Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_28-seq204> ?p ?o. }

• 1995_09_28-seq204 type Speech.
• 1995_09_28-seq204 number "204".
• 1995_09_28-seq204 date "1995-09-28".
• 1995_09_28-seq204 isPartOf 1995_09_28.
• 1995_09_28-seq204 spokenAs 46.
• 1995_09_28-seq204 spokenText "Preambula definē šī dokumenta racionālu vai praktisko jēgu. Dokuments izklāstīts secīgi, kārtojas septiņās daļās. Pirmā daļa - "Kultūra un valsts politika". Manuprāt, ir labi, ka šajā daļā ir atšifrēts kultūras jēdziens kā tāds. Bez tam visdziļākajā kontekstā ar nācijas dzīvošanu. Tāpat ir noteikti Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatprincipi, pamatuzdevumi, pamatmērķi. Otrā daļa uzskaita valsts kultūrpolitikas svarīgākos uzdevumus jau pietiekamā konkrētībā. Trešā daļa - "Kultūrpolitikas īstenošanas mehānisms". Nosaukti galvenie instrumenti kultūrpolitikas īstenošanai, kas visi ir vienlīdz svarīgi, - likumdošana, finansējums, kultūras pārvaldes organizatoriskā uzbūve, informācija, izpēte, sabiedriskās domas veidošana un aprite. Tiek paredzēts liels likumu un lēmumu īpatsvars kultūras jomā, salīdzinot ar citu zemju praksi. Tas nepieciešams gan ekonomiskās, gan gluži psiholoģiskās pārkārtošanās periodā, lai nostiprinātu kultūras vietu gan sabiedrībā, gan atsevišķu cilvēku apziņā. Tiek paredzēta izvērsta likumu pakete ar vairākiem "jumta" likumiem, kā piemēram, likums "Par nacionālo kultūras mantojumu". Gribu šeit pieminēt arī akcentu uz kultūras attīstību stimulējošiem nodokļu likumiem. Vēl šajā daļā gribu vērst uzmanību uz kultūras decentralizācijas principu, kultūras finansēšanu. Valsts kultūrpolitikas īstenošanā galvenais finansējuma avots ir valsts budžets. Un, protams, ne tikai. Īpašu interesi un cerību rada valsts garantija kultūrai paredzēto budžeta līdzekļu nodrošināšanā, nosakot valsts budžetā kultūrai paredzēto daļu - 5% no kopējā budžeta, bet ne mazāk par 2,5%. Šāds princips un potenciālā prakse Latvijas valstī ir aktuāla un arī jau daudzkārt diskutēta lieta. Arī psiholoģiskais aspekts te nav mazsvarīgs. Cilvēku apziņā tiktu dzēsts gadu desmitos ieaudzinātais uzskats, ka kultūra var dzīvot un dzīvo no pārpalikuma. Šis ir ne tikai stabilu finanšu, bet arī pašcieņas jautājums. Jāteic, šī pamatnostādņu daļa ir ļoti nozīmīga un būtiska, jo te jau praktiskā rīcībā tiek atrisināta kultūras iespēja tautā un valstī - gan pašvaldību funkciju akcentējums, gan kultūras pārvaldes organizatoriskā uzbūve, kur liela loma tiek piešķirta konsultatīvajām padomēm, radošajām savienībām, fondiem un citiem sabiedriskajiem veidojumiem, gan tiek novērtēta informācija, izpēte, sabiedriskās domas veidošana un aprite. Ceturtā daļa - "Izglītība kā kultūras pamats un nākotne". Jau šīs daļas virsraksts neprasa īpašus komentārus. Šo daļu man gribētos nosaukt ne tikai par mūsu kultūras koncepcijas pamatu, bet par tautas un nacionālas valsts dzīvošanas pamatu. Vairākās apakšnodaļās, manuprāt, pietiekoši detalizēti ir izklāstīts viss nepieciešamais, lai realizētu šo augsto mērķi. Piektā daļa - "Kultūras process, tradīcija un jaunrade". Še likumsakarība ir tāda, ka liels uzsvars tiek likts uz kultūras mantojumu, taču ne mazāks uzsvars ir likts uz tagadnes māksliniecisko kultūru, uz radošo darbu, ir novērtēts talants kā unikāla saudzējama nacionāla bagātība, atsevišķi tiek iezīmēta profesionālā mākslinieciskā jaunrade un tautas māksla, amatniecība, amatiermāksla, nepretstatot to, bet arī nekādā gadījumā nejaucot to visu kopā. Un tas ir svarīgi. Sestā daļa - "Kultūras infrastruktūra kultūrai. Kultūras izplatība un pieejamība. " Šajā ziņā tiek noteikta valsts kompetence. Tā ir plaša un dziļi ieinteresēta. Tālāk šajā daļā tiek noteikta valsts noteicošā loma gan atsevišķu mākslas žanru, gan atsevišķu kultūras nozaru vai infrastruktūru uzturēšanā un raisīšanā. Šeit atsevišķi tiek pievērsta uzmanība skatuves mākslai un teātra darbībai, atskaņotājmākslai, mūzikai, vizuālajai mākslai, muzejiem, bibliotēkām, arhīviem, tā saucamajai kultūras industrijai, tas ir, grāmatniecībai, kinoindustrijai, skaņu ierakstu producēšanai, elektrotehniskajiem masu mēdijiem un eletroniskajiem masu mēdijiem un presei. Nākošā - septītā - kultūras pamatnostādes daļa - "Kultūrvide un kultūrsadarbība". Šīs daļas priekšvārdā ir teikts, citēju: "Dzīves telpas un vides sakārtotība un sakārtota uzturēšana ir sevišķi aktuāls ilgtermiņa kultūrattīstības uzdevums. Kultūrainava, ainavas kultūra pieder pie nacionālā mantojuma un ir aizsargāta ar likumu. Dabas ainavai ir tāda pati kultūrnozīme kā cilvēka arhitektoniski veidotajai videi. " Citāta beigas. Tātad valsts atbildība un līdzatbildība vides sakārtotībā. Tālākajās šīs daļas apakšnodaļās tiek noteikta valsts, kā arī pašvaldību un dažādu sabiedrisko organizāciju līdzdalība, bet, galvenais, tieši valsts atbildība gan novadu kultūras novērtēšanā un stimulēšanā, gan valsts loma ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijā dzīvojošo cittautiešu kultūras centienu un kultūras vērtību balstīšanā. Tāpat īpašā apakšnodaļā ir noteiktas valsts funkcijas starptautiskajā kultūrsadarbībā. Te gribu vērst uzmanību uz to, ka valsts ne tikai visādi stimulē starptautisko kultūrsadarbību, bet arī aizsargā nacionālo kultūras tirgu. Un tā, kā lasām šī dokumenta nobeigumā, valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes apliecina kultūras klātesamību visos tautas eksistences līmeņos un nosaka pašus galvenos sabiedrības interesēs veicamos kultūras pārraudzības uzdevumus. Valsts regulāri pārskata un atjaunina šī dokumenta prasības atbilstoši Latvijas tautas interesēm un kultūrprocesa vajadzībām. Cienījamā Saeima! Godātie kolēģi! Es gribētu teikt, ka mums jābūt gandarītiem, ka mums ir iespēja šeit runāt par visu, kas ir ierakstīts šajās kultūrpolitikas nostādnēs, jo tas viss ir iespējams tāpēc, ka tam ir pamats. Šī pārliecinošā iespēja apliecina, ka mēs esam kā tauta, kā nācija bagāta, savdabīga, sena, neatkārtojama, citus cienītspējīga un sevi cienīt liekoša. Un visbeidzot. Galvenajam dokumentam ir pievienots pielikums nr. 2 ar savu skaudro un tiešo uzskatāmību par kultūrprocesa dinamiku pēdējos gados, kuru, ja nepieciešams, šeit komentēs arī kultūras ministrs vai nozaru speciālisti. Šis pielikums mūs it kā ieceļ atpakaļ tagadnes īstenībā. Un arī tas ir labi. Mēs ieraugām ejamo ceļu, darāmo darbu. Tad uzticēsimies tam! Aicinu cienījamo Saeimu pieņemt lēmumu par Latvijas valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm. Paldies par uzmanību.".
• 1995_09_28-seq204 language "lv".
• 1995_09_28-seq204 speaker Pauls_Putnins-1937.
• 1995_09_28-seq204 mentions Q822919.
• 1995_09_28-seq204 mentions Q211.