Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_11-seq202> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1996_01_11-seq202 type Speech.
- 1996_01_11-seq202 number "202".
- 1996_01_11-seq202 date "1996-01-11".
- 1996_01_11-seq202 isPartOf 1996_01_11.
- 1996_01_11-seq202 spokenAs 77.
- 1996_01_11-seq202 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Lūdzu, atrodiet dokumentu nr. 153. Likumprojekts saucas "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu". Pirms mēs sākam, pirms es gribētu runāt par likumprojekta burtu un garu, atļaujiet atgādināt ļoti īsu priekšvēsturi šī dokumenta tapšanā. 5. Saeimas laikā pēc frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" ierosinājuma Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ar Prezidija lēmumu saņēma likumprojektu ar analoģisku nosaukumu. Tā kā šajā projektā bija dažas strīdīgas... varbūt daži strīdīgi momenti, bet konceptuāli par pamatu viņš bija pieņemams, Cilvēktiesību komisija vēl 5. Saeimas laikā izveidoja darba grupu Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Vanaga kunga vadībā, kur piedalījās arī Nacionālo partizānu apvienība, Nacionālo karavīru biedrība, Politiski represēto apvienības dažādi pārstāvji un vēstures izpētes grupa "Ziemeļblāzma". Komisija izstrādāja variantu, kurš tikai nedaudz atšķīrās no tā... toreiz nedaudz atšķīrās no tā, kas jums tagad ir priekšā. Godātie kolēģi! Projekta izstrādāšanas gaitā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti vairākkārt ir tikušies ar ieinteresētajām pusēm un garu diskusiju rezultātā ir panākts kompromiss, kuru, es ceru, jūs saskatīsit par pieņemamu jums piedāvātajā projektā. Ļoti īsi gribētu... un ļoti lūdzu ieklausīties varbūt tajos principos, pēc kuriem vadījās Cilvēktiesību komisija varbūt pēc apjoma neliela, bet konceptuāli nozīmīga projekta izstrādāšanā. Pirmais. Es domāju, ka sen jau ir pienācis laiks - un arī komisijasprāt sen ir pienācis laiks - atdot godu tiem cilvēkiem, kuri nepakļāvās okupācijas režīmiem, ne vienam, ne otram, bet kuri pretojās ar legāliem, kādreiz nelegāliem līdzekļiem okupācijas varai kā tādai, neatkarīgi no kurienes šī vara būtu nākusi. Otrkārt, komisija vadījās pēc principa... pareizāk sakot, nevis pēc principa, bet pēc situācijas, ka dažas vēstures lappuses - pie visa mūsu vēsturnieku tomēr cienījamā darba - tomēr vēl nav pietiekami izgaismotas, mēs esam bijuši arī daudzās skolās, kur par pretošanās kustību okupācijas režīmiem pārāk maz vēl zina, un, ja likumdevējs neuzskata par iespējamu ar īpašu likumu parādīt šiem cilvēkiem vēsturē varbūt īsto vietu, tad, protams, šis process no tā ātrāks nekļūs. Otrais princips. Protams, stingri individuāla pieeja tādā vai citādā veidā šā statusa piešķiršanai. Lai novērstu varbūtību, ka cilvēki, kas varbūt ir gan pretojušies tam vai citam režīmam, bet ir pieļāvuši likumpārkāpumus vai tīšus noziegumus, nevarētu baudīt sabiedrības atzinību tikai tamdēļ, ka viņi ir piedalījušies pretošanās kustībā. Tātad - individuāla pieeja (tāpat kā savulaik pieņemtajā likumā par politiski represētās personas statusu). Trešais. Cilvēktiesību komisija mēģināja - un darba grupa tāpat mēģināja - konsekventi ievērot principu, ka jābūt vienādai attieksmei pret dažādu režīmu pretinieku novērtējumu. Mēs mēģinājām panākt - un šķiet, ka esam to panākuši, un ceru, ka jūs to redzēsiet, - ka nav nodalīta kaut kādā veidā vai privileģētā vai kaut kādā piepaceltā stāvoklī parādīta viena puse, bet mēs mēģinājām ierobežot šo nelielo cilvēku grupu ar stingru noteikumu: ja viņš ir cīnījies tiklab pret komunistisko, kā pret fašistisko okupācijas režīmu. Un visbeidzot arī pēdējais, kas arī ir konsekventi ierakstīts likuma projektā, - ir pilnīgi izslēgta... pilnīgi jāizslēdz iespēja, ka nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu varētu dabūt cilvēki, kas tīši pastrādājuši kriminālnoziegumus. Tie ir galvenie principi, kurus, man šķiet, komisija un darba grupa ir spējusi ievērot. Es ļoti gribētu, godātie kolēģi, ka jūs nesamulsinātu Juridiskās komisijas atzinums, ko jūs redzat un kas ir šeit pievienots klāt. Es gribu teikt paldies Juridiskajai komisijai par dziļu analīzi un par priekšlikumiem, kas ir šeit izteikti attiecībā uz šo likumprojektu. Paldies Juridiskajai komisijai par to, ka viņi nenoraida koncepciju, ka par šo jautājumu ir jārunā un ka konceptuāli tas ir pieņemams. Tajā pašā laikā es gribu teikt, ka arī visi pārējie priekšlikumi, kas nāk no Juridiskās komisijas, ir ne tikai īstenojami, bet ļoti loģiski. Un vakar, tiekoties darba grupā vēlreiz un komisijā eventuāli cerot, ka šis projekts tiks pieņemts pirmajā lasījumā, mēs jau atradām mehānismu, kā visus Juridiskās komisijas priekšlikumus ieviest projektā, ja tas tiek akceptēts pirmajā lasījumā. Par dažiem pantiem es dažus vārdus teikšu. Protams, Juridiskās komisijas kolēģiem ir pilnīga taisnība, ka 2. pants... 2. panta pirmā daļa ir skatāma... pārskatāma ne tikai redakcionāli, bet arī konceptuāli, lai šis statuss, par kuru mēs šobrīd runājam, nevarētu tikt piešķirts cilvēkiem, kas ir izvērsuši bruņotu cīņu pret civilpersonām, kuru vainas pakāpe šobrīd pat vairs nav nosakāma, bet pret okupācijas iestādēm un administrāciju... Protams, ka pie tā komisija paliek. Bet katrā ziņā skaidrība pēc Juridiskās komisijas priekšlikuma ir jāievieš. Tāpat arī citi priekšlikumi. Mēs pilnīgi akceptējam Juridiskās komisijas priekšlikumu, ka ir jāparedz pārsūdzamība, ir jāparedz skaidrāks mehānisms, kādā veidā tas tiek darīts. Mēs gan akcentējām, ka to dara Ministru kabineta noteikumu kārtībā, bet ir iespējams arī likumprojektā skaidrāk akcentēt to jautājumu. Tāpat arī uzskaitot tos dokumentus, kādi ir jāuzrāda, ja cilvēks pretendē uz nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu... Tāpēc visi šie priekšlikumi tiešām ir loģiski, bet tie nav tik konceptuāli pretrunīgi pret likumprojekta burtu un garu, lai nevarētu pieņemt koncepciju pirmajā lasījumā. Ja kolēģi jautās... es domāju pārāk neaizkavēt jūsu uzmanību... ja kolēģi jautās, es, ar Saeimas priekšsēdētājas atļauju ņemot galavārdu, varēšu arī informēt, kā mēs redzam skaidru mehānismu, kā ieviest, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, Juridiskās komisijas priekšlikumus. Godātie kolēģi, ir vēl kas, ko es gribētu pāris vārdos teikt. Kāpēc likumprojekts, ne tikai ievērojot Juridiskās komisijas atzinumu, bet arī no visiem citiem aspektiem ir pieņemams un, manuprāt, būtu loģiski, ja mēs to šodien pieņemtu? Cilvēku grupa... Pēc darba grupas un ieinteresēto pušu aprēķiniem, un it īpaši pēc Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas aprēķiniem, no tiem ir tagad dzīvi palikuši ne vairāk kā pāris simti cilvēku, no kuriem liela daļa jau ir politiski represēto personu statusā. Tāpēc, ja runā par to, ka tas ir saistīts ar... teiksim, ar izdevumiem, varu oficiāli teikt, ka tie ir tik niecīgi, kas nevarētu būt par šķērsli, lai mēs šiem cilvēkiem parādītu godu. Otrkārt. Klusuciešana no likumdevēja puses jau gandrīz trīs gadus, kad parādījās pirmās iniciatīvas šajos cilvēkos, kuri tiešām - grūti par to runāt - dzīvo pēdējos gadus... šī klusuciešana no likumdevēja puses kļuvusi neizprotama. Nedrīkstētu pieļaut, ka atsevišķi... teiksim, kaut kur emocionālā gaisotnē cilvēkus, kas cīnījušies pret vācu okupācijas režīmu, padomju okupācijas režīmu, joprojām vēl pēc pagātnes tradīcijām šur tur sauc par bandītiem - un tā tālāk. Man pat grūti runāt par šo jautājumu, bet diemžēl tas tā ir. Viņiem pašiem tas varbūt ir ne tik daudz vajadzīgs, jo viņi tiešām dzīvo varbūt pēdējos gadus, tas ir vajadzīgs Latvijas vēsturei. Nu, un visbeidzot: darba grupai un komisijai nebija viegli atrast kompromisu starp visu... teiksim, starp cilvēkiem, kuri cīnījušies dažādos apstākļos un pret dažādiem režīmiem. Man šķiet, ka mēs esam to atraduši, un komisija var ziņot, ka mēs esam atraduši šo kompromisu, un ap šo projektu emocijas šo cilvēku vidū nav sagaidāmas. Godātie kolēģi! Es ļoti lūgtu konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā šo projektu. Paldies.".
- 1996_01_11-seq202 language "lv".
- 1996_01_11-seq202 speaker Antons_Seiksts-1946.
- 1996_01_11-seq202 mentions Q822919.
- 1996_01_11-seq202 mentions Q211.
- 1996_01_11-seq202 mentions Q3899540.