Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_28-seq211> ?p ?o. }

• 1995_09_28-seq211 type Speech.
• 1995_09_28-seq211 number "211".
• 1995_09_28-seq211 date "1995-09-28".
• 1995_09_28-seq211 isPartOf 1995_09_28.
• 1995_09_28-seq211 spokenAs 78.
• 1995_09_28-seq211 spokenText "Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Ieteicot tagad katram ļoti uzmanīgi izlasīt visu šo koncepciju tiešām no sākuma līdz galam, es pats atzīstos, ka neesmu viņu tik smalki izlasījis cauri, bet, kādreiz iemācījies laika trūkuma dēļ un lielās lektīras daudzuma dēļ ātri lasīt, tā sakot, šķērsām. Es tikai ceru, ka mani izteicieni tagad nebūs kaut kādi šķērsu izteicieni. Es, protams, pilnīgi apzinos, ko teica iepriekšējie runātāji, un tas viss ir ļoti jauki un simpātiski, ja tas vārds ir tāds... Mana pirmā reakcija ir tāda, ka šeit ir bezgala daudz klišeju, bezgala daudz vispārinātu izteicienu, ārkārtīgi maz norāžu uz mūsu kultūras gandrīz 50, varētu teikt, iznīcināšanas gadiem, kurā mūsu folkloras grupas, kopas - tagad jau viņas sauc par kolektīviem, tas parādās arī šeit - kaut kādi cīnījās par to, lai saglabātu latvisko - mūsu tiešām latviskās tradīcijas, mūsu ap tūkstoš gadu veco mantojumu. Šeit pāris vietās ir it kā negribīgi pieminēti šie grūtumi, šī vēl samērā nesenā pagātne, un tomēr nav skaidras norādes uz to postu, ko šis iepriekšējais laiks ir izdarījis, tāpēc mums lielāks svars ir jāliek tieši uz latviešu tautas gara mantām - uz to, ko mums centās atņemt. Ir minēta arī valoda, bet padomājiet, jo arī šajā preambulā, visā šajā konceptā jūs atradīsit nelatviskus padomes izteicienus. Es domāju, ka par šo konceptu būtu vēl krietni jāpadomā, nāks jaunā Saeima, un tai būs jāskatās atkal. Es atceros, "lejot aukstu ūdeni"... protams, es saprotu to slaveno vai bēdīgi slaveno Kultūras sakaru komiteju, šo uzsvaru "kultūra". Es personīgi, būdams bērns, iepazinos ar šo vārdu "kultūra" lielā mērā ar vārdu "fizkultūra" un vienu padomju dziesmu "Fizkultūra - urā! urā!". Piemēram, man ir tāda sāja garša mutē, kad es dzirdu šo vārdu "kultūra", bet nu tagad skatīsim mazlietiņ šeit šo tekstu. Te ir tāds kā mazliet Orvela dokuments, manuprāt, jo runa vienā paragrāfā ir par brīvību, otrā - ir par to, ka tas viss ir kontrolējams. Jau pašā preambulā, pirmkārt, tas ir ilglaicīgs dokuments, un tātad, vai mēs gribam to vai ne, ja mēs to esam pieņēmuši, tad plānots ir "no augšas", bet kā var vispār kultūru plānot? Kā mēs varējām plānot "no augšas" tos 2 miljonus tautasdziesmu, kas tagad mums jau ir tik tālu publicētas? Tās nāca bez plāna un bez grafikas. Bet šeit - 3. punktā - ir noteikts, ka Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes ir saistošas visos sabiedrības un indivīda eksistences līmeņos. Tātad Saeimai tas ir saistošs. Mēs vairs tur nekā nevaram grozīt, bet kas tad ir tie "lielie dūži", kas mums tās saistības ir uzlikuši pēc Dieva, - kas? Tālāk. Te ir tāds mazs pieminējums 5. lappusē: "Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatmērķis ir brīva... " uzsvars mans "... radoši darbīga, garīgi bagāta, humāna, nacionāli pašapzinīga personība, demokrātiskas, nacionālas valsts garīgi izkoptā humānā sabiedrībā", tātad - brīvība. Otrajā nodaļā 4. pantā jeb sadaļā tekts: "Veicināt decentralizāciju kultūras pārvaldē... " Jauki! Es priecājos par to! Tajā pašā laikā, pārlecot tālāk, kur runa ir par kultūras pārvaldes organizatorisko uzbūvi, un tas arī tā ir brīvības decentralizācijas vārdā, saikni starp valsti un pašvaldībām valsts kultūras īstenošanā uztur un koordinē valsts kultūras inspektori. Varbūt domas inspektori? Ai, Džordž Orvel, kur tu atrodies pašlaik? Tad te vēl ir piemetināts, ka Saeima, pamatojoties uz valsts pārvaldes struktūrās un parlamentārajās komisijās veikto sagatavošanas darbu, pieņem likumdošanas aktus, kas juridiski balsta valsts kultūrpolitiku. Saeima tātad atkal nodarbojas ar balstīšanu, nevis veidošanu, un man šķiet, ka tas kaut kur Saeimai paņem nost viņas kompetenci. Tad te ir teikts, ka mums visumā ir jāpiemērojas un jāievēro, kas notiek citās zemēs, bet tomēr ir brīvība. Tad vēl Latvijas kultūrpolitikas nostādnes paredz samērā lielu likumu un lēmumu īpatsvaru kultūras jomā salīdzinājumā ar citu zemju praksi. Tātad samērā lielu likumu īpatsvaru. Un tātad mums tas ir nepieciešams, citādi mums nebūs kultūras. Tas ir nepieciešams radikāla ekonomiskās un sabiedrības dzīves pārkārtojuma periodā, lai nostiprinātu kultūras vietu sabiedrībā, bet beigās nav īstas skaidrības, ko tas nozīmē - kultūras vieta un kas tā ir par kultūru, kas ar šiem likumiem it kā ir nostiprināma. Bet pāri visam man liekas, ka te nav skaidri parādīta šī atdalīšanās - atdalīšanās no šī pagātnes murgu laika, kurā mūsu mazās folkloras grupas satikās Brīvdabas muzejā vai kur citur un mēģināja kaut ko noturēt un saglabāt, katrreiz skatoties pāri plecam. Taču te kaut kā nav pateikts, ka mēs izbeidzam šo pagātnes murgu, šo komunistu laiku. Te ir runāts tikai tā, ka pēc kara tad nu mums radās kaut kādas atšķirības starp Latviju un trimdu. Tas viss ir ļoti miglaini pateikts. Kur ir tā Kultūras sakaru komiteja, kuras padomes locekļi ir piedalījušies šā dokumenta veidošanā? Paldies.".
• 1995_09_28-seq211 language "lv".
• 1995_09_28-seq211 speaker Juris_Sinka-1927.
• 1995_09_28-seq211 mentions Q822919.
• 1995_09_28-seq211 mentions Q211.
• 1995_09_28-seq211 mentions Q1191011.