Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_08_17-seq96> ?p ?o. }

• 1995_08_17-seq96 type Speech.
• 1995_08_17-seq96 number "96".
• 1995_08_17-seq96 date "1995-08-17".
• 1995_08_17-seq96 isPartOf 1995_08_17.
• 1995_08_17-seq96 spokenAs 151.
• 1995_08_17-seq96 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir jāatbalsta Krastiņa kungs par to, ka viņš saka, ka mums ir sevi jāaizstāv. Bet es uzskatu, ka tas jādara nevis Dienvidslāvijā, bet šeit. Mēs diemžēl netiekam vaļā no daudziem stereotipiem, un zināmā mērā arī iepriekšējie runātāji nav no šiem stereotipiem tikuši vaļā, vismaz manā izpratnē. Ja ne Austrumi - tad Rietumi, ja ne Rietumi - tad Austrumi. Bet uz kurieni tad mēs galu galā orientējamies? Vismaz es aicinu orientēties mums pašiem uz sevi, ne uz Austrumiem, ne uz Rietumiem. Visu laiku pie mums bija uzraksti latviešu un krievu valodā, turpretim tagad tie galvenokārt ir tagad pamatā ir latviešu un angļu valodā, un angļu valoda tagad vairāk vai mazāk ienāk iekšā mūsu valstī un ir otrā valoda šeit, un vai tā orientācija no viena grāvja uz otru šobrīd būtu tas būtiskākais un visvairāk apspriežamais temats? Bet, runājot konkrēti par šo jautājumu, es uzskatu, ka šis jautājums principā vispār nebūtu jāapspriež šeit Saeimas sēdē, jo ir runa par brīvprātīgajiem. Tik tiešām katram Latvijas Republikas pilsonim ir tiesības pieteikties un braukt - vai tas ir franču leģions, vai tā ir Čečenija, vai tā ir kāda cita vieta - un dienēt tur. Vai šobrīd mums valstiskā mērogā vajadzētu atbalstīt algotņu sūtīšanu uz to vai citu vietu? Nekas neaizliedz šiem cilvēkiem turp braukt. Lai brauc šobrīd! Ir cilvēki, kas brauc strādāt, ir cilvēki, kas brauc karot. Bet vai šobrīd valstiskā mērogā vajadzētu atbalstīt algotņu sūtīšanu uz kādu konkrētu karadarbības joslu? Es uzskatu, ka tas tā nebūtu jādara. Vēl jo vairāk. Man jāsaka tas, ko teica Meierovica kungs, - ka... es atvainojos, - nevis Meierovica kungs, bet Krastiņa kungs, - mūsu cilvēki jau nebrauc karot, bet šajā gadījumā viņi brauc nodrošināt mieru, un šobrīd šie kara treniņi mums absolūti nav vajadzīgi - ne Dienvidslāvijā, ne arī kādā citā vietā. Un jo vairāk tas nav vajadzīgs tāpēc, lai nestu Latvijas karoga krāsas un arī karavīru vārdu pasaulē. Mums ir šobrīd būtiski pirmām kārtām nodrošināt kārtību šeit, nevis karot Dienvidslāvijā vai kādā citā "karstā punktā". Vēl jo vairāk tāpēc, ka neatkarīgi no tā, vai mēs sūtām vai nesūtām uz turieni cilvēkus, tas jau neizšķirs, vai šobrīd tādā gadījumā šīs "zilās beretes" jeb, kā saka, ANO miera nodrošināšanas spēki šeit, Latvijā, nodrošinās mieru kaut kādos konfliktos starp Latgali un Kurzemi vai Latgali un Zemgali, vai varbūt starp Latviju un Krieviju... Es domāju, ka ir absolūti abstrakti un bezjēdzīgi šobrīd runāt par šādām tēmām. Bet viena lieta ir skaidra: šie cilvēki grib uz turieni braukt, un ir jāļauj viņiem to darīt, bet tas nav jādara ar valstisku atbalstu. Ja šobrīd ir algotņi, tas ir, brīvprātīgie cilvēki, kas grib braukt un piedalīties šajā akcijā, tas nav aizliegts. Tas nav aizliegts - tāpat kā nav aizliegts doties uz jebkuru karadarbības joslu. Bet pats būtiskākais tik tiešām ir tas, par ko runāja Meierovica kungs, - kurš uzņemas atbildību par viņiem? Vai šo atbildību uzņemas šie cilvēki paši, vai to uzņemas šobrīd valsts, zināmā mērā atbalstot šo algotņu darbību tajā vai citā "karstajā punktā"? Vēl jo vairāk. Viņi uzņemas šo atbildību ar to, ka, notiekot zināmiem nelaimes gadījumiem, viņi garantē šos 40 tūkstošus latu. Līgumā ir paredzēts tos izmaksāt piederīgajiem, ja šis cilvēks iet bojā, un ir paredzēts tos izmaksāt no Aizsardzības ministrijas budžeta. Vai Aizsardzības ministrijas budžetā ir šāda nauda? Vai šādi līdzekļi šobrīd ir paredzēti, lai mēs varētu tik tiešām droši, kā Meierovica kungs teica, uzņemties atbildību garantēt gan šīs pensijas, gan arī šos izdevumus? Ja šie algotņi šobrīd brauc uz turieni, - jā, tas ir saprotami. Un viņi to grib darīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs par to runājam valstiskā mērogā. Tik tiešām Apvienoto Nāciju Organizācija ir izsniegusi mandātus gan vairākām Eiropas savienības valstīm, to skaitā Dānijai, gan arī valstīm, kas nepieder pie Eiropas savienības valstīm, Mozambikai vai kādām citām, kas tik tiešām ar ANO mandātu šobrīd atrodas tur. Bet Latvija šobrīd nav aicināta - ne ar mandātu, ne bez mandāta - piedalīties šajās miera sargāšanas operācijās. Ja šobrīd algotņi grib to darīt, es neuzskatu, ka tas būtu jālemj Saeimai. Katrs Latvijas pilsonis vai iedzīvotājs ir tiesīgs rīkoties atbilstoši savām vēlmēm - braukt uz citurieni strādāt, karot, bet šajā gadījumā tas, es uzskatu, mums nebūtu jāregulē valstiskā mērogā. Jā, mums ir šobrīd Baltijas miera bataljons. Tas ir viens no tiem būtiskākajiem formējumiem, kas tik tiešām ir jānostiprina un kas ir aicināts nodrošināt mieru un drošību šeit. Tie ir tie spēki, kas tik tiešām ir valstiskā mērogā formēti un gatavoti, pamatojoties uz līgumiem, kas parakstīti starp valdībām. Vai šobrīd Saeimai būtu jāpieņem īpašs lēmums par to, ka šie cilvēki grib - zināmā mērā pēc savas vēlmes - karot? Vēl jo vairāk tāpēc, ka šobrīd tur norisinās nopietna karadarbība un mūsu cilvēki turp brauc nevis nodrošināt mieru, bet principā, ja mēs reāli runājam, tik tiešām karot. Es neatbalstu šo priekšlikumu par šo karavīru sūtīšanu uz turieni, jo tas zināmā mērā tomēr rada šaubas par to, ko mēs valstiskā mērogā šobrīd atbalstām. Un otrs jautājums - ne Apvienoto Nāciju Organizācija, ne cita starptautiska organizācija nav lūgusi mūsu valsti piedalīties šajās miera sargāšanas operācijās tajā vai citā "karstajā punktā". Paldies par uzmanību.".
• 1995_08_17-seq96 language "lv".
• 1995_08_17-seq96 speaker Andris_Ameriks-1961.
• 1995_08_17-seq96 mentions Q822919.
• 1995_08_17-seq96 mentions Q211.
• 1995_08_17-seq96 mentions Q193089.
• 1995_08_17-seq96 mentions Q39731.
• 1995_08_17-seq96 mentions Q35.
• 1995_08_17-seq96 mentions Q159.
• 1995_08_17-seq96 mentions Q4294480.
• 1995_08_17-seq96 mentions Q1065.
• 1995_08_17-seq96 mentions Q36704.
• 1995_08_17-seq96 mentions Q1029.