Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_12_07-seq137> ?p ?o. }

• 1995_12_07-seq137 type Speech.
• 1995_12_07-seq137 number "137".
• 1995_12_07-seq137 date "1995-12-07".
• 1995_12_07-seq137 isPartOf 1995_12_07.
• 1995_12_07-seq137 spokenAs 68.
• 1995_12_07-seq137 spokenText "Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es ceru, ka šodienas debates un arī es ceru, ka iespējamā Ministru prezidenta atbildes beigās palīdzēs mums saprast vairākas lietas. Tātad pirmais. Vai šodien ir iespējams un vai vispār ir iespējams sastādīt plašāku valdību, kura var turpināt daudz nopietnākā līmenī ekonomiskās reformas, jo, nenoliedzami, ir izveidojusies bīstama situācija, ka Latvija no vidējas riska zonas, ekonomiskajā jomā sāk pārvietoties uz augsta riska zonu, bet Lietuva - no augsta riska zonas - uz vidēju un Igaunija - no vidējas ekonomiskās riska zonas jau uz zemu riska zonu? Mēs sākam atpalikt ārzemju kapitāla ieguldījumu ziņā, un jaunajai valdībai jebkurā gadījumā būs visai nopietni jāstrādā pie ļoti daudzām problēmām. Vai šādā situācijā ir attaisnojami aktu kādi atviegloti risinājumi, nepārdomāti solījumi, no kā vajadzētu, protams, izvairīties? Tas, protams, ir šīs valdības Deklarācijas galvenais uzdevums. Otrs jautājums. Vai valdības Deklarācija ir tukšu solījumu pakete vai tā ir labu, realizējamu, faktiski realizējamu, dokumentu, materiālu kopa, kuru varētu varbūt arī uzlabot, padarīt vēl labāku darba gaitā? Un trešais jautājums ir pats valdības sastāvs ar Latvijas vēsturē laikam nebijušu ministru skaitu - 27. Vai šie ministri šādā skaitā un tieši šādā sastāvā varēs realizēt visas tās labās idejas, kuras neapšaubāmi ir arī šajā Deklarācijā, vai arī šāds valdības sastāvs bija nepieciešams tikai tādēļ, lai apmierinātu visu to politisko grupu intereses, kuras piedalās šīs valdības sastādīšanā un kurām ir pilnīgi pretējas programmas ļoti daudzos svarīgos ekonomiskajos, politiskajos un morāli ētiskajos jautājumos? Es šeit pieminēju morāli ētiskos jautājumus ne tāpēc, ka varbūt cilvēki, kas ir profesionāļi meļi un var stāstīt, teiksim, vienu dienu vienu, otru dienu otru, ka viņi ir bijuši dažādās organizācijās vai ka tauta tiks pabarota ar rīsiem un šprotēm, vai, piemēram, dažas dienas tiek stāstīts arī no deputātu puses, ka kāds politiskas partijas vadītājs ir cietis autokatastrofā, bet pēc tam izrādās, ka viņš ir sasitis galvu un salauzis skrimšļus, bet nav cietis autokatastrofā. Tas ir atkal cits jautājums. Bet, ja runā nopietni, tad pirmais, ko es gribu pateikt, ka konsolidēties, kā rakstīts šajā Deklarācijā, kopējai darbībai, atmetot šauras partijas intereses, ir iespējams. Un, tiekoties divas reizes oficiāli frakciju līmenī ar Ministru prezidenta kandidātu Čevera kungu, es domāju, ka to apliecināja pilnīgi visas frakcijas. Bija iespējams, tieši kā šeit ir ierakstīts valdības Deklarācijā, "konsolidēties kopīgai darbībai, atmetot šauras partijas intereses". Man šajā valdības Deklarācijā arī patīk otrs teikums, ka jāpārvar dzīšanās pēc tūlītēja izdevīguma, upurējot Latvijas stratēģiskās intereses. Vai tas ir izdarīts? Diemžēl man jāatbild - nē! Vai valdība no viena bloka ir tā, kas tiešām upurē šauru izdevīgumu Latvijas stratēģisko interešu dēļ? Vai ir iespējams izveidot valdību ar tādu atbalstu šeit Saeimā, lai vismaz 65 deputāti vai vismaz vairāk par 60 nobalsotu? Es gribu pateikt, ka bija iespējams pilnīgi reāli, jo mums pašreiz ir trīs lielas partiju grupas šeit, un es varētu nosaukt, ka lielākā, protams, ir partija "Saimnieks" ar šīm 18 vietām. Ir otra tātad "Kustība Latvijai", ir "Latvijas ceļš" un ir arī Kristīgie demokrāti, Zemnieki un LNNK, kuriem kopā arī ar vienu brīvo deputātu ir 17 balsis. Kopā acīmredzot samērā ar nelielām atšķirībām ekonomiskajās programmās varēja izveidot ļoti stabilu valdību. Kad mēs jautājām Ministru prezidenta kandidātam, kāpēc netiek uzreiz veidota šāda valdība, lai atbalstītu, lūk, šis vairākums, mēs faktiski saņēmām atbildi, ka ir bijis tāds solījums, kā mēs teicām "pionieru solījums", veidot šo valdību no viena bloka, pieaicinot tikai atsevišķus cilvēkus. Šādā veidā jau nevar sastādīt valdību, tāpēc ka valdības jau veido politiskās partijas un frakcijas, saskaņojot ekonomiskās programmas un ārpolitiskās programmas un, kā es jau teicu, šīs morāli ētiskās vērtības, kopīgi strādājot pie valdības Deklarācijas, apspriežot savās frakcijās un izveidojot šādā veidā kopīgu dokumentu, bet nevar pie gatavas valdības un pie ne visai gatavas valdības Deklarācijas pieaicināt no katras partijas vienu vai divus cilvēkus un teikt, redziet, izveidosim vienu tādu kopēju valdību, kura atbildīs, es vēlreiz gribu citēt valdības Deklarāciju, "Latvijas stratēģiskajām interesēm". Rezultāts pašreiz ir tāds, ka puse deputātu, apmēram puse deputātu, tātad neatbalstīs šīs valdības darbību. Deklarācijā parādās visas tās nepilnības, kuras varēja novērst, ja tiešām kāds tik ļoti iestājās par šīm Latvijas nacionālajām interesēm. Vispirms jau kaut vai tāds piemērs, ka šajā Deklarācijā netika ievērota acīmredzot valodas korektūra, jo pretējā gadījumā neparādītos tādas brīnumainas lietas kā, runājot par kultūru, teiksim, tāds teikums, ka tiks ieturēts noteikts kurss uz kultūras uzplaukumu. Es saprotu, ka kultūru vai nu veicina, vai atbalsta, bet "neietur noteiktu kursu". Vai arī tas, ka kultūras potenciāls ir pamatresurss. Tā ir 70. gadu augstāko partijas skolu leksika, un te man gribētos teikt, ka Dunkera kungs būs kultūras ministrs un taču bija ļoti vienkārši šo visu izlasīt un izsvītrot ārā ar sarkanu zīmuli. Tas vienkārši rāda to, cik liela paviršība ir pieļauta jau šādās Deklarācijas ārējās formās un izpausmēs. Protams, visnopietnākā lieta ir tāda, vai šī valdība ar 27 ministriem jebkurā gadījumā ievēros taupības režīmu un bezdeficīta budžetu. Ja mēs skatāmies tādas sadaļas kā sociālā politika un tautsaimniecība, tad es ar vieglu piemekli secināju, ka budžeta deficīts būs jāpalielina nākošā gada laikā vismaz 10 reižu. Tas nu gan ir jāpasaka ministru kandidātiem godīgi. Tas ir minimums - 10 reižu ir jāpalielina budžeta deficīts, lai izpildītu tikai varbūt trešo daļu no tiem solījumiem, kas šeit ir ierakstīti. Ko nozīmē ilgtermiņa dzīvokļu kreditēšanas programma 25 - 30 gadiem uz praktiski maziem procentiem? Latvijā pašreiz apmēram 1 miljonam cilvēku ir neapmierinoši dzīves apstākļi, tas ir apmēram 3000 jauni dzīvokļi ar vidējo izmaksu - 20 000 latu, taču dzīvokļi būs vēl dārgāki. Tas ir apmēram 6 miljardi latu jeb 10-11 miljardi dolāru, kas ir nepieciešami šādas programmas īstenošanai. Protams, viņi tiks realizēti, es domāju, Latvijā, bet acīmredzot ne ātrāk kā pēc kādiem 7 vai 8 gadiem. Ierakstīt ar vieglu roku - tas nozīmē vienkārši piemānīt šos cilvēkus. Ko nozīmē eventuāla labklājības ministra raksti avīzēs, ka no Vācijas te ripos milzīgi daudz smago automobiļu kravu ar rīsiem, ar šprotēm, kuri tiks izdalīti vietējiem iedzīvotājiem, ja Latvijas lauksaimniecības produkcijas realizētājiem ir pašiem problēmas ar šīs produkcijas realizēšanu? Ko nozīmē ievest bezgalīgos daudzumos lētas "otrās šķiras", teiksim, tekstilpreces jeb lietotus apģērbus un izdalīt viņus trūcīgajiem, ja Latvijas tekstilrūpniecība nevar pilnībā realizēt savu produkciju? Es domāju, ka šīs lietas vajadzētu nopietni apsvērt. Jā, vēl ir ļoti interesanta programma. Tiks dotēta bezmaksas medicīniskā palīdzība katram - arī turīgajam. Pastāvot tirgus ekonomikai. Arī miljonāriem. Varbūt 15% vai 20% cilvēku, kuri dzīvo samērā labi, kāpēc viņiem būtu pilnīgi jādotē šī minimālā programma, ja valstij ir knapi naudas, lai varētu dotēt invalīdiem un mazturīgajiem šo veselības aizsardzības programmu? Taču varbūt tad vajadzēja rakstīt skaidri un gaiši, ka jāliek ir uzsvars uz šīm iemaksām, uz apdrošināšanas sistēmu, un valstij nav jāpalīdz bagātniekiem un tiem, kuri spēj paši rūpēties par savu veselības aizsardzību. Tajā pašā laikā, es domāju, arī Saeimas deputāti varētu apmaksāt šo savu veselības aizsardzības minimālo programmu, nevis gaidīt no valsts kaut kādu bezmaksas ārstēšanu. Izglītība. Pirmais, ko es gribēju šajā valdības Deklarācijā atrast, ir tas, kāda tad ir valdības politika attiecībā uz valsts valodu vispārizglītojošās skolās, vidusskolās. Es vispār šādu sadaļu neatradu. Es atradu vispār kaut ko brīnumainu šajā valdības Deklarācijā. Es citēšu: "Jebkuras valodas skolās ir jārada apstākļi skolnieku iesaistīšanai kultūras tradīcijās." Vai es pārklausījos vai tā ir kaut kāda kļūda? Es ceru, ka eventuālais Ministru prezidents mums izskaidros šo lietu. Kas tad Latvijā tagad būs? Jebkuras valodas vidusskolas visās vietās un novuss, kas ir viena no latviešu tautas tradīcijām, tātad būs arī novusa turnīri, teiksim, dažādu valodu skolās? Un mēs it kā būsim izpildījuši šo valdības Deklarācijas prasību. Mēs taču visu laiku runājām, ka viss darbs Izglītības ministrijā bija orientēts uz to, lai šī nācijas veidošana un integrēšana uz šo vienkopienas, nevis divkopienu valsti tiktu veidota caur šo valsts valodas izglītības reformu. Mēs taču esam iesnieguši pat likumu tagad par valsts valodu. Un, ja parādās kaut kas tāds par jebkuras valodas apmācības skolām, tad man vienkārši ir skaidrs, ka šeit vai nu nav panākta vienošanās, jo es saprotu, ka varbūt ir jāturas pie sociālistu balsīm par katru cenu šeit, vai arī vienkārši šis jautājums ir kaut kādā veidā izlaists no redzesloka. Tagad vissmagākā lieta, protams, ir tautsaimniecība. Runājot par šo tautsaimniecību, par ko varētu varbūt runāt pāris stundu, mani uztrauc tikai viena lieta. Un tas ir tas, ka tiks noteikts kaut kādā veidā administratīvi, tikai nav teikts, kas to noteiks, - vai partija vai valdība, vai frakcija, valstiski stratēģiskās nozares un rūpnīcas, kuras nebūs pakļautas privatizācijai. Tātad faktiski te šajā valdības Deklarācijā ir skaidri un gaiši pateikts, ka tiks apturēta privatizācija. Tas ir ļoti interesanti, jo noteikt, kādā veidā mēs varētu, teiksim, apturēt privatizāciju vienā jomā un administratīvi regulēt kaut kādu paātrinātu privatizāciju otrā jomā, tas ir ļoti bīstams eksperiments, un viņš praktiski ir atkārtots visās bijušajās NVS valstīs, varbūt atskaitot Baltijas valstis, - gan Ukrainā, gan Baltkrievijā, un rezultāts ir redzams. Un es domāju, ka ir ļoti nepārdomāti te ierakstīt šādus bīstamus eksperimentus, ka mēs atgriežamies pie administratīvi centralizētās tautsaimniecības vadīšanas šeit. Jūs daudzās vietās izlasīsit, ka tiks pārskatītas un likvidētas dublējošās institūcijas, bet galvenais, ka valdība noteiks, valdība regulēs, valdība subsidēs utt. Šeit ir arī viens liekulības piemērs: "Tiks noteikts alkoholisko dzērienu, tabakas ražošanas, importa un tirdzniecības valsts monopols". Mīļie deputāti! Valsts monopols. Ja mēs gribam atņemt valsts monopolu tirdzniecībai, tad tiem ir jābūt valsts veikaliem, kā auto sistēmai Somijā. Ja šeit tiek iesniegts likums, kur šņabi paredzēts sākt pārdot no sešiem rītā, un pēc tam kvēli teikt, ka, lūk, šis ir tas īstais likums, jo katrs var saņemt šo licenci un tirgot degvīnu pēc šī iesniegtā projekta no 6.00 rītā līdz 22.00 vakarā, nu tad būtu vismaz kautrējušies teikt, ka tas ir domāts dzeršanas ierobežošanai. Vismaz rakstīt, ka 13.00 vai 14.00 dienā un līdz 18.00 vakarā... Es nezinu, bet tas atkal, protams, ir ētikas jautājums. Vēl es gribu pieminēt ārpolitiku. Te jau pareizi Vītola kungs pieminēja, ka nekādas garantijas Latvijai nedos ne Krievija, ne Amerikas Savienotās Valstis, un es tikai gribētu pateikt, ka šadas garantijas nav pat arī Izraēlai, kurai ir ļoti spēcīgi izstrādāta aizsardzības sistēma, un vienkārši ir ļoti naivi ierakstīt ārpolitiskajā deklarācijā šādas lietas. Galīgs mīts ir, pirmēram, teikums, ka valdība uzskata par nepieciešamu precizēt sertifikātu pielietošanas iespējas, lielo uzņēmumu privatizācijā dodot iespēju visiem Latvijas iedzīvotājiem tos izdevīgi realizēt. Es domāju, ka vairāk vai mazāk, sliktāk vai labāk iepriekšējā Saeimas sastāvā tika izstrādāti šie projekti par sertifikātu realizēšanu zemes reformā, dzīvokļu privatizācijā, mazajā privatizācijā. To visu varētu atbalstīt, bet es domāju, ka valdībai jau nu ir skaidrs un Kreitusa kungam vislabāk, ka vienīgā problēma ir šie no PSRS smagās industrijas mantotie lielie, ražošanai nepiemērotie korpusi ar milzīgiem siltuma zudumiem kā "Liepājas metalurgs" par 5-6 miljoniem, un, ja valdība raksta, ka viņa gribēs par sertifikātiem, tā sakot, šos te milzīgi neefektīvos korpusus un uzdevumus iedot pensionāriem vai vēl kādiem, tad tā ir aplamība un ideja. Beigās es gribētu pateikt, ka es ļoti cienu partijas avīzes. Es gribētu nocitēt kāda politiķa teicienu, ka partijas prese ir derīga tikai sprāgušu zivju ietīšanai, es tam pilnīgi piekrītu, bet šeit ir labs teiciens: ja vienā maisā ieliek... es uzvārdus necitēšu, jo šie uzvārdi bija noteikti... ja vienā maisā saliek jau iepriekš minētos blēžus un gāž ar rungu, tad, ticiet man, garām nekad jūs netrāpīsit.".
• 1995_12_07-seq137 language "lv".
• 1995_12_07-seq137 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1995_12_07-seq137 mentions Q822919.
• 1995_12_07-seq137 mentions Q211.
• 1995_12_07-seq137 mentions Q37.
• 1995_12_07-seq137 mentions Q191.
• 1995_12_07-seq137 mentions Q33.
• 1995_12_07-seq137 mentions Q39731.
• 1995_12_07-seq137 mentions Q159.
• 1995_12_07-seq137 mentions Q4459436.
• 1995_12_07-seq137 mentions Q212.
• 1995_12_07-seq137 mentions Q183.
• 1995_12_07-seq137 mentions Q15180.
• 1995_12_07-seq137 mentions Q184.
• 1995_12_07-seq137 mentions Q801.
• 1995_12_07-seq137 mentions Q30.
• 1995_12_07-seq137 mentions Q11989566.
• 1995_12_07-seq137 mentions Q2021893.