Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_11-seq123> ?p ?o. }

• 1996_01_11-seq123 type Speech.
• 1996_01_11-seq123 number "123".
• 1996_01_11-seq123 date "1996-01-11".
• 1996_01_11-seq123 isPartOf 1996_01_11.
• 1996_01_11-seq123 spokenAs 46.
• 1996_01_11-seq123 spokenText "Cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija bija tā, kura, pirmā izjuzdama šīs problēmas asumu, reaģēja un iesniedza savu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"". Šo iniciatīvu, ar gandarījumu jāatzīmē, uztvēra arī citi, tā rezultātā tapa šodien izskatāmais likumprojekts, kurš juridiski ir korektāks tādēļ, ka labo likumā ieviesušos pretrunu, un tādēļ mūsu frakcija nolēma izņemt no darba kārtības savu likumprojektu par labu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtajam variantam. Taču šodien daudz svarīgāk ir vienoties par šo likumā piedāvāto koncepciju, proti, nodrošināt zemniekiem asas un radikālas nodokļu likmes dubultošanas vietā saudzējošāku un pakāpenisku pāreju uz vienotu nodokļu likmi, pārejas posmā nodokļu likmes starpību sedzot no valsts budžeta dotācijas veidā. Es zinu, ka Saeimā no vairākām frakcijām ir izskanējuši vēl radikālāki priekšlikumi - proti, nepaaugstināt zemniekiem sociālā nodokļa likmi vispār un atstāt to līdzšinējo 18,5% apmērā. Tas šķietami būtu vienkāršāks risinājums. Tomēr vienlaicīgi arī ir jāatzīst, ka tas būtu daudz neizdevīgāks - vispirms jau pašiem zemniekiem - par šeit piedāvāto variantu, nemaz nerunājot par to, ka šāda pieeja būtu tiešā pretrunā ar valstī uzsākto sociālo reformu. Reformas pamatā ir sociālās apdrošināšanas princips, kas nosaka, ka visas izmaksas no sociālā budžeta ir tieši atkarīgas no izdarītajām apdrošināšanas iemaksām. Atbilstoši šai koncepcijai, ja mēs saglabātu lauksaimniecībā nodarbinātajiem cilvēkiem samazinātu sociālā nodokļa likmi, proporcionāli mazākas būtu arī paredzamās izmaksas, iestājoties kādam no apdrošināšanas gadījumiem, to skaitā ietverot vecuma pensijas, bezdarbnieku pabalstus un citus. Finansu ministrijas aprēķini liecina, ka, saglabājot zemniekiem līdzšinējo sociālā nodokļa likmi, šo cilvēku pensiju apmērs būtu par 46% mazāks nekā citos ekonomikas sektoros strādājošajiem, kuru sociālā nodokļa maksājumi būtu bijuši izdarīti no tikpat liela ienākuma. Tādēļ šajā situācijā valsts pienākums ir radīt katrai apdrošinātajai personai vienādus nosacījumus iemaksām un līdz ar to arī pakalpojumiem, kas no šīm iemaksām ir atkarīgi. Šis princips ir īstenots likumā "Par sociālo nodokli", nosakot visiem sociālā nodokļa maksātājiem vienotu nodokļu likmi neatkarīgi no to nodarbošanās veida. Tomēr jebkuram cilvēkam, turētam saulē un aizvējā, ir, iekrītot ledusaukstā ūdenī, jārēķinās ne vien ar iesnām, bet vismaz ar plaušu karsoni, līdzīgi arī šī straujā sociālā nodokļa dubultošana lauksaimniecībā nodarbinātajām personām beigsies ar postošiem rezultātiem mūsu tautsaimniecībai, ar tūkstošiem laukos zaudētu darba vietu, virkni bankrotējošu lauksaimniecības uzņēmumu, un - tas ir ne mazāk svarīgi - tas nobremzētu iesākto kooperācijas sistēmas attīstību laukos. Savukārt svaru kausa pretējā pusē ir valsts dotāciju izmaksas, kuras būtu papildus jāatrod šā gada budžetā. Manuprāt, svarīgi būtu precizēt nepieciešamo sociālajā budžetā ieskaitāmo summu. Es zinu, ka šeit ir izteikti dažādi viedokļi un sauktas dažādas summas, pat līdz 50 miljoniem latu, kas būtu papildus nepieciešami budžetā, lai šo likumprojektu īstenotu dzīvē. Pēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā iesniegtajiem Finansu ministrijas aprēķiniem, ja šo likumprojekta normu piemēro to personu lokam, par kurām pagājušā gada deviņos mēnešos atbilstoši likuma "Par sociālo nodokli" vecajai redakcijai darba devēji maksāja sociālo nodokli 18,5% apmērā, maksājot dotāciju no budžeta 18% apmērā, papildus būtu nepieciešami 5,2 miljoni latu. Un vēl 160 000 latu, lai segtu sociālā nodokļa maksājumu 18% apmērā par individuālajiem zemniekiem, kas reģistrēti kā sociālā nodokļa maksātāji. 1995. gada deviņos mēnešos tādi bija 2656 cilvēki. Tātad kopējais dotācijas apmērs, pastāvot nemainīgiem nosacījumiem, tas ir, pie nemainīga minimālās mēnešalgas apmēra un nemainīga sociāli apdrošināto lauksaimniecībā nodarbināto skaita, ja tiek noteikts, ka valsts izdara maksājumus 18% apmērā, būs 5,36 miljoni latu. Savukārt, ja tiktu palielināts minimālās mēnešalgas apmērs līdz 38 latiem, dotācijas apmērs sasniegtu 6,22 miljonus latu, bet ne vairāk. Iespējams - un tas ir arī mūsu frakcijas viedoklis, - ka, gatavojot otro lasījumu, varētu valsts izdarīto maksājumu proporciju par pāris procentiem samazināt. Mūsu frakcijas likumprojektā paredzētais variants bija 17% - tā proporcija, kuru iemaksā no valsts budžeta sociālā nodokļa maksājumos. Šādu iespēju arī mums vajadzētu izdiskutēt. Tos, kuri uzstāsies pēc manis, iespējams, arī no valdības puses, kritizējot šo papildu izdevumu nepieciešamību nebūt ne vieglajā budžeta sastādīšanas procesā, es tomēr lūgtu arī sniegt mums kalkulāciju par tiem papildu izdevumiem, kuri gulsies uz nākamā gada budžetu gadījumā, ja mēs šo likumprojektu noraidīsim. Šeit vispirms es domāju tās summas, kuras mums būs jāizmaksā bezdarbnieku pabalstos, šeit es domāju to nodokļu daļu, kuru mēs plānojam iekasēt, bet neiekasēsim, uzņēmumu bankrotu, un neizbēgamās lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanās dēļ šeit galu galā es domāju arī par tām summām, kuras mēs neiekasēsim sociālajā budžetā un atrausim pensionāriem pensiju izmaksas daļā. Liela daļa zemnieku nemaksāja sociālo nodokli jau pie vecajām likmēm, un, ja mēs viņiem šādā piedāvātajā veidā nepanāksim pretī, mēs pazaudēsim arī tos, kuri vēl maksā, un paplašināsim sociāli neapdrošināto - un tādējādi arī nākotnē sociāli beztiesīgo - rindas. Dažus vārdus vēlos teikt arī citu argumentu dēļ - un vispirms jau to, kuri izsver šā piedāvātā nodokļa modeļa administrēšanas sarežģītību, tajā skaitā grūtības, kas varētu rasties arī pašas dotējamās summas administrēšanas sakarā. Manuprāt, arī līdzšinējā sociālā nodokļa administrācija ar vairākām diferencētām nodokļu likmēm bija sarežģīta. Un grūtības šajā ziņā varētu rasties galvenokārt attiecīgo personu individualizētas uzskaites dēļ. Bet, manuprāt, tās varētu atrisināt, pieņemot likumā... projektā paredzētos Ministru kabineta noteikumus. Es arī nevaru piekrist viedoklim, ka līdz šim likumos nav īpaši izdalīts to personu loks, kuras nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību. Jebkurā gadījumā šis nav pirmais nodokļu likums, kurā ir īpaša attieksme un piemēroti speciāli noteikumi lauksaimniecībā nodarbināto personu grupai. Tādēļ, manuprāt, nepārvaramām problēmām šā likumprojekta īstenošanai dzīvē nevajadzētu rasties. Nobeigumā Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.".
• 1996_01_11-seq123 language "lv".
• 1996_01_11-seq123 speaker Maris_Vitols-1972.
• 1996_01_11-seq123 mentions Q822919.
• 1996_01_11-seq123 mentions Q211.
• 1996_01_11-seq123 mentions Q1807079.
• 1996_01_11-seq123 mentions Q1474484.
• 1996_01_11-seq123 mentions Q29552.