Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_11_23-seq10> ?p ?o. }

• 1995_11_23-seq10 type Speech.
• 1995_11_23-seq10 number "10".
• 1995_11_23-seq10 date "1995-11-23".
• 1995_11_23-seq10 isPartOf 1995_11_23.
• 1995_11_23-seq10 spokenAs 78.
• 1995_11_23-seq10 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie Saeimas deputāti! Godātie viesi! Šodien, pirms atbildīga balsojuma par uzticības izteikšanu valdībai, brīžiem sajūtos kā vecajos padomju laikos pirms studiju eksāmeniem: vienmēr liekas - ja būtu bijusi vēl viena diena, tad darbs pie valdības deklarācijas un valdības sastāva būtu veikts vēl labāk nekā līdz šim. Tomēr es domāju, ka šie liekie uztraukumi ir pilnīgi nevietā, jo nevienu lietu ideāli pabeigt nevar un katrā gadījumā katrs saņem pēc nopelniem - ja ne tūlīt, tad vēlāk, izejot no laika, apstākļiem. Veidojot šo valdību, bieži vien esmu dzirdējis daudz vērtīgu padomu, ne visus no tiem bija iespējams ņemt vērā, jo tie bija dažādi, bieži vien arī pretrunīgi. Reizēm cilvēki, ļoti labu vēlot un būdami patiesi norūpējušies par situāciju Latvijā, saka apmēram tā: kāpēc tad visi politiķi nevarētu sanākt kopā un godīgi un prātīgi izlemt, nevis tikai strīdēties, kašķēties un plēsties par amatiem, par krēsliem? Šādus jautājumus esmu dzirdējis bieži - gan agrāk, gan arī šīs valdības sastādīšanas periodā. Ja lietas būtu atrisināmas tik vienkārši, tad droši vien daudzo politisko, saimniecisko, finansu un citu problēmu Latvijā nebūtu. Jo nav īpaša iemesla domāt, ka cilvēki, kas pārvaldījuši Latviju iepriekšējos gados, kaut kādā ziņā - gudrības ziņā - īpaši atšķirtos no tiem, kas nāktu pēc tam. Kā es vienmēr saku, mierinot vēlētājus: visi cilvēki ir apmēram vienādi gudri, gan vēlētāji, gan tie, kurus viņi ievēlē. Protams, ir zināmas nianses un zināmas atšķirības, kā mēdz teikt, bet tās nekad nemēdz būt tik būtiskas, lai kostu sev pirkstos un sacītu, kā būtu, ja Saeimā būtu simts pavisam citu cilvēku, un kā būtu tad un kā būtu citos gadījumos. Attiecībā uz matērijas lietām lietas izlemt ir pavisam vienkārši, un droši vien zālē sēdošie daudzie mediķi no dažādām partijām vienādi traktē tos vai citus medicīnas jautājumus, tomēr lietas, kas skar cilvēkus, ir stipri sarežgītākas, tajā skaitā lietas, kas skar cilvēku intereses. Cilvēku intereses - ekonomiskās, politiskās, finansiālās un citas - bieži vien ir ļoti pretrunīgas. Ir savas intereses ārstam, un ir savas intereses slimniekam, ir savas intereses zemniekam, un ir savas intereses zemes iemērītājam, ir savas intereses deputātam un pavisam... mazliet citas intereses ir viņa vēlētājam. Turklāt šīs intereses reizēm konfliktē, reizēm mazāk, reizēm vairāk, un politiķu pienākums ir nevis apgalvot to, ka viņi labāk par zemniekiem apstrādās zemi, labāk par dakteriem ārstēs vai labāk par skolotājiem mācīs ģeogrāfiju vai latviešu valodu, politiķu pienākums ir vairāk vai mazāk veiksmīgi, atbilstoši laika iespējām saskaņot dažādu grupu intereses, jo šīs intereses nepastāv viena pēc otras, bet pastāv vienlaicīgi. Tāpēc arī mēs esam šeit nākuši, lai stādītu priekšā savu programmu, savu valdības sastāvu, kādu mēs to esam veidojuši. Ir pagājis mazliet vairāk par 5 gadiem, kopš Latvijas Republika ir sākusi atjaunot savu valstisko neatkarību, iet savu neatkarības un brīvības ceļu. Visā šajā laikā mēs esam uzdevuši sev jautājumu, vai Latvija top atbilstoši tai augstajai idejai, kas ir mūsu prātos, vai Latvijas valsts veidojas par drošu mājvietu mūsu tautai, vai tā ir mājvieta, kurā spēsim audzināt izglītotus un krietnus ļaudis. Un vienmēr ir nācies atzīt, ka nē, mūsu doma un griba vienmēr ir bijusi augstāka par mūsu pašu, arī mūsu valdību spējām un iespējām. Tā tas ir bijis. Tomēr tas nemazina ieceru un ideju nozīmi. Šoreiz ideja, ko mēs ceļam priekšā šodien - valdības deklarācijas veidā -, ir daudzu politisko spēku kopīgi radīta iecere, un, pirms pāriet pie valdības darbības, iecerētās valdības darbības, atsevišķu virzienu raksturojuma, gribu izteikt gandarījumu par to, ka tomēr ir sācies vienošanās un kopīgas sadarbības process, kura mērķis - neatkarīgi no atsevišķu partiju nedaudz atšķirīgajām interesēm - ir un paliek Latvijas valsts, latviešu tauta, Latvijas pilsoņi. Jebkuras valdības mērķis ir nodrošināt cilvēku cienīgu dzīvi savas valsts pilsoņiem un pašas valsts pastāvēšanu. Šajos pārejas laikos, veidojot neatkarīgās Latvijas Republikas politiku un ekonomiku, ir novārtā palikušas daudzas sociālās dzīves problēmas - vientuļo pensionāru, invalīdu, daudzbērnu ģimeņu, izglītības darbinieku stāvoklis ir tāds, kas neļauj apmierināti justies nevienam politiķim. Daudzās zemēs, kas līdzīgi Latvijai iet grūto pārmaiņu ceļu, sociālie jautājumi, cilvēku nenodrošinātība ir bijusi pamats straujiem politiskiem pavērsieniem, noskaņojumam, ka vispār pārmaiņas kā tādas nav vajadzīgas. Politiskās stabilitātes galvenais nosacījums ir cilvēku dzīves līmeņa kaut vai lēna, tomēr augšana, vecās paaudzes nodrošināšana ar normālām pensijām, jaunās paaudzes izglītības iespējas, darba iespējas visiem, kas vēlas un spēj strādāt. Valdība, iecerētā valdība, uzskata, ka sociālajai un izglītības politikai ir jākļūst par galveno politikas un valsts budžeta sadales jautājumu. Sociālajā likumdošanā ir labas iestrādes, tās ir jāturpina, veidojot visu sociālās apdrošināšanas likumu kopumu. Taču nedrīkst aizmirst, ka apdrošināšanas likumi pamatā sāks darboties tikai nākotnē, tāpēc jānodrošina regulāra pensiju indeksācija atkarībā no inflācijas līmeņa, jāturpina pensiju indeksācija atkarībā no katra veikuma darba gaitu laikā. Taču sociāli apdraudēta ir ne tikai vecākā paaudze, valstī ir katastrofāla demogrāfiskā situācija - pēdējo piecu gadu laikā būtībā nekas nav darīts jauno ģimeņu atbalstīšanai, dzimstības veicināšanai. Šis darbs jāuzsāk nekavējoties, ar valdības atbalstu izveidojot sabiedrisku fondu Latvijas jauno un daudzbērnu ģimeņu kreditēšanai un atbalstam. Ģimeņu aizsardzību var veikt, nosakot nodokļu atvieglojumus, pārstrukturējot vispārējos un mērķu pabalstus ģimenēm. Tikai tā mēs varēsim nodrošināties pret to, lai pēc 15-20 gadiem nākamajām Latvijas valdībām nevajadzētu domāt par darbaspēka ievešanu Latvijā. Pārmaiņu laiks ir atnesis merkantilismu un šaura pragmatisma garu, tagad valdībai kopā ar sabiedrību ir jārūpējas par to, lai arī izglītība un garīgās vērtības ieņemtu pienācīgu vietu. Latvija pakāpeniski ieiet Eiropas valstu apritē, bet tas nes līdzi arī spēcīgu konkurenci. Mums ir jāspēj šo konkurenci izturēt, mums jākļūst par izglītotu Eiropas nāciju. Tas nozīmē ne tikai noteiktu budžeta daļu izglītībai, tas nozīmē arī nopietnu darbu pie valodas politikas izglītības jomā, pakāpeniski pārejot uz valsts apmaksāto izglītību valsts valodā. Cieņa pret izglītību, skolu un augstskolu nekad neradīsies, ja skolotājs un pasniedzējs piederēs pašiem mazturīgākajiem iedzīvotāju slāņiem. Izglītības darbinieku algām pakāpeniski jākļūst tādām pašām kā civildienesta ierēdņu algām. Protams, ir nepieciešama atalgojuma diferenciācija atkarībā no kvalifikācijas, kas ir regulāri pārbaudāma, veicot atestāciju un konkursus. Aizkavējusies un novilcināta ir studentu kreditēšanas ieviešana, to ir jāpaspēj uzsākt ar nākamo mācību gadu. Īsta augstākā izglītība nav iespējama bez studentu iesaistīšanas zinātniskajā darbā, bet zinātnes un augstskolu integrācija ir apstājusies idejas apspriešanas līmenī. Tas ir jāizdara, lai racionālāk tiktu izmantots zinātnei un izglītībai paredzētais budžets un pieaugtu augstākās izglītības kvalitāte. Mēs apzināmies, ka pilsoņu līdzatbildības politika, veidojot sociālās apdrošināšanas uzkrājumus, nav iedibināma vienā dienā un pat vienas valdības darbības laikā. Mēs apzināmies smago valsts budžeta situāciju un to, ka vajadzības ir lielākas nekā iespējas. Tieši tāpēc vēl neatlaidīgāk ir jāveido apdrošināšanas sistēmas pamati tajās sfērās, kur tas ir iespējams. Viena no tādām jomām ir veselības aizsardzība. Par obligāto veselības apdrošināšanu ir runāts visus šos gadus, tas ir jāveic valsts līmenī, izmantojot arī tās iestrādes, kas daudzās pašvaldībās jau pastāv un darbojas. Veidojot obligāto veselības apdrošināšanas likumu, ir jāparedz valsts un pašvaldību līdzekļu piesaistīšana sociāli neaizsargāto iedzīvotāju apdrošināšanai. Veselības aizsardzības sistēma atrodas dinamiskā attīstībā, bet veidojas daudzas privātās veselības aprūpes iestādes, taču šim procesam ir nepieciešams arī stingrs likumdošanas pamats. Sabiedriski nozīmīgi mērķi izglītībā, kultūrā un sociālajā jomā būs sasniedzami tikai tad, ja valdībai kopā ar parlamentu izdosies stabilizēt situāciju finansu sistēmā un panākt ekonomiskās attīstības pozitīvas pārmaiņas. Ir nepieciešama kā ārējo, tā iekšējo investīciju piesaistīšana konkurētspējīgām un eksportspējīgām ražošanas nozarēm, ir nepieciešams nodrošināt nodokļu likmes stabilitāti un samērīgu to līmeni, lai aplikšana ar nodokļiem nevis bremzētu legālās uzņēmējdarbības attīstību, bet to stimulētu. Nodokļu ieņēmumi nedrīkst pārsniegt 35% no iekšzemes kopprodukta. Tikai tad mēs varēsim ievērojami uzlabot nodokļu iekasēšanas mehānismu un panākt valsts ieņēmumu normālu pildīšanos. Ekonomiskās stratēģijas pamats ir īpašumu attiecību sakārtošana valstī. Ir jāpabeidz valsts un privāto īpašumu uzskaite un reģistrācija. Tas ir pamats zemes un nekustamā īpašuma tirgus iedarbināšanai un privatizācijai. Pamats garantēts kredītpolitikas attīstībai, banku un finansu sistēmas stabilizācijai. Ekonomisko pārmaiņu stratēģijā viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir koordinācija Baltijas valstu starpā, pakāpeniski tuvojoties Baltijas muitas ūnijas izveidošanai, koncentrējoties uz Baltijas valstu vienotās ekonomiskās robežas aizsardzību. Šā gada banku krīze liek nopietni domāt par banku sistēmas turpmāko attīstību. Ir jāturpina banku konsolidācijas process, veicinot to kapitāla koncentrāciju. Ir jāpilnveido banku uzraudzība, jāizveido noguldījumu apdrošināšanas sistēma un grūtībās nonākušo banku sanācijas mehānisms. Izstrādājot bankrota likumdošanu, ir jāparedz bankrotējošo uzņēmumu, to skaitā banku, īpašnieku personiska materiālā atbildība. Ir jāsabalansē baņķieru un noguldītāju, kredītu devēju un kredītu ņēmēju savstarpēja aizsardzība un atbildība. Uzskatām, ka Rietumu banku ienākšana Latvijā arī varētu būt stabilizējošs faktors banku sistēmas attīstībā un viens no investīciju avotiem. Valdība atbalstīs stingru monetāro politiku, pieļaujot tikai tādu naudas emisijas apjomu, ko nosaka iekšzemes kopprodukta pieaugums, pieauguma objektīvās vajadzības un inflācijas samazināšanas nepieciešamība. Saglabājot Latvijas Bankas neatkarību, ir jāpanāk kopīga un labāk koordinēta Latvijas Bankas, Ministru kabineta un parlamenta darbība un sadarbība. Par ilglaicīgu ekonomiskās politikas uzdevumu uzskatām turpināt Latvijas iekļaušanos Eiropas valstu ekonomiskajā apritē, veidojot Eiropas standartiem atbilstošu saimniecisko likumdošanu, iestāties GATT un Pasaules tirdzniecības organizācijas sistēmā. Ir jāstrādā pie vienota Baltijas tirgus izveidošanas. Ražošanas un pakalpojumu sfēras attīstībā ir jāpanāk valsts atbalsts Latvijas ražotājiem, īpaši vidējiem un mazajiem uzņēmējiem. Ir jānodrošina operatīvas informācijas pieejamība par starptautiskajiem standartiem, ārējiem tirgiem, Eiropas savienības kvotām. Jāsamazina birokrātiskās procedūras visās jomās, kas saistītas ar ražošanas attīstību, uzņēmējdarbības uzsākšanu, investīciju piesaistīšanu. Valsts un piesaistītās investīcijas pirmām kārtām novirzāmas infrastruktūrai, to nozaru attīstībai, kas balstās uz vietējām izejvielām, kā arī nozarēm, kas saistītas ar tranzītu un ostu apkalpošanu. Valdības garantētie ārvalstu kredīti ir pieļaujami tikai stingri noteiktas valsts investīciju programmas ietvaros, valsts iekšējais un ārējais parāds kopā ar citām saistībām nedrīkst pārsniegt 20% no iekšzemes kopprodukta. Ir jāpanāk stingra kontrole pār ārvalstu kredītu izlietojumu, to paredzot galvenokārt modernas tehnoloģijas un tehnikas iegādei. Vērtējot Latvijas tautsaimniecisko attīstību Austrumeiropas reģiona kontekstā, ir jāatzīst, ka mēs esam aizkavējušies privatizācijas un ekonomikas pārstrukturēšanas jomā. Šis temps ir jāpaātrina, vienlaikus valsts līmenī sekojot darba tirgus attīstībai un nepieciešamo darba vietu skaita nodrošināšanai. Ir jānodrošina privatizācijas procesu regulējošās likumdošanas nepārtrauktība, sevišķi tas attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmējiem, kas nomā pašvaldību telpas. Enerģētika ir viena no ekonomiskās stratēģijas pamatproblēmām, kurai Latvijas apstākļos diemžēl nav vienkārša risinājuma. Valdība atbalstīs virzību uz Latvijas enerģētiskās neatkarības palielināšanu, piesaistot Rietumu energoresursus ar mērķi - samazināt atkarību no Austrumu piegādātājiem. Iestājoties par tirgus orientētu cenu un tarifu veidošanu, vienlaikus jānodrošina patērētāju aizsardzība pret energoapgādes dabiskajiem monopoliem. Subsīdijas iedzīvotājiem, nevis enerģijas ražotājiem. Vai situācija Latvijas laukos lauksaimniecībā atbilst Latvijas zemniecības un valsts interesēm? Nē, tā tas, protams, nav. Jāņem vērā, ka lauksaimniecība Latvijā nekad nav bijusi tikai ražošanas nozare, tā ir nozare, kas visciešākajā veidā ir saistīta ar tautas dzīvesveidu, kultūras vērtībām, mentalitāti. Protams, valdības uzdevums ir lauku attīstības veidošanā visai pragmatisks, tomēr gribam, lai, veicot nepieciešamās pārmaiņas soļus, valdībai būtu atbildība pret tautas dzīves gadsimtos sakņotajām vērtībām. Valdība iestāsies par Latvijas zemniecības tiesībām uz Latvijas pārtikas tirgu un, tuvojoties Eiropas savienības likumdošanai, centīsies maksimāli aizstāvēt Latvijas lauku un lauksaimnieku intereses. Valdībai ik gadu ir jāsniedz valdības ziņojums gada likuma veidā, atskaite un informācija par izdarītajiem un plānotajiem valsts iepirkumiem, par izpildīto un plānoto subsīdiju politiku. Valsts subsīdijas ir viens no nosacījumiem lauksaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai. Subsīdijas jāvirza uz speciālistu ieteiktajām lauksaimniecības nozarēm, eksportspējīgu lauksaimniecisko ražošanu. Ir jānodrošina informācijas apmaiņa starp valsts institūcijām un privāto sektoru lauksaimniecībā, tās ir prognozes par gaidāmo ražu, sējumu platībām, no vienas puses, un informācija par Eiropas savienības standartiem, kvotām, Eiropas savienības fonda lietošanas iespējām, no otras puses. Arī uz lauksaimniecību vislielākajā mērā attiecas nepieciešamība sakārtot zemes īpašuma attiecības, paātrināt zemes īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatās, tādējādi radot pamatu hipotekārās sistēmas attīstībai. Īpaši svarīga ir lauku reģionālā politika, lauki nav un tiem nav jābūt tikai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Ar valsts virzītu investīciju palīdzību ir jāveicina infrastruktūras, pārstrādes uzņēmumu, amatniecības, kokapstrādes uzņēmumu attīstība šobrīd diemžēl panīkušajos Latvijas lauku novados. Radot alternatīvas darba vietas lauksaimniecībai, ir iespējams virzīties uz daudzmaz harmonisku lauku reģionu attīstību. Vai Latvijas valsts ir spējīga izmantot savas mežrūpniecības iespējas? Jau šobrīd Latvijas mežsaimniecība ir viena no ienesīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Nodrošinot darba vietas, mežsaimniecība kalpo par sociālās drošības garantu šajā visai grūto ekonomisko pārmaiņu laikā. Iecerētā valdība ir ieinteresēta tālākā mežsaimniecības attīstībā, saskaņojot tās ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās funkcijas. Šim nolūkam ir nepieciešams īstenot vienotu valsts mežu politiku un likumdošanu neatkarīgi no īpašuma formas, ar investīciju palīdzību radot apstākļus modernu tehnoloģiju ieviešanai kokapstrādē un augstākas pārstrādes pakāpes produkcijas ražošanai. Vai valsts saņem ienākumus, izmantojot izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli? Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir pamats straujai transporta un tranzīta sistēmas attīstībai. Taču Latvijas iespējas šajā ziņā netiek pilnībā izmantotas valsts interesēs. Latvijai ir jāiekaro un jāizcīna sava vieta tranzītvalstu vidū, garantējot pārvadājumu drošību un pasūtītājam pieņemamas izmaksas. Mēs nedrīkstam pazaudēt starptautisko konkurences cīņu par Austrumu-Rietumu tranzīta pakalpojumiem, jo tā ir nozare, kas lielākajā mērā nodrošina valsts budžeta ieņēmumus. Tranzīta tarifu un nodokļu politika ir valdības prerogatīva, un šeit nav pieļaujama pakļaušanās privātstruktūru spiedienam. Ir jāpaaugstina tranzīta apkalpojošās infrastruktūras līmenis, tā jānodrošina ar izglītotiem speciālistiem. Investīciju piesaistīšana nepieciešama arī visai kompleksajai transporta attīstībai, radot nosacījumus Latvijas integrācijai Eiropas savienības transporta sistēmā. Vai neatkarīgā Latvijas Republika ir jūras valsts? Šodien tāda tā visā pilnībā diemžēl nav. Latvijas kuģniecības ostu potenciāls šajos gados nav ticis racionāli izmantots, un valdības uzdevums ir sekmēt maksimāli ātras pārmaiņas arī šajā jomā. Arī ostu saimniecība, to tehnoloģiskā modernizācija, kuģošanas drošības garantēšana nav iespējama bez investīcijām. Jāpanāk maksimāla liberalizācija Latvijas kuģu reģistra noteikumos, lai piesaistītu ārzemju kuģu īpašniekus Latvijas ostām. Vai Latvijas reģioni attīstās tā, kā to prasa neatkarīgas valsts intereses? Nē, reģionālajā attīstībā nav pārvarēta okupācijas laikā izveidotā deformētā teritoriāli ekonomiskā struktūra. Pārejas laika ekonomiskā dinamika šīs atšķirības diemžēl vēl vairāk padziļina. Rīga un Ventspils ir kļuvušas par visas valsts attīstības centriem. Taču iecerētā valdība uzskata, ka uzdevums nav vis padarīt Rīgu un Ventspili tikpat nabadzīgas kā pārējās pilsētas, bet gan drīzāk domāt par to, kā citas pilsētas tuvotos Rīgas un Ventspils attīstības līmenim. Valdība uzskata, iecerētā valdība uzskata, ka pārdomāta reģionālā politika ir saistīta arī ar nacionālo politiku. Par reģionālās attīstības galveno mērķi uzskatāms optimāls ražošanas faktoru un sociālās infrastruktūras izvietojums visā valsts teritorijā decentralizācijas virzienā. Reģionālās politikas uzdevumi nav risināmi bez valsts un pašvaldību saskaņotas darbības. Ir jāpilnveido pašvaldības budžeta veidošanas mehānisms, nodrošinot tiešu nodokļu iekasēšanu, jāveicina pašvaldību sadarbība, pilnveidojot izlīdzināšanas fonda darbību, sakārtojot pašvaldību īpašumu attiecības. Vai Latvijas tiesu sistēma ir neatkarīgas valsts cienīga? Arī diemžēl nē. Tiesu reforma ir ilgstoši aizkavēta līdzekļu trūkuma dēļ, tā rezultātā daudzi kvalificēti juristi ir pametuši valsts darbu un aizgājuši uz privātām struktūrām. Tiesu nodrošināšana ar kvalificētiem tiesnešiem ir viens no galvenajiem uzdevumiem. Noziedznieki nedrīkst pazust no iepriekšējās izmeklēšanas izolatoriem, izmantojot tiesnešu lēmumus par drošības līdzekļa maiņu. Kopumā brīvo juridisko profesiju darbību regulējošie tiesību akti ir jāpilnveido tā, lai paaugstinātu juristu atbildību un kvalifikāciju, samazinot un izskaužot organizētās noziedzības ietekmi uz šo profesiju pārstāvjiem. Tieslietu ministrija līdz šim nav spējusi panākt valsts tiesību sistēmas sakārtošanu un virzību uz to. Līdzās savstarpēji nesaskaņotiem jaunajiem likumiem darbojas novecojuši lēmumi no padomju laikiem. Tie ir jāpārskata, jāiestrādā jaunajā likumdošanā vai jāatceļ. Ir savstarpēji jāsaskaņo valsts tiesiskās sistēmas galvenie kodeksi - Administratīvā procesa likums, Civilprocesa kodekss, Kriminālkodekss, Kriminālprocesa kodekss, Administratīvo pārkāpumu kodekss, Sodu izpildes kodekss, Komerclikums. Ir nepieciešama pretkorupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas aktu pilnveidošana - pirmkārt, īpašuma deklarēšanas principu noteikšana un ieviešana. Īpaša Tieslietu ministrijas funkcija ir Valsts valodas centra darbība. Ir pienācis laiks pārskatīt likumu "Par valsts valodu", radot reālu tiesisko bāzi Valsts valodas inspekcijas darbībai, saucot pie atbildības personas, kas neievēro Valodas likuma prasības. Vai pilsoņi var justies droši Latvijas valstī? Diemžēl nē. Ir konsekventi jāturpina reformas iekšlietu sistēmā, panākot katras policijas iestādes, katra policijas virsnieka, ierindas policista personisko atbildību par noziegumu atklāšanu. Visnesaudzīgāk ir jāapkaro noziegumi uz robežas, nodokļu nemaksāšana, pārkāpumi pašu policistu, muitnieku, robežsargu vidū. Mērķtiecīgi tiks strādāts, apkarojot noziegumus, kas saistīti ar reketu, spridzināšanu, automašīnu, dzīvokļu zādzībām. Izšķiroša nozīme ir Iekšlietu ministrijas kadriem. Policists ir valsts varas pārstāvis, prasībām pret viņu ir jābūt augstām, taču atbilstoši augstam ir jābūt arī atalgojumam. Ir jāveido pārskatāma un koordinēta sadarbība starp policijas iestādēm, Zemessardzi, Valsts ieņēmumu dienestu. Īpašs Iekšlietu ministrijas darbības lauks ir nelegālās imigrācijas apkarošana. Ir jānostiprina Imigrācijas policija, jāpabeidz nelegālo imigrantu uzturēšanās centra ierīkošana Olainē, jāizveido datorizēta ceļotāju plūsmas kontrole visos robežkontroles punktos. Cietumu sistēmā ir jāturpina progresīvās soda izciešanas sistēmas ieviešana, cietumu rekonstrukcija. Līdz ar Iekšlietu ministrijas reorganizāciju jāpanāk profesionālas cietumapsardzes ieviešana. Vai Latvijas ārpolitika atbilst neatkarīgas valsts interesēm un cieņai? Jā un nē. Ārpolitikas jomā pēdējo gadu laikā ir nozīmīgi panākumi. Pirmkārt, tā ir iekļaušanās Eiropas padomē, tuvināšanās Eiropas savienības struktūrām, sadarbība ar Ziemeļvalstīm, ar Eiropas savienības valstīm. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka neapmierinoša ir sadarbība un rīcības saskaņošana Baltijas valstu starpā. Tam turpmāk ir pievēršama īpaša uzmanība. Tāpēc arī īpašu uzdevumu ministra postenis ir paredzēts iecerētajā valdībā. Baltijas valstu vienotas kultūrpolitiskās un ekonomiskās telpas veidošana ir viens no nosacījumiem ceļā uz integrāciju Eiropā. Attiecības ar Krieviju veidojušās smagu kompromisu ceļā, un te, protams, var daudz ko kritizēt. Jāatzīst, ka piecu gadu darbība neatkarīgās Latvijas Republikas ārpolitikā tomēr nav spējusi panākt no Krievijas puses vēsturiskās patiesības - 1940. gada okupācijas fakta - atzīšanu. Līdz ar to nav risinātas arī ar okupācijas seku pārvarēšanu saistītās problēmas - pilsoņu īpašuma tiesību atjaunošana, teritoriālo un repatriācijas jautājumu risināšana. Mēs uzskatām, ka grūtības, kas, protams, objektīvi pastāv, jo Latvija nav visvarena valsts, bet viena no daudzām pasaules valstīm, - šīs grūtības nedrīkst būt par pamatu tam, lai mēs vienmēr no jauna starptautiskajās institūcijās un diplomātijā neatgrieztos pie šiem jautājumiem. Ārpolitikā galvenais virziens, neapšaubāmi, ir virzība uz iestāšanos Eiropas savienībā, veicot nepieciešamo darbu likumdošanā, kā arī nodrošinot ar Eiropas savienību saistīto problēmu izskaidrošanu un apspriešanu sabiedrībā. Tas ir arī Latvijas drošības jautājums. Jāturpina attīstīt divpusējās attiecības ar valstīm, jāatceļ vīzas Ziemeļvalstu, Eiropas savienības valstu, Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas pilsoņiem. Ārpolitikā jārealizē ne tikai Latvijas drošības intereses, jāpastiprina saimniecisko interešu aizstāvības nozīme ārpolitikā, un arī Latvijas vēstniecību uzdevums ir veidot labvēlīgu vidi Latvijas ārējai tirdzniecībai, ārējiem ekonomiskajiem sakariem. Vai Latvijas Republikai ir aizsardzības spēki, kas garantē tās valstisko drošību? Nē, tāda spēka šobrīd diemžēl vēl nav. Skaidri jāapzinās, ka Latvijas drošības garantijas vienmēr būs saistītas ar kolektīvajām drošības sistēmām Eiropā un pasaulē. Jāpārvar tendence veidot Latvijas aizsardzības spēkus pēc padomju laiku armijas sliktākajiem paraugiem. Nosakot prioritātes un sadalot atbildību, ir jāpanāk optimāls darbinieku skaits aizsardzības sistēmā, jāsamazina obligātā dienesta laiks, pakāpeniski jāievieš profesionalizācija Nacionālo bruņoto spēku veidojumos. Par galvenajiem virzieniem Bruņoto spēku attīstībā iecerētā valdība uzskata robežapsardzības un Zemessardzes nostiprināšanu un Baltijas bataljona pienācīgu sagatavošanu. Aizsardzības sistēmas stratēģiskais uzdevums ir orientācija uz NATO valstu strukturālajiem un taktiskajiem principiem, nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku spējas sadarboties ar NATO un citās starptautiskajās Rietumu drošības sistēmās ietilpstošajiem aizsardzības bruņotajiem spēkiem. Īpaša uzmanība jāpievērš Nacionālo bruņoto spēku disciplīnai, tā saucamajām ārpusreglamenta attiecībām, morālajam klimatam. To nodrošināt ir Latvijas armijas komandieru, virsnieku viens no galvenajiem pienākumiem. Jāpaaugstina dienesta prestižs, jāveido modernas un laika garam atbilstošas jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas formas. Nobeigumā tātad pievērsīsimies lietas formālajai pusei. Tātad iecerētās valdības sastāvs, kuru lieku priekšā Latvijas Republikas 6. Saeimai, ir šāds: Ministru prezidents - Māris Grīnblats; aizsardzības ministrs, arī Ministru prezidenta biedrs -Andrejs Krastiņš; satiksmes ministrs, arī Ministru prezidenta biedrs - Gundars Bērziņš; vides un reģionālās attīstības ministrs, arī Ministru prezidenta biedrs - Māris Gailis; ārlietu ministrs - Valdis Birkavs; ekonomikas ministre - Inese Vaidere; finansu ministrs - Roberts Zīle; iekšlietu ministrs - Jānis Ādamsons; izglītības un zinātnes ministrs - Jānis Gaigals; kultūras ministrs - Guntars Godiņš; labklājības ministrs - Vladimirs Makarovs; tieslietu ministrs - Dzintars Rasnačs; zemkopības ministrs - Vents Balodis; īpašu uzdevumu ministrs - Aleksandrs Kiršteins; un valsts ministri: valsts ministrs Ārlietu ministrijā - Juris Sinka; valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā - Aija Poča; valsts ministrs ārējo resursu jautājumos Finansu ministrijā - Aivars Berners; ārējo ekonomisko sakaru valsts ministrs Ekonomikas ministrijā - Guntars Krasts; darba lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā - Andris Bērziņš; vides aizsardzības valsts ministrs Vides un reģionālās attīstības ministrijā - Indulis Emsis; mežu valsts ministrs nevis Labklājības ministrijā, bet Zemkopības ministrijā - Arvīds Ozols. (Šeit ir pieļauta neliela, bet varbūt simboliska kļūda. Varbūt arī meži var būt mūsu labklājības pamats.) Nobeigumā vēl gribu teikt dažus vārdus, ka jau kopš sengrieķu filozofa Aristoteļa laikiem politika ir pieskaitīta pie arhitektoniskās mākslas un apzināti vai nevilšus politiķi ir mēģinājuši noteikt to, ko viņi grib vai negrib celt. Mēs labi atceramies "kopējo māju" celtniecību padomju okupācijas gados. Nesen tika ierosināts celt katedrāli. Bieži vien tiek ierosināts celt smilšu pilis. Turpinot šādu tradīciju: lai piešķirtu kaut kādu formu vai veidolu tam, ko mēs mēģinām darīt vai solām darīt, domājam, ka varbūt labākais tēls būtu skola, ko es pieminēju sākumā, asociācijas ar izglītību, skolu un eksāmeniem, jo skola ir garīgās atdzimšanas un apgaismības sākums, ap kuru visos laikos ir veidojusies kultūras un gara dzīve Latvijā. Un vienmēr... nekad nav bijis par vēlu mācīties ne vēlētājiem, ne pilsoņiem, ne tautai, nedz politiķiem, nedz arī tiem, kas pretendē uz pašiem augstākajiem valsts amatiem. Intereses ir dažādas, ir dažādas personiskās intereses, un to pretrunas nekad netiks atrisinātas visā pilnībā. Ir dažādas partiju intereses, un, es domāju, tas ir pilnīgi normāli, ka arī šeit, 6. Saeimā, pastāv nevis viena partija, bet daudzas partijas, kuras cenšas savā starpā šīs intereses saskaņot, labāk iepazīt viena otras viedokli, taču jebkurā gadījumā ir tikai viena Latvija. Politiķi nāk un aiziet, partijas arī nāk un aiziet, bet Latvija ir un paliek. Tāpēc, godātie kolēģi, lieku priekšā šo valdības sastāvu, iecerētās valdības deklarāciju un jau iepriekš pateicos visiem - gan tiem, kas balsos par valdību, gan tiem, kas balsos arī pret, jo katrā gadījumā viņi būs izteikuši savu nostāju un, kā mēdz teikt, ļaunu prātu es uz viņiem arī neturēšu. Paldies par uzmanību.".
• 1995_11_23-seq10 language "lv".
• 1995_11_23-seq10 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q822919.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q16350881.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q211.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q3744607.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q1976817.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q4294315.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q2660080.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q193089.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q21625222.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q1771611.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q5319933.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q16.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q687709.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q39731.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q159.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q6112266.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q15628977.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q25931626.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q7184.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q30.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q12360039.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q2662771.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q4048312.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q969701.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q5618600.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q6111458.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q523755.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q16351278.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q540255.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q960031.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q16356212.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q6497410.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q16358697.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q16358809.
• 1995_11_23-seq10 mentions Q14405894.