Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_12_07-seq111> ?p ?o. }

• 1995_12_07-seq111 type Speech.
• 1995_12_07-seq111 number "111".
• 1995_12_07-seq111 date "1995-12-07".
• 1995_12_07-seq111 isPartOf 1995_12_07.
• 1995_12_07-seq111 spokenAs 38.
• 1995_12_07-seq111 spokenText "Jūsu Ekselence Valsts prezidenta kungs! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Es stāvu šobrīd jūsu priekšā, šajā augstajā tribīnē, kā to politisko spēku pārstāvis, kam simtiem tūkstošu vēlētāju ir uzticējuši līdzatbildību par valsti. Es esmu pilnvarots paziņot, ka manis pārstāvētais Nacionālā izlīguma bloks ir gatavs uzņemties šo atbildību, respektīvi, ir gatavs darbam valsts un sabiedrības labā. Man gribētos īpaši uzsvērt šo vārdu - darbs. Mūsu valodnieki jau sen ir atklājuši, ka šis vārds ir visbiežāk lietotais latviešu valodā, taču pēdējā laikā tā jēga un nozīme ir stipri degradēta. Daudzi vairs netic, ka tieši darbs var nodrošināt cilvēkam materiālo labklājību, apkārtējo cieņu un dzīves piepildījuma izjūtu. Kāpēc gan tā? Rit sestais atjaunotās neatkarības gads, taču jautājums par to, kālab mums vajadzīga sava valsts, joprojām nav atbildēts. Nedz ekonomikas, nedz demogrāfijas, nedz kultūras jomā. Kāda nākotne sagaida mūs visus pēc gada, trim, desmit vai piecdesmit gadiem? Kādus mērķus sev izvirza valsts vara un pārvalde un ar kādiem līdzekļiem šie mērķi ir panākami? Kāda ir cilvēka loma, kādas iespējas viņam tiek dotas, kāda ir politiķu attieksme pret viņu? Nacionālā izlīguma bloks skaidri deklarē savu apņēmību meklēt kopsakaru starp katra konkrēta cilvēka, sabiedrības un visas tautas interesēm. Tikai tā var atjaunot cilvēku ticību paša personīgajām spējām, paša darbam. Tikai šāds - maksimāli plašs - redzes leņķis ļaus īstenot politiku, kas stāv pāri atsevišķu personu vai grupu ambīcijām. Tikai šāda principiāla pieeja dos iespēju pārvarēt līdzšinējo orientāciju uz īslaicīgu efektu, dzīšanos pēc tūlītēja izdevīguma, upurējot Latvijas stratēģiskās kvalitātes, tostarp - cilvēku ticību sev un savai valstij. Mēs atklāti atzīstam, ka Latvijā valda dziļa ekonomiskā un arī morālā krīze. Gandrīz pilnībā tiek ignorēts Latvijas intelektuālais un ražošanas potenciāls; cilvēka spējas, labā griba un godaprāts netiek pienācīgi izmantots, atalgots un virzīts kopējo interešu īstenošanai. Protams, fundamentālas izmaiņas cilvēku apziņā nav iespējams panākt īsā laikā, taču to panākšanai nepieciešams radikāli pārskatīt attieksmi pret tām vērtībām, kas padara cilvēku par personību un sabiedrību - par tautu. Tieši šīs vērtības ir galvenais mūsu valsts īpašums. Tieši tāpēc, lai liktu to lietā, mums ir nepieciešama stabila ekonomika, lauksaimniecība, valsts drošība, cīņa ar noziedzību un noteiktas sociālās garantijas. Taču vispirms ir jāatjauno uzticība valsts varai un pārvaldei, jāīsteno reālistisks politiskais kurss iedzīvotāju vairākuma interesēs. Šos uzdevumus spēs veikt tikai profesionāļu valdība. Katra cilvēka labklājība ir galvenais valsts atbildības un attīstības mērs, un valdībai jārīkojas lietišķi, bez sava darba vienpusīgas ideoloģizācijas vai politizācijas, ieturot noteiktu kursu uz demogrāfisko un kultūras uzplaukumu, uz integrāciju Eiropas politiskajās un ekonomiskajās struktūrās. Mēs gribam strādāt un īstenot to cilvēku gribu, kas tic Latvijas nākotnei un ir gatavi strādāt sevis, savas ģimenes un savas valsts labā. Līdzšinējās valsts un tautsaimniecības reformās mēs redzam pamatu turpmākai valsts attīstībai, tādējādi nodrošinot varas pēctecību. Valdība pieliks visas pūles, lai panāktu reformu nepilnību un pretrunu novēršanu. Latvijā jānostiprina demokrātija. Lai sekmētu tālāku sadarbību ar visām civilizētām valstīm pasaulē, jāveido demokrātiskās tradīcijas. Cienījamās dāmas! Godājamie kungi! Jūsu rīcībā patlaban atrodas Nacionālā izlīguma bloka Deklarācija par valdības darbu. Tā nosaka būtiskākos virzienus, kā izvest valsti no krīzes, kā saglabāt un nostiprināt politisko stabilitāti un pakāpeniski uzlabot ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīves apstākļus. Deklarācija vienlaikus ieskicē arī valsts attīstības turpmākās perspektīvas. Domājams, nav nepieciešams to papildus lasīt priekšā no šīs tribīnes, taču daži aspekti te šķiet īpašas akcentēšanas vērti. Nav nejaušība, ka Deklarācija iesākas ar sadaļu par sociālajām problēmām, jo patiesi - saimnieciskās politikas uzdevums ir nodrošināt mūsu valstī labāku dzīvi visiem. Tieši sociālo apstākļu uzlabošana ir tautsaimniecības attīstības mērķis un jebkuras valdības darba kritērijs. Latvijas ekonomiskā un sociālā attīstība jābalsta brīvā tirgus principos. Taču vienlaikus jāizveido efektīva iedzīvotāju sociālās aizsardzības sistēma. Nu nevar bez tās! Tāpēc Deklarācijā esam ietvēruši to principu un pasākumu kompleksu, kas aptver nodarbinātības, pensiju, demogrāfiskās situācijas, invalīdu tiesību, dzīvokļu politikas, veselības aprūpes problemātiku. Cilvēks tomēr ir galvenais. Godājamie deputāti! Zināšanas, izglītība, augsts zinātnes un kultūras potenciāls uzskatāms par tautas izdzīvošanas un attīstības pamatresursu. Šāda nostāja tiks likta valsts politikas pamatā. Savā rīcībā valdība vadīsies no atziņas, ka kultūras vērtības ir tas nezūdošais kapitāls, kas ļāvis izdzīvot latviešu tautai kā vienotam veselumam par spīti visām vēsturiskajām kolīzijām. Šo vērtību saglabāšana, izmantošana un brīva attīstība ir vienīgais garants arī nācijas turpmākai pastāvēšanai. It īpaši - ņemot vērā mūsdienu pasaules unificējošo, kosmopolītisko ietekmi vispirms uz jauno paaudzi. Tāpēc plaša vieta Deklarācijā veltīta kultūras, izglītības un zinātnes tematikai. Deklarācijā iekļauta programma cīņai ar noziedzību. Paskatīsimies patiesībai acīs! Kriminogēnā situācija Latvijā liecina par tālāku organizētās un tā saucamās ielu noziedzības attīstību. Valsts institūcijās netraucēti zeļ korupcija. Nemitīgi pieaug īpašuma - sevišķi valsts sektorā! - izlaupīšanas apjomi. Arvien plašāk noziedzīgajās darbībās tiek iesaistīta jaunatne. Katra cilvēka tiesību aizsardzība vājinās, bet tiesībsargājošo struktūru profesionalitāte un darbības efektivitāte nemitīgi krītas. Atklāti jāatzīst to pilnīgā nesp��cība cīnīties ar atsevišķiem sevišķi smagiem noziegumu veidiem. Deklarācija izvērsti atspoguļo valdības pārliecību, ka šādai situācijai jādara gals. Mūsuprāt, te ir reāla programma, kā to izdarīt. Centrālā, visdetalizētāk izklāstītā, ir tautsaimniecības attīstības sadaļa. Esmu pārliecināts, ka šeit ir aptverti visi svarīgākie visas Latvijas ekonomiskie krustpunkti. Kā jūs redzat, atsevišķas nodaļas veltītas finansēm, rūpniecībai un ražošanai, preču apritei, tranzītam un transportam, lauksaimniecībai, mežniecībai. Kompleksais jautājumu skatījums, ietverot pasākumus gan likumdošanā, gan dažādu valsts institūciju darbībā, gan darba devēja un darba ņēmēja ieinteresēšanā, ļauj izteikt pārliecību, ka programma ir ne tikai reāla, bet tā būs arī efektīva. Lūdzu pievērst uzmanību īpašam pasākumu kompleksam, lai nekavējoties samazinātu budžeta deficītu. Šajā nolūkā valdība ieviesīs visstingrākās taupības režīmu valsts iestādēs un krasi samazinās izdevumus, likvidējot dublējošās institūcijas, samazinot nesamērīgi uzpūstos kalpotāju štatus, pārskatot vēstniecību izdevumu lietderīgumu. Tiks noteikts alkoholisko dzērienu un tabakas ražošanas, importa un vairumtirdzniecības valsts monopols, tā ievērojami palielinot valsts budžeta ienākumus no akcīzes nodokļa un veidojot pamatu citu nodokļu samazināšanai. Tiks sakārtota finansu darbību regulējošā likumdošana. Šeit mērķis ir - visnotaļ stimulēt likumīgu uzņēmējdarbību, radikāli izskaužot iespējas nemaksāt nodokļus un samazinot līdz minimumam ēnu ekonomikas ietekmi. Valdība sakārtos nodokļu iekasēšanas sistēmu. Budžeta ieņēmumi tiks palielināti, nevis paaugstinot iekasējamo nodokļu likmes, bet gan uzlabojot nodokļu iekasēšanas sistēmu. Valdība darīs visu, lai veicinātu pašvaldību ieinteresētību attīstīt uzņēmējdarbību savās teritorijās. Krīzes pārvarēšanas periodā valsts ieņēmumu un izdevumu apkalpošana tiks nodota valsts kontrolētai bankai. Nākamā Deklarācijas sadaļa ir veltīta dabas aizsardzībai. Lieki komentēt šīs problēmas aktualitāti. "Valsts pārvalde un tiesa." Ceru, ka to pratīs novērtēt šajā zālē klātesošie kolēģi juristi. Gribētos vienīgi piebilst, ka īpašas rūpes tiks veltītas tam, lai viss likumu un lēmumu kopums tiktu sistematizēts un iekšēji saskaņots. Tā tiks liegta iespēja gan ierēdnim, gan uzņēmējam, gan ierindas nodokļu maksātājam tulkot šos likumus pēc sava prāta un krāpt valsti. Seko sadaļa par pašvaldībām. Šeit gribētos uzsvērt, ka valdība sekmēs pašvaldību orientāciju uz iedzīvotāju ekonomisko un sociālo vajadzību nodrošināšanu, uz teritoriju īpatnējo priekšrocību atklāšanu un daudzveidīgas saimnieciskās darbības veicināšanu. Mērķis - birokrātisko šķēršļu samazināšana un katra iedzīvotāja vai uzņēmēja problēmu ātra un efektīva risināšana. "Valsts aizsardzība." Būtiskākais punkts - Nacionālo bruņoto spēku komplektēšanā jāsavieno vispārējais obligātais dienests Aizsardzības spēkos un brīvprātīgais dienests Zemessardzē. Līdztekus tiks veidoti priekšnosacījumi pakāpeniskai pārejai uz Aizsardzības spēku arvien lielāku komplektēšanu no profesionāliem karavīriem. Visubeidzot - ārpolitikas sadaļa. Valdība izstrādās programmu, kas noteiks politiskos, ekonomiskos un juridiskos pamatus, lai straujāk pietuvotos Eiropas savienības noteiktajiem standartiem. Latvija turpinās aktīvu līdzdalību NATO programmā "Partnerattiecības - mieram". Mēs turpināsim aktīvu darbību Eiropas un Apvienoto Nāciju organizācijās, kā arī citās starptautiskajās institūcijās. Intensīvāk un konkrētāk tiks realizētas politiskās un ekonomiskās attiecības ar Igauniju un Lietuvu. Darba kārtībā būs ekonomisko zonu un robežu nenoregulētie jautājumi. Valdība darīs visu, lai iespējami īsākā laikā tiktu noslēgta muitas ūnija ar Igauniju un Lietuvu. Jāveicina Baltijas un Ziemeļvalstu visdažādākā līmeņa saimnieciskā un politiskā integrācija. Valdība neatlaidīgi strādās, lai normalizētu Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības, veicot robežlīniju demarkāciju, parakstot robežlīgumu valstu starpā, ieskaitot robežproblēmas un īpašumtiesību atjaunošanu Abrenes apgabalā. Jānoslēdz savstarpēji izdevīgs ekonomiskās sadarbības līgums, jāpanāk efektīva vienošanās par kopīgu cīņu pret noziedzību. Jūsu Ekselence! Godājamais Prezidij! Deputāti, dāmas un kungi! Es sāku ar to, ka piesaucu vārdu "darbs". Taču vairākums no jums neapšaubāmi saprot, ka iesākumā bija Vārds. Jeb, kā mēs to nosauktu mūsdienu valodā, universālais princips, kategoriskais imperatīvs. Un tā izpratne personīgi man šķiet pat svarīgāka nekā jūsu atbalsts manis veidotajai valdībai. Izmantojot izdevību atrasties šajā augstajā tribīnē, es gribu aicināt jūs pievērsties Vārda (uzsveru - "Vārda" ar lielo burtu) problēmai, proti, tiem principiem, ko mēs piedāvājam ievērot Saeimas darbā, turklāt - neatkarīgi no jūsu balsojuma, par kura motīviem nejūtos tiesīgs izteikties. Kolēģi! Līdzšinējā valsts politika galvenokārt tika veidota, stihiski saduroties dažādu politiski ekonomisko grupu un sociālā sprieguma centru (piemēram, ārstu, skolotāju, pensionāru, banku noguldītāju) interesēm. Izšķirošu lomu tad bieži spēlēja tā vai cita valsts vadītāja personiskais viedoklis. Patlaban, kad daudzējādā ziņā izšķiras Latvijas turpmākais liktenis, vispirms Saeimai un valdībai ir jāspēj organizēt valsti un palīdzēt organizēties sabiedrībai. Jāuzsver - organizēties kopējo problēmu kopīgai risināšanai. Nacionālā izlīguma bloks, kurā ir apvienojušies dažādas ievirzes politiskie spēki, ir spējis pārvarēt savstarpējās pretrunas un vienoties par būtiskākajiem principiem Latvijas tagadnes un arī nākotnes vārdā. Šī vienošanās dod mums morālas tiesības izvirzīt tēzi par šādu principu universālo nozīmi. Tie savukārt varētu kļūt par pamatu attieksmes maiņai pret pašu valsts varas jēdzienu, vismaz Saeimā pārstāvēto partiju vidū. Valsts vara, mūsu izpratnē, vispirms ir vēlētāju deleģētas tiesības saskaņot viņu personiskās intereses ar visas valsts interesēm - tā, lai tās savstarpēji kalpotu kopīgam mērķim. Šāda izpratne principiāli izslēdz varas pārstāvju voluntārās iegribas. Taču ne tikai. Tā paredz kopīga darba un kopējas atbildības prioritāti visās jomās, kas skar Latvijai būtiskākos jautājumus. Tāpēc Nacionālā izlīguma bloka darbības stūrakmens būs balstīšanās, pirmkārt, uz kompetentu Latvijas speciālistu - ekspertu viedokli. Otrkārt - uz maksimālu atklātumu, iesaistot problēmu risināšanā visplašākos sabiedrības slāņus. Tāpēc dabiska ir mūsu orientācija uz ciešu sadarbību ar masu informācijas līdzekļiem, socioloģiskajiem dienestiem un sabiedriskajām organizācijām, kas apvieno būtisku Latvijas intelektuālā potenciāla daļu. Jāatzīmē, ka pēc šādiem principiem tiek viedota arī modernās Eiropas politiskā dzīve, kuras neatņemama sastāvdaļa ir gan specializēto pētniecības institūtu, gan vadošo politisko komentētāju viedoklis. Bet izšķirošā loma tiek atvēlēta bieži praktizētajām aptaujām un referendumiem. Tikai šis kopums var izveidot un koriģēt arī nopietnu valdības rīcības programmu. Bez demokrātijas nav nedz neatkarības, nedz pilsoniskās saskaņas valstī. Ja sabiedrībā nebūs pārliecības, ka valsts vara ir pašas tautas akceptēta, sabiedrība neizbēgami šķelsies. Tautas vietā tad būs savstarpēji neiecietīgas interešu grupas. Tieši tāpēc līdzsvarota, sabalansēta Latvijas attīstība ir iespējama tikai gadījumā, ja tiks pārvarēta līdzšinējā augstprātības un - gan slēpto, gan atklāto - privilēģiju barjera starp tautu un varu. Mums ir nepieciešams ne tikai nacionālais, bet arī sociālais izlīgums. Un vienīgais garants tam ir pakāpeniski veidojamais vidējais slānis - izglītotu, pārtikušu, garīgi un fiziski neatkarīgu cilvēku slānis, kuram Mūžīgās Latvijas ideja nav tikai skaista dzejiska metafora. Šā slāņa izveides sekmēšana tad ir arī Nacionālā izlīguma bloka valdības galvenais mērķis. Dāmas un kungi! Izpildot Valsts prezidenta 1995. gada 29. novembra rīkojumu nr. 5, piedāvāju sastādītā Ministru kabineta sastāvu: aizsardzības ministrs - Odisejs Kostanda, ārlietu ministrs - Jānis Jurkāns, ekonomikas ministrs - Ernests Jurkāns, finansu ministrs - Aivars Kreituss, iekšlietu ministrs - Dainis Turlais, izglītības un zinātnes ministrs - Ilmārs Lapa, kultūras ministrs - Oļģerts Dunkers, labklājības ministrs - Andris Saulītis, tieslietu ministrs - Aivars Dātavs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - Alberts Kauls, zemkopības ministrs - Roberts Dilba, satiksmes ministrs - Ēriks Kaža, īpašu uzdevumu ministrs - Ivars Ķezbers, kā arī valsts ministri: Ekonomikas ministrijā: rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs - Juris Dzenis, enerģētikas valsts ministrs - Kārlis Purnis, Finansu ministrijā: ieņēmumu un kredītpolitikas valsts ministre - Sarmīte Jēgere, Izglītības un zinātnes ministrijā: izglītības valsts ministre - Sandra Paura, zinātnes valsts ministrs - Juris Roberts Kalniņš, Labklājības ministrijā: veselības valsts ministrs - Andris Rubins, sociālo lietu valsts ministrs - Egīls Ziediņš, darba lietu valsts ministrs - Jānis Strods, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā: vides valsts ministrs - Juris Iesalnieks, reģionālās attīstības valsts ministrs - Jānis Vanags, Zemkopības ministrijā: mežu valsts ministrs - Antons Kažemaks, kooperācijas valsts ministrs - Jānis Muižnieks, zvejniecības valsts ministrs - Ivars Amoliņš. Paldies par uzmanību!".
• 1995_12_07-seq111 language "lv".
• 1995_12_07-seq111 speaker Ziedonis_Cevers-1960.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q822919.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q211.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q957126.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q37.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q191.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q193089.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q21625222.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q39731.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q30268570.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q159.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q8436.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q6112266.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q4459436.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q7184.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q15379125.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q58310.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q4466194.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q13398959.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q984021.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q16350487.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q20796904.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q16348230.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q144526.
• 1995_12_07-seq111 mentions Q4170836.