Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_11-seq129> ?p ?o. }

• 1996_01_11-seq129 type Speech.
• 1996_01_11-seq129 number "129".
• 1996_01_11-seq129 date "1996-01-11".
• 1996_01_11-seq129 isPartOf 1996_01_11.
• 1996_01_11-seq129 spokenAs 131.
• 1996_01_11-seq129 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Tik tiešām šodien, kad ir jāizšķiras par šo soli - lūgt Saeimai izskatīt šo jautājumu - , mūs vada pretrunīgas jūtas. Mēs ļoti labi saprotam stāvokli, kāds ir vispār tautsaimniecībā, mēs saprotam stāvokli, kāds ir vispār budžetā, cik tas ir saspringts, kāds tur ir deficīts un tā tālāk. Un kāpēc tad mēs tomēr izšķīrāmies lūgt Saeimas atbalstu šinī jautājumā, lai izskatītu šo jautājumu šodien un steidzamības kārtā? Mūsu frakcija šo jautājumu iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un tur mēs ilgi un dikti debatējām par to, kā tad rīkoties tālāk. Visiem ir zināms, ka pagājušais gads bija diezgan nelabvēlīgs lauksaimniecībai un paredzētie ieņēmumi, ko mēs paredzējām, netika ieņemti. Bet tā vēl būtu pusbēda. Tālāk. Uz sabrukuma sliekšņa ir paju sabiedrības, jo paju sabiedrības un SIA, teiksim, lielākie formējumi, kas ir mūsu lauksaimniecībā, sociālo nodokli maksā aptuveni 75-80% apmērā. Sīkražotāji maksā vai arī daļēji nemaksā tikai ap 20%. Tie ir Ogres rajona oficiālie dati, ko vakar izanalizējām. Katrā rajonā tas stāvoklis būs atšķirīgs, bet arī kaut kur līdzīgs. Tagad tālāk. Paju sabiedrības, konkrēti agrofirma "Bulduri", griezās pie mums ar lūgumu - izskatīt jautājumu. Viņiem uz šodienu nodokļu parādi sasniedz 182 000 latu. Šādā situācijā šis parāds, ja viņiem sociālais nodoklis tur ir ievērojamākā daļa, velkas jau vairāk kā gadu. Šī agrofirma sakarā ar to, ka viņiem nodokļos ir lieli parādi, nevar izmaksāt strādniekiem darba algas no septembra mēneša. Pilnas noliktavas stāv ar burkāniem, kūtis ir pilnas ar govīm, ar lopiem. Barība sagādāta, var turpināt ražošanu, bet strādnieki pamazām aiziet. Ja mēs ļausim sabrukt šīm paju sabiedrībām... man gan var iebilst, ka tas ir kolhozu, sovhozu formējums un tā tālāk. Kāpēc nedrīkstētu ļaut sabrukt viņām? Tāpēc, ka mums ir iecere uz šo paju sabiedrību bāzes veidot kooperatīvos formējumus, kur vēl ir saglabāta kaut kāda ražošanas bāze, kur vēl ir saglabāta kaut kāda tehnika, ir speciālisti. Zemnieki pašreiz atrodas tādā situācijā, ka pēc diviem trim gadiem šī esošā tehnika, kas viņiem vēl ir un ko viņi ir privatizējuši no kolhoziem, sovhoziem, sabruks. Nav rezerves daļu, nav remonta bāzes, nav kur apkalpot viņu, nav kur remontēt. Tādā gadījumā, ja mēs ļausim šīm pēdējām paju sabiedrībām izšķīst, tas nozīmē to, ka mums atkal operatīviem formējumiem būs jāveido jaunas bāzes un tā tālāk. Pamazām šī transformācija būtu ļoti reāla, lai varētu zemniekiem palīdzēt kaut kā nostāties uz kājām, vismaz kooperatīvajām sabiedrībām. Par pašu nodokli. Pats nodoklis kā tāds, mēs saprotam, ka viņš ir vajadzīgs, jo tā ir tomēr aizsardzība cilvēkiem. Bet tagad, ja mēs viņu palielinām uz šādu lielumu ar tādu lēcienu - uz 38%, tad tas apmēram sastāda aptuveni darba algās zaudējumus šīm paju sabiedrībām, jo nav jau vairs no kā maksāt... Es jau teicu, ka bija neraža... Tātad sastāda zaudējumus apmēram 6,5- 7 miljonu apmērā. Tie ir Ekonomikas institūta aprēķini. Tajā skaitā paju sabiedrībām - pāri par 5 miljoniem. Līdz ar to var aiziet pēdējie strādājošie, kas tur vēl turas, kaut arī nesaņem darba algu. Viņi dzīvo no piemājas zemītes un no personīgās saimniecības. Paanalizēsim tālāk. Šeit ir 7 miljoni, subsīdijas mēs nesaņēmām par pagājušo gadu 5 miljonus, akcīzes nodoklis, kas tiks uzlikts dīzeļdegvielai un benzīnam, sastāda ap 5 miljoniem... Nu paskaitiet kopā, cik tad tas sanāk? Ja es vēl tikai visu uzskaitīju. Tātad te vēl priekšā ir citas maksājumu formas. Arī transporta obligātā apdrošināšana. Mēs vēl neesam aprēķinājuši, ko tas zemniekam maksās, kādas izmaksas atkal būs. Un vai vispār zemniekam hektārs varēs dot tādus ienākumus, lai viņš varētu visu šo nodokļu nastu nosegt. Jo pie šīs sistēmas, ja mēs viņu pieņemam - tā jau ir pieņemta - , iznāk tā - strādājošais vai darba ņēmējs laukos no 100 latiem saņem savā rīcībā 49 latus. Lauku uzņēmējs šodien no 100 latiem saņem 26 latus. Vai tad jūs domājat, ka tālāk būs kāds tāds patriots, kas tikai tāpēc vien, ka viņam dod iespēju apstrādāt zemi... Būs tādi! Jā, būs arī tādi cilvēki, kas strādās tikai tāpēc, lai nodrošinātu savai ģimenei minimālo iztiku. Bet te vairs nav runa par ražošanu. Vēl jau ir citas lietas, teiksim, mums jau ir paaugstinātas elektroenerģijas izmaksas. Mēs neesam aprēķinājuši, cik daudz tas sastāda lauksaimniecībā, bet šī summa ir ievērojama, jo energopatēriņš lauksaimniecībā... no kopējiem energoresursiem, elektroenerģija ir ap 60-65%. Bet atcerēsimies, ka mēs savā laikā saimniecībām nodevām "Latvenergo" elektrolīnijas bez maksas, arī transformatorus, un tas jau sastāda ap 10 miljoniem latu. Lai tad mums arī tagad kompensē šīs izmaksas, vismaz tām paju sabiedrībām, kuras mums ir interese nākotnē saglabāt kā kooperatīvos formējumus, lai viņas arī varētu ražot. Paju sabiedrības tomēr ražo vēl lielāko daļu produkcijas, kas mums šodien ir nepieciešama izdzīvošanai. Tāpēc mums būtu tāds ārkārtīgi sirsnīgs lūgums no zemnieku puses. Pacietīsim tos 6,5 miljonus. Lai pacieš tos Kreitusa kungs - finansu ministrs, lai pacieš tos Šķēles kungs, jo, ja jau mums ir 60 miljoni budžeta deficīts, ja būs 66 miljoni... Vai mēs bojā aiziesim? Bet paju sabiedrības un arī viens otrs zemnieks gan nonāks līdz ūtrupei. Nākotnes vārdā, ja gribam saglabāt vismaz tik tālu lauksaimniecību, lai viņa varētu kaut kur atsperties, jo mēs pēc laiciņa nāksim atkal, būsim fakta priekšā, kad būs jādomā par šiem parādiem... Sociālais nodoklis jau vien republikā, kā mums ministri sniedza informāciju, ir 25 miljoni. Ja tagad palielinām uz 38%, tad šo otro daļu nevar atmaksāt. Viņš būs kā parāds, un nekādu ilūziju, ka viņu kāds atdos, nav. Un tuvākajā laikā noteikti arī nevar rasties, jo mēs jau ražošanu acīmredzot tik strauji nevarēsim kāpināt, lai varētu rast blakus ieņēmumus. Mēs esam aprēķinājuši tā. Ja jāmaksā ir 38% lauksaimniekiem, tad ir vajadzīgi apmēram 15 tūkstoši govju ar 3,5 tūkstoši litru lielu izslaukumu, ja pienu pārdodam par 10 santīmiem. Bet tas ir jāpārdod. Tur jau pašizmaksa ir vismaz 7,5 santīmi. Aptuveni par 7,5 - 8 santīmiem piens ir. Kā mēs, zemnieki, sakām, - ir par nullēm. Tātad vajag aptuveni 60 tūkstošus govju. 20% no esošā ganāmpulka sakarā ar šo jautājumu vajag palielināt, nerēķinot obligāto nodrošinājumu un tā tālāk. Katram ir skaidrs, ka neviena saimniecība 20% ganāmpulka... Govs izaug divos ar pusi gados. To nevar palielināt. Un tāpēc es domāju, ka, ja arī mēs šodien, teiksim, tautsaimnieku iesniegto likumprojekta grozījumu noraidām, tad tas ir bezcerīgs parāds nākotnei. Domājot par nākotni, es lūdzu deputātus ļoti izvērtēt, pirms balsojam šo jautājumu, lai dotu zemniekiem mazdrusciņ kaut kādu atelpu. Paldies par uzmanību.".
• 1996_01_11-seq129 language "lv".
• 1996_01_11-seq129 speaker Edgars_Bans-1936.
• 1996_01_11-seq129 mentions Q822919.
• 1996_01_11-seq129 mentions Q3736450.
• 1996_01_11-seq129 mentions Q8436.
• 1996_01_11-seq129 mentions Q52371.
• 1996_01_11-seq129 mentions Q2600136.
• 1996_01_11-seq129 mentions Q6112588.