Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_30-seq44> ?p ?o. }

• 1995_08_30-seq44 type Speech.
• 1995_08_30-seq44 number "44".
• 1995_08_30-seq44 date "1995-08-30".
• 1995_08_30-seq44 isPartOf 1995_08_30.
• 1995_08_30-seq44 spokenAs 77.
• 1995_08_30-seq44 spokenText "Godātie kolēģi, sāksim izskatīt likumprojektu "Komercbanku noteikumi" otrajā lasījumā! Pirms mēs pāriesim pie izskatīšanas pa pantiem, atbilstoši Kārtības rullim šajā gadījumā man būtu jāsniedz ziņojums par padarīto pēc pirmā lasījuma. Jo, ja jūs paņemat dokumentu nr. 918, tad jūs redzat, ka ir ļoti daudz priekšlikumu - praktiski par visiem pantiem - un šā darba rezultātā ir izstrādāta jauna šā likumprojekta redakcija, kura jums ir piedāvāta. Proti, ērtības labad pēc tabulas ir pievienots likums - tāds, kāds tas izskatītos tajā gadījumā, ja jūs akceptētu Budžeta un finansu komisijā izskatītos un atbalstītos priekšlikumus, un kursīvā ir parādītas tās vietas, kuras ir izmainītas. Un, protams, pēc mana ziņojuma mēs skatīsim likumprojektu pa pantiem. Bet vismaz Budžeta komisijā mēs vienojāmies par to, ka jau būtu daudz vieglāk... tāpēc mēs pievienojām šo tekstu, kas ir pieņemts pēc otrā lasījuma. Protams, iesniegt priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu, kuru mēs uzskatām par šajā situācijā... Jūs zināt, ka mēs tūlīt pēc nodošanas... Kabineta "Komercbanku noteikumus" tūlīt mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, lai ieekonomētu laiku, un ekspertīze un laika pārbaude jau ir parādījusi, ka šo trīs likumprojektu pakete ir pieņemta... kas pašlaik, tiesa, ir spēkā... ir pieņemta ļoti sasteigti un ir daudzas praktiskas problēmas. Kaut vai minam to, ka pašlaik problēmās nonākušās bankas tiesa nevar ņemt pretī, jo ir pretrunas pastāvošajā likumdošanā. Bet tāpēc pašlaik jums izskatīšanai pagaidām tiek nodots pirmais likumprojekts no šīs paketes, taču pie abiem pārējiem komisija vēl strādā un lems par šo likumprojektu tālāku virzīšanu vai, iespējams, nevirzīšanu. Tāpēc komisijā mēs nonācām pie tā, ka man būtu ļoti vēlams šeit sniegt tādu zināmu ievadziņojumu, jo varbūt... cerams, ka tas mums varētu patērēt daudz mazāk laika, pastāvot ļoti daudzajiem priekšlikumiem, kuri, protams, likumprojekta tekstā atkārtojas... likumprojekta teksta prasības jau prasa savādāku pieeju nekā šādā konceptuālā ziņojumā. Šā darba veikšanai Budžeta komisijā strādāja gan Latvijas valdības, gan Latvijas Bankas, gan Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji un finansu eksperti, un būtībā pēc tam visus šos priekšlikumus izskatīja Budžeta komisija divās sēdēs, un tie ir noformēti jums redzamajā tekstā kā Budžeta komisijas priekšlikumi. Bet tagad - pēc būtības. Kas tad ir būtiski mainījies likumprojektā "Komercbanku noteikumi"? Visas galvenās izmaiņas mēs varētu sadalīt četrās galvenajās grupās. Pirmā no tām skar likuma regulējamā objekta paplašināšanu un arī paša likumprojekta nosaukuma maiņu. Otrā skar kredītiestāžu uzraudzības precizēšanu un pastiprināšanu. Trešā ir ziņu sniegšanas, kredītiestāžu darbības pārskata publicēšanas kārtības precizējumi. Un kā ceturto es varētu nosaukt likumprojekta formālos uzlabojumus. Vispirms - par regulējamā objekta paplašināšanu un arī par likumprojekta nosaukuma maiņu. Tādējādi laikam pati būtiskākā izmaiņa ir tā, ka tagad likumprojekts aptver ne tikai komercbankas, bet visas kredītiestādes, un līdz ar to mēs iesakām mainīt likumprojekta nosaukumu, proti, nosaukt to par "Likumu par kredītiestādēm". Tālāk likumprojektā termins "kredītiestāde" ir definēts atbilstoši Eiropas savienības direktīvu prasībām, proti, ir precizēts, ka kredītiestāde ir uzņēmējsabiedrība, kas dibināta, lai pieņemtu no publikas noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus un savā vārdā izsniegtu kredītus. Kredītiestādes Latvijā darbojas trīs galvenajās formās: pirmkārt, kā komercbankas (tekstā mēs lietojam arī jēdzienu "bankas"), komercbankas, otrkārt, krājaizdevu sabiedrības un treškārt, ārvalstu banku nodaļas jeb filiāles. Nākamais būtiskais precizējums ir tas, ka komercbanku minimālā dibināšanas pamatkapitāla lielums ir saskaņots ar Eiropas savienībās direktīvās noteikto pamatkapitāla lielumu, proti, 5 miljoniem ekiju, un reģistrētajām bankām šī prasība par pamatkapitālu ir jāizpilda līdz 1999. gada 31. decembrim, tātad līdz šā gadsimta beigām. Savas nodaļas jeb filiāles Latvijā var atvērt tikai tās bankas (ir runa par ārvalstu bankām), kuru pamatkapitāls ir ne mazāks par 5 miljoniem latu jau pašreizējā laikā. Tālāk - par kredītiestāžu uzraudzības pastiprināšanu. Tas ir likumprojektā iestrādāts. Ir paredzēts, ka, ja auditoru ziņojums par kredītiestādes gada pārskatu ir ar piezīmēm, tad kredītiestāde dividendes var izmaksāt tikai pēc saskaņošanas ar Latvijas Banku. Tālāk. Ir precizēts, ka kredītiestādes gada pārskatam jābūt pārbaudītam saskaņā ar starptautiskajiem auditorpārbaužu standartiem un likumu par kredītiestādēm. Auditoriem ir jāpārbauda, vai kredītiestāde ievēro prasību, ka tai jāinformē Latvijas Banka par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko darbību. Ja auditori ir konstatējuši trūkumus šīs prasības ievērošanā, tad auditoriem par to jāinformē kredītiestādes vadība un Latvijas Banka. Tālāk. Pastiprināšanas virzienā likumprojektā ir precizēts, kādi bankas nosacījumi kredītiestādēm jānodrošina, lai saņemtu Latvijas Bankas licenci banku operāciju veikšanai, un kādas personas nevar būt kredītiestādes padomes, valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētāji un locekļi. Tālāk. Ņemot vērā jau gūto pieredzi banku uzraudzības procesā, ir paredzēts, ka Latvijas Banka nosaka tās valstis un teritorijas, kurās reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām, lai īpašumā iegūtu banku akcijas, ir jāsaņem Latvijas Bankas atļauja. Kredītiestāžu darbības regulējošās prasības ir papildinātas ar tām prasībām, kuras ir specifiskas krājaizdevumu sabiedrībām. (Zālē liels troksnis - deputāti sarunājās savā starpā.)".
• 1995_08_30-seq44 language "lv".
• 1995_08_30-seq44 speaker Ojars_Kehris-1956.
• 1995_08_30-seq44 mentions Q211.
• 1995_08_30-seq44 mentions Q193089.
• 1995_08_30-seq44 mentions Q687709.