Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_13-seq207> ?p ?o. }

• 1995_09_13-seq207 type Speech.
• 1995_09_13-seq207 number "207".
• 1995_09_13-seq207 date "1995-09-13".
• 1995_09_13-seq207 isPartOf 1995_09_13.
• 1995_09_13-seq207 spokenAs 46.
• 1995_09_13-seq207 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Mūsu priekšā beidzot atrodas sengaidītais Augstskolu likums. Un tiešām, jāsāk gandrīz ar to, ko nupat runāja deputāte Kreituse. Šis likums, dabiski, ir saskaņojams ar nupat pieņemto likumu, un, lai cik dīvaini tas ir, taču otrādi vajadzēja, jo Rīgas Ekonomikas augstskolas likumam vajadzēja nākt pēc šā likuma pieņemšanas un radīt virkni nākošo. Sākšu ar pirmo. Dabiski, ka Rīgas Ekonomikas augstskola rektoru, vērtējot pēc nupat pieņemtā likuma, vēlēja citādi nekā parastajās Latvijas augstskolās. Parastajās augstskolās pēc šā likumprojekta rektoru vēlē Satversmes sapulce, bet pēc nupat nobalsotā likuma "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu" - valde. Valde ir daudz šaurāks personu kontingents nekā Satversmes sapulce augstskolā, tur ietilpst kā docentu pārstāvji, tā arī pārējie augstkolas darbinieku pārstāvji un arī studentu aprindu pārstāvji. Tad ir pavisam citādi. Tad rodas jautājums: vai būs pilntiesīgs Rektoru padomē Rīgas Ekonomikas augstkolas rektors, kas figurē šinī likumā? Varbūt otrādi - viņš būs daudz pilntiesīgāks par pārējiem rektoriem? Lūk, pirmais jautājums, kas rodas no viena gala. Tāpēc, ka ačgārni mēs rīkojamies. No otras puses, acīmredzot virkne likumu - likums "Par valsts obligāto dienestu" un "Augstskolu likums" - ir ļoti saistīti, jo rodas jautājums, vai jaunie maģistri un pat habilitētie zinātņu doktori, - pieņemsim, precīzajās zinātnēs ir sastopami gadījumi, kad 20 vai pat vēl jaunāki cilvēki matemātikā, piemēram, kļūst par habilitētajiem doktoriem - būtu sūtami par staļļa puišiem dienēt obligātajā dienestā, kā tas bija Padomju armijā. Tad ir jādomā par racionālu kadru profesionālo izmantošanu. Saprotams, ka likums neizgaismo līdz galam tā saukto akadēmisko brīvību, jo akadēmiskā brīvība ir ne tikai deklarācija, bet arī augstskolas finansiālās iespējas. Šinī sakarībā faktiski rodas jautājums tik tiešām par paaudžu maiņu augstskolās, jo parasti jaunās nozares pētniecībā aizsāk jauni cilvēki, jaunie kadri, taču pie tagadējās finansēšanas sistēmas un būtībā visumā ierobežotās akadēmiskās brīvības, ņemot vērā to, ka augstskolu darbības apjomi pie mums turpina sašaurināties, ir diezgan problemātiski jaunajiem rast ceļu uz augšu. Ne velti jaunie speciālisti atstāj augstskolas. Augstskolu mācību spēki katastrofāli noveco. Vidējais vecums katastrofiski pieaug. Tad vēl akadēmiskā brīvība un finansējums. Acīmredzot mums ir jābūt un arī likumā ir jāparedz garantētais minimālais ilgtermiņa finansējums augstskolām, jo, tikai izejot no garantētā finansējuma, augstskolas var komplektēt un uzturēt pamatkatedras, var uzturēt pamatstudentu kontingentu. Pilnīgi ieskicēts ir tikai studentu kreditēšanas variants. Pagaidām par laimi tiek saglabāts "starp rindiņām" tā sauktais bezmaksas apmācību variants augstskolā, turpretī kreditēšanas variants, kas ir aktuāls sakarā ar mūsdienu rocību, ir ieskicēts tikai shematiski, un šinī sakarībā atklāts paliek jautājums par valsts kreditēto un par valsts naudu apmācīto jauno speciālistu izmantošanu, jo valsts gatavo, cilvēki mācās piecus gadus, iegūst maģistra grādu un tamlīdzīgi, taču turpmāk viņi faktiski ir pilnīgi brīvi savā rīcībā tirgus ekonomikas ietvaros. Valsts, no vienas puses, iegulda līdzekļus nacionālās izglītības un zinātnes attīstībā, bet, no otras puses, mērķtiecīga šo līdzekļu atgriešana īsti šobrīd nav garantēta, jo ļoti daudzi augstskolu absolventi vairs nestrādā savā speciālitātē, bet dodas citur, kā nu kuram paveicas. Dabiski, ir aktuāls jautājums par to, kas tad ir universitāte beigu beigās, kas ir nozaru universitāte, kas ir reģionālā augstskola un kas ir vienkārši augstskola, jo, pēc vieniem un tiem pašiem statusiem mērot Latvijas universitāti un kādu citu, teiksim, policijas akadēmiju... zināt, tā būtu varbūt drusku pārspīlēti, šauri profesionāla augstskola. Tālāk ir jautājums par privātajām augstskolām. Tas ir ļoti minimāli ieskicēts, taču principā privātaugstskolu un valsts augstskolu diplomu ekvivalence, pielīdzināšana ir pilnīgi atklāta. Tāpat ir runājot par zinātni, un kolēģi vakar preses konferencē izteica bažas, kas tiešām ir pamatotas, jo zinātne, no vienas puses, noveco, bet, no otras puses, zinātnes finansējums ir sarucis līdz kritiskai robežai. Zemāk slīdēt viņam vairs nav kur. Arī šī kritiskā finansējuma sadalījums acīmredzot ir diskutabls, jo grantu sistēma, kā rāda pēdējo gadu pieredze, kura tagad ir jau vērā ņemama, sevi līdz galam neattaisno, jo pastāv zināms monopols uz grantiem, un līdz ar to jaunie virzieni zinātnē vai arī tradicionālie fundamentālie pētījumi zinātnē negūst mūsu apstākļos varbūt attiecīgo finansējumu un tamlīdzīgi. Kopumā, dabiski, jāatzīst, ka likums pirmajā lasījumā būtu atbalstāms, bet pie viņa daudz jo daudz vēl ir jāstrādā, jo patlaban šis likums drīzāk ir gaidītā Augstskolu likuma skice. Cerēsim, ka otrajā un turpmākajos lasījumos izdosies tomēr viņu novest līdz kondīcijai.".
• 1995_09_13-seq207 language "lv".
• 1995_09_13-seq207 speaker Janis_Kokins.
• 1995_09_13-seq207 mentions Q211.
• 1995_09_13-seq207 mentions Q2660080.
• 1995_09_13-seq207 mentions Q3931927.