Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_10_12-seq78> ?p ?o. }

• 1995_10_12-seq78 type Speech.
• 1995_10_12-seq78 number "78".
• 1995_10_12-seq78 date "1995-10-12".
• 1995_10_12-seq78 isPartOf 1995_10_12.
• 1995_10_12-seq78 spokenAs 46.
• 1995_10_12-seq78 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis ir īss papildinājums - priekšlikums likuma grozījumam, bet tas ir ārkārtīgi svarīgs. Es gribu šo svarīgumu izcelt, sacīdams, ka tas būtībā ir jautājums par krājaizdevu sabiedrību "būt vai nebūt". Citur pasaulē krājaizdevu sabiedrības neattīstījās un neauga, kamēr nebija attiecināts šāds likums attiecībā uz peļņas nodokli jeb ienākuma nodokli. Krājaizdevu sabiedrības būtībā ir biedru kooperatīvi, un viņi ir, kā tas ir definēts, vai nu vienas draudzes biedri, vai pagasta iedzīvotāji, vai arī kāda uzņēmuma darbinieki - tātad ļoti ierobežota grupa sava izplatījuma ziņā. Un šis punkts par to, vai krājaizdevu sabiedrībām ir jāmaksā ienākuma nodoklis vai ne, ir jautājums, kurš izšķirs, vai Latvijā atkal attīstīsies un plauks, un zels krājaizdevu sabiedrības vai ne. Pašlaik bankas šo sektoru neapkalpo, tie ir mazie aizņēmēji, mazie krājēji, un tipiski tie ir zemnieki, tie ir amatnieki, tie ir lauksaimnieki. Amatnieki izlieto tādus aizdevumus, lai iegādātos darbarīkus vai materiālus, mazie uzņēmēji varbūt iegādājas kādu kravas automašīnu, lai savu ražojumu varētu pārvadāt uz tirgu, bet zemnieki varbūt aizņemas, lai iepirktu sēklu vai iepirktu sivēnus. Un, kā jau daudzi zemnieki pārāk labi zina, pašlaik šāds kredīts tādām vajadzībām par zemām likmēm vienkārši nav pieejams, un tas ir tas apstāklis, kas būtiski ir traucējis Latvijas ekonomikas "atkopšanos", tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsu ekonomika ir tādā stāvoklī šodien, kādā viņa ir. Un mūsu cienījamais banku lobijs domā, ka varbūt, kavējot krājaizdevu sabiedrību attīstīšanos, it kā pasargās lielākas peļņas iespējas mūsu bankām. Šis ir visai kļūmīgs apsvērums, kurš vienkārši neiztur kritiku, jo bankas neapkalpo šo sektoru - šos mazos krājējus un mazos aizņēmējus. Viņiem tas ir daudz par neērtu, jo ir samērā sarežģīti un grūti nodrošināt aizņēmumus ar drošību, ar ko garantēt šo aizdevumu. To daudz labāk var veikt krājaizdevu sabiedrības, kuru vadība pazīst tos cilvēkus, kuri šajā krājaizdevu sabiedrībā sastāv, un tur tā drošība rodas no tā, ka klientus pazīst, ka biedri cits citu pazīst un zina, kuriem var aizdot un kuriem nevar aizdot. Ir izteikts arī tāds arguments, ka varbūt šis būs mehānisms, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas, ka no pilsētas bagātniekiem it kā varētu aizplūst nauda uz krājaizdevu sabiedrībām, un tādējādi viņi varēs izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tas ir galīgs absurds, jo gan noguldītāji, gan arī aizņēmēji nāk no krājaizdevu sabiedrības biedru saraksta, un kurš tad pilsētnieks pārcelsies uz laukiem tāpēc vien, lai varbūt kādu procentu mēģinātu ietaupīt no nodokļiem tāda iemesla dēļ. Tas vienkārši ir neloģiski. Tāpēc šis jautājums ir jāizsver no valstiskā viedokļa, kas ir svarīgi Latvijas attīstībai un vai mums vajag attīstīt krājaizdevu sabiedrības kā tādas, kuras var apkalpot mazos aizņēmējus un mazos krājējus laukos un amatniekus, varbūt arī mazos uzņēmējus pilsētās, taisni tos uz kuriem mēs ceram, ka viņi attīstīsies, augs un būs pamats mūsu ekonomiskajai attīstībai un izaugsmei nākotnē. Tāpēc es ierosinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis ir būtisks jautājums krājaizdevu sabiedrībām - būt tām vai nebūt. Pateicos par uzmanību.".
• 1995_10_12-seq78 language "lv".
• 1995_10_12-seq78 speaker Martins_Adams_Kalnins.
• 1995_10_12-seq78 mentions Q211.
• 1995_10_12-seq78 mentions Q15379125.