Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_28-seq206> ?p ?o. }

• 1995_09_28-seq206 type Speech.
• 1995_09_28-seq206 number "206".
• 1995_09_28-seq206 date "1995-09-28".
• 1995_09_28-seq206 isPartOf 1995_09_28.
• 1995_09_28-seq206 spokenAs 12.
• 1995_09_28-seq206 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Cienītās deputātes un godātie deputāti, un kolēģi kopīgajā kultūras darbā! Man tiešām ir patiess gandarījums, ka mēs šodien varam skatīt dokumentu, kāds acīmredzot nav līdz šim skatīts, tādu rekomendējošu dokumentu, ko loģiskā sadarbībā ar Kultūras ministriju ir pieņēmusi un akceptējusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un kas varētu iezīmēt mūsu kopīgo darbu šī gadsimta beigās un varbūt pat arī nākošās tūkstošgades sākumā. Taču atgriezīsimies kādā situācijā 1993. gada vasarā, kad daudzi no jums gatavojās 5. Saeimas vēlēšanām, bet Imants Ziedonis kopā ar Daini Īvānu, Viktoru Daugmali trijos turpinājumos "Dienā" publicēja valsts kultūrpolitikas ievirzi. Un tobrīd daudzi nākamie politiķi un valstsvīri iedomājās: "Ko tas Ziedonis uzdrīkstas?", kurš, starp citu, dienas pirmo daļu pavadīja kopā ar mums šeit, zālē. Tādu valsts atbildību paģērēt tieši kultūras jomā! Jo mēs taču gribējām būt tik ļoti liberāli, mēs gribējām, lai iesākas reāls tirgus un lai iesākas reāls tirgus arī jomā, kuru mēs saucam par kultūru. Un būtībā sākās tāda maza iekšēja tirgošanās, kur, no vienas puses, bija valsts ar savu noteikto atbildību, bet, no otras puses, valstij pretī tās svarīgākā daļa - brīvs, radošs pilsonis. Un šajā strīdā varbūt lieti bija atcerēties to, ko kādreiz ir teicis Tolstojs: "Ļaudis strīdas, vai jātnieks vada zirgu vai zirgs - jātnieku, tajā laikā, kad vajadzētu vienkārši pajautāt: kas viņus sūtīja un kurp viņi dodas?" Tātad svarīgāka ir sūtība un virzība. Ir svarīgi, kādas ir vadulas mūsu dzīvē. Un tieši šīs Saeimas laiks mums pagāja kopā ar kolēģiem, ar darba grupu, kuru vadīja dzejnieks Imants Ziedonis, kopā ar Rutu Čaupovu, Rūtu Muižnieci un citiem kolēģiem, meklējot šīs vadulas un vadlīnijas. Mēs uzrunājām vairākus simtus līdzdomājošo kolēģu, šīs kultūrpolitikas pamatnostādnes tika diskutētas divās publiskās diskusijās, kur piedalījās arī mūsu Valsts prezidents, un vienā zinātniski praktiskajā konferencē. Šāds mums iznāca rezultāts. Pauls Putniņš iezīmēja šī dokumenta saturu, turpretī es gribētu jums mazliet iezīmēt šī dokumenta starptautisko satiksmes nozīmi, jo būtībā ar šīm pamatnostādnēm mēs ieejam sakārtotā vidē tieši tajā reģionā, kur mēs visvairāk to vēlamies. Tieši zviedri bija tie, kuri 1974. gadā pirmie nāca klajā ar savas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm. Tad sekoja somi, norvēģi, holandieši, un arī mēs esam tagad radījuši pirmo dokumentu, kas parāda, ko valsts dara, kādu atbildību uzņemas šajā jomā. Šis dokuments acīmredzot būs par pamatu arī Latvijas ziņojumam Eiropas padomei, ar kuru mēs esam sākuši nopietnu dialogu tieši kultūras sadarbības jomā. Tik daudz par starptautisko satiksmi. Ko nozīmē šis dokuments pašai Latvijai? Es domāju, ka pirmām kārtām tas nozīmē šodienas situācijas saprašanu un to raksturo arī realitātes pielikumi, tie grafiki, kurus jūs varat pētīt un redzēt pilnīgi atklāti, kāda šodien ir situācija kultūrā. Tātad ir vērojama situācijas apsvēršana. Šis dokuments nozīmē arī ilgtermiņa orientierus, jo, esot mūžīgā ceļā - un ceļā ir arī šis dokuments, un, procesā arī šī dokumenta attīstība - , mums arvien ir vajadzīgi šie orientieri, jo nebūtu prātīgi maldīties, it sevišķi gadsimtu mijā, jo mainās telpa un ainava ap mums, bet nevajadzētu mainīties mūsu vērtību orientieriem. Šis dokuments, manuprāt, ir arī izšķiršanās par noteiktu garīgās un kultūras dzīves modeli, kur sabalansētas ir individuālās intereses un sabiedrības prasības. Nākošais nozīmīgais moments būtu ekonomisko, sociālo un kultūras procesu vienlaicīguma uzsvēršana un līdztiesīga attīstība, jo visa veida rīcība būtībā sakņojas kultūras simbolos, sākot ar karoga krāsām un beidzot ar Nacionālās bibliotēkas idejas skici, kura rotā šī dokumenta pašu apvāku. Skaidrs arī tas, ka šis dokuments iezīmē noteiktu decentralizāciju varas jomā un ka tas iezīmē kā principu neiejaukšanos radošu, brīvu cilvēku domāšanas procesos. Tātad dokuments ir par vērtībām. Es vēlreiz jums iesaku arī atgriezties pie reālās dzīves apjēguma, kas ir dots šajos pielikumos. Un tieši reālā dzīve varētu būt tā, kas mums liktu padomāt par šodienas situāciju un vērst skatu uz nākotni, jo daudziem līdzcilvēkiem, kuri ilgojas pēc drosmīga un universāla brīnumlīdzekļa, kas reizi par visām reizēm atrisinātu visas problēmas, šāda programma varbūt nešķiet pārlieku iedvesmojoša, jo tā prasa pārāk daudz darba un praktisku saprātīgumu, sniedzot pretī vien cerības izveidot nedaudz labāku pasauli par pašreizējo, pie tam šai pasaulei būs nepieciešams pastāvīgs "remonts" un tai būs jāvelta neapslābstoša uzmanība. Tik daudz par šo dokumentu, kurš, kā jau teicu pašā sākumā, ir rekomendējošs ilgtermiņa dokuments mūsu tālākajam darbam kultūras jomā. Paldies.".
• 1995_09_28-seq206 language "lv".
• 1995_09_28-seq206 speaker Janis_Dripe.
• 1995_09_28-seq206 mentions Q822919.
• 1995_09_28-seq206 mentions Q211.
• 1995_09_28-seq206 mentions Q193089.
• 1995_09_28-seq206 mentions Q1419663.
• 1995_09_28-seq206 mentions Q1044113.
• 1995_09_28-seq206 mentions Q2983476.
• 1995_09_28-seq206 mentions Q2791789.