Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_21-seq495> ?p ?o. }

• 1995_09_21-seq495 type Speech.
• 1995_09_21-seq495 number "495".
• 1995_09_21-seq495 date "1995-09-21".
• 1995_09_21-seq495 isPartOf 1995_09_21.
• 1995_09_21-seq495 spokenAs 78.
• 1995_09_21-seq495 spokenText "... Kā arī lauksaimniecības ministra vietnieku Bēniķi. 28. 02. 95 sēde notika Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā, kur notika bijušās SIA "Lata International" direktores Edītes Jansones izjautāšana. 28. 03. 95 sēde pilnībā tika veltīta, lai uzklausītu dažādu ieinteresēto pušu - Valsts kontroles, Latvijas Bankas, Ģenerālprokuratūras, Finansu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Komercbanku asociācijas - viedokļus par grozījumiem likumā "Par bankām". Komisijas materiāli par šo jautājumu nodoti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kura turpinās darbu pie grozījumiem likumā "Par bankām". Pamatojoties uz tiem, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika izstrādāti grozījumi Latvijas Republikas likumā "Par kredītiestādēm", kas ir sagatavots trešajam lasījumam Saeimas sēdē. 30. 05. 95 sēdē izvērsās interesanta diskusija ar bijušo Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāju Ivaru Godmani - retrospektīvs atskats nesenās pagātnes ekonomiskajās problēmās. Paralēli Izmeklēšanas komisijas darbam konkrētu darbu likumpārkāpēju saukšanā pie likumā paredzētās atbildības veica Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra un Valsts kontrole. Latvijas Republikas Finansu ministrija un SIA "Lata International" kreditoru administrācija veica pasākumus parādu atgūšanā no debitoriem. Izmeklēšanas komisijas uzdevums ir dot novērtējumu piešķirto kredītu saņemšanas un izmantošanas lietderībai un likumībai kopumā, bet, iepazīstoties ar Valsts kontroles un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras rīcībā esošajiem materiāliem un slēdzieniem, nav iespējams nepieminēt atsevišķu amatpersonu lomu šajā jautājumā. Grūtības ar ražas novākšanu 1990. gada rudenī, Krievijas ekonomiskās blokādes draudi un izmaiņas Latvijas tautsaimniecībā radīja trauksmi par iespējamo pārtikas produktu un lopbarības trūkumu Latvijā. Presē parādījās raksti un intervijas, kurās Ministru padomes priekšsēdētājs Godmanis, vadošie Lauksaimniecības ministrijas pārstāvji un citi speciālisti raksturo izveidojušos situāciju kā draudošu, brīdina par iespējamo "kartiņu sistēmas" ieviešanu un par krīzi iedzīvotāju apgādē ar pārtiku, kas var izraisīt iedzīvotāju krasu neapmierinātību. Līdzīga situācija turpinās arī 1991. un 1992. gadā. Šādos apstākļos lauksaimniecībai un Latvijas nodrošināšanai ar pārtiku un lopbarību tika veltīta īpaša uzmanība. Ārvalstu humānā palīdzība un kredītu resursi galvenokārt tika izmantoti tieši šajos minētajos virzienos. Tālāk, cienījamie deputāti, ir diagramma par kredītdevējiem, un, kā redzat, te ir pieci kredītdevēji. Es tikai teikšu kopumā, ka kredītu pamatsumma, kas saņemta Latvijā, ir 38,01 miljons ASV dolāru, kas kopā ar kredītu procentiem, kuri jāatdod, sastāda 54,54 miljoni ASV dolāru. Un tātad - pirmais kredīts. 1992. gada 28. aprīlī tiek noslēgts kredītlīgums ar Somijas Graudu valdi par 10,02 miljoniem ASV dolāru. 1991. gada 5. decembrī Latvijas Republikas Ministru padome un 1992. gada 31. maijā Finansu ministrija sniedz nepieciešamās garantijas. Kredīta nepieciešamība tiek pamatota ar smago stāvokli lauksaimniecībā un gandrīz vai bada draudiem. Lauksaimniecības speciālisti uzskata, ka šī kredīta saņemšana ir bijusi nepieciešama, ņemot vērā tā laika situāciju. Kontroles trūkuma rezultātā iegūtie līdzekļi no saņemtā kredīta realizācijas tiek izmantoti nesaimnieciski un rada zaudējumus. Par kredīta līdzekļiem iegādājas 5 tūkstošus tonnu rudzu, iepriekš neatrisinot jautājumu par pašu zemnieku izaudzēto rudzu iepirkšanu un par humānās palīdzības 98 tūkstošu tonnu apmērā izmantošanu. Otrais kredīts. 1992. gada 15. maijā tika noslēgts Latvijas Republikas un Kanādas Eksporta attīstības korporācijas kredītlīgums par summu 10 miljoni Kanādas dolāru, kurš akceptēts ar Ministru padomes lēmumu nr. 387 1992. gada 10. septembrī. Sojas pupas tiek iepirktas par cenu 358,86 Kanādas dolāri par tonnu, tajā pašā laikā tās Kanādas tirgū maksā 291,02 dolāri par tonnu. Cena ir nesaprotami augsta. Turklāt ārējās tirdzniecības apvienība "LATA" ar Kanādas firmu "Roland A. Chrisholm" līgumu par sojas pupu piegādi noslēdz jau 1992. gada 30. aprīlī, proti, pusmēnesi pirms paša kredītlīguma parakstīšanas. Faktiski Latvijas valdībai nav izvēles tiesību nedz attiecībā uz darījuma partneri, nedz uz piegādājuma nosacījumiem. Latvijā sojas pupas tiek pārdotas par 223 ASV dolāriem tonnā. Zaudējumu summa ir 1 868 631 dolārs. Līdz 1994. gada 1. oktobrim sojas pupu daudzums Latvijā radījis zaudējumus 3 971 590 ASV dolāru apmērā. No Lauksaimniecības ministrijas puses nav pietiekami izvērtēts kredīta ņemšanas lietderīgums un tā izmantošanas iespējas. Pieņemti kredīta devēja neizdevīgie noteikumi: 15% priekšmaksa, īsais kredīta apmaksas termiņš, augsts kredīta procents, produkcijas nesamērīgi augstā cena un attiecīgi nespēja par tādu to realizēt. Šo problēmu valstī radīja masveidīga lopu izkaušana 1993. gada otrajā pusgadā un produkcijas eksporta iespēju izbeigšanās. Trešais kredīts. 1992. gada 29. maijā tiek noslēgts līgums starp Latvijas Republiku un ASV Patēriņa preču kredīta akciju sabiedrības aģentūru, to paraksta ministrs Ģēģers. Visumā kredīts, saskaņā ar kuru Latvijai tika piešķirti graudi par summu 10 miljoni ASV dolāru, pēc Valsts kontroles slēdziena, ir izdevīgs, bet netiek ievērota graudu glabāšanas un realizācijas uzskaite un kontrole. Iegūtie līdzekļi netiek izmantoti pilnībā kredīta un tā procentu atmaksāšanai. Ceturtais kredīts. 1992. gada 26. jūnijā tiek noslēgts kredītlīgums ar Somijas valdību 10 miljonu ASV dolāru apmērā par lauksaimniecības tehnikas iegādi. Minētā kredīta saņemšanas nepieciešamība ir pamatota ar biznesa plānu, kura izstrādāšanā piedalās arī Edīte Jansone. Šajā biznesa plānā netika paredzēta meža un ostas tehnikas iegādāšanās un izmantošana. Par meža un kravas pārvadājumu tehnikas iegādi tiek noslēgta papildu vienošanās 19. augustā Rīgā, to paraksta Edīte Jansone. Jansone nesaskaņo izmaiņas kredītlīgumos, minētās tehnikas iegāde netiek apstiprināta ar Ministru padomes lēmumu. Meža izstrādes un ostas kravas pārvadājumu tehnika (41,9% no kopējās Somijas valdības kreditētās tehnikas) uz izdevīgiem noteikumiem tiek iznomāta firmās "Pārdaugava" un "Darka". Nomas līgums ar firmu "Pārdaugava" ir izbeigts, bet parāds nav reāli piedzīts, un joprojām nav atgūta visa tehnika. Atgūtajai tehnikai ir nepieciešams remonts. Ar firmu "Darka" līgums nav pārtraukts. Līgumsabiedrības "Pārdaugava" dibinātāji ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Pārdaugava" Vladimira Ļeskova personā un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Lata International" Edītes Jansones personā. Valsts kontrole ir konstatējusi, ka tehnikas iznomāšana SIA "DARKA" un koncernam "Pārdaugava" ir radījusi valstij zaudējumus 1 295 505 latu apmērā. 1992. gadā tika noslēgts līgums ar Norvēģijas firmu "Belarus Norge" par 250 MTZ traktoru iegādi. Valsts kontrole ir izdarījusi slēdzienu, ka šā iemesla dēļ nebija iespējams realizēt daļu no Somijas kreditētās tehnikas, kuru ar zaudējumiem nācās pārdot atpakaļ. Zaudējumu summa ir 1,2 miljoni ASV dolāru. Tehnika tika izmantota, neveicot kontroli pār tehnikas izmantošanu un uzturēšanu. Līzinga procenti tika noteikti pārāk augsti. Nomas parāds par tehniku 1994. gadā bija 2 123 915 ASV dolāru. Visa saņemtā nauda par iznomāto tehniku netiek novirzīta kredīta dzēšanai. Noslēgtie līgumi par tehnikas piegādi nebija izdevīgi Latvijai, jo jau 1993. gadā graudu iepirkšana no Latvijas zemniekiem samazinājās gandrīz divas reizes. Piektais kredīts. 1993. gada 4. martā Ministru padome pieņēma lēmumu nr. 197, ar kuru Lauksaimniecības ministrijai tika piešķirts Pasaules Bankas kredīts - rehabilitācijas kredīts par kopējo summu 14,5 miljoni ASV dolāru, no kuriem 1,13 miljoni ASV dolāru - premiksa (tas ir piemaisījums pie putnu barības) iegādei. Tika iepirktas 1100 tonnas premiksu, kuri tika izgatavoti pēc mūsu lauksaimniecības speciālistu izstrādātas unikālas receptes. Nevienā citā valstī putni netiek baroti ar tāda sastāva piedevām. Ne toreizējais lauksaimniecības ministrs, ne viņa vietnieki, ne Jansone, ne arī citas tā laika amatpersonas tā arī nav varējušas atbildēt, kurš konkrēti ir šīs receptes autors un kurš pieņēma izgatavotos premiksus. Latvijā cenas premiksiem tika samazinātas par 30-50%, bet, neskatoties uz to, Latvijā reāli nebija iespējams realizēt šādu daudzumu premiksu. Latvijā noliktavās līdz pat šā gada jūnijam tika uzglabātas apmēram 70 000 tonnas minētās lopbarības, kuras derīguma termiņš bija beidzies jau šā gada martā. Minētais kredīts izmantots gandrīz simtprocentīgi nelietderīgi, jo tā izmantošana tika balstīta uz kļūdainiem sociālistiskās ekonomikas aprēķiniem, neņemot vērā putnkopības apjomu samazināšanos un lauksaimniecības situāciju. Tālāk. Valdības un Lauksaimniecības ministrijas loma. 1991. gada 22. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem likumu "Par kārtību, kādā tiks izsniegti kredīti zemnieku saimniecībām tehnikas iegādei". 1992. gada 25. februārī tiek pieņemts lēmums "Par lauksaimniecības produkcijas ražošanas stabilizāciju". Juridiskais pamats ir izstrādāts un pieņemts. 1991. gada 28. decembrī Ministru padome pieņem lēmumu nr. 382, kurā noteikta ārvalstu tehniskās un finansiālās palīdzības un kredītu iesaistīšanas un izmantošanas komisijas izveidošana. Priekšsēdētājs ir tagadējais Ministru prezidents un aizsardzības ministrs Māris Gailis. Komisijas rīcībā nav pierādījumu, ka minētā institūcija faktiski būtu veikusi jebkādu darbību attiecībā uz augstāk minētajiem kredītiem. Jāatzīmē, ka līdz 1993. gada 18. jūnijam Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Gaiļa pārziņā atradās arī īpašās palīdzības fondi. Visi kredītu pieprasījumi un to izmantošanas projekti tika izstrādāti Lauksaimniecības ministrijā. Tieši šīs ministrijas speciālisti ministra vadībā bija atbildīgi par lauksaimniecības politikas noteikšanu un informācijas apkopošanu un sniegšanu Ministru padomei un arī presei. Piemēram, 1992. gada 13. maijā lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers nosūta Latvijas Republikas Augstākās padomes Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētājai Zeiles kundzei ziņojumu "Par saņemtajiem ārvalstu kredītu aizdevumiem, to izmantošanas un atmaksas noteikumiem". Šajā ziņojumā ministrs pamato kredītu saņemšanas nepieciešamību ar kritisko situāciju 1991. /92. gadā, ar nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājus ar maizi un ganāmpulku - ar lopbarību. Ziņojumu gatavo Jansone kopā ar citiem Lauksaimniecības ministrijas speciālistiem no nozaru pārvaldēm. Lauksaimniecības ministrijas viedokli atbalsta toreizējais finansu ministrs Siliņš un premjerministrs Godmanis. Lauksaimniecības ministrijas prognozes, kas kalpoja par pamatu valdības garantēto kredītu saņemšanai, nav sevi attaisnojušas. Lauksaimniecības ministrijas speciālisti bija spējīgi pārkārtoties ārvalstu kredītu saņemšanai, bet savas prognozes par lauksaimniecības attīstību un kredītu izmantošanu balstīja tikai uz pieredzi un aprēķiniem, kādi bija sociālistiskās saimniecības periodā. Visos kredītu saņemšanas gadījumos jau pašā sākumā bija paredzēti zaudējumi, bet netika izvērtētas iespējas, no kādiem avotiem segt šos zaudējumus. Galvenā valsts finansu inspekcija jau 1992. gada jūlijā un atkārtoti oktobrī konstatēja trūkumus SIA "Lata International" saimnieciski finansiālajās operācijās, nesakārtotu grāmatvedības uzskaiti, attaisnojošu dokumentu trūkumu par izlietotajiem līdzekļiem. Ne ārējās tirdzniecības apvienībā "Lata", ne SIA "Lata International" praktiski netika veikts iekšējo revīziju darbs, tika pieļauti dažādi likumpārkāpumi. Ziņojumi par to no Valsts kontroles un Finansu ministrijas puses tika iesniegti gan valdībai, gan Lauksaimniecības ministrijai, gan arī personīgi ministram Ģēģeram. Neskatoties uz to, 1992. gada 9. novembrī Finansu ministrija, ministrs Siliņš, slēdz pirmo līgumu ar ārējās tirdzniecības apvienību "Lata" par Kanādas kredīta izmantošanu. Līgumu s1ēgšana notiek pēc kredītu saņemšanas un nodošanas ārējās tirdzniecības apvienības "Lata" sabiedrībai "Lata International" un sakrīt ar apvienības "Lata" reorganizāciju. Pirms tam šādi līgumi netika slēgti. Vēl agrāk - 1991. gada 13. septembrī - Dainis Ģēģers sagatavo projektu, bet Ilmārs Bišers izdod rīkojumu nr. 357, kurā tiek noteikts, ka Lauksaimniecības ministrijas pakļautībā esošo lauksaimniecību apkalpojošo uzņēmumu patēriņa fondu līdzekļu izlietojums Latvijas banku iestādēm nav jākontrolē. Viens no šādiem uzņēmumiem ir ārējās tirdzniecības apvienība "Lata". Ārējās tirdzniecības apvienības "Lata", vēlāk SIA "Lata International", darbība netiek kontrolēta no Lauksaimniecības ministrijas puses - nedz no ministra Daiņa Ģēģera puses, nedz no viņa vietnieka Šķēles puses, nedz arī vēlāk zemkopības ministra Jāņa Kinnas laikā. Tās darbību nekontrolē arī Finansu ministrija ar Siliņu un Osi priekšgalā. Netiek kontrolēts līdzekļu izlietojums, finansu darbība, nav veikta neviena dokumentālā revīzija. Uzraudzībai ir tīri formāls raksturs. Ārējās tirdzniecības apvienības "Lata" un SIA "Lata International" un citu sabiedrību izveidošanas un darbības novērtējums. Veicot ārējās tirdzniecības apvienības "Lata" reorganizāciju, tika izveidotas šādas uzņēmējsabiedrības: "Agroinvest Consulting" - 51% valsts kapitāla (pēc 1994. gada 7. oktobra - 100% valsts kapitāla), "Danlat Inform" - 33% valsts kapitāla, "Agroleasing" - 50% valsts kapitāla, "Agroinvest" - 100% valsts kapitāla, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Lata Holdings" - 100% valsts kapitāla, SIA "Lata International" - 40% valsts kapitāla.".
• 1995_09_21-seq495 language "lv".
• 1995_09_21-seq495 speaker Oskars_Grigs-1943.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q822919.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q211.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q4294315.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q2660080.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q33.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q1771611.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q16.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q687709.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q159.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q4459436.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q15628977.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q52371.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q2684.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q1092499.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q20.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q7164.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q210822.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q646756.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q710198.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q4119766.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q957035.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q16357959.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q16358864.
• 1995_09_21-seq495 mentions Q190795.