Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_11_18_s-seq5> ?p ?o. }

• 1995_11_18_s-seq5 type Speech.
• 1995_11_18_s-seq5 number "5".
• 1995_11_18_s-seq5 date "1995-11-18".
• 1995_11_18_s-seq5 isPartOf 1995_11_18_s.
• 1995_11_18_s-seq5 spokenAs 30.
• 1995_11_18_s-seq5 spokenText "Dāmas un kungi! Dārgie draugi! Šī ir ļoti nozīmīga diena Latvijai, un tādēļ tā ir nozīmīga diena arī visai Eiropai ¨ un it īpaši Eiropas padomei. Mēs esam šeit sapulcējušies, lai atzīmētu jūsu valsts neatkarību, citiem vārdiem sakot, lai svinētu jūsu valsts dzimšanas dienu. Esmu ārkārtīgi pagodināts, ka varu piedalīties jūsu svētkos, kur valda svinīga gaisotne un pulcējas prominenta sabiedrība. Tas ir liels gods arī Parlamentu asamblejai, kuru es vadu jau gandrīz četrus gadus. Tādēļ pirmām kārtām es gribētu izteikt jums pateicību un visdziļākās simpātijas. Manas uzrunas galvenais motīvs ir Eiropas solidaritātes ideja. Patiesi, šī ir ārkārtēja iespēja būt kopā ar jums un vienlaikus ¨ būt kopā ar visiem Latvijas dēliem un meitām, dalīties ar jums priekā un lepnumā par to, kas notika pirms četriem gadiem, kā arī par jūsu valsts noieto ceļu, kuru jūs turpināt iet arī tagad. Tā ir lieliska iespēja ¨ justies kā vienam no jums; starp citu, tas, vismaz man, nākas ļoti viegli, tāpēc ka mums ir tik daudz kopīga, gan runājot par pagātnes notikumiem, gan cerīgi domājot par nākotnē veicamajiem uzdevumiem. Es jau sacīju, ka manas uzrunas vadmotīvs ir solidaritātes ideja. Taču vēlētos tūdaļ paskaidrot, ka ar jēdzienu "solidaritāte" es nedomāju kaut ko abstraktu vai retorisku. Es to saprotu kā apzināšanos, ka mēs esam lieliska pasākuma partneri, ka mēs kopā esam iesaistījušies aizraujošā Eiropas projektā, kur Latvijai, neapšaubāmi, ir svarīga loma. Patiesībā jūsu zeme kā valsts ir ļoti jauna, tik jauna, ka, iespējams, mēs visi vēl labi atceramies kā kaut ko personisku tos dramatiskos apstākļus, kādos radās jūsu valsts. Spriedze, vardarbība, cīņas. Tik tiešām, atsaucot atmiņā šos skaudros brīžus, ir jāpiemin tie jūsu cilvēki, kuri atdeva savas dzīvības par Latviju un tādēļ paši vairs nespēj to redzēt, bet ļauj mūsu acīm skatīt viņu nestā upura augļus. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka manas acis vienmēr ir plaši atvērtas, tāpēc ka apzinos ¨ es skatos un vēroju nevis tikai pats par sevi, bet arī par visiem tiem, kuri man devuši šo iespēju, paši aizejot uz mūžīgiem laikiem. Jā, Latvija ir ļoti jauna valsts, bet to veido pieredzējuši, nobrieduši un saliedēti cilvēki, un tas ir bezkompromisu kolektīvas politiskās gribas rezultāts ¨ dzīvot neatkarīgā valstī, turklāt dzīvot atbilstoši vispāratzītām normām un vērtībām, tās ir ¨ demokrātija, plurālisms, cilvēktiesību ievērošana un tiesiskums. Jau pašā sākumā neatkarības modeli izstrādāja jūsu vadītāji, un tā pamatā bija sabiedriskā doma, kas turklāt bija cieši saistīta ar nākotnes Eiropas veidošanas procesu. Tātad ¨ neatkarīgā Latvija neradās, tiecoties pēc provinciālas izolācijas, drīzāk tās vēlme bija kļūt par Eiropas struktūru un institūciju sastāvdaļu. Un šeit man jāteic, ka es kā spānietis lieliski saprotu jūsu attieksmi. Es saprotu, cik lielā mērā jūs, tāpat kā mēs pirms dažiem gadiem, savu taisnīgo tiekšanos pēc brīvības, stabilitātes un labklājības saistījāt ar Eiropu. Jūs, līdzīgi daudziem citiem, nevēlējāties tikai atrasties Eiropā, jo to jau apstiprina ģeogrāfiskā karte, jūs vēlējāties būt Eiropā, tas nozīmē ¨ dzīvot tā, kā cilvēki Eiropā dzīvo jau gadu desmitiem. Un es vēlreiz atkārtoju: gluži vienkārši tas nozīmē dzīvot brīvā, stabilā un plaukstošā sabiedrībā. Īstenībā attālums un laiks, lai arī pavisam neilgs, bieži vien deformē mūsu reālo izpratni par vēsturisko attīstību. Daudzi no jums un daudzi no mums var iedomāties, ka pašreizējais Eiropas projekts ir jau ļoti novecojis. Gluži otrādi, tas ir pat ļoti jauns, ļoti mūsdienīgs. Eiropas veidošanas process, kurš noris un kurā jūs vēlaties piedalīties un jums ir tiesības uz to, būtībā sākās tikai pēc Otrā pasaules kara, pirms piecdesmit gadiem, un tieši tik garu mūžu daudzi no mums esam nodzīvojuši. Nevajadzētu arī aizmirst to, ka šodienas Eiropa piedzima, uz visiem laikiem aizraidot nebūtībā citu Eiropu: tas ir rezultāts, ko deva Eiropas paškritiskā attieksme pret pagātni, kuras atkārtošanos mēs nekad vairs negribētu piedzīvot, pret totalitārismu, militāru okupāciju, karu, pazemojumiem, bēgļiem, rasismu, neiecietību, deportācijām, koncentrācijas nometnēm, masveida iznīcināšanu. Tam visam Eiropa pateica nekad vairs, un mēs sākām meklēt līdzekļus un dibināt kontaktus, lai tik tiešām bijušais murgs nekad vairs neatkārtotos. Varbūt slikti bija tas, ka pārāk daudziem cilvēkiem vajadzēja gaidīt uz to brīdi, kad "nekad vairs" sāka konkrēti attiekties arī uz viņiem. Piemērs tam ir Latvija un Spānija, kurām vajadzēja gaidīt. Taču svarīgi ir tas, ka abas mūsu valstis vēlas piebiedroties pārējām valstīm, kurām ir klājies daudz labāk. Es ticu, ka Latvija, tāpat kā mūsdienu Eiropa, dzima, pamatojoties uz lozungu ¨ nekad vairs. Nekad vairs pagātni; šā lozunga īstenošanai vajadzīga gudrība, bagāta iztēle, cieša ticība tagadnei un nākotnes plāniem. Šajā darbā un šajā jūsu vēstures jaunajā posmā mēs esam bijuši klāt, un mēs esam šeit no Eiropas padomes, lai sniegtu jums atbalstu un palīdzību. Pirms gada vai pat ne tik sen pagājušā gada janvārī es viesojos jūsu zemē dažas nedēļas pirms tam, kad mūsu Parlamentu asamblejai vajadzēja apspriest jūsu valsts dalībnieka statusu. Visas sarunas, tikšanās ar cilvēkiem, apmeklētās iestādes - viss apstiprināja iepriekš iegūto informāciju un iespaidus par to, ka jūs esat gatavi iesaistīties ne vien mūsu organizācijā, bet arī Eiropas projektā kopumā. Toreiz es secināju, ka jūs to paveiksit ar atbildības apziņu un atdevi. Un šodien es varu teikt, ka mūsu cerības netika pieviltas. Latvijas uzņemšana tika ļoti labvēlīgi apsveikta - tas nozīmēja daudzu pasākumu, galvenokārt ar pilsonību un minoritāšu tiesībām saistītu pasākumu, īstenošanu. Šķēršļi tika pārvarēti ar darbu, labu gribu un izpratni. Bet vissvarīgākais ir tas, ka jūsu valsts kā pilntiesīgas dalībnieces uzņemšana savā vidū mums nozīmēja papildināt Eiropas karti ar visām trijām Baltijas valstīm, papildināt šo karti ar tādu kontinenta daļu, kur mūsu aizstāvētās vērtības daudzus gadu desmitus ir bijušas noniecinātas. Es jau sacīju, ka jūsu piedalīšanās Eiropas dažādo problēmu ikdienas risināšanā man nekad nav likusi vilties. Pēdējo mēnešu laikā vairāki jūsu vadītāji ir viesojušies pie mums Strasbūrā: jūsu Saeimas priekšsēdētājs Gorbunova kungs, jūsu ārlietu ministrs Birkava kungs un jūsu premjerministrs Gaiļa kungs ir uzstājušies mūsu sanāksmēs. Arī jūsu parlamentārieši ir aktīvi piedalījušies debatēs, kā arī lēmumu pieņemšanā. Šajos mēnešos mēs bijām liecinieki tam, ka jūsu valstī nostiprinās likumība. Nesenās vēlēšanas notika pilnīgi normāli; pēc rezultātiem spriežot, gan nav viegli izprast, kā tiks nodrošināta Latvijas pārvaldīšana. Tomēr es esmu pārliecināts, ka jūs to paveiksiet. Tas ir vēl viens uzdevums, un atkal es uzdrošinos definēt šo situāciju kā tīri eiropeisku. Varu teikt, ka pilnīgi jums uzticos, jo jūs taču zināt, ka veselīgas ekonomiskās attīstības priekšnoteikums ir politiska un institucionāla stabilitāte, un ekonomiskā attīstība jūsu valstij acīmredzot ir visvairāk vajadzīga. Esmu pārliecināts, ka jūs arī attiecīgi rīkosieties. Es gribu teikt, ka ticu jums un jūsu atbildības sajūtai ¨ patriotiskajai atbildībai un atbildībai Eiropas priekšā. Es jau sacīju, ka pievienošanās Eiropas padomei nozīmēja daudz ko vairāk nekā tikai pievienošanos vienai institūcijai - tā bija pievienošanās kopīgam Eiropas projektam. Un tas dod jums tiesības pieprasīt solidaritāti no visiem pārējiem mūsu kopīgā pasākuma partneriem. Arī tiesības arvien ciešāk iekļauties dažādās šā projekta programmās un tiesības tuvināties Eiropas savienībai un varbūt pat vēl vairāk - piedalīties un gūt labumu no projektiem, kas tiek paredzēti un izstrādāti attiecībā uz kopējo Eiropas drošību. Šeit es domāju NATO un vēl tiešāk -Rietumeiropas savienību, kurām jāpieliek visas pūles, lai garantētu jums tiesības runāt, lemt un ietekmēt un solidāri nodrošinātu jums turpmāku drošību. Arī šajā ziņā, vadoties no savām jūtām un pieredzes, es varu teikt, ka latvieši būs ļoti droši un uzticami partneri, uz kuriem Eiropa varēs paļauties. Varbūt vienu lietu sakarā ar manu uzrunu vajadzētu paturēt prātā - Eiropas padomē un Eiropas projektā kā tādā nav vietas "postkandidātu" kategorijai. Valsts kādu laiku ir kandidāte, bet, kad tā uzņemta par dalībvalsti, tai vairs nepienākas nekādas atlaides. Mašīnas iedarbināšanas periodam, pirms tā sāk strādāt ar pilnu jaudu, vajag būt iespējami īsam, un ticiet man - attiecībā uz Latviju šis periods jau ir beidzies. Jūs esat viena no mūsu 38 dalībvalstīm, un jums jāzina - ikviens sagaida, ka jūs uzņemsieties savu lomu, turklāt ne tikai ar jums, latviešiem, raksturīgajām īpašībām un gaumi, bet, kā es jau teicu iepriekš, arī ar pilnu atbildību. Dārgie draugi, šis mans aicinājums Latvijai uzņemties atbildību un iesaistīties Eiropā galvenokārt attiecas uz trim lieliem uzdevumiem, kas mums Eiropas padomē turpmāk būs jārisina, lai paātrinātu un veicinātu Eiropas projekta izstrādi un īstenošanu kopumā. Pirmais uzdevums ir viegli saprotams, un to var formulēt dažos vārdos. Šeit es domāju miera un normālas, civilizētas dzīves atjaunošanu atsevišķās teritorijās un starp vairākām tautām, kuras visas kopā mēs kādreiz saucām par Dienvidslāviju. Otrais uzdevums, kas mums jārisina, attiecas uz Starpvaldību konferenci, kuru Eiropas savienība rīkos 1996. gadā, lai pārskatītu Eiropas līgumus un izlemtu, kāda tad īsti būs nākotnes Eiropa. Mūsu uzdevums ir noteikt Eiropas padomes vietu un lomu šajā nākotnes Eiropā, un mūsu pienākums ir rūpēties par to, lai daudzajām pašreizējām Eiropas padomes dalībvalstīm ¨ to starpā arī Latvijai ¨ tiktu nodrošināta pilntiesīga vieta tajā Eiropas modelī, kuru pēc dažiem mēnešiem noteiks ES Starpvaldību konference. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais jautājums. Es aicinu jūs visus pozitīvi un atbildīgi piedalīties trešā uzdevuma veikšanā, kuru es minēšu šodien un kurš, iespējams, ir visneatliekamākais un vissarežģītākais pat Eiropas padomes ikdienas darbā: šeit es domāju Krievijas iesaistīšanu mūsu organizācijā. Patiešām, vairāku pamatotu iemeslu dēļ jautājums par Krieviju ir pilnīgi atšķirīgs salīdzinājumā ar visiem tiem jautājumiem, kurus mēs esam izskatījuši līdz šim. Es pakavēšos tikai pie viena iemesla. Pēdējo 4 līdz 5 gadu laikā mēs esam Padomē uzņēmuši 15 jaunas dalībvalstis. Katrā atsevišķajā gadījumā jautājums bija par to, kā palīdzēt stabilizēt to vai citu valsti un padarīt to par tiesisku valsti. Jebkurā gadījumā šī stabilitāte un tiesiskuma nostiprināšana bija būtiski nepieciešama attiecīgās valsts iedzīvotājiem, bet pārējām Eiropas valstīm tas bija nozīmīgs, tikai raugoties no solidaritātes viedokļa, vārdu sakot, tas nebija šīm valstīm absolūti nepieciešami. Kas attiecas uz Krieviju, tās stabilitāte un nostiprināšanās kā demokrātiskai valstij, protams, ir svarīga Federācijā ietilpstošajām tautām, bet ne mazāk svarīga tā ir arī pārējām Eiropas valstīm. Tādēļ mēs visi esam apņēmības pilni uzņemties jebkuras pūles, lai nostiprinātu tiesiskumu un demokrātiskās vērtības Krievijā. Pēdējā laikā Eiropas padomē jeb ¨ precīzāk ¨ Parlamentu asamblejā izveidojusies divējāda pieeja Krievijas jautājumam. Ir daži, kas nopietni tic, ka konfrontācija ar Krieviju agrāk vai vēlāk ir neizbēgama, tādēļ Eiropai vajadzētu Krieviju izolēt un sagatavoties šai konfrontācijai. Otra pieeja, kuras piekritējs, starp citu, esmu arī es un kuru, manuprāt, tagad jau atbalsta vairākums, ir tāda, ka jāpieliek visas pūles, lai novērstu šādu konfrontāciju ar Krieviju nākotnē. Dabiski, ka tādēļ nepieciešams, lai Krievija būtu demokrātiska valsts, un ir jāizstrādā kopīgs projekts, kurā kopā ar mums iesaistītos arī šī valsts. Tas nozīmē - dot Krievijai visas iespējas darboties atbilstoši Eiropas demokrātiskajiem standartiem, un to vislabāk varētu panākt, ja Krievija kā pilntiesīga locekle darbotos Eiropas padomē. Starp citu, Eiropas savienība jau oficiāli ir izteikusi savu atbalstu Krievijas uzņemšanai Eiropas padomē visdrīzākajā laikā. Kā jau es minēju iepriekš, Krievijas demokratizācija ir grūts uzdevums ne tikai krieviem pašiem, bet arī mums visiem. Protams, mēs nevaram būt pārliecināti, ka gūsim panākumus, bet esmu drošs, ka ir vērts mēģināt - ar visiem spēkiem - gan viņu pašu, gan mūsu labā. Un, kad es lietoju vārdus "mūsu" vai "mēs", protams, es tajos ietveru arī Baltijas valstis un Latviju. Es aicinu jūs, latviešus, šodien, kad jūs svinat savu neatkarības dienu, aktīvi, ar godīgu un saprātīgu attieksmi piedalīties šā mūsu uzdevuma risināšanā. Es vēršos pie jūsu veselā saprāta, jūsu politiskās gudrības, jūsu drosmes un vēlreiz - pie jūsu atbildības sajūtas. Dāmas un kungi! Es nekad neaizmirsīšu šo dienu un šo svinīgo sēdi. Man bija liels gods pārstāvēt šeit to 37 valstu balsi, jūtas, draudzību un solidaritāti, kuras roku rokā ar Latviju cenšas veidot labāku Eiropu. Tādu Eiropu, kura būtu labāka gan mūsu kontinenta iedzīvotājiem, gan visai pārējai cilvēcei, ar ko kopā mēs veidojam labāku pasauli. Turpmāk nekas nekavēs Latviju likt sadzirdēt arī tās balsi Eiropas brīvo valstu un brīvo tautu korī. Un, pateicoties jūsu balsij un Latvijas īpašajam ieguldījumam, mūsu Eiropas dziesma būs skanīgāka un daudz melodiskāka. Paldies, ka devāt man šo iespēju dalīties ar jums atmiņās par panākumiem, asarām un smaidiem, pagātni un nākotni! Paldies. Lai dzīvo Latvija Eiropā! Lai dzīvo Eiropa Latvijā! (Aplausi.)".
• 1995_11_18_s-seq5 language "lv".
• 1995_11_18_s-seq5 speaker Migels_Anhels_Martiness.
• 1995_11_18_s-seq5 mentions Q822919.
• 1995_11_18_s-seq5 mentions Q211.
• 1995_11_18_s-seq5 mentions Q193089.
• 1995_11_18_s-seq5 mentions Q39731.
• 1995_11_18_s-seq5 mentions Q159.
• 1995_11_18_s-seq5 mentions Q7184.
• 1995_11_18_s-seq5 mentions Q36704.
• 1995_11_18_s-seq5 mentions Q29.