Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_21-seq501> ?p ?o. }

• 1995_09_21-seq501 type Speech.
• 1995_09_21-seq501 number "501".
• 1995_09_21-seq501 date "1995-09-21".
• 1995_09_21-seq501 isPartOf 1995_09_21.
• 1995_09_21-seq501 spokenAs 78.
• 1995_09_21-seq501 spokenText "SIA "Lata International" reģistrēta 1992. gada 27. novembrī, un tās dibinātāji ir Lauksaimniecības ministrijas ārējās tirdzniecības apvienība "Lata" (vēlāk valsts uzņēmums "Lata Holdings"), Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas firma "Avante" , Zviedrijas firma "Barterinvert AB" un Dānijas firma "Cormall Holding". Valsts kapitāla daļa ir 40%, un to pārstāv Uldis Bēniķis, toreizējais lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks. Pretēji likuma prasībām ar Uldi Bēniķi netiek noslēgts darba līgums par valsts pilnvarnieka pienākumu veikšanu. Faktiski valsts pilnvarnieka iecelšanai ir formāls raksturs, neparedzot nekādus pienākumus un atbildību. 1993. gada 5. martā lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēgers vienpersoniski, nesaskaņojot ar Juridisko pārvaldi, izdod pavēli nr. 89, ar kuru nodod visu valdības garantēto kredītu apkalpošanu SIA "Lata International", tajā pašā laikā ar otru pavēli nr. 90 nosakot, ka ārējās tirdzniecības apvienības "Lata" tiesību un saistību pārņēmēja ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Lata Holdings". Apkopojot Ģēģera, Šķēles, Bēniķa un Jansones paskaidrojumus, jāizdara secinājums, ka vienīgie, kam rūpēja saņemto kredītu apkalpošana, bija SIA "Lata International" dibinātāji, un ministrs ir rīkojies saskaņā ar SIA dibinātāju vēlēšanos, kas atspoguļota 1993. gada 7. janvāra un 11. februāra sapulču protokolos. Priekšlikumu sapulcē izsaka valsts pārvaldnieks Uldis Bēniķis. Valsts kontrole ir konstatējusi, ka jau 4. janvārī ārējās tirdzniecības apvienības "Lata" ģenerāldirektore Jansone un grāmatvede Ozoliņa nodod sabiedrībai SIA "Lata International" ārējās tirdzniecības apvienības "Lata" bilances daļu 9 miljonu 3 tūkstošu 265 latu apmērā un pamatlīdzekļus 72 205 latu vērtībā, un arī līgumsaistības. Jansone tajā pašā laikā bija arī SIA ""Lata International" ģenerāldirektore. Valsts kontrole uzskata, ka ir noticis Latvijas Republikas likuma "Par valsts uzņēmumu" pārkāpums. Arī komisijas rīcībā nav dokumentu, kas attaisnotu minēto darbību. SIA "Lata International" līdzekļi, kuri tika ieguldīti, realizējot saņemtos kredītus, netika izmantoti tikai kredītu parādu dzēšanai vai ieguldīti turpmākai peļņas iegūšanai, bet tika ieguldīti citu uzņēmējsabiedrību dibināšanā (piemēram, sabiedrība ar pilnu atbildību "Pārdaugava", akciju sabiedrība "Fenix Airways" un SIA "Darka" un vēl citas), savu darbinieku vai Lauksaimniecības ministrijas bijušo un esošo darbinieku finansēšanā (kredītos, aizdevumos un citos veidos), nepamatotos kredītos uzņēmējsabiedrībām vai iestādēm, kas nav saistītas ar lauksaimniecību (piemēram, Rīgas Tehniskajai universitātei - 849 tūkstošu 903,04 latu apmērā, Jāņa ielas namu rekonstrukcijai - 1 383 189 latu apmērā), tiek apmaksāti ārzemju komandējumi, uzturēšanās izdevumi Lauksaimniecības ministrijas amatpersonām, iegādātas un uzturētas vieglās automašīnas ministrijas darbinieku vajadzībām (viena VAZ-2109, viena "Volvo", divas "Audi-80"), mobilie telefoni - un tā tālāk, un tamlīdzīgi. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Lata Holdings" faktiski neveica nekādu reālu saimniecisku darbību, izņemot norēķinu kārtošanu SIA "Lata International" vietā. "Lata Holdings" personāla uzturēšana un administratīvās izmaksas kopumā, pēc Valsts kontroles datiem, ir uzskatāmas pa zaudējumiem valstij 410 tūkstošu latu apmērā. Līdzīgi var raksturot SIA "Agroinvest Consulting", kas arī praktiski reālu darbību nav veikusi. 1993. gada budžeta tāme ir pārtērēta par 13 677 latiem, tiek apmaksāti komandējumi 16 400 latu apmērā, reprezentācijas pasākumiem tiek iztērēti 14 400 lati (bet budžeta tāmē tiem atvēlēti tikai 750 lati gadā). Krūze ir šīs uzņēmējsabiedrības vadītājs, vēlāk - konsultants ar ievērojamu atalgojumu. Lauksaimniecības ministrija nav noslēgusi nevienu līgumu par valdības garantēto kredītu apkalpošanu ar SIA "Lata International". Šos līgumus gatavoja Finansu ministrija. SIA "Agroinvest" darbība arī atzīstama par nelietderīgu. 1994. gada 30. novembrī ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas pavēli nr. 323 tā tika likvidēta. Pēc Valsts kontroles slēdziena, faktiski ir notikusi uzņēmuma reorganizācija, jo tā tiesību pārņēmējs ir valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds". Reālu saimniecisku darbību ir veikušas tikai trīs no sešām sabiedrībām: SIA "Lata International", SIA "Danlat Inform" un SIA "Agroleasing"'. Pārējās sabiedrības faktiski uzturēja pašas savus un Lauksaimniecības ministrijas darbiniekus. Kredītu lietderības novērtējums un pašreizējais stāvoklis. Nosakot kredītu saņemšanas un izlietošanas lietderību, šis jautājums jāvērtē no tā laika un pašreizējām pozīcijām. Nevar noliegt smago stāvokli, kādā nonāca Latvijas ekonomika - īpaši lauksaimniecība - 1991. un 1992. gadā. Līdzīgas problēmas bija arī kaimiņvalstīs. Kredītu saņemšana deva ieguldījumu stāvokļa normalizēšanā, jo tika piesaistīts ārzemju kapitāls uz izdevīgiem noteikumiem. Zaudējumus radīja nepamatotās un kļūdainās prognozes un lauksaimniecības politikas izmaiņas 1993. gadā, nepareizi izvēlētie kreditēšanas virzieni un arī dienesta stāvokļa ļaunprātīga vai nolaidīga izmantošana. Nevar noliegt faktu, ka ārvalstis, sniedzot kredītus, nedeva iespēju izvēlēties darījuma partnerus un kredīti tika izsniegti konkrētas produkcijas veidā. Kredītdevējas valstis tā nodrošināja savu uzņēmumu ienākumus un produkcijas noietu (piemēram, Kanādas valsts kredīts sojas pupu iegādei vai Somijas kredīts tehnikas iegādei). Ārvalstu kredītu saņemšana, vērtējot šo procesu no pašreizējā viedokļa, deva īslaicīgu efektu lauksaimniecības stabilizācijai, bet kopumā radīja zaudējumu, palielinot budžeta deficītu. Valdības garantētie kredīti nav atmaksāti 24 miljonu 695 tūkstošu ASV dolāru apmērā, un, pieskaitot procentu maksājumus, kopējā parādu summa Latvijai ir 54,54 miljoni ASV dolāru, kuri var palielināt parādu summu dubultīgi. Visas uzņēmējsabiedrības, kas veic šo kredītu apkalpošanu un izmantošanu, faktiski ir maksātnespējīgas. Saņemto kredītu realizācija tikai daļēji sedz parādu. Kredītu atmaksāšana jāveic no citiem avotiem. Valsts budžets ir sedzis SIA "Lata International" valsts garantētos kredītus 7 miljonu 188 tūkstošu 473 latu apmērā. Saimnieciskajā tiesā piedzīti parādi no debitoriem 2 miljonu 10 tūkstošu 662 latu apmērā. Reāli valsts budžetā ir saņemti aptuveni 350 000 ASV dolāru. Secinājumi. Apkopojot iepriekšminēto, var izdarīt šādus secinājumus. Pirmais: kredīti netika izmantoti tiem mērķiem, kam tie bija paredzēti. Otrais. Ministru padomē un atbildīgo ministriju vadošo speciālistu līmenī nebija pietiekami izvērtēta kredītu lietderība. Neviens nebija personīgi atbildīgs nedz par parakstīto līgumu izpildi, nedz par pieņemto lēmumu izpildi. Trešais: daļu zaudējumu var attiecināt uz neražu, grūtajiem ekonomiskajiem apstākļiem un tamlīdzīgi, bet, neapšaubāmi, lielākā daļa no zaudējumu kopsummas ir tā laika valdības bezatbildības sekas. Ceturtais: nepieļaut turpmāk kredītu garantēšanu valdības, valsts vai Latvijas Bankas vārdā. Piektais: SIA "Lata International" kreditoru administrācijas un tās uzturēšana ir neizdevīga un rada papildu zaudējumus. SIA "Lata International" varēja likvidēt, nododot tās prasījumu tiesības valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Lata Holdings", kuru arī ir pārņēmusi kreditoru administrācija. Un pēdējais - sestais: kredītu apkalpošanu turpmāk varētu nodot privātuzņēmējsabiedrībām tikai uz konkrēta cesijas līguma pamata. Piešķirto ārvalstu kredītu un humānās palīdzības izvērtēšanas darbs turpināsies Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā, Valsts kontrolē un kreditoru administrācijās, bet Saeimas Izmeklēšanas komisija savu darbu ir beigusi. Toreizējo valsts vadītāju un politiķu tuvredzība, kļūdas un vēlme noturēt savus portfeļus radīja labvēlīgus apstākļus nekontrolētai valsts īpašuma izsaimniekošanai, izšķērdēšanai un ļaunprātīgai dienesta stāvokļa izmantošanai. Neskatoties uz mūsu komisijas slēdzienu, izmeklēšanas rezultātiem vai kreditoru administratoru darbību, var droši apgalvot, ka lielākais seku likvidēšanas smagums tiks uzkrauts jaunās Latvijas Republikas valdības pleciem, bet parādus maksāsim mēs visi - neatkarīgi no tā, par ko nobalsosim. Jaunajai Latvijas Republikas valdībai ir iespēja nepieļaut šādu kļūdu atkārtošanos nākotnē. Paldies par jūsu uzmanību! Izsaku paldies Valsts kontrolei un vairāku ministriju ierēdņiem par pretimnākšanu dokumentu sagādāšanā. Paldies tehniskajiem darbiniekiem, kas palīdzēja mums kārtot šos jautājumus, arī juriskonsultam, un paldies komisijas locekļiem par ārkārtīgi precīzo un vienbalsīgo jeb viendomājošo darbu. Cienījamā Saeima! Vēl minūti es jūs aizkavēšu. Ja jūs akceptējat šo galaziņojumu, lai neizraisās debates par šo jautājumu, tad komisija lūdz jūsu akceptu gan ziņojumam, gan komisijas darbības izbeigšanai. Paldies par uzmanību!".
• 1995_09_21-seq501 language "lv".
• 1995_09_21-seq501 speaker Oskars_Grigs-1943.
• 1995_09_21-seq501 mentions Q822919.
• 1995_09_21-seq501 mentions Q211.
• 1995_09_21-seq501 mentions Q2660080.
• 1995_09_21-seq501 mentions Q33.
• 1995_09_21-seq501 mentions Q16.
• 1995_09_21-seq501 mentions Q35.
• 1995_09_21-seq501 mentions Q1092499.
• 1995_09_21-seq501 mentions Q34.
• 1995_09_21-seq501 mentions Q411895.
• 1995_09_21-seq501 mentions Q646756.
• 1995_09_21-seq501 mentions Q163810.
• 1995_09_21-seq501 mentions Q191264.
• 1995_09_21-seq501 mentions Q23317.
• 1995_09_21-seq501 mentions Q957035.
• 1995_09_21-seq501 mentions Q18409817.