Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_10_05-seq565> ?p ?o. }

• 1995_10_05-seq565 type Speech.
• 1995_10_05-seq565 number "565".
• 1995_10_05-seq565 date "1995-10-05".
• 1995_10_05-seq565 isPartOf 1995_10_05.
• 1995_10_05-seq565 spokenAs 46.
• 1995_10_05-seq565 spokenText "Es gribētu pievienoties Karnupa kunga teiktajam. Protams, ir problemātiski tas, ka šī koncepcija ir ielikta citos likumos un dažiem dienestiem ir šie 80%, bet problēma ir ļoti būtiska, jo tad, kad mēs izdarījām izmaiņas speciālajā budžetā, izrādījās, ka šie dienesti, kas faktiski ir tieši atbildīgi par nodokļu iekasēšanu, jo sliktāks stāvoklis, jo dzīvo labāk. Jo ir mazāka iekasēšana, jo ir vairāk pārkāpumu. Jo ir vairāk sodanaudas. Ne velti mēs jau speciālajos budžeta labojumos par pusotru miljonu palielinājām Valsts ieņēmumu dienesta speciālo budžetu. Neapšaubāmi, stimulācija varētu būt un ir jāmeklē šīs metodes, bet tad, kad tik fantastiski slikti pildās budžets, atvēlēt tik lielu daļu naudas par to, ka tiek veikts tiešais darbs, manuprāt, nav īsti pareizi. Jo, ja tik slikti veicas iekasēšana, stimulācija varētu būt pavisam cita. Tātad, ja ir kaut kāds ieņēmumu plāns un prognoze, no pārpildījuma varētu progresīvāk kaut kādā likmē notikt atskaitījumu papildu budžetiem. Tāpēc šī stimulācija... varbūt arī šī shēma, kas izveidota, ir viena no tām, kas neļauj budžetu pildīt normāli. Jo, no otras puses, faktiski šodien Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēs bieži vien tiek pārbaudīti vieni un tie paši uzņēmumi, kas strādā, un, protams, katrā gadījumā ir nepieciešams atrast dažādus pārkāpumus. Šobrīd šis modernākais pārkāpums, par ko tiek veikti uzrēķini, ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa rēķiniem. Toreiz, kad bija diskusija, mēs ierakstījām... nu zeķu krāsa nav ierakstīta... gan pircēja, gan pārdevēja... bet pieci parametri ir ierakstīti. Un, kā nav viena no šiem parametriem, tā šie rēķini netiek skaitīti, taisa zemniekiem, kooperatīvajām sabiedrībām uzrēķinus par tūkstošiem latu, jo neatbilst viens ieraksts. Toreiz, kad bija šī diskusija, mans priekšlikums bija - līdz 50 latiem. Mazajiem pirkumiem vienkāršot šo shēmu. Un šis ir ļoti liels un būtisks, tāds graujošs mazajam un vidējam biznesam... Jo diemžēl... tie, kas ir uzņēmēji, - pamēģiniet veikalā dabūt šobrīd likumam atbilstošu šo izziņu! Šobrīd notiek varbūt visādas reklāmas un valdība varbūt kaut ko informē, bet nekur netiek informēts, kādam ir jābūt šim rēķinam. Un tad rēķina... Ja šis uzņēmējs zina, kam ir jābūt, tad, atklāti sakot, tu nonāc muļķa lomā, kad tu veikalā sāc stāstīt, kādu tev čeku vajag, ka tev vajag to numuru - manu numuru, pircēja, pārdevēja un tā tālāk. Un tas ir neapšaubāmi - lai ieņēmumus veicinātu, pēc lieliem rēķiniem ir obligāta prasība, bet mazajiem rēķiniem... Tomēr šobrīd vairs nav, kā iepriekš, tika veidoti lieli uzkrājumi, noliktavās stāvēja kaut kādi milzīgi produkcijas daudzumi. Šobrīd tomēr viss tiek pirkts pārsvarā uz īsu laiku. Otra būtiskā problēma, kas ir saistīta ar šo stimulēšanu. Tā ir vēl būtiskāka. Faktiski - vietējās ražošanas graušana. Kādā veidā? Šobrīd nav precīzi reglamentēta konfiscēto preču realizācijas kārtība. Kā tas ietekmē vietējo tirgu? Es jums to parādīšu ar vienu piemēru. Vienā dienā Rīgas tirgū tiek ievesta šī konfiscētā prece - cīsiņi, 7 tonnas. Tā kā ir šī stimulācija, ka tikai realizējot šo preci, var saņemt šo naudu, cena tiek noteikta 70 santīmi, it kā pircējiem labi, rindas ir kā vecajos laikos, bet visi zemnieki, visi gaļas kombināti, kas todien ir atveduši savu preci, krauj iekšā savu produkciju un brauc uz mājām. Tāda ir realitāte. Un tad uzņēmēji saka: "Draugi mīļie, varbūt nemaz nekonfiscējiet, jo jūs jau mūs ar šo konfiscēto graujat vēl vairāk! Mēs jau ar tiem kontrabandistiem vēl kaut kā nebūt spējam konkurēt, bet ar jūsu dempingu mēs vispār nespējam konkurēt. " Tā ka šeit ir šis otrs faktors. Un, neapšaubāmi, šobrīd izvēle ir grūta, jo šī shēma jau ir pieņemta arī citos likumos. Bet es domāju, ka šobrīd ir nopietni jāsāk pārdomāt un tomēr labāk būtu, ka paliktu šie 20% un 80%, 20% - Valsts ieņēmumu dienestam, tas nav nemaz tik maz, un ir jāsāk strādāt pie šīs nopietnās shēmas, lai stimulētu naudas ieplūšanu valsts budžetā, nevis sadalīšanu pa speciālajiem budžetiem, kuri, izrādās, pildās labi, bet centrālais budžets ir tik tukšs, ka tur nu vairs galus nevar savilkt nekam un ir jāslēdz slimnīcas un tā tālāk... Tāpēc es arī ieteiktu atbalstīt Karnupa kunga priekšlikumu, un faktiski es skatītu konceptuāli jautājumu arī par šo pārējo institūciju stimulēšanu. Es piekrītu, ka tām institūcijām, kam tas nav tiešais pienākums, piemēram, Zemessardzei, kam ir funkcijas ļoti ... varbūt tas nav viņu galvenais pienākums - robežu kontrolēt, jo tādam nolūkam ir robežapsardze... Es piekrītu, ka šiem dienestiem varētu būt daudz būtiskāka šī stimulācija. Otrs gadījums: piemēram, zemnieks uz robežas paņem šo cukura kravu, kas ir ļoti dārga. Viņš jau par savu risku ar dzīvību nesaņem ne santīma, jo viņam jau nepienākas: 20% ieiet kaut kādos fondos, un tas cilvēks, kas varbūt ļoti nopietni riskē, ņemot šo kravu, nedabū ne santīma. Tāpēc šeit pašreiz kārtības nav ne mazākās, un es tomēr ierosinu atbalstīt Karnupa kunga priekšlikumu un nopietni domāt, kā šo lietu sakārtot. Paldies par uzmanību!".
• 1995_10_05-seq565 language "lv".
• 1995_10_05-seq565 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_10_05-seq565 mentions Q2660080.
• 1995_10_05-seq565 mentions Q6112266.