Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_12_14-seq254> ?p ?o. }

• 1995_12_14-seq254 type Speech.
• 1995_12_14-seq254 number "254".
• 1995_12_14-seq254 date "1995-12-14".
• 1995_12_14-seq254 isPartOf 1995_12_14.
• 1995_12_14-seq254 spokenAs 77.
• 1995_12_14-seq254 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, šis likumprojekts "Likums par zemes dzīlēm" tagad ir sagatavots daudz kvalitatīvāk, nekā tas bija 5. Saeimā. Tur man bija ļoti daudz iebildumu. Bet tajā pašā laikā es gribētu vērst cienījamās Saeimas un atbildīgās komisijas uzmanību uz to, ka ir vēl darbs, kas jāveic. Piemēram, tādas neprecizitātes ir 11. pantā, kura otrajā daļā ir atsauce uz šā likuma 6. panta ceturto daļu. Te ir rakstīts: "Zemes īpašnieki, ievērojot šā likuma 6. panta ceturtajā daļā minētās prasības, var izmantot zemes dzīles sava zemes īpašuma robežās bez zemes dzīļu izmantošanas atļaujas (licences) šādos gadījumos...", un seko uzskaitījums. Bet esiet tik laipni un apskatieties 6. pantu! 6. pantam vispār ir tikai divas daļas. Un, ja es nemaldos, tad gan pirmajā lasījumā, kad tas bija 5. Saeimā, gan otrajā šī pretruna tā arī netika novērsta, bet tā ir palikusi vēl tagad. Juridiskā komisija savā atzinumā, kas ir datēts ar 1995. gada 7. jūliju, norādīja atbildīgajai komisijai, aicināja apsvērt un pārstrādāt 20. panta ceturto daļu, proti, dot uzskaitījumu, kādos gadījumos var pret zemes īpašnieka gribu veikt pētījumus viņa teritorijā. Šeit pašreiz ir rakstīts tā, ka zemes īpašnieki un zemes dzīļu izmantotāji nevar aizliegt ģeoloģisko izpēti un zinātniskos pētījumus, kā arī vides valsts monitoringa veikšanu savā zemē, ja tie tiek veikti saskaņā ar pētījumu vai vides valsts monitoringa programmām, valsts un pašvaldību pasūtījumu. Viņš ir mazliet uzlabots tādā ziņā, ka ir atrunāts, ka tur nedrīkst nodarīt kaitējumu utt. Bet kā tad ir ar īpašnieku tiesībām, ja iepriekš mēs pasakām, ka zemes dzīles un visi izrakteņi, kas tajā atrodas, pieder zemes īpašniekam, bet tajā pašā laikā pret īpašnieka gribu un bez jebkādām atrunām var darīt, izrādās, šī īpašnieka zemē visu, kas ienāk prātā? Manuprāt, vēl arī šis 3. pants - "Īpašuma tiesības", kur ir teikts, ka zemes dzīles un visi izrakteņi, kas tajās atrodas, pieder zemes īpašniekam, ir zināmā mērā pretrunā ar 20. panta ceturto daļu, kura skan sekojoši: "Zemes īpašnieki un zemes dzīļu izmantotāji nevar aizliegt ģeoloģisko izpēti un zinātniskos pētījumus, kā arī vides valsts monitoringa veikšanu savā zemē." Tātad tas ir viens. Vēl, manuprāt, ir pretruna, kas skar 11. pantu, - arī šīs īpašnieka tiesības, bet tajā pašā laikā šeit ir rakstīts, ka viņš var izmantot bez atļaujas zemes dzīles. Pie tam te ir runa tikai par bieži sastopamajiem derīgajiem izrakteņiem, ja tie tiek iegūti savām vajadzībām, bet bez tiesībām tos vai no tiem izgatavoto produkciju vai nu pārdot, vai ieķīlāt, mainīt vai kā citādi atsavināt. It kā var savā zemes teritorijā rīkoties, bet kā tagad būs? Ja, piemēram, manā zemē ir māla atradne un ja es esmu Latgales daiļamata meistars - podnieks, ja man tas ir vaļasprieks un es ražoju mākslas piederumus, bet tajā pašā laikā es izgatavoto trauku - keramikas trauku, māla trauku komplektu vai vāzi nevaru pārdot... Protams, pārdodot tad jau būs uzņēmējdarbība, te var būt runa, ka ir citas ietekmes. Bet es arī nevaru tos uzdāvināt saviem radiem, saviem draugiem. Tiem, kas nāk varbūt, kad ceplis tiek atvērts vaļā. Un es kādu trauku no savas produkcijas pārdodu - tā arī ir atsavināšana - vai atdāvinu. Vai arī, ja maiņa notiek. Manā zemē, piemēram, ir tas pats māls. Kaimiņam vajag pārmūrēt krāsni, es viņam iedošu mālu, bet viņam ir savukārt mežs, un viņš man iedos kādu baļķi, lai uzstutētu manu brūkošo jumtu. Tātad kaut kur tomēr acīmredzot tas ir arī likuma ietvaros jāsakārto, tam ir jābūt likumā. Tas nevar būt kaut kādās instrukcijās vai šo licenču jeb atļaujas devēja pārziņā. Otrkārt, Juridiskā komisija tajā laikā norādīja vēl arī sekojošo, proti, ka valsts nozīmes derīgajos izrakteņos, tagad valsts nozīmes (šis ir pielikums nr. 1), ir uzrādīta nafta un ūdens, pazemes ūdens, kas atrodas dziļāk par 20 metriem. Bet, kas attiecas uz jau bieži sastopamo derīgo izrakteņu sarakstu, to tātad apstiprinās ministrija, Vides un reģionālās attīstības ministrija vai kāda cita ministrija. Uun mums bija priekšlikums nevis atlikt, bet tas bija jūlijā... Man liekas, ka ministrijai bija pietiekami daudz laika, jo likums tiek virzīts... tātad tagad ir decembris... un veidot viņu nevis kā tādu, bet jau kā pielikumu pie šā likuma, jo tad tas būtu ļoti skaidri un saprotami. Tagad mēs atkal kaut ko atliekam, bet attiecīgie resori varēs rīkoties, kā viņiem ienāk prātā. Es vērstu cienījamās Saeimas uzmanību uz šīm neprecizitātēm, bet, neapšaubāmi, likums ir atbalstāms un pieņemams pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 1995_12_14-seq254 language "lv".
• 1995_12_14-seq254 speaker Aivars_Endzins-1940.
• 1995_12_14-seq254 mentions Q822919.