Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_12_07-seq38> ?p ?o. }

• 1995_12_07-seq38 type Speech.
• 1995_12_07-seq38 number "38".
• 1995_12_07-seq38 date "1995-12-07".
• 1995_12_07-seq38 isPartOf 1995_12_07.
• 1995_12_07-seq38 spokenAs 46.
• 1995_12_07-seq38 spokenText "Viss skaidrs. Pirmkārt, iesaku izmainīt metodoloģisko bāzi, atsakoties šajā ziņā no liberālisma galējām konsekvencēm un nostājoties uz teorētiskām koncepcijām, kas vairāk atbilst Keinsa mācībām, kas pieļauj arī valsts regulējošo un kontrolējošo lomu un sociāli orientētu tirgus ekonomiku. Tā būtu konceptuālā bāze šī likuma izstrādei. Otrs. Struktūras moments. Atzīstu par nepieciešamu likumā ievērot sekojošu struktūru. Īpašā blokā jāizdala vesela rinda jautājumu, kuriem es pievērsīšu galveno vērību, kuri būtu virzīti uz lauksaimniecības atveseļošanu jeb sanāciju, kuri veicami nekavējoši, jo bez tā nav iespējas iziet no pašreizējā kritiskā stāvokļa, un kuru mērķis ir stabilizēt lauksaimniecību, apturēt lejupslīdi un iezīmēt kaut nelielu, bet stabilu attīstību. Un otrs bloks būtu jautājumi, kas attiecas jau uz normālu evolucionāru attīstības gaitu, tad ir veikta elementārā sakārtošana, kura faktiski sākas jau arī šodien. Un trešais. Tie ir konceptuālas dabas jautājumi, kuri daļēji ir iestrādāti jau pašreizējā variantā, bet kurus gribu arī papildināt ar dažām prioritātēm, kam, manuprāt, ir ļoti alternatīvs raksturs. Pirmām kārtām tā ir zemnieku parādu dzēšana. Es saprotu, ka tas vairāk ietilptu gada likumā, bet šajā konceptuālajā aspektā gribētu redzēt normu - un tādu mēs dosim -, kas noteiktu parādu režīmu lauksaimnieciskajā ražošanā, lai izbeigtu pašreizējo stāvokli, kad trūkst simetrijas principa lauksaimnieciskās ražošanas regulēšanā ar finansu mehānismiem, proti, ja zemnieks ir parādā nodokli, tūlīt pielieto sankcijas, turpretī pārstrādes uzņēmumi var gadiem nesamaksāt zemniekiem parādus, un nekādu sankcijas režīmu nav. Lūk, izbeigt šo antisimetrisko praksi, kas kalpo šodien savtīgām interesēm dažādās komercstruktūrās, it sevišķi pārstrādāšanas sfērā. Gribu saistīt parādu dzēšanu ar noteiktu laika periodu, pieņemu tos trīs gadus, bet, ja tas netiek izpildīts, šī jautājuma izpildi saistīt Saeimā ar uzticības balsojuma kvotumu valdībai, jo tik neatlaidīgs ir šis jautājums. Otrs princips, otra prioritāte būtu valstiskā atbalsta politika lauksaimnieciskajai ražošanai - moments, kas ir visvairāk pretrunā ar liberālisma galējām konsekvencēm. Atzīstu, ka valstiskā regulēšana, valstiskais atbalsts - es viņu saucu par agrāro protekcionismu - ir nepieciešams triju faktoru dēļ - lauksaimnieciskās ražošanas augstā fondu ietilpība, kapitāla lēnā aprite un paaugstinātais jeb dubultais riska faktors. Līdzšinējā likumprojekta variantā šis jautājums daļēji ir iestrādāts, gribu viņu pastiprināt un aktualizēt, bet pamats šeit ir. Trešā prioritāte, kurai pievēršu uzmanību šajā sanācijas periodā, - tā ir iekšējā tirgus sakārtošana, kas būtu jāveic vairākos virzienos, bet es šeit atzīmēšu tikai faktiski vienu. Ir pagājis laiks, kad ražotājs strādāja neorganizētam tirgum, nezinot, vai preci pārdos vai ne. Šodien ražošana norit visās tirgus zemēs uz pasūtījuma portfeļa pamata, un ir nepieciešams, lai zemnieks jau gadu iepriekš zinātu, kam, ko, cik un atbilstoši kādiem kvalitātes parametriem viņš savu produkciju varēs pārdot. Šodien tā nav, un, ja šāda stāvokļa nav, tur liela vaina ir iepriekšējai lauksaimniecības vadībai. Tas ir galvenais moments, ko es akcentēju, - iekšējā tirgus sakārtošanas kārtība. Ir arī citi, kurus es šodien šeit neskaršu. Ceturtā prioritāte konceptuālā aspektā būtu ekonomisko robežu aizsargāšana. Mums viņa it kā jau ir, bet es pievēršu uzmanību, ka šis likums neīstenojas, un gribu nosaukt lietas īstajā vārdā, balstoties uz savu personīgo pieredzi. Šeit jau korumpētā darbībā ir pieķerti ne tikai kontroles objekti, bet korumpētības attiecības ieviesušās arī jau pašos kontroles subjektos, kas liecina par valsts institūciju nespēju veikt savu funkciju, kas novedusi pie tā, ka ir sākušies tautsaimniecībā neatgriezeniskie procesi. Bet pasaku sekojošo: ja ekonomiskā robeža netiks aizsargāta, lauksaimniecība neglābjami sabruks. Šajā kontekstā izsaku sekojošu piezīmi: galvenais ir tirgus! Galvenais faktors, kas ierobežo lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, ir tirgus šaurība, kuru nosaka: a) lielas iedzīvotāju daļas maksātspējīgā pieprasījuma zemais līmenis, b) šo trūcīgo tirgus ietilpību aizpilda ar un bez muitas deklarācijas ievestie produkti. Ja šī tirgus situācija netiks labota, lauksaimniecības stāvoklis ir bezcerīgs, iznākums ir letāls. Tālāk gribu pievērst uzmanību tādam jautājumam kā agrārās telpas vai vienkāršāk sakot, lauku attīstības problēmai, kas faktiski šeit ir pieminēta, bet nav izvērsta. Mums ir jāpatur prātā prioritāte, ka laukos, ja gribam saglabāt lauku dzīvesveidu, lauku ainavu, ir jāsaglabā apmēram viena trešā daļa nācijas. Šī atziņa ir aprobēta arī šodien jau ārzemēs. Ja tas nenotiks, sekas ir grūti prognozējamas vai varbūt ir prognozējamas, kas var beigties ar ģenētiskā koda deformēšanos. Lai to īstenotu, ar lauksaimniecību vien mēs nevaram aprobežoties, ar fiskālās politikas, ar kredītu politikas palīdzību laukos ir jāveicina citu ražotņu attīstība, kas šeit likuma projektā ir it kā pieminēta, bet nepietiekami konkretizēta, un šeit ir nepieciešams attīstīt līdzās lauksaimniecībai lauksaimniecības produkcijas pārstrādi, mežsaimniecību, mežu pārstrādi, agroservisu un ļoti daudzpusīgo un sarežģīto sociālo infrastruktūru, lai laukos saglabātu vienu trešo daļu iedzīvotāju. Tikai tas dos iespēju nodrošināt lauku dzīvesveidu kā vienu no nācijas identitātes saglabāšanas faktoriem, un šeit varbūt ir visdziļākā jēga, kas ir ielikta lauksaimniecības programmā. Nākošais jautājums. Viņš ir ļoti aktuāls un varbūt pat vairāk iederas gada likumā, bet es atļaušos viņu minēt šajā kontekstā. Pēdējos trijos četros gados ir vērojama parādība, ka iet bojā galvenais resurss lauksaimniecībā - lauksaimniecības zeme. Lauki masveidīgi aizaug ar "ziemeļu kokvilnu", ar nezālēm. Pēc aptuveniem orientējošiem datiem, pēdējos trijos četros gados tas ir noticis jau apmēram 400-500 tūkstošu hektāru lielā platībā. Šodien tās ir nezāles, rīt būs krūmi, un tad jau būs sācies neatgriezeniskais process. Tādēļ man ir ieteikums šodien jau jaunajai valdībai nodrošināt, lai nākamajā gadā šīs platības atrastos melnās papuves režīmā, ko rudenī varētu apsēt ar ziemājiem, un šim nolūkam nepieciešams bezprocentu īstermiņa kredīts apgrozāmā kapitāla elementu mobilizācijai un valsts garantēta saražotās produkcijas noņemšana, tas ir, iepirkšana. Šeit nav galvenā resursa - zemes - saglabāšanas un bojāejas novēršanas. Ja tas netiks izpildīts, jau nākošajā saimniecības gadā pēc tam būs jau par vēlu. Un beidzamais. Alternatīvas ieejai Eiropas savienībā faktiski nav, bet es šeit gribētu lietot pazīstamo teicienu: steidzieties lēnām! Tāda Latvija un arī ar tādu lauksaimniecību, kāda ir šodien, Eiropas savienībai nav vajadzīga. Jo pastāv režīms, ka mēs gan saņemsim dotācijas no Eiropas budžeta - tas lauksaimniecībai ir diezgan devīgs - pāri par 50 procentiem -, bet to saprot arī Eiropas savienība, un ar tādu lauksaimniecību, kāda mums ir šodien, mums Eiropas savienībā ieiet būs ļoti grūti vai pat neiespējami. Tādēļ es vēršos pie tiem, kam ieeja Eiropā ir pašmērķis, un akcentēju uzmanību, piegriežu vērību ekonomisko priekšnoteikumu sagatavošanai, lai mēs šajā Eiropā varētu ieiet ar latviešiem pienācīgo godu un apziņu. Tas nav iespējams, neatveseļojot, nesanējot pašreizējo lauksaimniecības attīstības stāvokli. Lūk, tās ir galvenās stratēģiskā rakstura prioritātes, kuras daļēji, bet nepietiekami ir atspoguļotas pašreizējā variantā un par kuru bezalternatīvo raksturu es iestājos. Otrs bloks, pie kura es šeit sīkāk nepakavēšos, ir saistīts ar lauksaimniecības jau normālu evolucionāru attīstību, tas ir sācies arī šodien, kur ir paredzētas zemes īpašuma formas. Mums ir jābūt skaidrai prognozei, uz kādām zemes īpašuma formām mēs ejam, īpašuma un nomas attiecībām. Es esmu par to, ka Latvijai jābūt saimnieku zemei, īpašniekam un saimniekam vienā personā, bet nevis nomnieku valstij, jo nomai ir vesela rinda negāciju, kuras es negribu redzēt Latvijā. Ir jābūt tiesiskām normām par uzņēmējdarbības formām pašā lauksaimniecībā un uzņēmējdarbības formām laukos, kuras nepieder lauksaimniecībai, bet kuras atradīsies laukos ar galveno funkcionālo nozīmi, lai laukos saglabātu trešo daļu iedzīvotāju un tādā veidā nodrošinātu nācijas identitātes saglabāšanu, ko es formulēju kā lauksaimniecības attīstības augstāko un galīgo mērķi. Pagaidām viss. Paldies par uzmanību!".
• 1995_12_07-seq38 language "lv".
• 1995_12_07-seq38 speaker Ervids_Grinovskis-1925.
• 1995_12_07-seq38 mentions Q822919.
• 1995_12_07-seq38 mentions Q211.
• 1995_12_07-seq38 mentions Q193089.