Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_12_07-seq127> ?p ?o. }

• 1995_12_07-seq127 type Speech.
• 1995_12_07-seq127 number "127".
• 1995_12_07-seq127 date "1995-12-07".
• 1995_12_07-seq127 isPartOf 1995_12_07.
• 1995_12_07-seq127 spokenAs 77.
• 1995_12_07-seq127 spokenText "Labdien, godājamais Valsts prezident, Saeimas Prezidij un cienījamā Saeima! Ne katru dienu šajā ēkā ir bijušas runas par tik svarīgu jautājumu kā par valdības sastādīšanu, un, protams, ka, ja reiz ir pienācis šis brīdis, kad mēs balsosim par to, kādai būt Latvijas valsts izpildvarai un tai varai, kas nodarbosies arī ar lielāko daļu no likumprojektu sagatavošanas, tad nevar klusēt, un, protams, vislabāk būtu runāt katram tikai par to sfēru, kuru viņš vislabāk pārvalda vai zina, un es esmu šajā Deklarācijas, valdības sastādīšanas sakarā izvēlējies šodien savu sarunas tēmu par izglītību. Klausoties Čevera kunga uzstāšanos, dzirdēju - viņš pieminēja to, ka liela vieta šajā Deklarācijā ir atvēlēta kultūrai, izglītībai un zinātnei. Es ļoti rūpīgi izlasīju šo sadaļu, mēģināju atrast kopsakarības arī ar citām šīs Deklarācijas sadaļām, un mani pirmie secinājumi šobrīd, kad jāspriež ir tikai par vārdiem, bet nevar vēl spriest par darbiem, ir šādi. Ja runājam par profesionāļu valdību, tad laikam ir jāmaina terminoloģija un jāsāk apgalvot, ka par profesionāļu valdībām sauc tādas valdības, kurās ir vismaz četri bijušie ministri. Jautājums: vai šīs Deklarācijas rakstītāji vismaz Izglītības sadaļā ir rēķinājušies ar to, ka Latvija jau vairākus gadus ir neatkarīga un ir sākusi veidot un nostiprinājusi savu likumdošanas bāzi, un jebkura lieta šajā valstī ir saistīta ne tikai ar cilvēku kādu personīgo iegribu, bet arī ar esošo, spēkā esošo, likumdošanu? Izlasot šo sadaļu par izglītību, jāsecina, ka nevar runāt šobrīd par to, ka šī valdība gatavotos turpināt iesāktās reformas, drīzāk varētu runāt par to, ka šī valdība ir sadomājusi veikt dažas kontrreformas, tātad atgriezties atpakaļ pie tā, ko mēs esam sekmīgi iepriekšējos gados likvidējuši vai no kā esam atteikušies, un mēģinās to atjaunot. Es ilustrēšu to ar dažiem piemēriem, lai šis manis teiktais apgalvojums neliktos vieglprātīgs. Sadaļā par pašvaldībām ir tāda priekšpēdējā rindkopa, ka valdība rūpēsies, "lai pastiprinātu pašvaldību atbildību izglītības, veselības un sociālās palīdzības funkciju realizācijā" - un tā tālāk. Tur ir dažādi normatīvi, kas būs... Bet tajā pašā laikā nākamajā lappusē Kultūras, izglītības un zinātnes sadaļa apgalvo, ka valdība nevis gatavojas pastiprināt šo pašvaldību atbildību un patstāvību, bet gatavojas to ierobežot. Nu, piemēram, tajā pašā sadaļā, sadaļā par izglītību, attiecībā uz mācību grāmatu iegādi parādās tāds jēdziens, kurš šobrīd nepastāv vispār nevienā likumdošanas aktā, bet kurš bija padomju laikos, tas ir - bezmaksas mācību grāmatas. Un sanāk, ka šī valdība gatavojas pamatskolu bibliotēkas atkal sākt apgādāt ar grāmatām, kā tas bija kādreizējos laikos, kad pastāvēja starpskolu bibliotēku kolektors. Tā ir tīra pašvaldību funkcija - nodrošināt skolas ar mācību grāmatām. Valdība gatavojas šeit jaukties iekšā. Tālāk. "Sadarbībā ar pašvaldībām valdība nodrošinās ar sabiedrisko transportu no skolām attālu dzīvojošos bērnus, it īpaši pamatskolas vecumā". Cik ir zināms, valdībai nav autobusu parku, kurus viņa varētu kaut kādā veidā piedāvāt rajonu pašvaldībām vai pagastiem, kas varētu nodarboties ar skolēnu pārvadāšanu. Liekas, ka šīs Deklarācijas sastādītāji nav lasījuši tos noteikumus, kurus Ministru kabinets ir izstrādājis un kuri paredz kārtību, kādā veidā skolēniem tiek finansēta viņu pārvietošanās no dzīvesvietas uz skolu. Šādas lietas varētu turpināt vēl uzskaitīt, tādas ir gandrīz katrā rindkopā, varētu "vilkt ārā" tās un mēģināt šeit analizēt, bet šī terminoloģija, kura ir lietota, dažos gadījumos pat liedz iespēju analizēt šo Izglītības sadaļu. Nu, piemēram, šāds teikums: sevišķa uzmanība tiks veltīta mazo lauku skolu atbalstam. Juridiski tāds jēdziens kā "mazā lauku skola" vispār nepastāv. Ir trīs veidu skolas - ir valsts, pašvaldību un privātās skolas. Par ko šeit īsti ir runa - kādas skolas tiks uzskatītas par mazākām un kādas netiks uzskatītas? Tālāk. Obligāti tiks iekļauti kultūrizglītojošie mācību priekšmeti, kuru apguve veido katras nācijas identitāti. Tātad secinājums viens - ka nevis cilvēki veido šo identitāti savā darba procesā, bet ar to nodarbosies tagad mācību priekšmeti, kuri būs piedevām arī obligāti. Šobrīd nekas netraucēs skolās mācīt visdažādākos mācību priekšmetus, ja ir apstiprinātas attiecīgas mācību programmas un attiecīgā pašvaldība var... vai nu valsts apmaksājamo stundu skaitā, vai pašvaldība no saviem līdzekļiem piešķir naudu, lai varētu mācīt to skolā, ja tāda ir vecāku griba un vēlēšanās. Tālāk - ļoti interesants termins, tas ir pēdējā rindkopā šajā Izglītības sadaļā, kur ir runa par fizisko kultūru un sportu: "Tiks izveidota demokrātiska sporta attīstības sistēma..." Tātad līdz šim ir bijusi nedemokrātiska sporta attīstības sistēma un vispār uz sportu tiek attiecināts šis apgalvojums, ka tas var būt demokrātisks. Ir sajaukta vārdu kārtība, par to autori nav īpaši domājuši, bet pilnīgi mainās jēga un doma. Tālāk. Šī skolu tīkla optimizācija - tas ir process, kurš jau ir sācies, bet šī valdība gatavojas to uzsākt par jaunu vai arī atteikties no šīs jau iesāktās reformas. Tālāk. Izglītības, zinātnes, sporta iestāžu likvidēšana, īpašu uzmanību pievēršot atkal mazajām lauku skolām. Ko nozīmē šie apgalvojumi par optimizāciju un nepieļautu jeb nepamatotu izglītības, zinātnes, kultūras un sporta iestāžu likvidēšanu? Tā ir atkal jaukšanās iekšā pašvaldību kompetencē. Jā, protams, var apgalvot, ka varbūt Latgales pusē, teiksim, iejaukšanās šobrīd tiek prasīta dažādos veidos, dažādās programmās, un tajā skaitā varbūt arī jebkuras skolas, kurā ir latvieši un latviešu valodā notiek mācības, uzturēšana, atbalstīšana, vēršana vaļā kā populistisks mērķis... Tajā pašā laikā šī optimizācija, kura jau šobrīd ir sākusies, liecina, ka Latvijā, varbūt Kurzemes pusē, Vidzemē, ir skolas, kuras vienkārši nav iespējams vairs uzturēt, varbūt par katru cenu skolēnu noturēšana kādā skolā ir taisni kaitnieciska. Varbūt šos līdzekļus skolas uzturēšanai piešķirt šā autotransporta iegādei un biļešu apmaksai, lai aizvestu bērnus uz labāku skolu, ir daudz racionālāk un izdevīg��k. Protams, skatoties uz šo Deklarācijas sadaļu, acis nevilšus meklēja arī atbildi - nu kurš tad būs tas cilvēks, kas nodarbosies ar šīs Deklarācijas realizēšanu? Un mani pārsteidz, protams, tāpat kā daudzus izglītības darbiniekus, kuri vēl vakar zvanīja pēc attiecīgā televīzijas paziņojuma un prasīja: kas tas ir par cilvēku? Un es nevarēju atbildēt, kaut gan izglītības pārvaldes sfērā daudz esmu apgrozījies un saticis ļoti daudzus cilvēkus. Nezināms cilvēks nāk, un vienīgā iespēja varbūt nedaudz ar viņu iepazīties... Nu, mēs visi diez vai esam lasījuši viņa zinātniskos darbus par smilšu ērkšķu audzēšanu, tas varbūt būtu par daudz prasīts, lai mēs visi būtu to izstudējuši, bet avīzē "Izglītība un Kultūra" ir intervija šodien ar šo cilvēku, ar Lapas kungu, un mani pārsteidz tas, ka viņš tur apgalvo, ka šobrīd mūsu komisijā esošais jaunais Izglītības likums ir Tautas kustības "Latvijai" sagatavots dokuments, kaut gan pie mums tas tika parādīts ar attiecīgu atzīmi, ka to ir iesniegusi valdība, un, cik es zinu no sava darba pieredzes, ar to nodarbojas Izglītības ministrija, nevis Lapas kungs, kā viņš apgalvo šajā intervijā. Tālāk - vēl viens interesants apgalvojums, kas liecina par šā cilvēka nekompetenci šobrīd. Viņš var mierīgi apgalvot, ka nepastāv nekādas izglītības koncepcijas valstī. Tātad viņš tās vienkārši nav lasījis. Nu, un tāds sīkums, ka viņš taisās ar izglītības ministru parunāties kaut kad, tad, kad viņam varbūt būs laiks un būs vēlēšanās, un nevis pirms šā svarīgā darba uzņemšanās. Un godīgi sakot... lai neapvainojas varbūt Lapas kungs, jo man liekas - ja piemēram, vajadzēja pameklēt šajā kustībā kādu labāku kandidātu šā ministra amatam, tad man liekas, ka varbūt Liepas kungs bija daudz labāks un daudz pazīstamāks cilvēks. Bet man likās, ka vienkārši Kostandas kungs ir nolēmis tikt vaļā no sava palīga un tāpēc ir piedāvājis viņam šādu iespēju ar godu aiziet, iekļūstot šajā ministra krēslā. Vēl viena lieta, kas mani uztrauc, un tas droši vien saistās arī ar iepriekš dzirdētajām politiskajām nostādnēm, kuras kritizēja šeit iepriekšējie runātāji. Šīs mazās lauku skolas, protams, ir emocionāli simpātiska lieta, un tā populistiski daudz kur skan, bet daudz uztraucošāks ir šis jautājums, kurš parādās vienā no punktiem, ka jāuzlabo darbs arodizglītības jomā, kas pats par sevi, protams, ir vajadzīga lieta, bet valdība, izrādās, nodarbosies ar skolu reklamēšanu un parādīs to īpatnības, iesaistīs jauno speciālistu izglītošanā iespējamos darba devējus. Tātad valdība ar to nodarbosies, nevis darba devēji meklēs sev izglītotus darbiniekus. Un ir šī tendence vēl arvien saglabājusies, ka... lūk, šī valdība domās par to, kā turpināt senu padomju tradīciju - veidot strādnieku un zemnieku valsti. Šodien esošā valdība vai aizejošā valdība par prioritāti ir izvirzījusi valsts ģimnāziju tīkla izveidošanu. Tātad - mācību iestādes skolēniem, kas studēs augstskolās, kas būs tas inteliģences un intelekta zieds jau tuvākajā nākotnē. Bet tā vietā, lai varētu turpināt šo reformu, mēs sāksim nodarboties ar strādniecības un zemniecības problēmu risināšanu, šajā izglītībā nedomājot varbūt par valsti kopumā un nesaistot to ar tautsaimniecības attīstību un visām citām ar to saistītajām lietām. Šādas nianses droši vien varētu arī citi speciālisti atrast šajā tekstā ļoti daudzas un par visām tām varētu runāt, un, protams, būtu daudz interesantāk runāt ar tiem cilvēkiem, kas ir gatavojuši šo programmu, šo Deklarāciju, tādā diskusijas veidā, jo es saprotu ļoti labi, ka šobrīd atbildes es nesagaidīšu. Bet bažas ir katrā ziņā lielas. Ja nāk pie varas cilvēki, kas taisās izglītības sfērā kaut ko vērst atpakaļ un atteikties no tā, kas ir sasniegts, un ja nevar ieraudzīt šajā dokumentā šo reformu virzību tālāk uz priekšu, tad tas ir ļoti nožēlojami. Un lai piedod varbūt Lapas kungs un lai piedod arī Kostandas kungs un viņa partija, bet es būšu spiests balsot "pret"! Paldies par uzmanību.".
• 1995_12_07-seq127 language "lv".
• 1995_12_07-seq127 speaker Andris_Tomasuns-1958.
• 1995_12_07-seq127 mentions Q822919.
• 1995_12_07-seq127 mentions Q211.
• 1995_12_07-seq127 mentions Q4459436.
• 1995_12_07-seq127 mentions Q3498695.
• 1995_12_07-seq127 mentions Q11989566.