Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_09_13-seq203> ?p ?o. }

• 1995_09_13-seq203 type Speech.
• 1995_09_13-seq203 number "203".
• 1995_09_13-seq203 date "1995-09-13".
• 1995_09_13-seq203 isPartOf 1995_09_13.
• 1995_09_13-seq203 spokenAs 77.
• 1995_09_13-seq203 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Jau runājot pirmajā lasījumā par tikko izskatīto likumprojektu, viens no būtiskākajiem argumentiem pret šāda likumprojekta pieņemšanu bija arguments, ka mums vēl nav pieņemts Augstskolu likums un ka līdz ar to izskatīt jautājumu par kaut kādu atsevišķu augstskolu nav korekti, un acīmredzot process ir jāvirza tā, lai mēs vispirms pieņemtu likumu par augstskolām un tikai tad atsevišķos gadījumos, ja tas ir nepieciešams, arī kādas likumdošanas normas attiecībā uz konkrētām augstskolām. Zināmā mērā tam var piekrist, bet gribu tikai teikt to, ka jebkurā situācijā šādu "jumta" likumu izstrāde, to sagatavošana tādā līmenī, lai tie tiešām apmierinātu prasības, kādas tiek izvirzītas "jumta" likumam, ir daudz, daudz grūtāks un sarežģītāks process nekā atsevišķā gadījumā sakārtot noteiktu, varētu teikt, vietu jeb lauku konkrētajā sistēmā. Tādēļ šim argumentam lielā mērā piekritu, un, reaģējot arī uz šeit debatēs dzirdēto, mēs grupa deputātu - tur bija faktiski visu frakciju pārstāvji, - sagatavojām priekšlikumu izskatīt jau Ministru kabineta iesniegto, ministrijās pašlaik esošo un jau lielā mērā izskatīto un arī akceptēto, bet vēl valdībā līdz galam nesakārtoto likumprojektu, lai mēs izvairītos no tāda pārmetuma, ka mums ir atsevišķi likumi par atsevišķām augstskolām, bet nav šā Augstskolu likuma. Es uzskatu, ka sagatavošanas gaitā panāktā vienošanās ar visām akadēmiski ieinteresētajām sabiedrības daļām, tas ir, gan ar Rektoru padomi, gan ar akadēmiskajiem mācību spēkiem, gan ar pašiem studentiem... jā, tas bija šā likumprojekta sagatavošanas process - ilgstošs un, manuprāt, ļoti, ļoti svarīgs un, man pat liekas, arī interesants, un sagatavotais likumprojekts jau lielā mērā - es pat teiktu, gandrīz pilnībā - atspoguļo tās nepieciešamās normas, kādām ir jābūt Augstskolu likumā, lai mēs tiešām varētu sakārtot un virzīt, un attīstīt šo augstskolu sistēmu, reformēt šo augstskolu sistēmu. Jā, pašreizējā Izglītības likumā arī ir runa par augstskolām, bet, varētu teikt, tikai pašās vispārīgākajās formās, akcentējot galvenos principus, kas nosaka augstskolu darbību, tas ir, augstskolu autonomiju. Tas ir saistīts ar procedūras noteikšanu attiecībā uz augstskolu dibināšanas un juridiskā statusa apstiprināšanas kārtību. Ļoti būtisks ir varbūt arī moments, kas jau zināmā mērā ir atspoguļots pašreizējā likumdošanā, un tā ir augstskolas iekšējās demokrātijas nostiprināšana, kas izpaužas arī augstskolas iekšējās satversmes izstrādāšanā un apstiprināšanas procedūrā. Tomēr reālā dzīve parāda, ka ir nepieciešams daudz stabilāks juridiskais pamats tieši augstskolām, un ļoti bieži tas skar tādus būtiskus jautājumus kā augstskolu mācību kvalitāte, un bez noteiktas juridiskas procedūras mēs šādu kvalitātes kontroli, kas visās Eiropas valstīs ir valsts funkcija, nevaram realizēt. Tas lielā mērā skar arī augstskolu iekšējās dzīves demokratizāciju, kas, manuprāt, ir ļoti būtisks faktors ne tikai attiecībā uz pašām augstskolām, bet arī attiecībā uz sabiedrību kopumā. Tas skar arī augstskolu finansu sistēmas sakārtošanas iespēju, jo to nevar izdarīt, ja nav juridiskā ziņā pietiekami skaidri aprakstītas augstskolas struktūras un arī pašu darbības principu. Tātad arī no tāda viedokļa šāds likums ir svarīgs. Un, kā jau es minēju, ir ļoti svarīgi, lai mēs pavērtu ceļu augstskolu reformai, un bez juridiskas bāzes, pamatbāzes, mēs šādu reformu stihiski, vienkārši ar dažādiem projektiem diezin vai varēsim veikt. Mēs bieži vien dzirdam šo vārdu "reforma" un to dažādi lokām un dažādi runājam, un gandrīz katrs priekšlikums jeb katra doma tiek virzīta, lai runātu par reformu. Ne jau viss, kas varbūt šajā vārdā ir likts priekšā, tiešām nozīmē šo reformu. Kas attiecas uz augstākās izglītības sistēmas reformu Austrumeiropas valstīs, vācu Rektoru konference ir apkopojusi pieredzi par augstākās izglītības reformu Austrumeiropā, un tās galvenie secinājumi ir šādi. Pirmkārt, ka nav universālu recepšu, kā to darīt. Tas nozīmē to, ka nav tādu paraugu, no kuriem mēs tiešā veidā varētu mācīties un tos pārnest uz savu likumdošanu un realizēt. Acīmredzot katram savs pieredzes ceļš ir jāiziet. Bet tomēr šī augstskolu reforma ir jāveic, balstoties uz četriem pamatprincipiem. Pirmkārt, tā ir akadēmiskā brīvība - ļoti svarīgs moments, lai jaunais varētu ienākt gan augstskolā, gan zinātnē un nesastaptu birokrātiskus un arī citādus šķēršļus. Par to, kā nosargāt akadēmisko brīvību augstskolās, mēs arī komisijā esam diskutējuši un sprieduši par to, kādā veidā tam būtu jāatspoguļojas likumā. Nākamais ir atvērtības princips. Tas ir ne tikai tādā nozīmē, lai augstskolas būtu brīvas, bet arī cilvēku apmaiņas - mācībspēku, zinātnieku apmaiņas - nozīmē. Nākamais princips ir iekšējā demokrātija (par kuru jau es arī runāju) un starptautiskās akadēmiskās attīstības rūpīga izpēte. Arī tas ir ļoti būtisks moments, kas ir tiešām saistīts ar to pieredzi, kāda attiecībā uz augstākās izglītības attīstību jau ir Eiropā, Austrumeiropā, lai mēs tiešām veidotu vienotu šo sistēmu un iekļautos kopējā Eiropas sistēmā augstākās izglītības nozīmē. Protams, visi šie principi ir formulējami noteiktās juridiskās normās, un arī šo reformu mehānismam ir jāizpaužas juridiski sakārtotā veidā. Tas nozīmē, ka, runājot par katra šā principa iedzīvināšanu, pretī ir jābūt arī noteiktam juridiskam mehānismam, kas nodrošina un aizsargā šo principu ievērošanu. Protams, augstskolas pēc savas specifikas ir ļoti dažādas - sākot no profesionālām, šauri profesionālām, augstskolām un beidzot ar universitātēm. Un acīmredzot ir jāpiekrīt tiem iebildumiem, kas jau ir izskanējuši, - ka šis diapazons tomēr varbūt rūpīgāk ir arī jāatspoguļo pašā likumā. Es jau minēju ļoti svarīgu funkciju - augstskolu kvalitātes kontroles sistēmas izveidošanu, kas šajā likumprojektā ir paredzēta kā akreditācijas sist��mas izveidošana. Gribu piebilst, ka ir ļoti būtiski, lai akreditācijas sistēma nebūtu šauri lokāla, pat nacionālais līmenis šajā ziņā ir par zemu. Un Latvija šajā ziņā jau ir spērusi nopietnu soli - ir noslēgusi sadarbības un vienošanās līgumu par kopējas akreditācijas sist��mas izveidi augstākajā izglītībā vispirms jau ar saviem tuvākajiem kaimiņiem, tas ir, ar Igauniju un Lietuvu. Bet es domāju, ka tas ir tikai pirmais solis, lai atiecībā uz augstākās izglītības kvalitātes sistēmas kontroles izveidi mēs būtu vēl vairāk piesaistīti šādam starptautiskam vērtējumam, un tas lielā mērā būtu tas izšķirošais solis, kas nodrošinātu mūsu augstākās izglītības kvalitāti jau starptautiskajā līmenī. Tātad, visu šo apkopojot, gribu teikt, ka Augstskolu likums, pirmkārt, nosaka augstskolu darbības mērķus un uzdevumus, precizē principus, tādus kā akadēmiskā brīvība, autonomija, iekšējā demokrātija, pašizvērtēšanas attīstība, nosaka dibināšanas kārtību. Varbūt pat par daudz sīki nosaka augstskolas struktūru. Par to der ļoti nopietni padomāt, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, bet katrā ziņā augstskolas struktūras noteikšanas principiem šajā likumā ir jābūt. Tālāk. Augstskolu tiesības uz īpašumiem un rīcība ar īpašumiem, tiesības veikt saimniecisko darbību un uzņēmējdarbību, kvalitātes kontroles principa mehānisms, starptautiskās sadarbības princips, arī mācībspēku un studentu apmaiņa (arī attiecībā uz starptautisku izglītības jeb augstākās izglītības iestāžu dibināšanu). Ļoti nopietna, bet varbūt nepietiekami izvērsta ir sadaļa jautājumā par augstākās izglītības un zinātnes integrāciju. Tas ir ļoti būtiski arī attiecībā uz augstskolu reformu. Dažos vārdos komentēšu šā likumprojekta tapšanas gaitu un pēdējo šā likumprojekta apspriešanu komisijā, lai pilnīgi korekti dotu jums to informāciju un darītu zināmas arī tās iebildes, ko ir izteikušas augstskolas vai citas institūcijas. Tātad šis likumprojekts tika gatavots darba grupā, kuru es vadīju Izglītības un zinātnes ministrijā, un tajā bija pārstāvēti gan mācību spēki, gan augstskolu Rektoru padome, gan ministrijas darbinieki. Šajā darba grupā tika ņemti un uzklausīti visi priekšlikumi, kas bija saņemti no visdažādākajām... varētu teikt, gan no augstskolām, gan studentu, gan akadēmisko mācību spēku grupām, gan atsevišķiem cilvēkiem. Šis likumprojekts faktiski tika izskatīts divās komisijas sēdēs, pirmajā sēdē pieaicinot arī Rektoru padomes pārstāvjus, kuri vistiešākā veidā bija arī šā likumprojekta sagatavošanas līdzdalībnieki. Bez tam komisija, protams, saņēma vēl iebildumus no Latvijas Universitātes senāta, un tādēļ atsevišķā sēdē tika pieaicināts arī Latvijas Universitātes senāta priekšsēdētājs profesors Grēns. Mēs komisijā konsultējāmies arī ar tiem akadēmiskās sabiedrības pārstāvjiem, kas mūsu tautiešiem ārzemēs aktīvi izteica savu attieksmi pret šo ļoti nozīmīgo likumu. Es gribētu pieminēt profesoru Nolendorfu un profesoru Kārkliņu. Un šajās komisiju sēdēs arī izkristalizējās varbūt tie momenti, kuri būtu vēl rūpīgāk, gatavojot otro lasījumu, precizējami un noteikti vēl precīzāk atspoguļojami likumā. Tajā pašā laikā visi bija pilnīgi vienisprātis, ka šis likums nav aizkavējams un ka tas noteikti ir virzāms uz pirmo lasījumu. Un to mudina ne tikai varbūt dažas situācijas, kas saistās ar privātskolām, privātaugstskolām, kuras mums Latvijā ir jau trīspadsmit, un tikpat daudz ir arī valsts augstskolu, bet arī to šīs kvalitātes kontroles sistēmas praktiska iedarbināšana, tas, ka mēs citādi nekādā gadījumā netiksim uz priekšu arī šā likuma pilnveidē, ja mēs visu laiku nodarbosimies tikai no dažādām pusēm ar šā likuma atsevišķu normu apspriešanu un uzpucēšanu. Turpretī augstskolu sistēma, augstskolu dzīve prasa, lai šis likums tiktu pieņemts un, intensīvi strādājot pie viņa, sagatavots otrajam lasījumam. Tātad - kas būtisks vēl būtu noteikti atzīmējams? Pirmkārt, acīmredzot plašāk un varbūt arī precīzāk būtu definējami augstskolas darbības mērķi, sasaistot tos tieši ar sabiedrības interesēm. Tas ir tāds moments, kas varbūt nav izšķirošs juridiski, bet kas ir ļoti svarīgs, lai mēs sabiedrībā pareizi ievirzītu izpratni par augstākās izglītības sistēmas uzdevumiem un mērķiem. Otrs būtisks moments ir augstskolu un valsts attiecības. Jā, pēc vairāku mācību spēku, arī pēc pieminēto profesoru un mūsu ārzemju tautiešu vērtējuma, pārāk daudz pilnvaru vai funkciju šajās attiecībās ir uzlikts ministrijai. Likumprojektā ir paredzēta tāda institūcija, kuru mēs varētu nosaukt par pusvalstisku institūciju, un tā ir Augstskolu padome. Tieši šī padome, pēc mūsu kolēģu vērtējuma, būtu tā, kas principā varētu pārņemt lielu daļu no tām funkcijām, kas patlaban varbūt ir iestrādātas likumprojektā kā ministrijas funkcijas. Kādēļ? Tādēļ, ka augstskolu darbības stratēģijai jābūt tomēr neatkarīgai no politiskās konjunktūras, kas tomēr ir relatīvi īslaicīga. Tā kā, teiksim, mūsu valdības un Saeimas pilnvaru laiks ir trīs gadi un līdz ar to arī valdības maksimālais darbības laiks ir trīs gadi, tad mūsu augstskolu un zinātnes stratēģijai jābūt daudz tālejošākai, tāpēc varbūt valdībai mazāk būtu jāregulē šādi stratēģiski mērķi. Un tāpēc tā varētu būt šī Augstskolu padome, kurā tiktu pārstāvēta gan pati akadēmiskā sabiedrība, gan arī ļoti plaša pārējā sabiedrības daļa, kurai uzticētos arī Saeima. Jau tika pieminēts arī tāds iebildums, ka šis likumprojekts nepietiekoši atsedz to diapazonu, kāds ir augstskolām, sākot no šauri profesionālām līdz universitātēm. Izskanēja pat doma, ka būtu nepieciešams atsevišķs likumprojekts par Universitāti; tagad jau izskan doma, ka būtu nepieciešams atsevišķs likums par Lauksaimniecības universitāti. Mēs komisijā arī vienojāmies ar mūsu Universitātes pārstāvjiem, ka tiks sagatavoti priekšlikumi, lai plašāk izvērstu to daļu, kas skar varbūt Universitātes īpašo stāvokli vai universitāšu vispār īpašo stāvokli, bet nekādā gadījumā mēs nevarētu iet tādu ceļu, ka mēs sāksim ar precedentu, kāds ir Igaunijā attiecībā uz Tartu universitāti, kaut gan pilnīgi akadēmiskajā sabiedrībā šis precedents, starp citu, nemaz sajūsmu neizsauc. Tur arī vienkārši "nostrādāja" zināmā mērā politisks lobisms, un tādēļ mēs vienojāmies, ka šī daļa tiks papildināta, sagatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam. Tāpat, runājot par augstskolu un zinātnes integrāciju, arī tās likumprojekta normas, kas patlaban ir ietvertas,varētu tikt papildinātas un precizētas, vairāk nodrošinot tieši to, ka augstskolās ienāk jauni zinātniskie spēki, kas zināmā mērā ir pamats jebkurai augstskolu reformai. Es jau pieminēju arī to, ka varētu tikt izskatīti tādi priekšlikumi, kas mazāk detalizēti skar varbūt tieši augstskolas struktūru. Bija būtisks, manuprāt, priekšlikums, kas sevišķi aktuāli izskan šodien, kad mēs runājam par augstskolu finansējumu. Jūs jau esat iepazinušies presē ar vakar notikušo preses konferenci par augstskolu un zinātnes finansiālo situāciju patlaban, un es domāju, ka profesora Grēna priekšlikums - ietvert likumprojektā arī garantijas, finansiālo aizsardzību - šodien izskan ļoti aktuāli, un es visnotaļ šādam priekšlikumam piekrītu pēc būtības. Jautājums ir tāds, kādā veidā mums to ietvert, kādā veidā to iestrādāt tieši kā juridisku normu. Es ceru, ka Universitātes mācībspēki arī šajā ziņā izrādīsies palīgi, un es uzskatu, ka tāda norma tiešām mums šajā likumprojektā ir jāiestrādā, protams, ja pati šī norma kā tāda juridiski izturēs šo kritiku vai atbildīs kritērijam. Vēlreiz, savelkot kopā tos priekšlikumus, kuri te visi izskanēja un par kuriem arī es minēju, kopējais viedoklis bija t��ds, ka šo likumprojektu vajag atbalstīt un virzīt pirmajam lasījumam, lai visi tie priekšlikumi, kas būtu jau konstruktīvi noformēti, varētu tikt apspriesti un atbilstoši arī ierosināti otrajam lasījumam, jo domāju, ka visnepareizākā rīcība dotajā situācijā būtu stāvēt un gaidīt uz kaut ko. Jā, es saprotu, ka pārāk plašas dažādas sabiedrības daļas varbūt ir ieinteresētas šī likumprojekta konkrētajās normās un ka līdz ar to var atskanēt no dažām pusēm arī, teiksim, zināmi iebildumi tikai tāpēc, ka viņu viedoklis atsevišķos gadījumos nav radis atbalstu, bet es domāju, ka jebkurā gadījumā arī komisija savā darbā turpmāk būs pietiekoši "atvērta" šiem priekšlikumiem, lai viņus izdiskutētu. Un konstruktīvi priekšlikumi jebkurā gadījumā tiktu ņemti vērā, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam. Es domāju, ka tas ir vispareizākais ceļš arī tajā gadījumā, ja šī Saeima šo likumprojektu pat nepieņem galīgajā variantā, lai gan es domāju, ka arī tas nebūtu pareizi, bet es pieļauju tādu iespēju. Un arī tad mums ir jāstrādā, lai tas likumprojekts, kas šeit paliks kā mantojums varbūt nākamajai Saeimai, būtu jau kvalitatīvāks un lai viņš pēc iespējas ātrāk arī tiktu pieņemts nākotnē, jo pēc šī likuma, kā dzīves situācija to liecina, ir ļoti, ļoti liela vajadzība. Mans aicinājums tātad ir pieņemt viņu pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 1995_09_13-seq203 language "lv".
• 1995_09_13-seq203 speaker Janis_Vaivads-1946.
• 1995_09_13-seq203 mentions Q822919.
• 1995_09_13-seq203 mentions Q211.
• 1995_09_13-seq203 mentions Q37.
• 1995_09_13-seq203 mentions Q191.
• 1995_09_13-seq203 mentions Q193089.
• 1995_09_13-seq203 mentions Q498407.
• 1995_09_13-seq203 mentions Q13972.
• 1995_09_13-seq203 mentions Q204181.