Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_12_07-seq113> ?p ?o. }

• 1995_12_07-seq113 type Speech.
• 1995_12_07-seq113 number "113".
• 1995_12_07-seq113 date "1995-12-07".
• 1995_12_07-seq113 isPartOf 1995_12_07.
• 1995_12_07-seq113 spokenAs 46.
• 1995_12_07-seq113 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Vismazāk savā runā es vēlētos kādu personiski aizvainot, tomēr, tā kā vienīgi muļķiem ir privilēģija runāt patiesību, nevienu neapvainojot, jau iepriekš vēlos atvainoties tiem, kuri, iespējams, apvainosies. Tā kā par personālijām acīmredzot runās citi kolēģi, es vairāk vēlos analizēt tos principus, pēc kuriem Ministru kabinets tiek veidots. Deklarācijas iesniedzēji proponē profesionālisma principu kā pamatprincipu Ministru kabineta, ministru kandidātu izvēlē. Gaidīju, ka Čevera kungs uzstāsies un teiks, ka tikai ir vēlējies veidot profesionāļu valdību, bet līdzšinējie politiskie līgumi, dotie solījumi koalīcijas partneriem viņam lika no šīs domas atteikties, atstājot atbildību par kandidātu profesionālo varēšanu izvirzītāju pašu ziņā. Tā kā Čevera kungs pastāv uz to, ka viņa Kabinets ir veidots no profesionāļiem, vēlos oponēt. Patiesībā, manuprāt, šis piedāvātais Ministru kabineta sastāvs diskreditē pašu profesionāla Ministru kabineta ideju un ir veidots kā tīri politisks Ministru kabinets, kas sastāvētu no politiķiem. Pie kam par daudziem no šiem politiķiem par viņu profesionālo varēšanu ir šaubas. Tas, ka Čevera kungam kā premjera kandidātam nav izdevies ietekmēt personāliju izvēles procesu tieši šajā profesionālisma virzienā, liecina, ka viņš ir tikai kompromisa figūra šajā valdībā, nevis viennozīmīgs tās līderis, jo nav spējis panākt, lai koalīcijas partneri šo viņa profesionālā Ministru kabineta ideju akceptētu. Tas, ka Čevera kungam nav izdevies no valdības sastāva svītrot tos kandidātus, par kuru profesionālo varēšanu ir vislielākās šaubas, liecina, ka šis kompromiss veidojies nevis politiskā dialogā, bet gan koalīcijas partneriem runājot vienam ar otru ultimatīvi. Tādējādi tie nav varējuši vienoties un pārvarēt šīs iekšējās pretrunas, lai veidotu plašāku, varavīksnes tipa koalīciju, kura varētu nodrošināt politisko stabilitāti ilgstošā laika posmā. Čevera kungs, es jums atklāti vēlos teikt - ja jūsu mērķis jebkad ir bijis mazināt politisko spriedzi, tad labākais veids, kā jūs to varējāt izdarīt, būtu nevis piedāvāt Nacionālajam blokam "bezdurvju" valdības modeli, bet gan nomainot Saulīša un Kostandas uzvārdus valdībā ar citiem. Tāpat arī, ja jūs patiešām uzskatāt sociālo politiku par sava veidotā Ministru kabineta prioritāti, tad jūs būtu izvēlējies citus kandidātus šim ministra amatam. Tā ka šobrīd pastāv liels risks izveidot maksimāli politizētu Ministru kabinetu, par ko liecina kaut vai tas fakts, ka 10 no 12 lielajiem ministriem ir arī Saeimas deputāti vienlaicīgi un ka nav skaidri šobrīd Deklarācijā atzīts šīs varas dalīšanas princips, nav skaidri arī norādīts tas, ka šie Saeimas deputāti atkāpsies ievēlēšanas gadījumā no ministru amatiem. Arī tas, ka jau šobrīd ministrijās profesionāli ierēdņi runā atklāti par to, ka, iespējams, būs nepieciešams mainīt darbavietu un atteikties no civildienesta. Tas viss ir tik liels drauds un mani uztrauc, ka es uzskatu par nepieciešamu runāt arī plašāk - par Deklarāciju kopumā. Protams, ļoti interesants ir tas pamatprincips, kas ir izveidots šajā Deklarācijā, ņemts par pamatu, proti, solīt visu, visiem un uzreiz, nerēķinoties ar tām iespējām, ko valdība varēs izmantot savā valdības darbā. Tam, manuprāt, ir divi izskaidrojumi: vai nu Deklarācijas veidotāji nav iepazinušies, vai arī nepareizi ir novērtējuši situāciju valstī un tādējādi, solīdami to, ko valdība nemaz nespēj izpildīt, māna paši sevi, vai arī dara to apzināti un tādējādi māna citus. Citiem vārdiem sakot, ir negodīgi, jo melo cilvēkiem, rada iedzīvotājos nepamatotas ilūzijas, zinot, ka šā brīnuma gaidīšana neizbēgami beigsies ar vilšanos. Tāpat jāsecina, ka Deklarācijas veidotājiem trūkst arī ne tikvien realitātes izjūtas, bet arī spējas pieņemt nepopulārus lēmumus, kas, manuprāt, tieši ir šī profesionalitātes mēraukla. Vēlos arī runāt par atsevišķām Deklarācijas detaļām. Patiesībā Deklarācija nesatur nekādu skaitlisku informāciju, skaitļus, procentus, ko varētu izmantot par atskaites punktu plašākai analīzei. Deklarācijā trūkst pat elementāru kontroles skaitļu par valdības iecerēto makroekonomisko attīstību. Deklarācija neatspoguļo nedz inflācijas mērķi, nedz iecerēto valsts ārējā parāda līmeni, ar nodokļiem apliekamo naudas masu, ekonomiskā pieauguma tempus, nerunājot nemaz par tādām niansēm kā valsts investīciju politika. Tāpat arī Deklarācijā diezgan abstrakti ir runāts par budžeta deficītu. Pats interesantākais ir tas, ka Deklarācijā ir fiksēti arī ļoti mazi termiņi, kuros tas vai cits iecerētais darbs veicams. Pieņemu, ka Čevera kungs nav varējis vienoties ar Zīgerista kungu par to, cik ilgi viņam īsti būs jāvalda. Vienu brīdi Zīgerista kungs minēja, ka šis valdīšanas termiņš varētu būt 10 gadi. Varbūt šīs domas šobrīd ir mainījušās, varbūt tas ir iemesls, kāpēc Deklarācijai ir tik mazi termiņi. Tādēļ varu izteikt vienīgi dažas pārdomas par dažiem, manuprāt, definētiem principiem šajā Deklarācijā. Deklarācijā populistiski tiek runāts par steidzamības nepieciešamību - steidzami apturēt Latvijas rūpniecības sabrukumu, bet tajā pašā laikā nekas nav teikts par to nerentablo uzņēmumu nākotni, kuri jau šobrīd ir parādā milzīgas summas valsts budžetam, kas notiks ar viņiem nākotnē. Deklarācijā tiek uzsvērts valdības ekonomijas princips, proti, valsts līdzekļu taupīšanas princips. Vienlaicīgi es vēlētos, lai šeit, kurš runās no valdības veidotāju puses, varbūt paskaidrotu plašāk, ko nozīmē - vienlaicīgi taupīt valsts līdzekļus un palielināt valdību, vienlaicīgi samazināt ierēdņu skaitu un tajā pašā laikā veidot jaunas ministrijas, ko šī Deklarācija paredz. Pie kam arī tās citas pozīcijas, kur šī valdība cer ietaupīt līdzekļus, ir visnotaļ apšaubāmas. Piemēram, tā cer ietaupīt līdzekļus uz vēstniecību izdevumu rēķina, iespējams, dažas no tām pat slēdzot, tādējādi graujot, nevis attīstot pastāvošo ārējo diplomātisko infrastruktūru. Es apšaubu tādā gadījumā Jurkāna kunga varēšanu nodrošināt aktīvu diplomātisko darbību, vienlaicīgi, pretēji Deklarācijas mērķiem, nepaplašinot Latvijas pārstāvniecību tīklu pasaulē. Interesanti, bet pilnīgi nepieņemami tiek interpretēta arī valsts drošības koncepcija šajā Deklarācijā, kura paredz, ka pirms iestāšanās NATO būtu nepieciešams iegūt drošības garantijas no Krievijas divpusēju līgumu veidā. Faktiski, zinot, ka Latvijas mērķis ir kļūt par NATO locekli, šādu tēzi var izskaidrot vienīgi vai nu ar autoru neuzticēšanos NATO militārajam potenciālam, vai arī tā atspoguļo Deklarācijas veidotāju viedokli, ka Krievija varētu kļūt par NATO valsti, pirms par tādu kļūst Latvija. Doma, ka Krievija varētu kļūt par drošības garantu Latvijai, pati par sevi ir interesanta, bet nav nopietna. Tāpēc šeit būtu nepieciešams precizēt, par kādām drošības garantijām ir runa, zinot, ka Krievija pati par sevi ir galvenais nestabilitātes faktors šajā reģionā. Iespējams, ka šeit tiek domāts par tiem drošības garantēšanas piedāvājumiem, kurus laiku pa laikam presē izsaka Krievijas politisko partiju līderi, konkrēti komunistu līderis Zjuganovs, kurš vairākkārt mums ir solījis šo drošību, sacīdams: nāciet pie mums pulciņā, tad jūs būsit drošībā! Neskaidras ir arī citas lietas. Piemēram, tas, kā valdība nodrošinās, lai privatizācijas gaitā valsts monopolus neaizstātu privātie monopoli, īpaši, ja runa ir par dabiskajiem monopoliem. Var būt, ka valdība domā tos sadalīt un privatizēt atsevišķi pa daļām. To es nevēlos šeit tālāk komentēt, bet vēl ir jautājums, kāds būs sociālo reformu liktenis, ja Deklarācijas autori vairākumā gadījumu balstās uz padomju laikam raksturīgajām sociālās nodrošināšanas metodēm, nevis sociālās apdrošināšanas principiem, kas ir mūsu sociālās reformas pamatā. Nepārtraukti runā par darba stāžu, nevis par apdrošināšanas iemaksām. Visneskaidrākais šajā Deklarācijā un mūsu valsts nākotnē ir tas, kā šie koalīcijas partneri spēs vienoties uz šādas Deklarācijas pamata par budžeta finansētajām prioritātēm. Manuprāt, līdzīgi kā Krilova fabulā, kur līdaka, gulbis un vēzis katrs velk uz savu pusi ratus un tomēr tie nekust ne no vietas, arī Nacionālā izlīguma bloka partneri rezultātā katrs jau tā plāno budžeta "segu" vilks savu interešu virzienā, un, tā kā visu intereses apmierināt nebūs iespējams, aktualizēsies jautājums par jaunas, plašākas valdības veidošanu. Nobeigumā es aicinu neatbalstīt šo valdību, tādējādi radot pamatu stabilas un plašas valdības koalīcijas izveidošanai, kurā iesaistītos arī Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales demokrātiskās partijas frakcija. Bet pretējā gadījumā, ja šo valdību apstiprinās Saeima, vēlu veiksmes Deklarācijas īstenošanā. Paldies!".
• 1995_12_07-seq113 language "lv".
• 1995_12_07-seq113 speaker Maris_Vitols-1972.
• 1995_12_07-seq113 mentions Q822919.
• 1995_12_07-seq113 mentions Q211.
• 1995_12_07-seq113 mentions Q159.
• 1995_12_07-seq113 mentions Q7184.