Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_11-seq176> ?p ?o. }

• 1996_01_11-seq176 type Speech.
• 1996_01_11-seq176 number "176".
• 1996_01_11-seq176 date "1996-01-11".
• 1996_01_11-seq176 isPartOf 1996_01_11.
• 1996_01_11-seq176 spokenAs 84.
• 1996_01_11-seq176 spokenText "Cienījamais Prezidij un deputāti! Zināmai atslodzei no iepriekšējiem likumiem es gribētu jums piedāvāt savdabīgu likumu, ko varētu iesākt ar devīzi "Cilvēks nedzīvo no maizes vien". Šis Vietvārdu aizsardzības likums jums droši vien ir priekšā dokumentā nr. 102. Kāpēc vietvārdi ir jāaizsargā? Tāpēc, ka vietvārdi ir nacionālā bagātība - mūsu tautas zudušie dārgumi. Vietvārdi ir latvju tautas vecākās garamantas. Vietvārdi ir vislielākie pieminekļi. Ar tiem mēs pieminam kādreiz te dzīvojošo cilti un tautu, paši vairs nezinādami par tādas tautas kādreizēju eksistēšanu. Tepat Kurzemē un Vidzemē lībiešu tautas piemiņu glabājam tādos vietvārdos kā Ikšķile, Kuiviži, Ainaži, Vainuži, Lepsturga, Piķurga, Turaida, Kolka, Jugla. Savus vietvārdus mūsu tēvzemei ir atstājuši arī vikingi, vāci, lietuvieši, igauņi, slāvi, poļi, senās somugru ciltis. Šo zemi vēstures gaitā ir pārstaigājušas ļoti daudzas un dažādas tautas, un katra no tām ir atstājusi savas pēdas vietvārdos. Vietvārdu piemineklis. Vietvārdi nepieder tikai latviešiem vien. Dainu dārgumi šajos gados un valodas dārgumi šajās dienās ir kļuvuši katram latvietim saprotami, bet to, ka mūsu vietvārdi ir arī visas pasaules dārgumi, daudzi jo daudzi nenojauš. Vietvārdu jeb zinātniski "mikrotoponīmu" blīvums Latvijā ir viens no lielākajiem pasaulē. Tas tāpēc, ka Eiropā dzīvoja ciemos, Krievijā - sādžās. Tikai Latvijā zemnieku liela daļa dzīvoja viensētās. Viņi neatstāja bez vārda nevienu seno strautu, nevienu sīko strautu, nevienu avotu, tērci, akaci, aku, pauguru, tīrumu, pļavu, meža stūri. Liela daļa šo mikrotoponīmu vēl nav savākta un apzināta. Tie turas tikai vecu cilvēku atmiņā kā putnu bērni uz strauji degošas laika ass. Mūsu vietvārdu vērtība ir tā, ka tie ir neparasti seni; pat grūti noticēt, ka daļa mūsu veco lauku sētu vārdi saglabājušies no Senlatvijas cilšu laikiem. Un citi acīmredzot sniedzas pagājušajā gadu tūkstotī, varbūt pat pirms Kristus. Vai tas nav fantastiski, ka mēs dzīvojam šeit un runājam vienā no seniskākajām pasaules valodām, tomēr mēs nesaprotam, ko nozīmē "Dramēni", "Lukāni", "Vieļavas", "Gnēzenes", "Spinduļi", "Ļauļeni", "Ķiberes", "Daibēni", "Jurguči", "Tiži", "Ķesme", "`Virtakas", "Jēmis"... Tā ir nesaprotama valoda, bet tomēr katrs vārds kaut ko nozīmē. Ir arī saprotami vietvārdi - Svētupe, Burtnieks, Zilaiskalns, Jāņukalns, Asiņu urga, Slakteru leja, Vilku taures, Grāmatnesis, Vilkazeķe, Kuiļusils, Jaunvēdersāpes, Podakājas un citi. Vietvārdi vienlaikus ir vēstures un senvēstures pieminekļi. Vietvārdi vienlaikus ir lingvistikas pieminekļi. Izzudušo valodu vārdi saglabājas toponīmos, vietvārdi ir kā mazas uguntiņas, pēc kurām vēstures tumsā arheologi var atrast senču pilskalnus, senos kapulaukus, aizsargājamās kulta vietas. Senlatviešu kapsēta jau pazudusi pirms tūkstots gadiem, bet tautas atmiņā kā piemineklis glabājas vietas nosaukums, piemēram, Zviedru kapi vai Velna klēpis. Senču pils nodedzināta pirms 777 gadiem, bet māju vārds tomēr liecina par to. Sen sasisti upuru trauki, to lauskas iemītas zemē, ar alkšņiem aizaugusi taka uz pamesto vietu, bet avota vārds ir saglabāts, kamēr vien pēdējais vecais iedzīvotājs nebūs pametis šīszemes sētu. Elku kalnā vēl saglabājas vārds, lielais akmens vēl karsts, tur savu vārdu un rāda pagātnes gaismu. Vietvārdi ir kā neizdzisušas, gailējošas ogles, kas spīd gadu tūkstošu lielajos pelnos. Tas pats notika ar daudzajām... piedošanu... Vietvārdi dzīvo ilgāk par pašu valodu, kas tos radījusi, tāpēc vietvārdi palīdz pētīt lingvistikas jautājumus. Mūsu vietvārdos ir ļoti daudz tādu vārdu, kas nāk no dziļas senatnes un citām valodām. To etimoloģisko atšifrēšanu var veikt tikai lingvistikas speciālisti sadarbībā ar vēsturniekiem, arheologiem, etnogrāfiem, ģeogrāfiem un pat ar zoologiem. Vietvārdu pārdēvēšana, veco iznīcināšana ir jauno laiku lielākais kultūrvēstures barbarisms, pašslavināšanās, apmāns, kas neapjaustā nozieguma ziņā būtu pielīdzināms gandrīz vai Aleksandra bibliotēkas dedzināšanai. Tautasdziesmas ir dzīvas tikai tad, ja tās dzied pati tauta, valoda ir dzīva tikai tad, ja to runā, vietvārdi būs dzīvi tikai tad, ja tos zinās un lietos. Mans ziņojums varbūt skanēja pārāk emocionāli un poētiski, to visu, zinātniskā valodā kopā saņemot, var izsacīt tā: vietvārdi, ne tikai toponīmi, kas ir pamats, ir tādu daudzu nopietnu zinātņu būtiska sastāvdaļa, kāda ir vēsture, arheoloģija, ģeogrāfija, ģeoloģija, lingvistika, etnogrāfija, mitoloģija. Līdzīgs Vietvārdu aizsardzības likums ir izstrādāts arī Igaunijas Republikā un atrodas līdzīgā stāvoklī likumdošanas gaiteņos kā tagad mūsējais. Ja mums labi veiksies un mēs, daudz nekavēdami, raiti panāksim šī likuma apstiprināšanu, Latvija varētu kļūt par pirmo valsti Baltijā un pirmo arī starp bijušās Padomju savienības republikām, kas pieņem šādu Vietvārdu aizsardzības likumu. Un arī visā pasaulē Latvija ar šādu Vietvārdu aizsardzības likumu būtu tuvu pirmajai rindai, jo tikai pirms dažiem gadiem norvēģi pieņēma Vietvārdu aizsardzības likumu un tad lepni paziņoja, ka Norvēģija ir izstrādājusi un pieņēmusi unikālu likumu visas pasaules mērogā. Es lūgtu apstiprināt Vietvārdu aizsardzības likumu pirmajā lasījumā.".
• 1996_01_11-seq176 language "lv".
• 1996_01_11-seq176 speaker Guntis_Enins-1933.
• 1996_01_11-seq176 mentions Q211.
• 1996_01_11-seq176 mentions Q191.
• 1996_01_11-seq176 mentions Q193089.
• 1996_01_11-seq176 mentions Q39731.
• 1996_01_11-seq176 mentions Q159.
• 1996_01_11-seq176 mentions Q20.
• 1996_01_11-seq176 mentions Q14556942.
• 1996_01_11-seq176 mentions Q1017107.
• 1996_01_11-seq176 mentions Q24067672.
• 1996_01_11-seq176 mentions Q18627287.
• 1996_01_11-seq176 mentions Q25997940.
• 1996_01_11-seq176 mentions Q29418425.
• 1996_01_11-seq176 mentions Q61480.