Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_11_02-seq104> ?p ?o. }

• 1995_11_02-seq104 type Speech.
• 1995_11_02-seq104 number "104".
• 1995_11_02-seq104 date "1995-11-02".
• 1995_11_02-seq104 isPartOf 1995_11_02.
• 1995_11_02-seq104 spokenAs 77.
• 1995_11_02-seq104 spokenText "Un nu, kolēģi, mēs esam nonākuši pie 5. panta - "Sociālā nodokļa likme", par kuru mums komisijā iznāca diezgan pamatīga diskusija. Un es jums, godātie kolēģi, lūgtu uzmanību un gribētu paskaidrot šīs diskusijas un šīs problēmas būtību. Otrajā lasījumā mēs esam nobalsojuši, esošajā redakcijā ir nobalsots, ka sociālā nodokļa likme nepārsniedz 34% no nodokļa objekta. Un šāda redakcija pilnā mērā apmierināja tos, kuri bija iesnieguši priekšlikumus, - arī labklājības ministru, kura viedokli šeit pārstāv Bērziņa kungs. Tā apmierināja pilnā mērā arī citus iesniedzējus, to skaitā arī mani, jo tas paredzēja, ka Ministru kabinets strādājot... un to atzina arī Labklājības ministrijas speciālisti, ka principā varētu būt iespējams, ka šī likme būtu zemāka vai vismaz nedaudz tuvotos tām likmēm, kādas ir citās Baltijas valstīs, kuras ir mūsu lielākās konkurentes darbaspēku konkurences ziņā. Taču šeit mēs sadūrāmies ar Juridiskā biroja ļoti konsekventu nostāju, ko viņi aizstāvēja. Viņu priekšlikums šeit ir izklāstīts, proti, 5. panta pirmajā daļā aizstāt vārdu "nepārsniedz" ar vārdu "ir". Tātad viņi, balstoties uz Satversmi, uzskata, ka šeit nedrīkstētu būt vārds "nepārsniedz", jo tad ir jābūt spēkā arī šī likuma otrajā lasījumā nobalsotajam 4. pantam, kurā ir teikts, ka Ministru kabinets ir tiesīgs samazināt šī panta pirmajā daļā noteikto likmi. Šis pants bija izdevīgs tajā ziņā, ka Ministru kabinets nedrīkstētu nekad paaugstināt virs 34%, bet varētu samazināt, kā tas vismaz bija deputāta Elferta priekšlikumā, - ka varētu samazināt kādiem atsevišķiem veidiem, un tad šī darbība būtu daudz elastīgāka. Un arī pēc būtības... Tā kā likums pēc būtības, - un to atzīst visi, ir par sociālās apdrošināšanas maksājumiem, līdz ar to nebūtu nekādas problēmas arī ar Satversmi, taču pēc formas likums ir nosaukts, kā jau es to minēju ievadā, "Par sociālo nodokli". Un Juridiskais birojs argumentēja tā, ka atbilstoši Satversmei ir noteikts, ka nodokļus nosaka Saeima. Līdz ar to mums nebūtu tiesību dot šīs tiesības - noteikt šo konkrēto likmi vai nu 32, vai 33%, vai kā savādāk - Ministru kabinetam, lai gan es saku, ka komisijā domas ļoti dalījās. Komisija bija gatava un gribēja atbalstīt šo otrā lasījuma redakciju, bet, protams, mums lielā mērā gribētos rēķināties arī ar Juridiskā biroja ieteikumiem, lai gan es vēlreiz paskaidroju, ka pēc būtības, manuprāt, svarīgāk ir tas, ka viņš ir par sociālās apdrošināšanas maksājumiem, bet pašlaik - un atkal juridisku iemeslu dēļ - viņš ir nosaukts "Par sociālo nodokli", tāpēc šeit šie Kusiņa kunga argumenti tiešām ir samērā respektējami. Taču, ja mēs to neatrisinām un neatstājam otrā lasījuma redakciju, tad tādā gadījumā man diemžēl nākas uzturēt spēkā savu priekšlikumu, kurš jau bija arī uz otro lasījumu iesniegts. Proti, ka sociālā nodokļa likme ir 33, nevis 34 procenti. Kolēģi, kā jūs atceraties, šajā diskusijā runa nav par šo gadu, bet ir runa par 2001. gadu, jo pārejas noteikumos attiecīgi ir parādīts šis samazinājums - kā no 1996. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 1. jūlijam vai līdz 2001. gada 1. jūlijam notiek šis samazinājums. Tāpēc pirmajā brīdī varētu likties, ka tā varbūt vairāk ir tāda principiāla vai tikai teorētiska diskusija, bet tomēr mēs to tā uzskatīt nevarējām, jo šeit tādā gadījumā mums sadūrās šie viedokļi ar Bērziņa kungu. Un es paskaidrošu šo lietas būtību. Es aizstāvētu, ja nav iespējams... ka Kabinets var noteikt zemākas likmes, ja viņam rodas tādas objektīvas iespējas, un šīs objektīvās iespējas būtu kaut vai tās, uz ko mēs tiešām, es ceru, iesim, kopējā Baltijas muitas ūnijā. Un, ja pašlaik Igaunijā ir aptuveni 33%, Lietuvā - aptuveni 31%, bet Latvijā ir aptuveni 38%, kas darba devējam papildus ir jāmaksā šajā sociālajā nodoklī, tad mūsu konkurētspēja šeit ir stipri zemāka. Un, ja jau mēs varam teikt, ka vietējiem ieguldītājiem, kas nesekmē un ļoti daudzi nemaksā tik un tā šo nodokli... ka ārzemju ieguldītājiem viņi maksā, bet viņi, protams, rēķina, kur šī likme ir zemāka. Un tāpēc mums jau kārtējo reizi viss notiek uz šīs ražošanas attīstības rēķina, jo tajā brīdī, kad mēs runājam par kredītiem, tad visus kredītus ar augstajām kredītu procentu likmēm "apēd" valsts. Tad, kad mēs runājam par budžetu, tad attiecībā uz sanācijas un privatizācijas līdzekļiem mēs draudzīgi nobalsojām, ka mēs tos atdodam Operai, nevis darba vietu radīšanai. Un šeit atkal mēs nonākam pie tā, ka, ja ir kaut kādas problēmas, tad mēs apturam jebkuras citas, proti, šīs sadales lietas, nevis domājam, kā attīstīt šo ražošanu. Bet es arī paskaidrošu. Es domāju, ka viņš pats to arī varbūt darītu, bet es ļoti labi saprotu arī Bērziņa kunga viedokli, un viņa gadījumā es, ļoti iespējams, būtu spiests rīkoties tā, kā viņš to dara, konsekventi mēģinot aizstāvēt vismaz šos 34%, lai gan viņš uzskata, ka aktīva darba rezultātā varētu samazināt šajā laikā līdz šiem 33%, bet viņa argumenti atkal... Viņš atgriežas pie iepriekšējiem balsojumiem Saeimā, kur Saeima tad, kad valdība ierosināja pensiju vecuma normalizēšanu atbilstoši Eiropas standartiem, viņš nesaņēma Saeimas atbalstu. Arī citos gadījumos, kad valdība lika priekšā normalizēt, lai sakārtotu bez liekām privilēģijām šo sociālo sfēru. Tas, protams, prasa atkal naudu, un tad viņš nesaņēma šo atbalstu. Līdz ar to, protams, viņam atkal konsekventi nāktos aizstāvēt šos 30% vai šo augstāko sociālā nodokļa maksājumu. Un tieši šis arguments, manuprāt, arī ir tas, pret kuru, kā es saprotu, ir ļoti grūti iebilst. Ir arī varbūt vēl citi argumenti, ka arī varbūt Lietuva un Igaunija ar laiku pāries uz augstāku sociālā nodokļa likmi, bet pašlaik tās ir vien runas. Pašreizējā brīdī nav šādas augstākas likmes, un šie potenciālie ieguldītāji, kuriem ir jāizvertē šīs iespējas, viņi, protams, skatās uz šiem skaitļiem. Kaut vai uz šiem skaitļiem, jo pēc pēdējiem kaut vai kredīta riska reitinga rādītājiem Igaunija no vidēja riska valsts ir kļuvusi jau par zema riska valsti. Lietuva saglabājas kā vidēja riska valsts, bet Latvija diemžēl ir augstā ieguldījuma riska zonā. Tāpēc es šeit mēģināju paskaidrot visas šīs pozīcijas, kāpēc mums notika arī šī sadursme. Es saku, ka vairs gan tā neattiecas uz tuvākajiem četriem gadiem. Protams, ka nākamās Saeimas vai nākamā vara var ļoti daudz ko šeit mainīt, bet tāda nu šeit bija šī loģika, un, ja mums birokrātiski, manuprāt... Šeit birokrātiski es saku tāpēc, ka arī šeit nav komisijas skaidra viedokļa. Tā ir vienīgā ailīte, kuru izšķirot, pārējās atkal visas sakārtojas. Ja mēs šo birokrātisko iemeslu pēc, - tāpēc, ka likums ir nosaukts savādāk, nevaram atstāt otrā lasījuma redakciju, tad, manuprāt, tomēr pastāv šī diezgan principiālā diskusija, kaut vai par šo 1 procentu. Bet kas parāda arī gan šo attieksmi, gan virzību - šo vienu procentu šī gadsimta beigās. Tādi bija šie apsvērumi. Var būt, ka, ja kāds šeit runātu debatēs... Jā, tātad vēlreiz tikai par tekstu. Pirmais balsojums šeit ir par Juridiskā biroja priekšlikumu - saglabāt. Ja viņš tiek atbalstīts, tad tādā gadījumā, es saku, komisijas domas dalījās. Mēs gribējām viņu neatbalstīt, bet tomēr ir Juridiskā biroja argumenti, ka tas tādā veidā būtu pretrunā ar Satversmi. Tie ir ļoti tādi nopietni iebildumi, bet tādā gadījumā mums atliek balsošanai deputāta Kehra priekšlikums par 33%. Otrā iespēja ir šie 34%. Paldies.".
• 1995_11_02-seq104 language "lv".
• 1995_11_02-seq104 speaker Ojars_Kehris-1956.
• 1995_11_02-seq104 mentions Q822919.
• 1995_11_02-seq104 mentions Q211.
• 1995_11_02-seq104 mentions Q37.
• 1995_11_02-seq104 mentions Q191.
• 1995_11_02-seq104 mentions Q193089.
• 1995_11_02-seq104 mentions Q39731.
• 1995_11_02-seq104 mentions Q2232297.