Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_13-seq205> ?p ?o. }

• 1995_09_13-seq205 type Speech.
• 1995_09_13-seq205 number "205".
• 1995_09_13-seq205 date "1995-09-13".
• 1995_09_13-seq205 isPartOf 1995_09_13.
• 1995_09_13-seq205 spokenAs 38.
• 1995_09_13-seq205 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribētu sākt ar to, ar ko beidza Vaivada kungs, un izteikt gandarījumu, ka beidzot Saeimā ir Augstskolu likums un ka mēs konceptuāli šodien viņu izskatām. Es domāju, ka varētu arī atbalstīt šodien pirmā lasījuma konceptuālo pieņemšanu, bet tālākajā likumprojekta virzībā un gaitā tas būtu noteikti jāsaskaņo ar tiem likumiem, pareizāk sakot, likumprojektiem, kuri mums ir bijuši darba kārtībā, bet nav vēl līdz galam izskatīti un kuri ir pretrunā ar Augstskolu likumu. Pirmais no šādiem likumiem ir likums par obligāto dienestu, un tas laikam būs viens no smagākajiem, kā lai saka, diskusijas punktiem, jo Augstskolu likums neparedz augstskolu studentiem un augstskolu beidzējiem obligāto dienestu, turpretī Obligātā dienesta likums paredz šo lietu. Es gan gribētu uzreiz teikt, ka es skatos ar dalītām jūtām uz Kara katedras atjaunošanu vai uz kaut kādu mistisku sagatavošanu pēc augstskolas beigšanas kaut kādos mistiskos kursos, jo man ir ļoti labi atmiņā Kara katedra, kas bija padomju laikā. Var gan teikt, ka viņa tagad būs Latvijas Republikas Kara katedra, bet Kara katedra ir Kara katedra ar noteiktu disciplīnu un kārtību. Un vai šodien mazliet pārprastās demokrātijas, pareizāk sakot, visatļautības apstākļos students būs piedabūnams, lai viņš izietu šo apmācību? Vai tas neradīs ļoti lielas grūtības pašā akadēmiskās apmācības procesā? Kā tas tiks fiksēts un kontrolēts, ka viņš ir izgājis šīs apmācības, un kā tas atsauksies uz viņa akadēmisko izglītību? Tas, manuprāt, nav šobrīd atrisināts, un te nav skaidrības. Nākamais jautājums ir tāds. Kad es lasīju šo likumprojektu, es ilgi domāju, jo pie sevis biju cerējusi, ka beidzot mūsu šinī jūklī, kāds ir augstākajā izglītībā, šis likums ienesīs skaidrību, kas ir universitāte Latvijā, kas ir akadēmija un kas ir institūts, jo šobrīd Latvijā universitāšu ir gandrīz vai vairāk nekā sēņu pēc lietus. Bet cik no viņām dod akadēmisko universitātes izglītību? Es nekādi nevaru pieņemt, ka vecā, labā Lauksaimniecības akadēmija, kas dibināta kā Lauksaimniecības akadēmija, pēkšņi kļūst par universitāti un ka zootehniķis ar agronomu ir minēti universitātes diplomā. Es nezinu, kā tas ir savienojams, jo universitātēm ir noteikti kritēriji un noteikti kursi, kuri ir jānoklausās. Un es ceru, ka šis likums sakārtos, ka Lauksaimniecības akadēmija atkal sauksies par akadēmiju. Tas tikai normalizētu šo situāciju valstī. Nākamais moments - kā šis likumprojekts saskaņojas ar šodien valstī esošo Pensiju likumu? Man ir tāda sajūta, ka viņš ir rakstīts ar perspektīvu. Šeit kritiskais vecums ir 65 gadi, pensija - 60 gadi, šodien augstskolu darbinieki nesaņem pensiju, aizejot pensijā... sasniedzot pensijas vecumu, bet viņu algas, kā mēs zinām, ir krietni zemākas par vidējo ierēdņu algu, es nerunāju par augstāko. Vai arī šeit nav jārod risinājums, nosakot vecumu, līdz kādam var strādāt? Ir jāatrisina jautājums, vai viņš saņem pensiju vai nesaņem, kamēr viņš nostrādā... Šodien sievietei tie ir 10 gadi, vīrietim - 5 gadi. Varbūt materiāli var šo lietu atrisināt un stimulēt? Nākamais ir daudz sarežģītāks jautājums, kā to atrisināt, jo, kā parāda prakse, mums visiem... es nerunāju par šeit, zālē, sēdošajiem, tas varbūt skar tikai daļēji, bet mums ļoti patīk skaisti nosaukumi, mums patīk goda akadēmiķi, mēs nemeklējam, vai viņiem ir augstākā izglītība vai nav, mums patīk goda korporeļi, un mēs neskatāmies vai viņiem vispār ir vidējā izglītība, lai gan ir kaut kādi tomēr iekšējie noteikumi, mums patīk profesori... Šodien šeit ir strikti noteikts, kā tas notiek akadēmiskajās iestādēs, - ka katrā katedrā pēc iekšējā nolikuma ir noteikts profesoru vietu skaits, tātad - trīs profesori, bet arī zinātniskajiem institūtiem taču ir dotas tiesības piešķirt profesora grādu. Un tagad, pieņemsim, Vēstures institūtā ir vesela rinda cienījamu profesoru... es atļaušos teikt par vairākiem - "cienījami" pēdiņās, kuri augstskolas auditorijā ir bijuši labi viena speckursa robežās vienā semestrī un arī tikai tad, kad šis speckurss bija obligāti studentiem jānoklausās, nevis tad, kad varēja izvēlēties, to darīt vai ne. Kā mēs tiksim galā ar šiem profesoriem? Kā mēs viņus savedīsim kopā, jo Latvijā intensīvi notiek tas process, kuram vajadzēja sen notikties, un es domāju, ka viņam jau uz šo brīdi vajadzēja beigties, - ka zinātniskās pētniecības institūti saplūst ar augstskolu ne tikai formāli, bet tieši. Ko tad darīs tagad ar visu to profesoru baru, kas nāks no tiem institūtiem? Tas arī šajā likumā ir jāatrisina. Vēl viens jautājums, kurš būtu jāatrisina un par kuru komisijai būtu ļoti krietni jādomā. Man šķiet, šobrīd augstskolu vadībai ir dota pārāk liela, es gribētu teikt, brīvība. Nosaka jau to rektoru vēlēšanas, bet es labprāt redzētu, ka šodien likums regulētu arī citus pasākumus, kas notiek, jo savādāk mēs netiksim vaļā no šiem profesoriem un būs ļoti grūti, kā saka, atvirzīt nost tos habilitētos doktorus, kuri šo grādu saņēma ar Ministru padomes lēmumu, nevis aizstāvot savas disertācijas. Un tā tas diemžēl zinātnē veidojās, it īpaši, kamēr tā pati kaut vai profesora alga tomēr ir augstāka par pensiju. Un tā veidojas riņķis, šī riņķadeja, pa kuru mēs ejam, un likumā es nebūt to neuzskatu par demokrātijas ierobežojumu, ja būtu arī šāda veida ierobežojumi. Tālāk vēl viens moments, ko varētu pārdomāt un kam būtu jāpievērš uzmanība. Tas ir jautājums par Latvijas augstskolas novešanu beidzot... par tās nonākšanu reālā atbilstībā pasaules standartam. Vai to var atstāt tikai uz akreditāciju un izlemt, kā saka, akreditācijas ietvaros, vai likumā nevajadzētu noteikt, kādā veidā un ko nosaka ārzemju speciālisti? Manuprāt, starptautiskā ekspertīze būtu nepieciešama šiem kursiem, kas tiek akreditēti, vai viņi atbilst pasaules standartam, jo, ja mēs to atstājam tikai iekšējam savstarpējam risinājumam, tad man ir ļoti lielas bailes, ka profesūra, tā, kas ir šī, manuprāt, mazliet pārprastā profesūra, var ņemt virsroku, tāpēc te varbūt vajadzētu noteikt šo ārzemju vai, kā saka, ārvalstu speciālistu ekspertīzi vai slēdzienu. Nevis tā, ka viņi izstrādā, bet ka viņi dod šo slēdzienu, atbilstoši nosakot arī eksāmena veidu. Ir pat tāda doma, ka eksāmenu pamattēzēm būtu jāsaglabājas rakstiskā veidā, jo, ja rodas šaubas, lai pēc tam tās var pārbaudīt, kā savā laikā tas notika ar iestājeksāmeniem. Tās ir tās galvenās pārdomas, kas man izraisās, lasot šo likumprojektu un domājot arī par to, ko varbūt vajadzētu jau padarīt, ja mēs šo likumprojektu... Man ir ļoti bail, ka mēs to nepaspēsim pieņemt 5. Saeimā, lai visu to izlabotu. Bet, ja mēs to atstājam uz 6. Saeimu, lai komisija varētu to iestrādāt, tad jau vajag tādā vērtējošā aspektā nodot nākamajiem, lai neteiktu, ka mēs galīgi neko neesam padarījuši. Paldies.".
• 1995_09_13-seq205 language "lv".
• 1995_09_13-seq205 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1995_09_13-seq205 mentions Q822919.
• 1995_09_13-seq205 mentions Q211.