Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_12_21-seq99> ?p ?o. }

• 1995_12_21-seq99 type Speech.
• 1995_12_21-seq99 number "99".
• 1995_12_21-seq99 date "1995-12-21".
• 1995_12_21-seq99 isPartOf 1995_12_21.
• 1995_12_21-seq99 spokenAs 29.
• 1995_12_21-seq99 spokenText "... Var, piemēram, sastādīt likumus, piedalīties privatizācijā un kļūt miljonārs. No vēstures. Lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas koncepcijas izstrāde tika uzsākta jau 1989. gadā Meļņa vadībā, kurā kā galvenais kritērijs tika izvirzīts sociālā taisnīguma principa ievērošana paju aprēķināšanā. Alternatīvu lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijas modeli sāka izstrādāt Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūcijas līdzstrādnieki Roberts Zīle, tagadējais frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts, un Andris Miglavs. Privatizāciju šie kungi bija iecerējuši veikt divos posmos. Šādu divposmu privatizācijas shēmu neatbalstīja profesors Kazimirs Špoģis, šo likumu krasi kritizēja Jevgēnijs Zaščerinskis. Tikuši galā ar kolhozu privatizāciju, šie kungi ķērās klāt pie pārtikas rūpniecības un agroservisa uzņēmumu privatizācijas likumu izstrādāšanas. Augstākā padome 1992. gada 3. marta lēmumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu" noteica, ka lauksaimniecības produkcijas pārstrādes un agroservisa uzņēmumu privatizācija notiks saskaņā ar īpašiem likumiem. To gan toreiz naivi noteica no laukiem nākušie deputāti, domādami, ka Lauksaimniecības ministrija varēs labāk un pareizāk virzīt un organizēt šo privatizāciju, dodot tajā priekšroku zemniekiem un to veidotajām organizācijām. Vienlaicīgi šo uzskatu pārstāvji cerēja ka šāds privatizācijas process pārdalīs daļu no pārstrādes un servisa uzņēmumu peļņas par labu lauksaimnieciskajam ražotājam, taču visi mēs esam vīlušies. Paralēli noris darbs pie likumprojekta par piena pārstrādes uzņēmumu privatizācijas koncepciju, kuru pamatā veica atkal šie kungi, tas ir, Andris Miglavs un Roberts Zīle, bet koordinēja lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks Andris Šķēle. Kas tad ir šajā likumā? Tika noteikti ļoti strikti laika termiņi katram privatizācijas procesa posmam. Otrkārt, viss privatizācijas process atradās pilnīgā Lauksaimniecības ministrijas kontrolē, bez nepieciešamības saskaņot pieņemtos lēmumus ar Ekonomikas reformu ministriju. Likums noteica konkrētu pamatkapitāla sadalījumu, pārdalīšanu atsevišķām personu grupām. Tika noteiktas būtiskas atlaides maksai par kapitāla daļām, un arī visa iegūtā nauda palika nozares ietvaros, tātad, vārdu sakot, par pliku velti. Noteiktie termiņi paredzēja, ka ilgākais 7-8 mēnešu laikā, tas ir līdz 1993. gada oktobrim, privatizācija pilnīgi pabeidzama. Likums nenoteica striktu maksājumu... noteica striktu maksājumu atvieglojumu kārtību, bet paredzēja, ka atlaides varētu piešķirt valdība vai ministrija, bet nomaksas termiņu noteiktu privatizācijas komisija. Ļoti interesanti notika Gaļas kombināta privatizācija. Lauksaimniecības ministrijā tika izveidota viena Privatizācijas komisija, nevis atsevišķas komisijas katram uzņēmumam, kā tas bija līdz tam. Privatizācija bija pilnīgi centralizēta un nebija jāsaskaņo ar citām institūcijām. Privatizācija bija veicama, uzņēmumus pārveidojot akciju sabiedrībās, saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās. Tika noteikts, fiksēts akciju sadalījums privatizācijas pretendentiem, taču tika paredzēta nedalāmā kontrolpakete. Gaļas kombināti bija pirmie, kuru vērtējumu noteica tikai profesionāli vērtētāji, piemēram, "Invest-Rīga". Jāpiebilst, ka sakarā ar šo likumu tika privatizēta arī valsts daļa, jau iepriekš pārveidojot šos gaļas pārstrādes uzņēmumus kombinātos, tā ir, piemēram, Tukumā, Saldū. Un, aizejot tālāk, gribētos teikt tā, mīļie kungi: cilvēki taču redz, kas notiek, un sevi vairs neļaus apžilbināt ar varenām valdības programmām, kuras vēlāk šā vai tā netiek īstenotas. Viss sākas ar to, ka šeit pilnīgi apzināti Ministru prezidenta seglos tiek iesēdināts cilvēks, kuru vēlāk politiski būs ļoti grūti saukt pie atbildības, jo viņš nepieder nevienai partijai, bet, pats galvenais, Šķēle ir cilvēks, kuru tauta vispār nekad nav ievēlējusi. Te nu viens cilvēks bez tautas akcepta taisās kļūt par Ministru prezidentu, bet īstenībā - un to Odisejs Kostanda, manuprāt, pirmīt pateica pilnīgi pareizi - būs kā firmas ģenerāldirektors, nevis valdības galva. Valsti sadalīs saimnieciskās ietekmes zonās, un katrai no šīm ietekmes zonām būs savs nodaļas vadītājs, kurus dēvēs par Ministru prezidenta biedriem. Mums tādi ir veseli četri. Viena no visnabadzīgākajām valstīm Eiropā atļaujas vienu no dārgākajām valdībām. Viņi rāda labu piemēru. Daudziem cilvēkiem Latvijā Ziemassvētkos būs jācieš bads, bet jaunā valdība demonstrē plašu vērienu, lai jau tauta maksā. Atgriežoties vēlreiz pie salīdzinājuma ar firmas ģenerāldirektoru un četriem nodaļu vadītājiem, ir nepieciešams parādīt būtisku atšķirību. Īstā firmā īstu ģenerāldirektoru un nodaļas vadītāju firmas bankrota gadījumā sauks pie atbildības, turpretī valdības neveiksmes gadījumā attiecīgie vadītāji veikli no atbildības izvairīsies, bet zaudējums kārtējo reizi būs jāmaksā tautai. Pats pirmais un galvenais šai valdībai būtu bijis jādara sekojošais - kur vien iespējams, jātaupa nauda, un šie līdzekļi ir jānodod lauksaimniekiem, pensionāriem, skolotājiem, daudzbērnu ģimenēm, invalīdiem un visiem tiem, kam tā vajadzīga daudz vairāk nekā tiem, kas šā vai tā politikā vairojuši savu turību. Valdības Deklarācijā atsevišķi punkti izklausās pieņemami, to nevar noliegt, taču vienlaikus jāparāda, ka tieši šie punkti stipri atgādina mūsu partijas pienesumu kādā citā - agrāk priekšā celtā valdības Deklarācijā. Bez tam šobrīd šie plāni un ierosinājumi ir tikai uz papīra, to realizēšana prasīs daudz sūra darba, tāpēc jājautā: vai to pieredzēsim? Bet pievērsīsimies reiz lauksaimniecībai un zemnieku situācijai. Ne ar vienu vārdu netiek pieminēts, ka gaidāmās Eiropas sarunas taisās aizkavēt, lai 90% Latvijas lauksaimnieku netiktu mērķtiecīgi iedzīti bankrotā un upurēti uz Eiropas altāra. Ne vārda par Eiropas savienības pārtikas produktiem, ar kuriem Latvijas tirgu pārplūdina par dempinga cenām, tādējādi burtiski noslāpējot vietējos zemniekus. Nav pieminēts, kādos daudzumos ārzemju lauksaimniecības produkti kā kontrabanda katru dienu šķērso Latvijas robežas. Trūkst ierosinājumu vietējās mežsaimniecības stimulēšanai un atveseļošanai, tāpat nav pieminēta Latvijas zvejas saimniecības nākotne. Diez kurš no Latvijas lauksaimniekiem vēl tic, ka šāda valdība spēs sagādāt kredītus uz izdevīgiem procentiem. Es katrā ziņā - nē. Jau veselu gadu Tautas kustība "Latvijai" ir atkārtojusi, ka mūsu valstij nevar būt nākotnes bez funkcionējošas lauksaimniecības un labi pārtikušiem zemniekiem. Jau veselu gadu kustība "Latvijai" runā par to, ka mums Eiropas sarunās pašapzinīgi jāiestājas par saviem zemniekiem un jāaizstāv viņu intereses, tāpat kā to dara norvēģi, austrieši, angļi un francūži. Diemžēl tā vietā redzamākie Latvijas politiķi ceļo pa Rietumu pasauli, pazemīgi pilda pavēles un dižojas, ka drīkst piedalīties lepnās pieņemšanās vai nofotografēties kopā ar Helmutu Kolu, Spānijas karali vai citām personām. Valsts propagandas aparāts Latvijā mēģina radīt iespaidu, it kā viņš... it kā Vācijā ticis uzņemts kā ievērojams valstsvīrs un tur ļoti daudz panācis, taču īstenībā mūsu Prezidents visai atšķiras no šī attēlojuma. Par Ulmaņa kunga vizīti Vācijā nezināja nevien... visreģionāli, tas ir, viss Vācijas mēroga televīzijas raidījums. Lielajās avīzēs par viņa apmeklējumu bija ievietotas, labākajā gadījumā, dažas rindiņas. Sīki, maznozīmīgi ziņojumi, parādījās vienīgi dienvidvācu dienas laikrakstā "Süddeutsche Zeitung" un "Frankfurter Allgemeine". Lūdzu nepārmest man - mans nolūks nav kritizēt Prezidentu kā tādu, bet kādas iespējas palika neizsmeltas. Kāpēc viņš nekā nepanāca Latvijas lauksaimniecības labā, kāpēc viņš nepārradās mājās ar investīciju solījumiem un pieteikumiem, kāpēc viņš neizmantoja iespēju un nenodibināja sakarus ar lielajām vācu palīdzības organizācijām, lai iegūtu un nodrošinātu Latvijai kaut mazu daļiņu no atbalsta un palīdzības, kādu vācieši miljardu marku vērtībā dod Krievijai? Šī jau ir Latvijas ārpolitikas lielā traģēdija. Mūsu politiskā valdība vēl nav iemācījusies pasaules politikā iziet ar taisnu muguru un staltu gaitu. Tāpat kā padomju laikos tā staigā ar saliektu muguru un iztapīgi pieņem direktīvas. Arī mēs esam eiropieši un virzību uz Eiropu atbalstām, taču pirmām un galvenām kārtām mēs esam latvieši. Pirmajā vietā ir mūsu Tēvzeme un tikai tad Eiropa. Šajā ziņā es pilnīgi atbalstu viedokli, kādu savā laikā pārstāvēja Šarls de Golls un šodien pārstāv Anglijas valdība. Man nav uzticības solījumiem, kādu šī valdība dod Latvijas lauksaimniecībai. Pēc dažiem mēnešiem mēs redzēsim, kam būs bijusi taisnība - jums vai mums. Katrā ziņā latviešu zemnieki lai zina, ka mēs viņus Eiropas sarunās neiztirgosim un nenodosim. Politikas degpunktā un centrā vienmēr jābūt cilvēkam. Kā politiķiem mums jāpilda tikai viens vienīgs pienākums - mums Latvijā jāpalīdz cilvēkiem neatkarīgi no viņu tautības vai reliģijas. Šodien nolasītās valdības Deklarācijas centrā cilvēks nestāv. Par to liecina katra šīs Deklarācijas rindiņa. Centrā šeit viscaur atrodas varenais politiķis, kas pirmām kārtām domā par savu labumu, nevis par tiem, kas vēlējās gluži citu valdību. Par to arī liecina vēlēšanu rezultāti. Es esmu pret to, ka mēs kā opozīcija sīkumaini iztirzātu tikai atsevišķus valdības Deklarācijas punktus. Tas nav opozīcijas uzdevums. Katras opozīcijas pienākums ir uzraudzīt un kritizēt valdības darbu, it sevišķi vispārējās jomās. Mēs neesam līdzvaldība, kurai tikai jāuzlabo vai jāpieslīpē tas, ko mums šodien cēla priekšā. Rezumējot dažos vārdos vispārējo kritiku par šo valdības Deklarāciju, man jāsaka sekojošais: valdība, kas savu darbu uzsāk bez tautas uzticības, principā ir bankrotējusi jau pašā pirmajā dienā. Kopš kustības "Latvijai" dibināšanas mūsu galvenais mērķis ir bijis labāki dzīves apstākļi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Es atkārtoju un pasvītroju - visiem Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem! Es nebrīnīšos, ja ar šo valdību jau tuvāko nedēļu laikā mēs pieredzēsim piketus, kuros piedalīsies cilvēki, kuriem apnicis ciest badu. Šī valdība ir kāpināta un vēl izteikta trūkuma vēstnese. Labklājība visiem - šādu mērķi izvirza Tautas kustība "Latvijai", un mēs to būtu sasnieguši. Es jau zinu, ka jau tagad jūs pavīpsnāsit un ieņemsit arogantu pozu, bet tas man netraucē. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka kustības "Latvijai" valdība ar tādu kā nicināmo Joahimu Zīgeristu mūsu valstij būtu spējusi palīdzēt tikt uz zaļa zara. Ir vienalga, ko domā par Zīgeristu, taču egoists viņš nav, un Latvijas iedzīvotāju labā viņš saviem spēkiem ir veicis vairāk nekā jebkurš cits Latvijas politiķis. Jā, Odisejam Kostandam ir taisnība - Šķēles ziemas valdība ilgi nenoturēsies, taču priecāties par to nepriecājas neviens, jo ciest no tā dabūs visa tauta. Valdības Deklarācijā ir daiļskanīgu vārdu un skaistu solījumu savirknējums. Mēs, opozīcija, kopā ar tautu nākamās nedēļas uzmanīgi vērosim, vai jūs savus solījumus pildīsit, vai Latvija arī turpmāk, kā tas bija līdz šim, būs valdības un politiķu pašapkalpošanās veikals.".
• 1995_12_21-seq99 language "lv".
• 1995_12_21-seq99 speaker Gunta_Gannusa-1955.
• 1995_12_21-seq99 mentions Q211.
• 1995_12_21-seq99 mentions Q2660080.
• 1995_12_21-seq99 mentions Q193089.
• 1995_12_21-seq99 mentions Q159.
• 1995_12_21-seq99 mentions Q4459436.
• 1995_12_21-seq99 mentions Q183.
• 1995_12_21-seq99 mentions Q29.
• 1995_12_21-seq99 mentions Q3899540.
• 1995_12_21-seq99 mentions Q511905.
• 1995_12_21-seq99 mentions Q969701.
• 1995_12_21-seq99 mentions Q106355.
• 1995_12_21-seq99 mentions Q957035.
• 1995_12_21-seq99 mentions Q16348230.
• 1995_12_21-seq99 mentions Q11738543.