Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_11_02-seq112> ?p ?o. }

• 1995_11_02-seq112 type Speech.
• 1995_11_02-seq112 number "112".
• 1995_11_02-seq112 date "1995-11-02".
• 1995_11_02-seq112 isPartOf 1995_11_02.
• 1995_11_02-seq112 spokenAs 46.
• 1995_11_02-seq112 spokenText "Tātad noskaidrojām procedūru. Tikām skaidrībā, ka tiks balsots par katru punktu atsevišķi un arī debates būs atsevišķi par katru punktu, tāpēc es gribētu runāt par 5. panta pirmo apakšpunktu. Runājot par šo sociālo nodokli, neapšaubāmi, tiek piesauktas citas valstis, kurās ir ļoti augsts šis sociālais nodoklis. Tikai tiek aizmirsts, kādā stāvoklī, kādā attīstības līmenī ir šīs valstis un kāda ir šo valstu attīstības dinamika. Visās valstīs, kur ir šis milzīgais sociālais un sociālā nodokļa slogs, attīstības dinamika vai nu ir ļoti niecīga, vai tās gandrīz nav. Tad ir jautājums - kādā līmenī atrodas šīs valstis? Kāds ir ienākums uz vienu iedzīvotāju? Kādas ir sociālās garantijas un ko spēj dot šīs valstis? Tās, protams, savā līmenī spēj dot daudz. Paskatīsimies, kādā stāvoklī ir mūsu valsts! No 1990. gada līdz šim brīdim nacionālais kopprodukts salīdzināmās cenās ir nokrities par 50%. Protams, ir šī problēma - attīstība un sociālās garantijas, bet, ražošanai neattīstoties, šim kopproduktam neattīstoties, nebūs iespējas tālāk maksāt, mēs vienalga būsim spiesti palielināt šo slogu, arvien samazināsies ražošana, vienalga nespēsim nodrošināt šīs sociālās garantijas kaut minimālā līmenī. Tāpēc, neapšaubāmi, ir jāmeklē šis līdzsvars starp šo attīstību un sociālo slogu, kāds ir uzņēmējiem. Un es domāju, ka ir iespējams kaut nedaudz prognozējamā, pārskatāmā nākotnē plānot šo 33% likmi. Jo - kas notiek šodien? Es neesmu pārliecināts, ka skaitlis ir precīzs, bet tas, ka sociālā nodokļa parāds ir fantastiski liels, - tas ir skaidrs. Vismaz man ir pieejama informācija, ka tas sasniedz pat 80 miljonus latu, pārrēķinot visus... tie uzņēmumi kas ir bankrotējuši un tā tālāk... Tātad faktiski jau šobrīd skaitītājs strādā un ražošana iznīkst, un krājas šie parādi, bet nepalielinās tik ievērojami šie ieņēmumi, kaut gan, protams, ieņēmumi no sociālā nodokļa - labāk nekā citi, bet faktiski jau tas lielā mērā ir uz budžeta iestāžu darba algu rēķina. Tāpēc es domāju, ka ir jāizšķiras, un tas ko Kehra kungs teica, - tā ir taisnība. Ir taisnība, ka šobrīd mēs arvien vairāk zaudējam šā kredīta drošības, investīciju drošības ziņā. Tad citas valstis vismaz paliek uz vietas un ceļas šajos reitingos augstāk, tad mēs tā smuki arvien atkāpjamies tālāk, un arī šis sociālā nodokļa ieņēmums ir atkarīgs ne tikai no nodokļa likmes, bet no tās bāzes, cik cilvēki, cik uzņēmēji maksā. Un tas ir atkarīgs no darba vietu veidošanas politikas, no investīciju politikas. Laba darba vieta, augsti apmaksāta darba vieta maksā ļoti dārgi. Dažās nozarēs vienas darba vietas radīšana maksā 100 000 dolāru, pat vairāk. Un kādā veidā ir iespējams radīt labi apmaksātas darba vietas, labas iemaksas sociālajos budžetos, ja nav šo lielo ārvalstu investīciju? Un, manuprāt, par to ir vairāk jādomā, nevis par to, kā kraut šos nodokļus virsū nodokļu maksātājiem, uzņēmējiem. Un tāpēc sakarā ar to, ka šajās dažās izmaiņās sociālajā sfērā... Jau tā uzņēmējiem dažādos veidos tiek palielināti netiešie maksājumi, slimības pabalsti, un pārsvarā tās tomēr ir īstermiņa slimības, kaut kādas infekcijas vai saaukstēšanās. Tas jau tiek uzlikts uz uzņēmēja pleciem, tā ir faktiski nodokļa sloga palielināšana tiešā veidā. Arī citi maksājumi parādās - arvien jauni, slēpti un neslēpti -, kas arvien apgrūtina uzņēmēju izdzīvošanu. Ja nemaldos, tas ir 2001. gads, attiecībā uz kuru ir plānoti šie 33%, šī likme. Tas ir tas, uz ko vajadzētu iet, un nekas briesmīgs nenotiks, šī samazināšana būs pakāpeniska, un es aicinu tomēr izšķirties, lai arī uzņēmējiem būtu vieglāk izšķirties un saprast, ka Saeima, likumdevējs, uzņēmējus redz ne tikai kā cilvēkus, pret kuriem, kā Makarova kungs teica, ir jācīnās un kuriem ar varu jāatņem nauda, bet kā tādus, par kuriem valsts rūpējas, lai viņiem būtu iespējas strādāt, lai būtu godīga konkurence, lai viņi arī būtu ieinteresēti maksāt vairāk un uzturēt šo valsti. Es aicinu atbalstīt Kehra kunga priekšlikumu.".
• 1995_11_02-seq112 language "lv".
• 1995_11_02-seq112 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_11_02-seq112 mentions Q822919.
• 1995_11_02-seq112 mentions Q2232297.