Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_11_06_nosleguma-seq4> ?p ?o. }

• 1995_11_06_nosleguma-seq4 type Speech.
• 1995_11_06_nosleguma-seq4 number "4".
• 1995_11_06_nosleguma-seq4 date "1995-11-06".
• 1995_11_06_nosleguma-seq4 isPartOf 1995_11_06_nosleguma.
• 1995_11_06_nosleguma-seq4 spokenAs 122.
• 1995_11_06_nosleguma-seq4 spokenText " Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie deputāti! Ministri! Ekselences! Viesi! Dāmas un kungi! Ar šo sēdi mēs noslēdzam 5. Saeimas divarpus gadu darbu. Lai atceramies, cik lielas cerības un kādu nozīmi 5. Saeimas sanākšanai piešķīra cilvēki Latvijā. Līdzās lepnumam par to, ka šis ir pirmais daudzpartiju parlaments pēckara vēsturē un ka pilnā mērā ir atjaunota Satversmes darbība, bija arī ticība reformām, kuras gatavojās uzsākt 5. Saeima un kuru rezultātā likās visai drīz uzlabosies tautas dzīves kvalitāte. Šodien varbūt atzīsim, ka ne jau visas uz 5. Saeimu, tas ir, uz mums, liktās cerības, ir attaisnojušās. Reizē būtu jāatzīmē, ka 5. Saeimu ievēlēja Latvijas sabiedrība, kura vēl nebija krasi noslāņojusies. Dabiski, ka, sabiedrībai noslāņojoties, atsvešinātība starp varu un tautu ir kļuvusi lielāka. Tāpēc ir un paliek jautājums, cik lielu sociālo spriedzi, veicot pārveidojumus, var atļauties, lai šī spriedze, ko tā rada, neapdraudētu valsti un reformas, kuru galvenais mērķis ir uzlabot tautas dzīves kvalitāti. Demokrātiskas vēlēšanas ir tās, kas šo atsvešinātību mazina. Un es domāju, ka mēs no sirds varētu novēlēt 6. Saeimas deputātiem un viņu apstiprinātajai valdībai labas sekmes. Par šā laika asākajām problēmām mūsu sabiedrībā jau runāja Valsts prezidents. Es tikai atzīmēšu, ka par visu to, kas satrauc sabiedrību, - ekonomiskā krīze kopumā un banku krīze atsevišķi, nepietiekamie budžeta ieņēmumi un līdz ar to nepietiekamās algas skolotājiem, ārstiem, kultūras darbiniekiem, mazās pensijas, noziedzība, bezdarbs, sabiedrībā valdošā neticība un nedrošība - par visu to tika diskutēts no šīs tribīnes, gan apspriežot konkrētos likumprojektus, gan saistot šā laika grūtības ar valdības un pašvaldību ierēdņu, kā arī ar pašu deputātu kompetenci, atbildību un godaprātu. Es tomēr gribu apgalvot, ka šajos sarežģītajos, pat juku laikos 5. Saeima bija stabilizējošs faktors mūsu sabiedrības dzīvē. Kaut arī atmosfēra šajā zālē nereti ir bijusi nokaitēta līdz baltkvēlei, tomēr, manuprāt, pateicoties visu Saeimas frakciju un pie frakcijām nepiederošo deputātu darbam, 5. Saeimas darba stilu nekādā ziņā nevar raksturot kā destruktīvu konfrontāciju. Sabiedrības lielākajai daļai nebija tik svarīga vienas vai otras frakcijas uzvara vai zaudējums kādas sēdes laikā. Svarīgi bija tas, ka Saeima spēja vienoties sabiedrības vairākuma interesēs. Domāju, ka cilvēki pratīs to novērtēt gan tagad, gan īpaši nākotnē. Arī tas fakts, ka visā šīs Saeimas laikā darbojās mazākuma valdība, liecina tieši par darba stilu, kuru lielā mērā raksturo konstruktīva pozīcijas un opozīcijas sadarbība. Šajos piecos Saeimas gandrīz... es atvainojos, 5. Saeimas gandrīz divarpus darbības gados mēs un arī vēlētāji, klausoties Saeimas sēžu radio translācijas, esam bijuši liecinieki daudzu deputātu kā politiķu profesionālajai izaugsmei, kuru apliecina prasme vērtēt sabiedriskos procesus kopsakarībā, ieklausoties oponentu argumentos un pamatojot savu un savas frakcijas viedokli. Nereti mums, deputātiem, nācās uzklausīt kritiku arī par pārlieku garām diskusijām plenārsēdēs, bet tieši diskusijas parlamentā ir tās, kas novērš nepārdomātu, pretrunīgu un sasteigtu lēmumu pieņemšanu, tādu lēmumu pieņemšanu, kas būtu polarizējuši mūsu sabiedrību vēl vairāk. Tas dod cerību, arī uz 6. Saeimu raugoties, jo parlaments ir tas, kas līdzsvaro dažādas intereses, to sadursmi pārvērš ja ne vienmēr konstruktīvā risinājumā, tad nepieciešamā kompromisā gan. Sabiedrības, tas ir, vēlētāju kritika bija un būs galvenais deputātu orientieris. Tomēr būtu jāatzīst, ka ne visas prasības ir vienmēr pietiekami pamatotas, it sevišķi, ja tās izskan vispārināti un pārāk paštaisni. Pēc tā reizēm varētu secināt, ka zināmu sabiedrības daļu drīzāk apmierinātu viens vienīgs likums - likums par labklājību. Bet valsts un tautas labklājību veido uz likumiem balstīta tiesiska kārtība un visas sabiedrības, arī katra konkrēta cilvēka, darbs. Ja cilvēks pats negrib mainīties, ja viņš nevēlas pārmaiņas, tad, protams, nelīdzēs nekādi likumi. Mūsu nostāšanās līdzās citām demokrātiskām valstīm liek mums mainīties daudz straujākā tempā, nekā evolucionējušās šīs valstis. Pārmaiņām, kas nepieciešamas, lai nostiprinātu Latviju kā neatkarīgu valsti, nav dots daudz laika. Saeima ir likumdevēja, un pieņemtie likumi ir galvenais, kas raksturo šo likumdevēju. Es neriskēšu uzskaitīt visus pieņemtos likumus, vēl jo vairāk - tos izvērtēt. To izdarīs 6. Saeima un laiks. Un tomēr likumdošanas intensitāti raksturo šādi skaitļi: Saeimai tika iesniegti 839 likumprojekti, no tiem pieņemti 405, noraidīti - 204. Tātad 609 likumprojekti ir izskatīti un 230 palikuši neizskatīti vai līdz galam neizskatīti. Tā ka 6. Saeimai, ja tā pieņems tos izskatīšanai, darbs ir vai veselam gadam. Atskatoties atpakaļ, liekas, ka 5. Saeimas beigu cēliens bija visražīgākais. Tas vedina uz domām, ka 6. Saeima varētu apsvērt iespēju noteikt, ka Saeimas darbības laiks ir 4 gadi. Acīmredzot tas ir optimāls laiks, lai izvērtētu darāmo un ražīgi pastrādātu. Turklāt tas tā ir arī vairākumā demokrātisko valstu parlamentu. Ar vienu gan mums būtu īpašas tiesības lepoties - pateicoties 5. Saeimas pieņemtajiem likumiem, Latviju kā demokrātisku valsti vienbalsīgi uzņēma Eiropas padomē. Tas nebūt nenozīmē, ka mūsu pieņemtie likumi ir nevainojami. Priekšā vēl ir ļoti liels darbs, lai ne tikai atsevišķi likumi, bet visa mūsu likumdošana atbilstu Eiropas savienības standartiem. Tāpēc atzīstams šķiet tas, ka, gatavojoties šim atbildīgajam posmam likumdošanā, 5. Saeima savas darbības noslēgumā izdarīja grozījumus Kārtības rullī un ar ievērojamu balsu vairākumu akceptēja jaunas - Eiropas lietu komisijas izveidošanu Saeimā. Neraugoties uz to, ka šajā reformu laikā tika radīta likumdošanas bāze valstī uzsāktajām pārmaiņām, Saeima deputāti ir aktīvi strādājuši arī starptautiskajā laukā - gan Baltijas asamblejā, gan Eiropas padomē, gan Rietumeiropas savienībā, Parlamentu savienībā, Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejā, Ziemeļatlantijas asamblejā. Tas prasīja gan lielus līdzekļus, gan cītīgu darbu, bet tas bija nepieciešams un šo nepieciešamību noteica un vēl joprojām nosaka divi apsvērumi - Latvijas tālākā attīstība un Latvijas valsts drošība. Un, tieši paturot prātā šos divus apsvērumus, arī līgums ar Eiropas savienību par Latvijas kā asociētās locekles statusu tika ratificēts Saeimā ar lielu balsu vairākumu. Godātais Valsts prezidenta kungs! Jūs esat pirmais atjaunotās Latvijas Republikas Valsts prezidents, kuru ievēlēja 5. Saeima. Atļaujiet man pateikties jums par šīsdienas uzrunu un tiem labajiem un arī kritiskajiem vārdiem, kurus veltījāt mums - 5. Saeimas deputātiem un mūsu darbam. Arī jūs pats tikāt ievēlēts par 5. Saeimas deputātu, bet, kad pilnā mērā tika atjaunota Satversme un jūs kļuvāt par Valsts prezidentu un nolikāt savas deputāta pilnvaras, jūs it kā attālinājāties no Saeimas, jo reprezentējāt valsti, bet visa tā rezultātā mūsu valstī tika atjaunots arī demokrātiskais varas sadales un līdzsvara princips starp Saeimu, Valsts prezidentu un valdību. Satversmē Valsts prezidenta loma likumdošanā ir noteikta izsmeļoši. Manuprāt, ar jūsu līdzdalību, Valsts prezidenta kungs, tieši likumdošanā tika atrisināti svarīgākie politiskie jautājumi - tādi kā Pilsonības likums un Latvijas un Krievijas līgumu ratifikācija. Ar savu attieksmi pret Saeimu jūs esat balstījis parlamentārismu. Katrā ziņā, pateicoties arī jūsu izpratnei un atbildības sajūtai, Latvijā nav izveidojusies šķirtne starp prezidenta institūtu un parlamentu. Godātie kolēģi! Mēs, 5. Saeimas deputāti, šķiet, nevarētu sūdzēties par uzmanības trūkumu no sabiedrības un it īpaši no preses puses. Deputāta darbs un personiskā dzīve bija daudzu preses izdevumu iecienīta tēma un reizēm pat šķiet, ka viena otra avīze būtu panīkusi, ja šīs tēmas nebūtu. Vienlaikus ar pateicību ir jāatzīst, ka prese ir likusi mums pierast pie pilnīga atklātuma. Domāju, ka varu visu deputātu vārdā teikt, ka esam novērtējuši un pratuši likt lietā tās priekšrocības, ko dod šī atklātība visur un vienmēr. Nenoliedzami mūsu visu pateicību ir pelnījuši Saeimas darbinieki, bez kuru kompetences, atbildīguma, nereti pat entuziasma un izturības, ko dažkārt prasīja pārlieku lielā darba slodze, Saeimas darbs un likumdošanas aprite būtu neiedomājama. Es negribētu procentos dalīt deputātu un darbinieku ieguldījumu likumu tapšanā, tomēr Saeimas delegāciju vizītes citu valstu parlamentos un mūsu pašu vairāk nekā 2 gadus ilgā prakse ir likusi mums saprast un novērtēt, ko likumdošanas darba kvalitātē dod profesionālu darbinieku klātbūtne Saeimā. Godātie deputāti! Šodien, pēdējo reizi uzrunājot jūs kā 5. Saeimas deputātus, es jūtos ļoti saviļņots. Jūs mani no deputātu vides ievēlējāt par 5. Saeimas priekšsēdētāju. Tagad ar savu uzrunu es vispirms gribu simboliski nolikt savas pilnvaras jūsu priekšā. Tiesiski tas, protams, notiks rīt, sanākot 6. Saeimai. Esmu gandarīts un pateicīgs jums, godātie deputāti, ka visu 5. Saeimas laiku esmu baudījis jūsu uzticību. Ar to esmu lepojies un ar pilnu paļāvību uz jums un ticību jums esmu uzsācis katru plenārsēdi, tāpat ar paļāvību uz jums esmu slēdzis Saeimas sēdes pat tajos gadījumos, kad jūs, paši atrazdamies zālē, politisku apsvērumu dēļ nepiedalījāties balsošanā un sēde bija jāslēdz kvoruma trūkuma dēļ. Es nekādā ziņā negribētu apgalvot, ka vadīju sēdes nevainojami, turklāt ar katru nākamo sēdi radās jauna atklāsme par to, kā tulkojams vai piemērojams mūsu pieņemtais Kārtības rullis. Otrs priekšsēdētāja pienākums bija reprezentēt Saeimu. Šis svešvārds ir arī Saeimas kārtības rullī. Bet šodien šis vārds ir lielā mērā devalvēts, tādēļ, manuprāt, pareizāk būtu teikt - pārstāvēt Saeimu. Ar gandarījumu jāatzīst, ka daudzu valstu prezidenti, parlamentu vadītāji un citas amatpersonas, ierodoties Latvijā, allaž ir izteikušas vēlmi apmeklēt Saeimu un tikt oficiāli pieņemtiem Saeimā. Es to vērtēju kā demokrātisku valstu vadītāju un citu oficiālo personu vēlmi apliecināt cieņu mūsu parlamentam un tā deputātiem kā tautas priekšstāvjiem. Ceru, ka arī deputāti jutās gandarīti par nu jau tikpat kā tradīciju kļuvušo iespēju citu valstu parlamentu vadītājiem uzrunāt Saeimu. Ja man tiks piedots šīs salīdzinājums, tad teikšu, ka barometrs, kas nereti noteica kāda likuma nozīmību Latvijas nākotnei, bija diplomātu klātbūtne zālē viena vai otra likuma apspriešanas laikā. Mēs varam pateikties par ļoti konkrētu sadarbību un atbalstu to valstu vēstniekiem, kuri akreditēti Latvijā, un īpaši tiem, kuru rezidence ir Rīgā, par palīdzību ar padomu pašu mājās un gūto pieredzi parlamentārās apmaiņas ceļā. Godātie deputāti! Tik tiešām 5. Saeimas deputātu darbu objektīvi var izvērtēt tikai vēlētāji un laiks. Vēlētāji to jau ir izdarījuši. Un tomēr man atļaujiet šodien, izmantojot šo iespēju, pateikties visu Saeimas frakciju vadītājiem, kuru darbs kopā ar jums, godātie kolēģi, lielā mērā noteica atmosfēru šeit, sēžu zālē. Es gribētu pateikties Saeimas komisiju vadītājiem par viņu ieguldījumu likumu tapšanā, par darbu, kas nebūt nav bijis viegls. Es gribu pateikties saviem tuvākajiem kolēģiem Saeimas Prezidijā par atbalstu un kopīgi padarīto. Un visbeidzot es gribētu novēlēt jums visiem veiksmi un panākumus turpmākajā darbā, jo īpaši tiem deputātiem, kuri nav ievēlēti 6. Saeimā. Es gribētu aicināt mūs visus, lai kur mēs arī turpmāk strādātu, bet jo īpaši tos, kuri būsim 6. Saeimā, palikt uzticīgiem tam principam, kura dēļ esam nākuši uz šo namu, - strādāt Latvijas un tās tautas labā! Pateicos par uzmanību, un noslēgsim mūsu sēdi ar Latvijas Valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!". (Skan Latvijas Valsts himna). ".
• 1995_11_06_nosleguma-seq4 language "lv".
• 1995_11_06_nosleguma-seq4 speaker Andrejs_Krastins-1951.
• 1995_11_06_nosleguma-seq4 mentions Q822919.
• 1995_11_06_nosleguma-seq4 mentions Q211.
• 1995_11_06_nosleguma-seq4 mentions Q2660080.
• 1995_11_06_nosleguma-seq4 mentions Q193089.
• 1995_11_06_nosleguma-seq4 mentions Q39731.
• 1995_11_06_nosleguma-seq4 mentions Q159.