Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_12_14-seq224> ?p ?o. }

• 1995_12_14-seq224 type Speech.
• 1995_12_14-seq224 number "224".
• 1995_12_14-seq224 date "1995-12-14".
• 1995_12_14-seq224 isPartOf 1995_12_14.
• 1995_12_14-seq224 spokenAs 46.
• 1995_12_14-seq224 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tātad mūsu priekšā ir trīs likumprojekti - likuma grozījumi, kuri tikai pirmajā brīdī var likties ļoti līdzīgi. Patiesībā šie ir ļoti dažādi likumprojekti, un atļaujiet man pavisam īsi par to runāt. Vispirmām kārtām, es noteikti iebilstu - un arī mūsu frakcija kopumā iebilst - pret to, ka tiktu balsots pozitīvi par komisijas likumprojektu un ka tas tiktu pieņemts, jo man liekas, ka komisija pati tā īsti nav iedziļinājusies šā likumprojekta saturā, jo - palasiet vien! Komisija aicina šo likumu atlikt, atlikt šā likuma stāšanos spēkā, nevis vienas vai otras likuma normas stāšanos spēkā. Tāpēc es gribu pastāstīt tiem deputātiem, kas varbūt nav tik ļoti iedziļinājušies pašā šajā pamatlikumā, kāpēc nekādā ziņā mēs nedrīkstam likuma darbību pārtraukt un atlikt. 5. Saeima pieņēma savas pastāvēšanas pēdējās dienās šo likumprojektu, un jāteic, ka varbūt tāpēc arī tādas īsti nopietnas debates šajā ziņā sākās tikai un vienīgi pēc šā likuma stāšanās spēkā, to skaitā arī debates presē. Un tomēr šis likums kopumā ir ļoti, ļoti atbalstāms, tā ir ļoti svarīga sastāvdaļa visā mūsu sociālās pārkārtošanas sistēmā. Jo šeit mēs redzam... atšķirībā no PSRS laika noteikumiem, kuri līdz šim bija spēkā, mēs redzam, ka pirmo reizi tiek noteikta sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība, modernā veidā, tā, kā tas ir paredzēts, vadoties pēc mūsu kopējās lielās sociālās programmas, pārkārtošanās programmas, uz ko mēs ejam. Tātad - kas tur ir tāds īpašs un pozitīvs? Vispirmām kārtām jau, kā es teicu, tas atceļ PSRS novecojušos noteikumus. Otrām kārtām, agrāk pabalsti bija saistīti ar jēdzienu - darba stāžs. Ir tikai normāli un ir tikai pareizi, ka tagad, īstenojot sociālo reformu, jēdzieniem "darba stāžs" un "nepārtrauktais darba stāžs" paliek arvien mazāka nozīme, jo to nomaina mūsdienīgais "sociālās iemaksas". Šajā likumprojektā ir arī likvidēta tā netaisnība, kas bija agrāk, ja cilvēks tikko sāk strādāt, viņam trūkst tā dēvētā darba stāža, tad viņš arī slimojot... pēkšņi saņem mazāku pabalstu savas slimības gadījumā. Pēc šā likuma normām, lai cik ilgi arī cilvēks savā darbavietā strādātu, lai cik darbavietu mainītu, viņam slimošanas laikā nav jācieš nekādi zaudējumi, viņš saņem pabalstu pilnā apmērā. Šo un vēl daudzu nenosauktu iemeslu dēļ - jo laika trūkuma dēļ mans uzdevums nav analizēt pašu šo likumprojektu - mēs nekādā gadījumā nevaram pieļaut to, ka likums... tiek atlikta uz veselu gadu likuma stāšanās spēkā. Tātad es runāšu šobrīd par mūsu frakcijas - Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas - šo likumprojektu, kura galveno domu jau, es domāju, jūs sapratāt. Galvenā doma tātad ir tāda, ka slimības gadījumā pabalsti tiek maksāti nevis no darba devēja kabatas - 14 dienas, bet tūlīt, sākot ar pirmo dienu, no sociālo pabalstu fonda vai sociālā budžeta. Tātad diskusijas smagums gan Saeimā, gan presē ir tikai attiecībā uz vienu pantu, proti, uz 13. panta pirmo un otro daļu, kas nosaka valsts sociālās nodrošināšanas pabalstu izmaksas periodu noteikt, tikai sākot ar darba nespējas 15. dienu, kā jau šeit tika runāts. Uz šo 13. pantu es gribu palūkoties no diviem viedokļiem: pirmām kārtām - no darba ņēmēja viedokļa, un otrām kārtām - no darba devēja viedokļa. Tātad, no darba ņēmēja viedokļa, īpaši pozitīva un atbalstāma ir likuma norma par nepārtrauktā darba stāža kā obligātas normas ieviešanu. Jo ja būs visi jaunie speciālisti un skolas nesen beigušie... tas atkal - pieminot to, ka likums varētu tikt atlikts uz gadu, tas, manuprāt, nav pieļaujams. Taču ar 13. panta normu darba ņēmēji jau nekādi nevar būt mierā, jo šajā situācijā viņi zaudē sociālo aizsardzību. Un ir saprotams, ka tie strādājošie, kas biežāk slimo, arī drīz vien zaudēs darbu. Es gribu jūs aicināt, cienījamie deputāti, pavisam reāli paskatīties uz to situāciju, kāda ir Latvijā, kāda ir īpaši mūsu laukos: strādājošais ir bezgala neaizsargāts plēsonīgo un bieži vien netaisnīgo darba devēju priekšā. Latvijā ir 550 000 cilvēku, kas strādā privātajās struktūrās. Mazliet mazāk ir to, kas strādā valsts struktūrās. Valsts struktūrās ne visur ir arodbiedrības, bet privātajās struktūrās to nav pavisam. Respektīvi, cilvēks jūtas absolūti neaizsargāts. Ne tikai tas, ka nav šīs brīvās, "no apakšas" radušās arodbiedrības, bet arī tas, ka cilvēki, sociālismā auguši, nezina un nesaprot, kāda nozīme ir koplīgumam, kāda nozīme ir normālām civilizētām attiecībām, kas ir attiecīgi noformētas... Manā - Rūjienas - pusē ir bijuši vairāki cilvēki, kuri nākuši un sūdzējušies, ka, lūk, darba devējs viņus ir piemānījis un apšmaucis, un izrādās - viņš, cilvēks, pat nav zinājis, kā jānoformē darba līgums un kas tas tāds īsti ir par zvēru. Tātad mūsu priekšlikums, mūsu likumprojekts, aizstāv šo vienkāršo cilvēku, kurš jau tāpat ir nobaidīts, izmisis un neaizsargāts darba devēja priekšā. Bet ne tikai darba ņēmējs aizstāv un ir mūsu likumprojekta pusē, bet arī, izrādās, darba devējs. Jājautā, es gribētu teikt... jā, no darba devēja viedokļa, darba devējam jau tā ir tik liels nodokļu slogs, ka viņš tiek bīdīts vai nu uz bankrotu, vai vismaz uz ražošanas sašaurināšanas pusi. Un, likumu nemainot, nodokļus maksājošajam pieaugs darbaspēka izmaksas. Un, ja sociālā nodokļa reforma pašlaik, kā mēs to... arī mūsu frakcija to ir iesniegusi labojumos... palielinās šīs izmaksas, izrādās, par 11 procentiem, tad reformas slimības lapu jomā tam pievienos vēl 4 procentus. Ir tādi skaitļi, kurus mēs varam minēt, par to, ka... līdz ar to viss smagums būs jāiznes mūsu maciņam, jo, proti, produkcija sadārdzināsies par 7-10 procentiem. Tādējādi darba devējs savu darbinieku slimošanas izmaksas "uzliks" uz vienkāršā pircēja maciņa. Diemžēl nav atbildēts arī jautājums, kā tad būs ar slimotāju aizstājējiem? Katrā reizē, kad slimos cilvēki, darba devējam būs jāmaksā vēl kādam cilvēkam alga. Kāds man pazīstams darba devējs vakar tā arī teica: tuvojas gripas epidēmija, mani šī epidēmija vienkārši izputinās, jo būs vajadzīgs divkārt maksāt - gan tam slimotājam, gan tam aizvietotājam. Vēl vairāk - arī budžeta iestādēm... Par to nav padomāts, arī budžeta iestādēm tas uzliek vajadzību pēc īpašiem papildu līdzekļiem, jo arī budžeta iestādēs būs vajadzīgs aizvietotājs. Vēl es gribētu pieminēt tādu lietu, ka, lūk, šeit tika pārmests tas, ka mūsu likumprojekts neparedz pabalstu izmaksas kārtības maiņu. Tā ir labojama lieta, to mēs varam izdarīt, un tādam nolūkam ir otrais un trešais lasījums. Nobeigumā: vēl viens no argumentiem, lai ieviestu divnedēļu slimības lapu apmaksu uz darba devēja rēķina, lai tādējādi ietaupītu naudu, esot šāds: ka daudzi darba devēji saka - ej un paņem slimības lapu un paslimo... Līdz ar to darba devējs it kā ietaupot naudu. Es gribētu sacīt, ka jau 5. Saeima vairākkārt ir centusies likumus būvēt un argumentus veidot, vadoties no pamatdomas, ka visapkārt ir negodīgi cilvēki un ka likumi arī netiks ievēroti. Gribu sacīt, ka, ja mums ir šādi darba devēji - un tādi viņi mums ir, ja mums ir tādi ārsti, kuri ir gatavi izsniegt slimības lapas cilvēkiem, kuri ir gluži pie labas veselības, - tādā gadījumā mums ir jāmēģina šos negodīgos ļaudis ietekmēt ar citiem līdzekļiem, ne ar tādu speciālu likumdošanu, kas ir paredzēta šinī sakarībā. Un vēl. Par to, ar ko es sāku savu uzstāšanos. Tātad mēs, kā frakcija, vēl varētu kaut kādā veidā piekrist tam, ka tiktu apturēta uz kādu laiku šīs vienas likuma normas vai viena panta stāšanās spēkā, bet nekādā gadījumā ne vesela laba un katrā ziņā progresīva likuma stāšanā spēkā. Bet mans personiskais viedoklis ir tāds, ka šī likuma norma par darba devēja maksu darbinieka slimības gadījumā ir visādi citādi Eiropā moderna un pasaulē moderna, bet mēs diemžēl vēl neesam līdz tai nonākuši. Tas nenozīmē, ka mums to nevajadzēs ieviest; neapšaubāmi, mēs Latvijā pie tā nonāksim, bet ne šajā brīdī, jo, draugi, mēs pieņemam tādus likumus, kas ir visnotaļ labi, piemēram, top Ārstu prakses likums un ārstniecības noteikumi, kas jau darbojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kur vairāk vai mazāk ir pateikts par to, kāda kārtība ir ārstiem, medicīnas personālam, tā sakot, skats no mediķu viedokļa, bet mums... manuprāt, šai normai, par ko mēs šobrīd runājam, ir jāstājas spēkā tikai tad, kad mēs esam sakārtojuši likumdošanu, kas pilnībā aizsargā pacientu, un te es domāju pirmām kārtām veselības obligāto apdrošināšanu visā Latvijas valstī, kā arī likumprojektu, varbūt veselu paketi, kas attiektos uz pacientu, ombudsmenu... jeb kā savādāk mēs Latvijā sakārtotu šīs lietas, aizsargājot slimnieku, aizsargājot vienkāršo cilvēku, kurš šobrīd jūtas tik ļoti apmulsis, bezpalīdzīgs un, taisnību sakot, īsti nesaprot, kā rīkoties šā likuma priekšā. Paldies.".
• 1995_12_14-seq224 language "lv".
• 1995_12_14-seq224 speaker Aida_Predele-1950.
• 1995_12_14-seq224 mentions Q822919.
• 1995_12_14-seq224 mentions Q211.
• 1995_12_14-seq224 mentions Q193089.
• 1995_12_14-seq224 mentions Q1807079.
• 1995_12_14-seq224 mentions Q15180.
• 1995_12_14-seq224 mentions Q29552.