoriju, iedzīvotājus un saimniecību no noziedzīgiem tīkojumiem. Jāuzsver ir tas, ka valsts sākas un beidzas ar robežu. Un, ja nav robežas, tad nav arī valsts. Kāds ir pašreizējais stāvoklis? Pavisam īsi. Ir noslēgti starpvalstu līgumi par valsts robežu noteikšanu ar Lietuvas Republiku, Igaunijas Republiku un Baltkrievijas Republiku. Ar Krievijas Federāciju līgums par robežu noteikšanu nav noslēgts, un tā saucamās pagaidu demarkācijas līnijas atrašanās vieta dabā ir tikai vairāk vai mazāk aptuvena. Šī līnija stiepjas pa PSRS laika kolhozu zemes īpašuma robežu, kura dažviet atšķiras pat par vairākiem kilometriem, un tā rezultātā mēs esam piedzīvojuši dažādas konfliktsituācijas, kas ir veidojušās kaut vai Punduru stacijas apkārtnē. Latvijas un Igaunijas robežu un Latvijas un Lietuvas robežu uz paritātes principiem iekārto abas mūsu kaimiņvalstis. Latvija ir iekārtojusi un nodevusi robežkomisijai Latvijas - Igaunijas robežas posmu pilnībā tikai 33 kilometrus un daļēji 40 kilometrus. Igaunija salīdzinoši - 130 kilometrus. Uz Lietuvas robežas Latvija ir iekārtojusi posmu 20 kilometru garumā, Lietuva savukārt - 115 kilometrus. Mēs redzam, cik ļoti mēs atpaliekam kaut vai robežu iekārtošanas ziņā. Šie skaitļi, manuprāt, ļoti skaidri to liecina. Latvijas un Baltkrievijas robežas iekārtošana vispār nav uzsākta. Nav iedalīti līdzekļi arī robežas uzturēšanai. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumu valsts robežas šķērsošana var notikt Ministru kabineta noteiktajās valsts robežas šķērsošanas vietās, proti, kontroles punktos un robežpārejas punktos. Jā, tas ļoti labi skan. Taču šobrīd uz valsts robežas nav neviena robežkontroles punkta. Es atkārtoju - uz valsts robežas nav neviena robežkontroles punkta! Robežsargi veic personu un transporta līdzekļu robežkontroli muitas robežcaurlaides punktos. No muitas robežcaurlaides punktiem no 29 autoceļiem ir uzcelti un iekārtoti tikai divi, pārējās vietās robežkontrole tiek veikta, izmantojot primitīvas vagoniņu tipa pagaidu telpas. No 28 robežpārejas punktiem nav uzcelts un iekārtots neviens. Aizbrauciet un paskatieties, kas tur notiek! Robežšķērsošanas vietas lielākoties līdzinās būdeļnieku ciemiem. Mēs pārbaucam pāri tai pašai austrumu robežai un redzam otrā pusē, ka dienvidslāvu un somu firmas tur ir uzcēlušas normālas, labiekārtotas, piemērotas būves muitas un robežsargu darba pienākumu veikšanai. Līdz ar to mēs uzskatām, ka, ja šobrīd mēs ietu to ceļu, ka sāktu saraustīt Robežapsardzības spēkus - daļu nodotu Iekšlietu ministrijai, tātad robežkontroles punktus uz ceļiem, bet daļu, tā saucamās zaļās robežas apsardzības spēkus, atstātu Aizsardzības ministrijas pakļautībā, tad mēs šo sarežģīto situāciju vēl vairāk tikai pasliktinātu. Tā nav nopietna attieksme pret šīs problēmas risināšanu. Sekojošie negatīvie momenti, kādi varētu būt: ja valsts robežas apsardzību, izņemot tātad, kā šeit tiek domāts un kā Krastiņa kungs teica, kontrolpunktus un robežu pārejas punktus, atdos Iekšlietu ministrijai, bet "zaļo robežu" turpinās pārzināt Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku jeb armijas sastāvdaļas - robežsargi... Tad kas notiks? Joprojām pastāvēs iespēja robežkonfliktiem pāraugt militārajos konfliktos, kuros uzreiz tad iesaistās armija. Tā tas burtiski iznāk. Otrkārt. Starptautiski arī faktiski tiek uzsvērts, ka, ja gribam saņemt nopietnu atbalstu no citu valstu struktūrām, tad armijas sastāvā, Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, Robežapsardzības spēki atrasties nevar. Citādi tiešām mēs būsim viena no tām retajām valstīm pasaulē, kur tāda situācija joprojām ir. Treškārt. Mēs līdz ar to pazemināsim valsts robežsargājošo struktūru statusu, salīdzinot ar citu kaimiņvalstu robežapsardzības struktūru statusu, kur visas valsts robežas apsardzību veic viena struktūra - Latvija tad būs unikāla, kur te būs gan Iekšlietu ministrijas struktūru apakšvienības, gan Aizsardzības ministrijas - tātad Bruņoto spēku struktūrvienības. Tas vispār ir kaut kas neiedomājams... Ar to mēs būsim unikāli jau, protams, pasaules mērogā. Ceturtkārt. Pārveidojot daļu Robežapsardzības spēku policejiskos formējumos, būs vairākkārtīgi jāpalielina robežkontroles punktu un robežpārejas punktu ierēdņu štati, tie būs ierēdņi, tātad civilisti. Šobrīd robežsargi bieži vien pilda savus dienesta pienākumus uz valsts robežas divas un pat trīs diennaktis. Ierēdni jūs nepiespiedīsit tādā režīmā strādāt, viņš arī varēs streikot galu galā, jo viņš nav karavīrs. Tas nozīmē, ka izmaksas būs daudz lielākas, cilvēku skaits būs daudz lielāks un rezultāts būs daudz vājāks. Piektkārt. Pasliktināsies Latvijas Republikas valsts sauszemes robežas apsardzība un drošas darbības koordinācija, jo papildus būs dažādi starpposmi - Nacionālo bruņoto spēku štābs, Aizsardzības ministrija, tad vēl Iekšlietu ministrija, nebūs vienotas operatīvo datu bāzes par situāciju uz robežas visapkārt - tātad gan uz sauszemes, gan uz jūras robežas. Sestkārt. Ja militārie Robežsapsardzības spēki, kādi viņi ir patlaban, perspektīvā kļūs par civilstruktūru, tas neveicinās valsts robežu, it sevišķi austrumu robežas, drošību. Nākošais - astotais punkts. Vājināsies sadarbība starp robežkontroles institūcijām, kuras tātad būs policejiskā pakļautībā, un robežsargiem, kas veiks "zaļās robežas" apsardzību. Nākošais. Vājināsies sadarbība starp robežkontroles institūcijām un Zemessardzi, Jūras spēkiem un citām Nacionālo bruņoto spēku struktūrām. Būs jāreorganizē apmācību sistēma Robežapsardzības spēkos. Iekšlietu ministrijā būs jāizveido jauns mācību centrs robežkontroles speciālistu apmācībai, jāizstrādā jauna apmācību sistēma, jāpārprofilē esošie mācību centri. Nākošais. Daudzi speciālisti pāries vienkārši uz citām institūcijām, kas radīs nepieciešamību apmācīt vēl papildus ļoti, ļoti daudz kadru trūkstošajos amatos, kritīsies dienesta darba kvalitāte gan Robežapsardzības spēkos, gan robežkontroles institūcijās. Robežpolicijā būs nepieciešams lielāks ierēdņu skaits, jo, to darbu darot, būs nepieciešams, kā jau es teicu... Tam darbam, ko šobrīd veic viens robežapsardzības karavīrs, vajadzēs trīs ierēdņus. Tā ka te, ja Krastiņa kungs runā par finansu aprēķiniem, viņam tieši tas tad būtu arī nopietni jāizdomā un jāpārvērtē. Tāpēc frakcija "Latvijai" to ierosina, un šo mūsu piedāvāto likumprojektu būtības īss kopsavilkums būtu sekojošs: Robežapsardzības spēki miera laikā tiktu izslēgti no Nacionālo bruņoto spēku sastāva un Aizsardzības ministrijas pakļautības un izveidoti kā atsevišķa institūcija, atsevišķa militāra struktūra ar patstāvīgu statusu Ministru kabineta pakļautībā. Tas arī pacels šo Robežapsardzības spēku statusu attiecībā pret kaimiņvalstu Robežapsardzības spēkiem, un tas ļaus arī Latvijas valstij tiešām atzīt, ka prioritāte mums ir robeža. Robeža šobrīd ir "caura" kā Šveices siers. Visi mīl runāt, ka uz robežas jāiedibina kārtība, un tad, lūk, šis ir tieši tas gadījums. Pacelsim šīs institūcijas statusu, tad Robežapsardzības spēki atrastos tiešā Ministru kabineta, Ministru prezidenta biedra - Ziedoņa Čevera pārraudzībā, kas šobrīd kā Ministru prezidenta biedrs atbild tieši par drošības, aizsardzības un iekšlietu jautājumiem, līdz ar to tā būs prioritāte valdības darbā. Mēs, Saeimas deputāti, uzskatām, ka tādā veidā mēs atbalstītu un palīdzētu valdībai nostiprināt situāciju uz robežas. Nākošais. Tiktu realizēta Robežapsardzības spēku vadības pārveidošana par Robežapsardzības departamentu, īstenojot Latvijas Republikas robežapsardzības sistēmas attīstības koncepciju, kura tika izstrādāta, par pamatu ņemot 1994. gada 11. oktobrī Ministru kabinetā akceptēto Latvijas valsts Robežapsardzības spēku attīstības koncepciju. Robežapsardzības spēku virsnieku sagatavošanu turpmāk veiktu gan Nacionālā aizsardzības akadēmija, gan Policijas akadēmija. Un pēdējais. Pēc Latvijas Republikas robežapsardzības sistēmas attīstības koncepcijas praktiskās realizācijas un pārejas perioda Robežapsardzības departaments nākotnē, protams, varētu tikt iekļauts Iekšlietu ministrijas sastāvā. Pret tālāko perspektīvu mēs neiebilstam, bet mēs uzskatām, ka tas ceļš ir jāiet tāds - Robežapsardzības spēki jāsaglabā kā vienots veselums, gan tie, kas veic darbu robežkontroles punktos, gan tie, kas sargā robežu. Tie ir jāapvieno, un tad Ministru kabineta tiešā pakļautībā būs veikts, var teikt, šīs struktūras nostiprināšanas darbs, un tad jau atkal kā gatavu veselu struktūru to var nodot tālāk Iekšlietu ministrijai. Bet nesaraustīsim, lūdzu, Robežapsardzības spēkus pa daļām, nepasliktināsim situāciju uz robežas vēl vairāk. Es uzskatu, ka šos likumprojektus gaida mūsu Nacionālo bruņoto spēku virsnieki, šos likumprojektus gaida Robežapsardzības spēku virsnieki un kareivji. Viņi seko līdzi tam, kā mēs izturamies pret šo robežas jautājumu, un viņi arī pēc mūsu balsojuma vērtēs, kāda tad tiešām ir deputātu politiskā attieksme pret šo problēmu. Es lūdzu balsot, nodot komisijām šos likumprojektus, lai varam viņus pieslīpēt. Krastiņa kungs runāja par finansiāliem aprēķiniem, lūdzu, uz pirmo lasījumu tos arī var izdarīt... Šobrīd, kad tiek lemts par nodošanu komisijām, nav nepieciešams sīks, detalizēts finansiālais izklāsts.".
• 1996_01_18-seq46 language "lv".
• 1996_01_18-seq46 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q822919.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q211.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q4294315.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q16347646.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q37.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q191.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q193089.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q39731.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q159.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q6112266.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q2167704.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q4294480.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q15180.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q184.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q39.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q2537847.
• 1996_01_18-seq46 mentions Q16356840.