Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_12_07-seq135> ?p ?o. }

• 1995_12_07-seq135 type Speech.
• 1995_12_07-seq135 number "135".
• 1995_12_07-seq135 date "1995-12-07".
• 1995_12_07-seq135 isPartOf 1995_12_07.
• 1995_12_07-seq135 spokenAs 77.
• 1995_12_07-seq135 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Iekavu atvērums Uvažajemij predsedaķeļ Saemi! Sehr geehrten Abgeordneten! Nav taču svarīgi, kādā valodā runāju, jo galvenais jau, ka tikai labs cilvēks. Un es uzskatu, ka es esmu labs cilvēks. Iekavas aizvērtas. Kāpēc es šādi iesāku savu uzstāšanos? Līdzšinējo notikumu attīstība pēcvēlēšanu periodā, kā arī izglītības sadaļa Deklarācijā liecina par to, ka mēs varam sākt novirzīties no ceļa uz vienkopienas valsti. Es nebūt negribu idealizēt iepriekšējās Saeimas un valdību darbu, taču varu droši apgalvot, ka pēc 1990. gada 4. maija Deklarācijas Latvijas Republikas Augstākā padome, 5. Saeima un valdības pieņemtajos likumos un lēmumos noteikti virzīja Latvijas sabiedrību uz Latviju kā vienkopienas valsti. Par to, ka tie nav tikai tukši vārdi, liecina objektīvā statistika. Sešus gadus atpakaļ Latvijā latviešu skolās vai, pareizāk sakot, skolās ar latviešu mācībvalodu mācījās 51,8% skolas vecuma bērnu. Īstenībā cipari varēja būt nedaudz citādāki, apmēram 50 pret 50, jo tanī laikā krievu mācībvalodas plūsmā nebija 12. klases. Šogad, šajā mācību gadā, pirmajās klasēs 66,5% bērnu mācās latviešu mācībvalodas plūsmā. Tātad lēciens šajos dažos gados ir bijis ārkārtīgi liels. Pat tajās apdzīvotajās vietās, pilsētās un rajonos, kur ir izteikts cittautiešu pārsvars skaita ziņā, dati ir pavisam citādi, nekā tie bija gadus sešus atpakaļ. Piemēram, Liepājā šogad pirmajās klasēs 688 bērni sāka mācīties latviešu plūsmā, 635 - krievu valodas plūsmā. Jūrmalā attiecīgi 418 un 344, Ventspilī - 326 un 316, Krāslavas rajonā, pat Krāslavas rajonā, attiecīgi 302 pret 269, Daugavpils rajonā - 326 pret 314. Jā, es atzīstu, ka sarežģītās, pirmkārt, ekonomiskās situācijas dēļ dabiskais pieaugums Latvijā kopumā ir ar mīnusa zīmi. Diemžēl. Bet tomēr atsevišķi skaitļi vieš zināmu optimismu man kā latvietim, jo, piemēram, tādā pilsētā kā Liepājā, kur iedzīvotāju vidū latviešu ir tikai aptuveni 40%, pagājušajā gadā, ja mēs rēķinām dzimušos pēc mātes tautības, latviešu mātēm dzima attiecīgi 535 bērni pret 416 cittautiešiem. Jūrmalā šis rādītājs arī ir stipri līdzīgs, un stipri līdzīgas tendences ir vērojamas visā Latvijā. Ko tas liecina? Ka neatkarīgā Latvijas valsts un arī neatkarīgās Latvijas parlamenta un valdības līdzšinējā politika tomēr ir radījusi labvēlīgākus apstākļus, nesalīdzināmi labvēlīgākus apstākļus latviešu nācijas izdzīvošanai un Latvijas kā vienkopienas valsts pastāvēšanai nākotnē. Jā! Pavērsiens ir noticis. Tā ir realitāte! Bet es gribu apgalvot, ka tomēr šis pavērsiens vēl nav pietiekami stabils. Vēl 1994. gadā tikai 67% Krāslavas rajona skolas vecuma latviešu bērnu mācījās skolās ar latviešu mācībvalodu. Es vēlreiz atkārtoju - tikai 67% latviešu bērnu mācījās skolās ar latviešu mācībvalodu. Vēl šur tur Latgalē atsevišķos pagastos nav atjaunotas mazās latviešu skolas, un arī tur latviešu bērni bieži vien attāluma dēļ, transporta nenodrošinātības dēļ ir spiesti iet skolās, kurās mācībvaloda nav latviešu valoda. Un tāpēc šajā sakarībā es tiešām brīnos par to, ka mūsu masu informācijas līdzekļi praktiski neveltīja uzmanību Čevera kunga izteikumam jau, var teikt, pirmajā Nacionālā izlīguma pasludinātā bloka sēdē par to - un tas tā bija - ka, lūk, Latgalē būtu vajadzīgs iecelt kādus krievu tautības cilvēkus, lai pārraudzītu situāciju šajā reģionā. Es precīzi neatceros šo izteikuma formu, bet tā doma tāda bija. Es domāju, ka Latgalē, kur tiešām ļoti daudz cilvēku, it īpaši tie, kas dzīvo jauktajās ģimenēs, vēl mēģina orientēties vai nu uz latviskā pusi, vai tomēr ne, un šajā sakarībā es gribētu teikt, ka šāds izteiciens atstāj ārkārtīgi smagu psiholoģisku iespaidu uz attiecīgajā reģionā dzīvojošajiem. Jo tiešām, neskatoties uz visiem tiem optimistiskajiem cipariem, ko es te saucu, Latgalē situācija tieši šajā ziņā joprojām ir ārkārtīgi smaga. Septiņi iespējamie valdības ministri pārstāv partiju "Tautas kustība "Latvijai"", kuras vadītājs diemžēl neprot latviešu valodu. Un šeit es gribētu atgādināt to izteikumu, ko es sākumā teicu un ko, starp citu, es arī publiski esmu dzirdējis no viena otra Nacionālo izlīguma bloku pārstāvoša deputātu, ka nav jau tik svarīgi, kādā valodā es runāju, galvenais jau, ka tik labs cilvēks. Es ļoti labi atceros, ka šis sauklis Interfrontes mītiņos piecus gadus atpakaļ bija viens no populārākajiem. Tas tika rakstīts transparentos un tā tālāk. Arī tas, ka Tautas saskaņas partija aicina uz to, lai pašvaldību vēlēšanās varētu piedalīties visi Latvijā dzīvojošie, attiecīgo vecumu sasniegušie ne tikai pilsoņi, un, ņemot vērā to, ka, piemēram, izglītības iestādes šobrīd pēc pastāvošās likumdošanas atver pašvaldība un pašvaldība arī lemj par izglītības iestāžu slēgšanu, es negribētu arī šobrīd vainot Daugavpils vadību, ka tā gatavojas nefinansēt vairs no pašvaldības līdzekļiem Daugavpils mākslas skolu jeb tā saukto Saules skolu, kura dažus gadus atpakaļ tika atvērta un kurā mācības notiek latviešu valodā, un ir tieši šobrīd atsūtījusi uz Saeimu lūgumu, lai valsts pārņemtu šo skolu savā finansējumā - tātad no lielā budžeta. Es pieļauju iespēju, ka Daugavpils vadībai ir objektīvas grūtības, bet tanī pašā laikā ir interesanti, ka šī vēstule ir tapusi tieši šobrīd - pēc 5. Saeimas vēlēšanām, jo budžetu jau faktiski sāka stādīt stipri ātrāk - vēl iepriekšējās Saeimas laikā, iepriekšējās un arī tagadējās valdības laikā. Man ir ļoti labs kontakts ar Valodas inspekciju un ar daudziem valodu inspektoriem personīgi, un diemžēl vismaz viņi tā apgalvo un to, starp citu, es arī šur tur esmu izjutis uz savas ādas, ka tieši pēdējā laikā, pēc Saeimas vēlēšanām, cittautiešu attieksme pret valodu, pret valsts valodu ir nedaudz mainījusies un uz slikto pusi. Protams, var apgalvot, ka tas ir subjektīvi, bet vismaz tādu informāciju man sniedz Valodas inspekcija. Es biju vienā nelielā Kurzemes mazpilsētā - Saldū, un tur arī ir interesanti. Tā ir ļoti latviska pilsēta. Tur ir neliela krievu vidusskoliņa, un interesanti, ka burtiski līdz pēdējam laikam krievu skolotāji ļoti centās runāt ar saviem latviešu kolēģiem, kuri arī diezgan daudz strādā šajā skolā, latviešu valodā, bet diemžēl pēdējā laikā attieksme ir mainījusies un, manā izpratnē, ne uz labo pusi. Vēl mani dara uzmanīgu tas fakts, ka Nacionālā izlīguma bloka iespējamā valdība tomēr kā realitāte balstās uz Sociālistiskās partijas balsīm, kura faktiski, un to neviens nevar noliegt, ir sava laika frakcijas "Līdztiesība" mantiniece un Interfrontes mantiniece. Tā tas, es domāju ir, to neviens nenoliegs, ka savā laikā manis minētā frakcija Augstākajā padomē, kā arī attiecīgā organizācija gan balsoja, gan arī publiski iestājās pret Latvijas neatkarību. Tanī pašā laikā es pieļauju iespēju, ka šo valdību apstiprinās, un es nekādā gadījumā, negribu to, lai Saeima nonāktu dziļā konfrontācijā, un es gadījumā, ja šo valdību apstiprinās, protams, aicinu visas Saeimas frakcijas darboties konstruktīvi un darboties tā, lai Latvijas valsts kļūtu stiprāka un lai mēs savā attīstībā ietu tikai uz priekšu. Un es pieļauju iespēju, ka tās manas bažas, ko es šeit mēģināju izklāstīt ar faktiem, nav pamatotas. Bet es no savas puses noteikti apsolu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurā - nu tā tas ir sagadījies - pārsvarā ir Nacionālā bloka un "Latvijas ceļa" deputāti, ka mūsu komisija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu likumdošanas pēctecību dzelžainā virzienā uz vienkopienas valsti. Paldies par uzmanību! (No zāles deputāts M. Gailis: "Teicami.") (No zāles deputāts A. Kiršteins: "Vai nav priekšlikumu?")".
• 1995_12_07-seq135 language "lv".
• 1995_12_07-seq135 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 1995_12_07-seq135 mentions Q822919.
• 1995_12_07-seq135 mentions Q16350881.
• 1995_12_07-seq135 mentions Q211.
• 1995_12_07-seq135 mentions Q80021.
• 1995_12_07-seq135 mentions Q5244326.
• 1995_12_07-seq135 mentions Q2385994.
• 1995_12_07-seq135 mentions Q170972.
• 1995_12_07-seq135 mentions Q2337323.
• 1995_12_07-seq135 mentions Q710198.
• 1995_12_07-seq135 mentions Q182488.
• 1995_12_07-seq135 mentions Q4536526.