Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_11_06_nosleguma-seq2> ?p ?o. }

• 1995_11_06_nosleguma-seq2 type Speech.
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 number "2".
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 date "1995-11-06".
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 isPartOf 1995_11_06_nosleguma.
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 spokenAs 18.
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidija priekšsēdētāj! Augsti godātie Saeimas deputāti! Valdības locekļi! Ekselences! Dāmas un kungi! Man ir liels gods šodien šeit stāvēt jūsu priekšā uz mūsu valsts augstākās - es teiktu, sirdsapziņas - tribīnes. Vēl jo vairāk tāpēc, ka es uz šīs tribīnes stāvu otro reizi. Pirmā reize bija, kad es jūsu priekšā devu zvērestu mūsu valstij un mūsu Satversmei. Un šodien es ar gandarījumu gribu teikt dažus vārdus un pavērtēt to darba posmu, ko esam kopīgi nogājuši. Šī bija pirmā Saeima, kas tika ievēlēta saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un ko pēc padomju režīma sabrukuma ievēlēja tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Būtiskākais 5. Saeimas nopelns ir tas, ka savas leģislatūras pašā sākumā tā pilnībā atjaunoja Satversmes darbību. Līdz ar to Latvijas Republika atguva savu tiesisko pamatu. Un pats lielākais gandarījums gan 5. Saeimas deputātiem, gan mums visiem bija konstatēt, ka mūsu priekšteču pirms vairāk nekā 70 gadiem izveidotā Satversme strādā. Ik dienas vēl un vēlreiz pārliecināmies par mūsu Atmodas līderu lēmuma pareizību - atjaunot vēsturisko 1922. gada Satversmi. Latvijas likumdošana tālāk tika veidota uz šā vienīgā patiesi leģitīmā pamata. 5. Saeimas laikā ir izdarīts daudz: esam pamatos izveidojuši sabiedrību un valsti, kur darbojas Satversme, nodrošināta reāla rasu, reliģiju, dzimumu, etniju vienlīdzība. Latvijā ir nostiprinājies tiesiskums. Valsts ekonomiskajai attīstībai viens no nozīmīgākajiem bija Zemes likums. Politiski viens no svarīgākajiem bija Pilsonības likums, kas ieviesa skaidrību par iespēju un kārtību, kādā ir iegūstama Latvijas pilsonība. Nesen pieņemtais Repatriācijas likums paver iespējas dažādu tautību cilvēkiem īstenot vēlmi dzīvot savā etniskajā dzimtenē. 5. Saeimas laikā aktīvas diplomātiskās un politiskās darbības rezultātā mums izdevās pavilkt svītru zem nesenās pagātnes un ar starptautiskiem līgumiem nodrošināt Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Saeima veica lielu darbu, lai šie līgumi tiktu ievēroti. Krievijas armijas izvešana noritēja mierīgi un bez ievērojamiem starpgadījumiem. Valsts un sabiedrības pārveidošanās process uz likumības pamata guva atzinību pasaulē - Latvija tika uzņemta Eiropas padomē, parakstīja asociatīvo līgumu ar Eiropas savienību un Rietumeiropas savienībā ieguva asociatīvā partnera statusu. Rīgu apmeklēja daudzu valstu valdību vadītāji un prezidenti, to skaitā Amerikas Savienoto Valstu prezidents. 5. Saeimas laikā iezīmējās lietišķa sadarbība starp Saeimu un Valsts prezidenta institūciju. Šī sadarbība noteikti ir uzskatāma par nozīmīgu sastāvdaļu Latvijas demokrātijā. Pilsonības likuma pieņemšana 1994. gada vasarā, manuprāt, visspilgtāk liecina, kā šīs sadarbības rezultātā tiek panākts optimāls risinājums. Uzskatu, ka tādējādi kopīgi apliecinājām mūsu - politiķu - atbildības sajūtu valsts un tautas priekšā. Par sevi gribu teikt, ka arī turpmāk vadīšos no Prezidentam Satversmē paredzētās demokrātijas garanta lomas un vienmēr mēģināšu rast izpratni ar Saeimu kā demokrātijas sistēmas galveno balstu. Tomēr politiskais dialogs, ko pēdējā laikā esam sākuši kopt, vēl ir daudzos virzienos pilnveidojams. Līdz ar to 5. Saeima ar savu likumdošanas darbību ir vadījusi reformu procesu valstī. Tomēr atsevišķos laika posmos tās prioritātes diemžēl nesaskanēja ar dzīves izvirzītajām prasībām. Satricinājumi Latvijas finansu un banku sektorā atklāja būtiskas nepilnības likumdošanā. Tie bija un joprojām ir nopietni apdraudējumi Latvijas ekonomiskajai drošībai. Vērtējot pieņemto lēmumu plūsmu, jāsecina, ka Saeimas darbā brīžiem ir pietrūcis sistemātiskuma, lietišķuma, mūsdienīgākas domāšanas. Kvantitātes ziņā 5. Saeima it kā nesasniedza to likumdošanas aktu apjomu, kas bija iecerēts. Bet vēstures skatījumā īstenībā jau nav tik svarīgi, vai 5. Saeimas laikā ir pieņemts daudz vai maz likumu, kā arī ne tas, cik aktīvu lomu ir spēlējis Valsts prezidents. Svarīgi ir tas, ka tika saglabāta virzība uz neatkarīgu, demokrātisku tirgus ekonomikas valsti. Šajā laika posmā Latvijas valsts un tās sabiedrība atradās vispusēju pārmaiņu procesā, un apjoms, kādā sabiedrība spēj uzsūkt jaunas reformas, diemžēl ir ierobežots. To ļoti labi parāda citu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pēdējo gadu pieredze. Tāpat kā Latvijā, arī šajās valstīs vērojam, kā straujāku reformu gaitu nereti nomaina politiskā populisma vilnis. Un tas nenovēršami mazina dinamismu tautsaimniecības attīstībā. Samazinās ekonomiskās labklājības pieauguma temps, netiek konsekventi īstenota struktūrreforma. Cilvēkus pārņem eksistenciālas rūpes par rītdienu, un viņi jūtas bieži atstumti un aizmirsti. Teorētiski viss it kā bija iepriekš labi apsvērts. Prakse parādīja, ka esam arī šad tad kļūdījušies. Valsts pārveidošanas process nedrīkst Latvijā izraisīt sabiedrības atsvešināšanos no reformu plūsmas. Nedrīkst pieļaut plaisas rašanos starp valdības institūcijām un plašiem sabiedrības slāņiem. Diemžēl daļēji tas šodien jau ir noticis. Izmaiņas Latvijā ir jāsamēro ar pārmaiņām Eiropā un pasaulē. Kopš aukstā kara beigām mēs novērojam ļoti izteiksmīgas pārvērtības: Rietumu - Austrumu konflikta atslābumu, vairāku Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu aizvien skaidrāku orientāciju uz Eiropas savienību, NATO lomas būtisku izmaiņu Eiropā, kā arī NVS valstu centienus atrast savu vietu reģionā. Starptautiskais konteksts, kur pēdējā laikā veidojas cita attiecību sistēma, ļaus Latvijai tagad aizvien straujāk apzināties savu vietu jaunajā pasaules kārtībā. Arī pašiem mums Latvijā ir jāapzinās, ka katram ir jāatrod sava vieta jaunajā lietu kārtībā. Diemžēl, pretēji gaidītajam, 5. Saeimas laikā, manuprāt, ir izmainījies noskaņojums Latvijas sabiedrībā. Brīvības cīņu garīgais pacēlums daļēji ir zudis, un dažbrīd šķiet, ka sabiedrībā virsroku var ņemt pesimisms. 5. Saeima tomēr neprata pilnībā uztvert to bagāto garīgo enerģiju, ko sniedza vēlētāji, un nespēja to pārveidot par reformu procesa dzenošo spēku. Jaunu valsti un sabiedrību veidojot, sadūrāmies ar jaunām, nepazīstamām grūtībām. Šajā situācijā, šķiet, daudzi nobijās un vienkārši nolaida rokas. Šāds noskaņojums liek domāt, ka esam piemirsuši - brīvība nav tikai luksusa patēriņa preces, bet gan saspringts ikdienišķs intensīvs darbs, turklāt nu jau starptautiskās konkurences apstākļos. Atcerēsimies, ka tikai ražīgs darbs var dot drošu pamatu dzīvei pārticībā un labklājībā. Un tomēr nereti 5. Saeimas laikā diemžēl tika kultivētas ilūzijas un mēs sevi mānījām, izliekoties, ka ilūzijas var derēt arī kā skaidri mērķi. Šogad, kad daudzas ilūzijas un sapņu pilis ir vienkārši sabrukušas, cilvēki jūtami atsvešinājās no politiskām reformām valstī. Man šķiet, ka šinī gaismā ir jāuztver 6. Saeimas vēlēšanu rezultāti, jo nevaru piekrist viedoklim, ka tie būtu uzskatāmi par kaut kādu atsevišķu cilvēku savstarpēju sīku intrigu rezultātiem. 5. Saeimu var nosaukt par lielu jaunās politiķu plejādes skolu. Šajos gados mēs ieguvām daudz vairāk īstu politiķu. Politiskās emancipācijas process, kas lēnām iesākās ar frakciju sadalīšanos, ļoti strauji turpinās tieši tagad. Es gribu šodien apgalvot, ka vismaz daļa politiķu aizvien vairāk cenšas atteikties no personīgajām ambīcijām. Viņi apzināti meklē kompromisu un kopsaucēju, tā pamatā liekot savus priekšstatus par Latvijas attīstības stratēģiju starptautiskā kontekstā. Tieši politiķiem taču pietiekami skaidri jāformulē sasniedzami mērķi ilūziju vietā. Politiskās domas attīstības procesā vēsturiski vienmēr aktīvu lomu ir spēlējusi inteliģence. Latvijā tās balss diemžēl pēdējā laikā nav bijusi pietiekami dzirdama. Īpaši, ja runājam par jauno inteliģences paaudzi, kas jau ir ienākusi mūsu sabiedrībā. Pārāk maz esam domājuši par jaunākajiem laikabiedriem. Esmu pārliecināts, ka viņi šodien spēj uzņemties daudz lielāku atbildības nastu par valsti nākotnē. Kas vairāk vainojams, ka 5. Saeimas laikā neizveidojās produktīva sadarbība starp politiķiem un inteliģenci? Šis līdzsvars un dialogs nav mazsvarīgs tādai mazai valstij kā Latvija, kur intelektuālās radošās spējas ir viena no lielākajām nacionālajām bagātībām. Tiekoties ar dažādu radošo profesiju pārstāvjiem, nākas secināt, ka patiesībā kā valdība, tā arī Saeima lielā mērā ignorēja Latvijas inteliģenci. Ir jārod iespējas rast valstī tik nepieciešamo dialogu starp nopietniem politiķiem un mūsdienīgu inteliģenci, kā pilsētā, tā arī mūsu laukos. Pēdējos gados ir izdevies atmodināt Latvijas lauku cilvēku pašapziņu un individualitāti pretstatā kolhozu laiku bezpersoniskumam. Līdz ar to aizvien skaidrāk iezīmējas iespēja radīt eiropeisku vidusslāni Latvijas laukos. Uzsākta latviešiem mentāli tuvās gaisotnes atjaunošana laukos. Tiesa, atdzimšanas process nav norisinājies pietiekami ātri. Nedaudzo parlamentāriešu kvēlās runas par nepieciešamību sakārtot Latvijas lauku apvidus noslīka it kā svarīgāku problēmu gūzmā un nekļuva par vienu no Saeimas prioritātēm, veidojot likumdošanas ietvarus jaunai struktūrai Latvijas tautsaimniecībā. 5. Saeimas laikā diemžēl apslāpa process, kas aizsākās 90. gadu sākumā, kad tika atraisīta Latvijas zemnieku iniciatīva un kad šķita, ka jaunsaimnieki paši spēs radīt jaunu struktūru Latvijas lauksaimniecībā. Arī šī ir viena no tām ilūzijām, kuras zudums mums šobrīd ir ļoti sāpīgs. Politiķi tā arī nav spējuši izstrādāt struktūrpolitiku modernai, eiropeiskai tautsaimniecībai tieši Latvijas laukos. Viens no svarīgākajiem 5. Saeimas sasniegumiem noteikti ir fakts, ka pieņemtajos likumos ir skaidra perspektīva cittautiešiem Latvijā. Likumā noteiktajā kārtībā viņiem ir tiesības doties uz savu etnisko dzimteni vai naturalizācijas rezultātā kļūt par Latvijas pilsoni, vai arī pieņemt kādas citas valsts pilsonību. Personību apliecinošo dokumentu izsniegšanas sākums nepilsoņiem atrisina viņu problēmas, kas apgrūtināja valsts robežas šķērsošanu. Mūsu Pilsonības likumā formulētie un naturalizācijai paredzētie noteikumi kādam var šķist arī pārāk bargi, bet mēs gaidām un mums pilnīgi jāpanāk sapratne par situāciju, kādā latviešu tauta 20. gadsimta beigās ir nokļuvusi. Tieši bēdīgās demogrāfiskās situācijas kontekstā 5. Saeima intensīvi strādāja, lai pilnveidotu Valsts valodas likumu. Bet šī likuma darbība ir arī viens no centrālajiem elementiem visaptverošā ilgstošā integrācijas programmā, kas līdz šim ir ieskicēta galvenajās līnijās. Zinot to, kā attīstās industriālās Rietumu valstis un kā tās saskaras ar nepieciešamību integrēt savā vidē citu tautību un kultūru cilvēkus un ka tāpēc cittautiešu integrācijas programmai mūsdienu pasaulē ir ārkārtīgi augsta vērtība, uzskatu, ka tai ir jākļūst par vienu no Saeimas un Valsts prezidenta darbības prioritātēm. Latvijai un it īpaši Rīgai strauji kļūstot par atvērtu un modernu valsti un galvaspilsētu, ārzemēs par mums lielā mērā spriedīs, izvērtējot, kādu dzīves perspektīvu mēs būsim spējuši atstāt un piedāvāt cittautiešiem. Mūsu tauta ilgus gadus ir bijusi sašķelta, un tagad tā ir guvusi iespēju apvienoties. 5. Saimas laikā savu aktualitāti zaudēja latviešu iedalījums latviešos no šejienes un latviešos no ārzemēm. Turpmāk kritērijam ir jābūt vienotam, un izšķirošais ir tas, cik konstruktīvi cilvēks spēj strādāt, cik viņam ir ideju un radošas enerģijas nākotnes veidošanai. Pēdējie trīs gadi ir bijuši pietiekami ilgs pārbaudes laiks, lai izvērtētu pamatotību piederēt valsts vadošo politiķu lokam. 20. un 30. gadu Latvija nav mūsu virzības mērķis, bet gan mūsu valsts veidošanās pirmais posms, kura normālu tālāko attīstību pārtrauca totalitārās lielvalstis. Vārds "atjaunošana" mūsu virzībā un tālākattīstībā ir lietots jo bieži un ne bez pamata, jo, lai sadziedētu rētas, ir jāatjauno dvēseles līdzsvars, lai ietu straujāk uz priekšu - ir jānovāc drupas un jāatjauno sagrautais. Mums visiem ir prieks, ka Latvijā šoruden atsāka darbu Ludzas dievnams, skola Saldū un Nacionālā opera. Tās atjaunošanas labā aktīvi strādāja gan 5. Saeima, gan arī valdība un latvieši visā pasaulē. Un vai tas nav simbols, ka Latvijas nācija un valsts ir sasniegusi zināmu brieduma pakāpi un šodien ir droša par savu nākotni? Mums jāzina, ka tieši kultūras vērtības saturēs mūs kopā un dos spēku pārveidoties, ejot pretim nākotnei. Es šos vārdus šodien adresēju visiem, kas sēž šajā zālē, un arī tiem, kas mūs klausās radio un televīzijā. Ar pārliecību varu teikt, ka tie deputāti, kas šodien atvadās no parlamenta, ar savu politiskās darbības pieredzes bagāžu ir liels kapitāls Latvijai demokrātijas nostiprināšanai mūsu valstī un savus spēkus viņi veltīs mūsu kopīgo ideju tālāknešanai tautā un pasaulē. Tā ir šī parlamenta jaunradītā vērtība. Jo lielāks valstī ir politiski izglītotu cilvēku potenciāls, jo lielākas iespējas šai valstij aktīvāk un kvalitatīvāk iekļauties pasaules politiskajā dialogā. Bet tiem, kas ir atkārtoti ievēlēti Saeimā, es gribētu šodien novēlēt ražīgu un radošu darbu. Šajā uzrunā es nevarēju iekļaut visus faktus, kas liecina par to, cik 5. Saeimas darba gadi ir bijuši saspringti un nozīmīgu notikumu pilni. Vienu es varētu šeit atzīmēt - mēs esam kļuvuši bagātāki ar lielu pieredzi, ar zināšanām, ko tik koncentrētā veidā nevar iegūt nevienā mācību iestādē. Un vēl. Ir radīts paliekošs 5. Saeimas ieguldījums Latvijas reformu procesā. Un par to jums visiem deputātiem paldies! (Aplausi.)".
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 language "lv".
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 speaker Guntis_Ulmanis-1939.
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 mentions Q822919.
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 mentions Q211.
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 mentions Q2660080.
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 mentions Q193089.
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 mentions Q159.
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 mentions Q7184.
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 mentions Q12360039.
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 mentions Q1669018.
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 mentions Q2484354.
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 mentions Q15379125.
• 1995_11_06_nosleguma-seq2 mentions Q193159.